Autora prieksvards

Uzskatu, ka pasaule nav genialu un arkartigi talantigu cil­veku. Ir iekseji tiri un stradigi cilveki, kuriem Dievs devis spejas intuitivi saredzet zinatniskus atklajumus. Ikviens zinatnieks, kas izdarijis atklajumu vai kaut ko izgudrojis, liekot roku uz sirds, teiks, ka doma par so atklajumu atnakusi pie vina pamazam ka neizskaidrojams intuitivs cuksts, kura speks izradijies tik liels, ka visu vina zinatnieka dzivi apgriezis kajam gaisa. Drosi vien visi istie zinatnieki, romantiskas jusmas parnemti, slepus no kole­giem ir pacelusi acis pret debesim un domas teikusi: «Paldies, Dievin!»

Man ir divi elki: oftalmologija - Vladimirs Petrovics Filatovs, dzive un celojumos - Nikolajs Konstantinovics Rerihs. Man skiet, ka sie divi cilveki, kas izdarijusi vesturiskus atklajumus, bijusi dveseliski tik tiri, ka vinu vardi man vel arvien asociejas ar kaut ko svetu un romantiski patikamu.

Kabineta pie sienas man ir Reriha glezna. Kad es uz to skatos, mani arvien parnem sajuta, ka vins nav pateids lidz galam kaut ko dizu un celu.

«Ko gan Rerihs nav pateicis lidz galam?» es allaz domaju.

Tikai pec tam, kad mums izdevas noorganizet cetras zinat­niskas ekspedicijas uz Himalajiem un Tibetu, es sapratu, ka

viens no daudzajiem dzili svarigajiem pamudinajumiem, kas lika man doties meklejumos, bija tiesi sis lidz galam nepateiktais. Reriham piemita zinatniska gudriba tada nozime, ka vins netelo­ja pravieti un neko neapgalvoja, bet atstaja plasu telpu naka­majiem petijumiem, ar savu domu iekustinadams citu cilveku domas.

Tagad, kad es rakstu sis rindas, ekspedicija jau ir aiz mugu­ras, zinatniskais materials apstradats, ieguti rezultati. Bet mani nepamet doma, ka Reriham bija daudz grutak neka mums: komunistiskais sajukums Krievija, saspringta starptautiska at­mosfera, zirgi automasinu vieta, smagas brezenta teltis, kon­servetu produktu trukums un tamlidzigi. Iztelojos, ka sis drosmi­gais cilveks, kuru parnemusi tikai un vienigi zinatniskas izzinas dzina, puteklu vetra 4-6 kilometru augstuma centas sasniegt Tibetas svetumu - Kailasa kalnu. Lidz tam palika pavisam nedaudz, jo vel nebija pienacis laiks atklajumam. Bet es skaidri zinu, ka, gadijuma, ja Rerihs noklutu lidz Kailasa kalnam, vins ieraudzitu to, ko neredz un ko pieludz svetcelnieki, vins spetu atklat noslepumaino Dievu Pilsetu.

Nikolajs Konstantinovics Rerihs

Man klust neomuligi un mazliet bail no ta, ka tiesi mums -

nelielai Clfas zinatnieku grupai - liktenis ir lemis atklat legendaro Dievu Pilsetu. Izradas, ka cilvekam var klut bail no ta, ka likte­nis vinam davajis atklajumu. Acimredzot iedarbojas cilveka iek­sejas nepilnvertibas komplekss.

Bet nepilnvertibas sajutu es atceros labi. Berniba, kad dzivo- ju neliela (Jralu ciematina, es nobijos no cuskas un saku stos­tities, pie tam tik stipri, ka nevareju pateikt «mamma». Lai man palidzetu, mani nosutija arsteties uz internatu, kura macijas berni ar dazadiem veselibas traucejumiem, un tur man vajadze­ja mitinaties viena telpa kopa ar daudziem citiem. Sajos gados es jutu prieku tikai tad, kad, panemis bisi, viens devos meza. Es pazinu taigu un ne no ka nebaidijos. Baidijos tikai no cilvekiem, ar kuriem vajadzeja sarunaties. Sava centiba iemacities runat savacu vienuviet daudz zaru ziemai, bet pec tam skreju uz turieni, iekuru nelielu ugunskuru un stundam ilgi macijos izrunat skanas «a… e… o… u…», ka ari vienkarsus vardus. Bet sadzas puikas mani bija izsekojusi. Vini sadedzinaja visus manus zagaru krajumus, bet sniega ar slepju nuju uzrakstija: «H… tev, stostuli». To ieraudzidams, es nokritu pelnos un saku nevaldami raudat.

«Kapec tada nezeliba! Es tacu jums neesmu izdarijis neko sliktu! Es tacu neesmu pilnvertigs! Bet es tacu ari gribu runat!» - ta es domaju, gulot pelnos vai aizridamies ar asaram.

Pec tam es piecelos, noslauciju asaras un pa dzilo sniegu bridu meklet jaunu, sleptaku vietu saviem «nepilnvertibas uguns­kuriem».

- 1… i… i… - vairak neko es nespeju izkliegt, gribedams pateikt kaut ko draudosu saviem paridaritajiem.

Pamazam es tomer iemacijos runat, iesakuma slikti, pec tam labak. Pabeidzu medicinas institutu un driz pec tam aizstaveju zinatnu kandidata disertaciju.

"Vai patiesi es esmu zinatnu kandidats! Vai patiesi es to esmu spejis paveikt!» - ta es toreiz domaju.

Es sapratu, ka speju ar kaut kadu nepilnvertigu nolemtibu loti daudz stradat. Bet es visu laiku gaidiju, ka notiks kaut kas slikts, labais un uzvarosais man bija svess, jo parak specigs bija berniba iegutais nepilnvertibas kauna traips.

Sliktais nelika uz sevi ilgi gaidit. Pec alloplanta izgudrosanas, kad pie mums saka braukt slimnieki no visas Padomju Savie­nibas un mums saka izdoties atdot redzi daziem pilnigi bezce­rigiem slimniekiem, ieradas slavena Maskavas komisija.

-   Nu tad paskatisimies, ko sis (Jfas cucmeks ir izdomajis,. Nu tad atmaskosim vinu! - ta drosi vien sprieda komisijas locekli.

Mani apvainoja eksperimentesana ar cilvekiem. Nodala tika izformeta, zinatne sagrauta, bet uz KPFSR Veselibas aizsardzibas ministriju nosutija pieprasijumu par arsta diploma atnemsanu, un… es aizbraucu uz Jakutiju, kur biju nolemis stradat par briezkopi. Tur pie vienkarsiem un tiriem cilvekiem dzivot bija vieglak.

-    Briezkopis Muldasovs, - ta es saku stadities prieksa cil­vekiem.

Bet arsta diplomu man tomer neatnema, toties sakas gari dzives gadi, kad vajadzeja dzivot ar apkaunotu vardu, kad tev ka izstumtajam japierada, ka neesi idiots, un viss atkal jasak no nulles. Vienigi mani draugi un cinu biedri ticeja, ka viss bus labi: Amirs Salihovs, Risats Bulatovs, Klara Zahvatkina, Rafiks

Tamara Gorbacova ar transplanteto aci

Nigmatulins, Sagits Muslimovs, Jura Vasiljevs, Venera Galimo- va, Natans Selskis, Vala Jakovleva, Lala Musina un citi.

Kad mums izdevas atjaunot zinatnisko potencialu un (Jfa izvei­dot Viskrievijas Acu un plastiskas kirurgijas centru, it ka viss bija nokartojies. Bet bija palikusi skaudra sajuta, ka dzive neko nevar panakt bez cinas un smaga, nogurdinosa darba. Cilveki ir loti divaini: viss tacu tiek darits vinu laba, bet vini it ka to nevelas un pretojas. Pamazam es sapratu, ka labais vienmer ir ciesi savijies ar launo un, ja launa nav, rodas ne mazak baismigas briesmas - dikdieniba. Sapratu, ka cilvekiem ir tieksme uz passlavinasanos, kas pariet greka, kad cilveks sevi sak uzskatit par Dievu.

Pat tagad, kad musu pozicijas Krievijas oftalmologija vairs netiek apstridetas, tik un ta nakas saskarties ar augstpratigiem izlecieniem, piemeram, sakara ar acs transplantacijas operaciju, kuru mes pirmie pasaule izdarijam 2000. gada 28. janvari pacientei Tamarai Gorbacovai.

«Muldasovs ar savu acs parstadisanas avanturu ir apkaunojis Krievijas oftalmologiju. Visiem ir labi zinams, ka tas nav iespe­jams. Nav-iespe-jams!» skaneja no Viskrievijas oftalmologu kongresa tribines.

«Bet kapec jus ta spriezat, kapec jus pat nedevat man iespeju uzstaties! Vai jus esat Dievi?» es pratoju. «Jus negribat saprast, ka acs transplantacija ir loti sarezgitu zinatnisku aprekinu rezultats, kur ietvertas ne tikai mediciniskas zinasanas, bet ari fizikas un molekularas biologijas sasniegumi un senas Tibetas patiesibas. Ka lai jums izskaidro, ka operacijas laika es aci taisiju konstrukcijas fio alloplanta, kas lidzinas tam, kuras redzeju Tibetas Dievu Pilseta, - spogulus, kas saspiez laiku! (Jn laiks patiesi sablivejas, transplantetaja aci neticami atri ieauga asinsvadi, un nu jau pusotru gadu aci ir nodrosinata audu apasinosana un barosana. Vai var izskaidrot, ka acs transplan­tacijas operaciju nav iespejams aprekinat bez religiskajam zinasanam, kas iegutas ekspedicijas Himalajos un Tibeta. Tibetas lamas un Indijas svami tacu apgalvo, ka sis zinasanas cauri gadu simtiem musu rokas nodevusas civilizacijas, kas uz Zemes dzivojusas pirms mums! Ja es par to saktu runat oftal- mologu kongresa, tad, labakaja gadijuma, mani uzskatitu par jukusu.»

Kapec es dodos ekspedicijas? Ta nebut nav sportiska aiz­rausanas. Parasti es cilvekiem saku, ka nesaprotu sava galvena atklajuma - alloplanta - patieso butibu - lai cik divaini tas ari izklausitos. Es patiesam visai slikti stados prieksa, ka mirusa cil­veka audi (bet tiesi no tiem tiek izgatavots alloplants) spej dot milzigu informativu ladinu jaunu audu veidosanai cita cilveka organisma, ka tie spej stimulet regeneraciju. Ir pat gruti iedo­maties, cik sarezgita ir katra cilveka organisma suna, bet sunas saskana ar kaut kadiem likumiem veido skaidras strukturas, asinsvadus un limfvadus, nervus, skiedras un daudz ko citu. Protams, ka tas viss notiek saskana ar stingru un nepartraukti darbojosos programmu, salidzinajuma ar kuru musdienu dators Ildzinas eglisu mantinai. Kur lokalizetas sis programmas? Protams, ka tie nav vienigi geni, - to pateiks ikviens mole­kularais biologs. Pec pedejiem fizikas datiem, sis programmas ir

Transplantacijas biomaterials alloplants

Greks uzskatit sevi par Dievu

ierakstitas smalkaja energija, kuru Austrumos sauc par dievisko energiju, ka ari organisma udeni.

Kas gan ir radijis sis apbrinojamas programmas, pec kuram no jauna rodas cilveka audi? Man neerti par to runat ar konser­vativiem un ortodoksaliem zinatniekiem, bet atbilde rodas pati no sevis - sis programmas ir radijis Dievs. Ja rekinamies ar sadu paversienu, tad mums japienem ari cilveka rasanas religiskais traktejums, tas ir - ka cilveks tika radits, nevis pasorganizejas, izejot caur pertika starpposmu.

Bet kadel daudzi zinatnieki uzskata par kauna lietu studet

religiskos tekstus? Kadel vini religiju uzskata par berna slup­stiem, par pasaku aprobezotiem un neizglitotiem cilvekiem? Kapec vini ar tadu vieglumu un parliecibu saka: «Tas nevar but»? Tadel, ka savu zinatnisko cinu ietekme vini ir iemantojusi vis­lielako greku Dieva prieksa, uzskatidami sevi par Dievu. Tadel ari siem ieverojamajiem zinatniekiem jau Dieva varda piemi­nesana vien ir nepatikama un svesa, tapat ka tas bija ar komu­nistiem, kas izveidoja pasi savu /eninueidlgo dievu. Greizsirdiba tacu rodas tikai attieciba uz istu Dievu!

Tomer, lai ka ari es censtos skaidrot savu aizrausanos ar ekspedicijam ka medicinisko zinasanu papildinasanu uz religisko uzskatu rekina, esmu spiests atzit, ka tas nebut ta nav. Ka apstiprinajumu tam var minet petijumus, kas stav visai talu no medicinas: zinu analize par cilveces Genofondu, centieni izprast dematerializaciju un materializaciju, jogu dzives petijumi, «dziva» un «mirusa» udens meklejumi un visbeidzot - piramidas.

Bet, ja pavisam godigi, - es nezinu, kapec es piedalos ekspe-

dicijas uz Himalajiem un Tibetu. Kaut kas mani uz turieni vilina, bet kas - nezinu.

Acimredzot cilveka butiba ir ielikts romantisku meklejumu gars, kura pamata ir izzinas bezgaligums, ko noteicis Mates Dabas dizenums. Vel ne tik sen parastajam teicienam Mes paklausim Dabu acimredzot ir tads pats zemteksts, lai gan pec savas butibas tas ir mulkigs, jo Dabas berns nevar paklaut Mati Dabu. Esmu parliecinats, ka tiesi si iedzimta romantisma del, kuru var izteikt pavisam vienkarsos vardos - tas ir interesanti krievi apguva Sibirijas un Alaskas plasumus, Przevalskis, Ar- senjevs un Dzeimss Kuks devas piedzivojumiem pilnos celoju­mos. CJn, protams, sis jutas vadija ari Nikolaju Rerihu.

No parejiem celotajiem Nikolajs Rerihs atskiras ne tikai ar to, ka petija pasu noslepumainako un miklainako zemeslodes vietu, bet galvenokart ar to, ka uz ekspediciju laika veikto petijumu

N. K. Rerihs. Svetie Himalaji

bazes izveidoja pats savu it ka pieticigo un loti dzilo filozofiju, kas izpaudas vina gramatas un gleznas. Drosi vien daudzi no mums atzisies, ka Reriha darbus nav lasijusi un gleznas redzejusi tikai garamejot, bet tik un ta dzili ciena vinu un, ja tiek runats par Rerihu, jut kaut kadu dveseles veldzi un iekseju attirisanos. Reti kads nopietni padoma par so fenomenu. Bet sis fenomens pastav, un man skiet, ka ta pamata ir tas, ka Rerihs katram cil­vekam ir devis iespeju saskarties ar vina dzilo un slepto Es, kas nacis no miklainas un taja pat laika dzimtas Tas Pasaules, kas dzivo pec citiem likumiem neka tie, kas nosaka musu fizisko eksistenci. Tas ir loti vilinoss un saistoss - sis ieksejais Es, kuru visas religijas sauc par Garu. Sis ieksejais Es kontaktejas ar citiem ieksejiem Es, vadoties no neparastiem principiem, kuru butibu mes uzzinasim Taja Pasaule. Bet sie principi darbojas ari Saja Pasaule, briziem izpauzoties ka smeldzosas velmes vai skaists pievilksanas speks, ko mes saucam par Milestibu. Tiesi tadel mes it ka nepazistam un tai pat laika labi pazistam Rerihu, jo vins ir sarakstijis it ka divas gramatas: vienu Zemes cilvekiem un otru - sleptajam cilveka ieksejam Es.

Reriha gleznas atteloti galvenokart kalni. Bet ir maz cilveku, kas zina, ka Marinai Cvetajevai ir dzejolis «Kalna poema», kura butiba ir ta, ka… «kalns doma». Vai tikai tadel Reriha gleznas nav tik saistosas un dzilas? Jogi tacu saka, ka cilveka domasana Saja Pasaule izpauzas ka trijsturi, bet kalni - tie ir trijsturi.

Man skiet, ka Rerihs zinaja daudz vairak, bet, intuicijas vadits, gleznoja un rakstija tikai to, kas bija atlauts un nenodarija cilve­cei nekadu launumu. Tas ir loti celsirdigi, jo taja laika par Zemi lidinajas launie speki komunisma un fasisma veidola. Rerihs necereja uz cilveku celsirdibu, vinam bija zinamas senas zinasanas, un vins tas koncentreja uz cilveka muzseno ieksejo Es.

Runa, ka pec 2000. gada uz Zemes iestasoties zelta laikmets, kad senas zinasanas saks atklaties cilvekiem un izmainis musu dzivi pasos pamatos. Varbut ari tadel mums gadsimtu mija izde­vas ekspedicijas, kas noveda pie sensacionaliem atradumiem un secinajumiem. Mes visi esam Dieva vara! Bet es allaz atceros Rerihu: ka vinam bija ar smagajam brezenta teltim, ar zirgiem un smago nastu dvesele, ka vel nav pienacis laiks visu atklat cil­vekiem. Tas atgadina alpinistu, kas gandriz uzkapis virsotne, bet sapratis, ka talak kapt nevajag.

Bet man palidz bernibas laika nepilnuertibas kauna traips, kas nelauj apreibt no veiksmigiem atradumiem un lauj izprast, ko nozime dieviskie noradijumi, kurus saprata Rerihs. Mums vienkarsi ir vairak paveicies… laika zina.

Pec pirmas ekspedicijas uz Himalajiem man izdevas sarakstit gramatu «No ka mes esam celusies?». Otras - un it ipasi tresas ekspedicijas laika mes ieguvam daudzus interesantus faktus, bet par tiem es vel neesmu uzrakstijis gramatas, lai gan biju

Kirurgija

nodomajis uzrakstit divas - «Kas tie ir - jogi?» un «Dziva un mirusa udens meklejumos». Tacu ceturta ekspedicija (uz Tibetu) pilnigi izmainija manus planus - Dievu Pilsetas meklejumi izradijas tik interesanti un neparasti, ka es nolemu vispirms uzrakstit gramatu par Tibetas ekspediciju un tad atgriezties pie tam divam gramatam.

Es parak daudz opereju, un man hroniski trukst laika rak- stisanai. Piemeram, 1999. gada es izdariju 760 operaciju. Pec operacijas jutos noguris ka suns, un galva ir pavisam tuksa. Bet slimnieki! Vinu ir tik daudz! Vini tacu pie mums ir atbraukusi ka pie pedejas ceribas. Es saprotu, ka visus slimniekus izoperet nav iespejams, ka zinatniskais darbs, monografijas un gramatas ir pats svarigakais, bet, kad ieskatos cilveka aklajas acis un dzir­du: «Ludzu, izoperejiet, profesor», atkal eju uz operaciju zali.

Paslaik es sezu un rakstu Baskirijas sanatorija Jangan-tau. Meesmu bagats cilveks un nevaru atlauties lielus terinus. (Jfas naftas parstrades rupnica Nouoil, kuras jaunajai vadibai (N. R. Saifulinam, F. I. Garejevam) iepatikas mana pirma gramata, apmaksaja man briniskigu luksusnumuru ar zaluzijam. Jutos loti svarigs, zel, ka neesmu uzaudzejis vederinu. Tomer man tuvak pie sirds ir telts un ugunskurs. Pat visa musu kirurgu kolektiva valda turistu grupas gars. Toties luksusnumura nav odu un ir kur nolikt zinatniskos papirus. Kad man bus liels kabinets, es noteik­ti ierikosu kaminu, lai varetu raudzities uguni. (Jguns piesaista.

Sai gramatai es nolemu dot virsrakstu «Dievu Pilsetas mek­lejumos». Tacu iznaca nevis viena, bet tris gramatas. Pirmaja sejuma («Seno cilveku tragiskais vestijums») lasitajs vares iepazities ne vien ar legendu par Dievu Pilsetu, bet uzzinas ari par daudzam neparastam matematiskam un geografiskam sa­kritibam, kas rodas, ja pienemam, ka Tibeta, Kailasa kalna rajona, ir piramidas un seni monumenti.

Gramatas otrais sejums («Sambalas skavienos») veltits celo-

1. nodala

SFINKSA RAUGAS UZ DIEVU PILSETU

Man ir draugs, un sauc vinu - Vasiljevs. Jurijs Ivanovics Vasiljevs strada musu Viskrievijas Acu un plastiskas kirurgijas centra par galveno inzenieri, lai gan augstakas izglitibas vinam nav un, ka saka, nekadas augstskolas nav beidzis. Bet vins ir cil­veks, par kuriem medz teikt - krievu Kreilis (kas apkala blusu - tulk. piez.). Anglu valodu Jurijs Ivanovics Vasiljevs, protams, nezina, bet parsteidz tas, cik veikli vins orientejas visas anglu

Jurijs Ivanovics Vasiljevs

valoda rakstitajas instrukcijas un noregule musu iekartas ta, ka ne reizi neesam saukusi paliga arzemju servisus, lai gan mums ir milzigs komplekts importetu medicinisko iekartu.

-   Drosi vien fleiss sabojajies, - vins klusi murmina zem degu­na un regule iekartu, jaucot anglu varda «flash» izrunu, kas nozime - uzliesmojums.

Jurijs Ivanovics atnaca pie mums, kad mes nebijam nekas un mums nebija neka, un kops ta laika, ja nepieciesams, strada dienu un nakti. Protams, ka Jurijs Ivanovics savulaik mileja ie­dzert, bet tagad ir atmetis un saka, ka uz visiem laikiem. Mes ar vinu esam lieli draugi, uzrunajam viens otru ar «tu», bet mani vins allaz sauc par sefu.

Manus kirurga instrumentus asina tikai Jurijs Ivanovics un biezi vien gremzas, ka tie izgatavoti no slikta terauda.

-   Nu vai tad tas ir terauds, vai tas ir terauds? Es tacu viniem, tiem izgatavotajiem, visu laiku zvanu un saku, ka acu operesanas instrumenta teraudam ir jabut stipram, loti stipram. Bet vini sak runat par markam un taisnojas, bet jebkuram tehnikim tacu terauds ir jajut pec taustes, jajut, vai tas ir stiprs vai ne.

Protams, ka Jurijs Ivanovics labi orientejas terauda markas, bet vinam piemit kada pardabiska sajuta, kas palidz noteikt terauda kvalitati, un vinam vienmer ir taisniba. Mani allaz ir parsteigusi si speja, kas skiet divaina un neparasta.

-   Jurij Ivanovic, pastasti, ka tu nosaki terauda kvalitati - un jo seviski instrumena uzasinasanas kvalitati? - jautaju.

-Velns vinu zina, sef! Nezinu, ka, bet jutu, vai terauds ir stiprs vai nav. Jutu - un viss. tin kas tur divains? Stasta, ka piramidas instrumenti uzasinas pasi. Instrumentu vajag panemt roka, padomat, uzmanigi padomat, un rodas sajuta: ja ta ir laba un maiga - terauds ir labs, ja slikta - slikts. Stiprs terauds vienmer izraisa labu sajutu.

Stipra piramida

Vairs neatceros, laikam tas bija 1989. gada, kad mes visi tris - Jurijs Ivanovics Vasiljevs, es un Amirs Jusupovics Salihovs - kirurgs un musu centra direktora vietnieks - devamies uz Egip­ti, lai izdaritu operacijas ar savu alloplanta tehnologiju. Mes ar Salihovu operejam, bet Jurijs Ivanovics palidzeja un reguleja operaciju mikroskopus. Kad gadijas brivaks laiks, mus aizveda ekskursija uz piramidam.

Egiptes piramidas

Gizas piramidas, jo ipasi Heopsa piramida, mus parsteidza ar savu varenumu. Visi tris nevilsus pieklusam, laikam iegrimam tajas dzilajas sajutas, kuras, ka mums skita, nak no pasiem cil­veces pirmsakumiem. Sajutas bija patikamas un tai pat laika grandiozas, aptverot, ka cilveks nav tikai puteklitis, bet gan cienijama pasaules ekas dala. Sis sajutas lidzinajas sapniem, tikai tiem bija konkreta vesturiska nokrasa, it ka konstatejot cil­veka dizenumu. Amirs Salihovs bija sakoncentrejis skatienu lejup, bet Jurijs Ivanovics knibinaja auss lipinu…

-    Ser, pliz, bai it (Ser, ludzu noperciet so te), - atskaneja suveniru tirgotaja apniciga balss, kas tapat ka Maskavas tak­sometru soferi dodas uzbrukuma katram arzemniekam.

-    Ej pie velna, ej prom, vai tu saproti, ej prom, - Jurijs Ivanovics dusmigi teica krievu valoda.

-   Veri, uerigud (loti, loti labs), - centas iestastit tirgotajs, baz­dams Jurijam Ivanovicam pie deguna kaut kadu figurinu. - Veri cip (loti leti), ueri, veri cip.

-   Angliski jaruna, Jura, saki «nou» vai «gou», - ieteica Amirs Salihovs.

-   Nou, es tev saku, - Jurijs Ivanovics beidzot pateica.

Mes piegajam pie Heopsa piramidas. Milzigie akmens bluki precizi guleja viens uz otra, uzmanibu pirmam kartam piesaisti­ja konstrukcijas monumentalisms un vienkarsiba.

«Kas gan tas ir celis? Vai tiesam cilveki?» es pie sevis domaju,

Stipra piramida

atkal aizskarot un izjutot savu aprobezotibu. Si aprobezotibas sajuta bija tik skaidra un nepatikama, ka mana uzmaniba ak- centejas tiesi uz to. Toreiz es nesapratu, ka piramidas pilda uz Zemes loti daudzveidigas funkcijas un viena no tam ir kontaktu nodrosinasana starp Zemes un Visuma sapratu.

-    Amir, Jura, es nez kadel jutos ka pavisam aprobezots radijums, - es teicu.

Draugi izbrina paskatijas uz mani, bet neko neteica.

Jurijs Ivanovics paplikskinaja pa piramidu, pieklauveja ar pirkstu, padomaja un teica:

-   Stipra… stipra piramida.

Tai bridi, neraugoties uz specigo aprobezotibas sajutu, likas, ka esmu laimigs jau tadel vien, ka stavu blakus varenajai piramidai, ka man, lauku zenam, ir izdevies pabut blakus tai un izjust tas majestatisko ietekmi. Jutos ieverojams, liels… un tai pat laika aprobezots. Likas, ka piramida raugas uz mani un raknajas pa smadzenem.

Piespiedu sevi aizdzit sentimentalas domas un pajautaju:

-   Ko tu teici, Jurij Ivanovic?

-   Stipra piramida, saku, loti stipra.

-   Bet ka tu to vari noteikt? Tapat ka instrumentu teraudu?

-   Nezinu, bet jutu, ka ta ir stipra.

Toreiz es diez vai aizdomajos, ka akmens bloki, no kuriem celta piramida, tika nesti uz sejieni no desmitiem kilometru liela attaluma, ka musdienu tehnika tos nespej parvietot un nolikt vienu uz otra ta, lai starp tiem nevaretu iebazt pat naza asmeni. Par to es vienkarsi nedomaju, mani bija parnemusi nez no kurienes radusies aprobezotibas sajuta. Toreiz es, protams, nebiju lasijis Helenas Blavatskas «Slepeno doktrinu» un nezinaju, ka vinas redzejuma piramidas tika celtas pirms 75-80 tuk­stosiem gadu, kad Platona sala Atlantijas okeana dzivoja atlanti, kuri ar savu psihisko energiju speja radit antigravitacijas efektu.

No visparpieejamas literaturas es zinaju, ka Egiptes piramidas celtas pirms 4-5 tukstosiem gadu, ka tas celusi egiptiesi, kuri toreiz pat nepazina riteni. Skaidrs, ka sirds dzi|umos es brinijos, ka gan pusmezonigie vergi nezeligu priesteru uzraudziba vareja paveikt so titanisko un reize augsti intelektualo darbu, bet tudal padzinu so kecerigo domu, sveti ticedams, ka tas, kas rakstits padomju literatura, ir patiesiba.

-   Ka tu doma, vai piramida ir stipra ka konstrukcija vai stiprs ir akmens, no ka ta celta? - Jurijam Ivanovicam vaicaja Amirs Salihovs.

-   Akmens visur ir vienads. Vina ir izturigi uzcelta, neticami izturigi! Mani parsteidz tehniska doma! Nu, piemeram, divi vienadi instrumenti. Tie var izskatities pilnigi vienadi, bet viens izgatavots talantigi, otrs - ne. To nevar izmerit, nevar aprekinat, to var tikai sajust. (Jn ari seit es jutu, ka piramida ir uztaisita geniali, ta ir izturiga, celta prieks gadu simtiem, - atbildeja Jurijs Ivanovics un atkal ar pirkstu paklauveja pie piramidas.

Beidzot musu pavadoni - egiptiesu oftalmologi - bija vieno­jusies, un gids veda mus Heopsa piramidas ieksiene uz faraona kapeni. Eja, pa kuru gajam, bija labi ja metra augstuma, un

Faraona kapene

vajadzeja ne tikai stipri pieliekties, bet ari saliekties celos. Bija loti neerti, gribejas noslidet celos un rapot, bet bija zel biksu. Trisdesmit gradu slipa eja veda augsup un skita bezgaligi gara.

-   Vai patiesam senie egiptiesi bija tik maza auguma? - man aiz muguras noruca Jurijs Ivanovics.

Beidzot paradijas zale, kura ieraudzijam faraona kapenes. Tas bija tuksas. Mes stavejam piramidas ieksiene un velejamies tikai vienu - atrak tikt prom no turienes.

-    Ja nu peksni nodziest gaisma? - negaiditi teica Jurijs Ivanovics, radot uz blavajam lampinam, kas bija piekartas pie zales un ejas griestiem. - Viniem te, Egipte, ar gaismu ir slikti, te nodziest, te atkal iedegas. Bet mes nepanemam lukturisus.

Tur, varenas piramidas dziles, mani bija parnemusi tikai viena - neizprotamas trauksmes sajuta. Sapratu, ka pat tad, ja gaisma tiesam nodzisis, mes vienalga tiksim lauka, kaut vai taustoties. Bet trauksme un reize dzils sasutums bija ka iedvests, un tam nebija reala pamata. Toreiz es pat nevareju iedomaties, ka pec daziem gadiem saksu nopietni petit piramidas un iedzi­linasos smalko energiju fizika. Toreiz es biju parliecinats, ka visa mana dzive bus saistita tikai ar kirurgiju, bet piramidas es uztveru ka grandiozu eksotiku. Man pat prata nevareja ienakt, ka transplantacijas materials alloplants, kuru mes jau plasi lieto­jam kirurgija un verojam, ka ta vieta aug jauni cilveka audi, pa­starpinati logiska cela ir saistits ar piramidam, tapat ka daudz kas cits saja pasaule.

Lejup pa eju virzities bija vieglak. Driz vien mes izkluvam lauka saja Dieva pasaulite.

-   (Jh, cik labi, - Jurijs Ivanovics godigi atzinas.

Pec tam mus aizveda pie sfinksas. Automatiski atkartodami uzmacigajiem suveniru tirgotajiem «nou», mes nostajamies sfinksas prieksa.

Sfinksas skatiens

Milziga sfinksa guleja ar lepni un augstpratigi paceltu galvu. Egiptiesi stastija, ka saucot sfinksu par tuksnesa sargu. Bija pretigi klausities, ka francu kareivji savusi uz sfinksu no lielga­bala un saskaidijusi dalu deguna.

Atceros, ka mani piesaistija sfinksas skatiens. Es staveju un skatijos tai acis. Man skita, ka ta nevienu neievero un skatas kaut kur taluma. Saja skatiena vareja lasit ne vien augstpratibu un lepnumu, bet ari nenosakamas skumjas, tieksanos uz turieni, kur bija versts tas skatiens.

-   Amir, uz kurieni vina skatas? - es pieversos Salihovam.

-   Nezinu. Bet skatas ka dziva. Tada sajuta, ka vina nekad nenodos to, kas vinu ir radijis. Uzticama un monumentala.

Sfinksas skatiens

Ar Amiru Salihovu mes sadraudzejamies studentu laikos, un pec tam visu laiku esam kopa - gan pargajienos, gan darba. Pat operejam viena telpa. Amirs nak no mazas Clralu sadzinas, izsutito kulaku dels. Vins ir neparasti piemerots lauku darbiem, var aulot uz zirga bez segliem, var uzcirst maju. Lielisks zvejnieks un med­nieks. Budams viens no redzamakajiem Krievijas oftalmolo- giem, Salihovs ir atzits ari arzemes. Vina milaka zeme ir Brazilija, kur vins reiz bija iemanijies pazvejot piraijas un pamedit krokodilus. Bet Amira galvena rakstura ipasiba ir ta, ka vinam gan dzive, gan draudziba var neierobezoti uzticeties. Sis cilveks zinaja sirdsapzinas cenu un nekad to neaptraipis. Kad musu zinatniskais virziens tika sagrauts, vins bija viens no pir­majiem, kas devas kopa ar mani sakt visu no nulles, nedomajot ne par karjeru, ne samaksu. Amirs nekad nenodos, tas ir skaidrs ka diena. Tiesi tadel vina domas par sfinksu man skita intere­santas.

Amirs Jusupovics Salihovs

- Amir, kapec tu teici, ka sfinksa nekad nenodos to, kas vinu ir radijis?

-   Nezinu, man ir tada sajuta. Ta radas seit, sfinksas prieksa.

-   Un kas, tavuprat, ir radijis sfinksu?

-   Nu, egiptiesi gan tie nav, - Amirs atbildeja.

Aprobezotibas sajuta, kas bija parnemusi mani blakus

Sfinksa - gadsimtu mikla

Heopsa piramidai, nedaudz mazinajas. Saku pratot. Mani radas arkartiga zinkare, ko var salidzinat tikai ar dzivnieka petniecisko instinktu, tiekoties ar kaut ko neizpetitu un neizjustu. Viss sfinksas veidols izstaroja lielu noslepumu. Centos, ka to biezi vien daru medicina, izanalizet situaciju un izvirzit kaut kadus pienemumus, bet prata nekas nenaca, un jau apnikusi aprobezotibas sajuta atkal saasinajas un saka jau klut kaitinosa. Toreiz es, protams, nezinaju, ka Liela lesvaidita Helena Blavatska nespeja izskaidrot, ka radusies sfinksa, un nosauca to par «Gadsimtu Lielo Noslepumu». Es pat nevareju iedomaties, ka dazus gadus velak saksu petit cilveces Genofondu, tas ir, iekon­servetus cilvekus somati stavokli, kas sez dzili pazeme, un ka viena no iespejamam cilveces Genofonda lokalizacijas vietam bus pazemes tuksumi, kas atklati, skenejot telpu zem sfinksas un Egiptes piramidam.

-   Sakiet, kas un kad uzcela sfinksu? - jautaju gidam.

-  Sfinksu uzcela senie egiptiesi pirms 4-5 tukstosiem gadu, - parliecinati atbildeja gids.

-   Bet uz kurieni vina skatas?

-   Ser, jus esat pirmais, kas uzdod tadu jautajumu. Es par to esmu interesejies pie vesturniekiem. Ir daudz dazadu domu un legendu. Bet tas legendas ir loti lidzigas pasakai. Stasta, ka sfinksa raugas uz to vietu, kur uz Zemes nolaidusies Dievi.

-   un kur ir ta vieta, kur uz Zemes nolaidusies Dievi? Visa Zeme ir labi izpetita, - es neatlaidos.

-   Atvainojiet, ser, - gids apjuka, - es esmu egiptietis un arpus Egiptes neesmu bijis. Mans darbs ir seit, Kaira, pie piramidam.

-   Labi! Sfinksa skatas uz austrumiem, vai ne?

-Ja!

Vieta, kur uz Zemes nolaidas Dievi

-   Tatad vieta, kur uz Zemes nolaidas Dievi, atrodas uz aus­trumiem no sejienes?

-  Saprotiet, ser, ta tacu ir tikai legenda, pasaka, - gids samul­sa. - Es, protams, ticu Allaham, bet varbut nekadi Dievi uz Zemes nemaz nenolaidas?

-    Protams, - es piekritu un domas saku veidot liniju no sfinksas uz austrumiem, cenzdamies atsaukt atmina geografiju. «Ta-a,» es domaju, sasprindzinadams smadzenes, «uz austru­miem no sfinksas ir Nila, Sarkana jura, Arabijas pussala, Iraka, irana, Afganistana un Tibeta… talak Kina un Klusais okeans, aiz ta Amerika. Kur gan ir ta vieta, kur Dievi vareja nolaisties uz Zemes? Varbut Iraka? Tur ir Mezopotamija un sena Babilona. Irana ir religiska fanatisma majvieta, bet tas ir centrets uz per­sonigas varas saglabasanu, un tam nav neka kopiga ar istu izpratni par Dievu. Tibeta? Un kas tad ir Tibeta? Akmenains augstkalnu tuksnesis, kas maz piemerots dzivosanai…»

-    Ejam, sef, sausmigi karsts, - atskaneja Jurija Ivanovica balss.

-Tulin, tulin, - es norucu un pie sevis nodomaju: «Prata esmu jucis, vai? Pratoju par Dieviem, kas nolaidusies uz Zemes, censos noteikt vietu, kur tas noticis. Protams, ka es neko daudz neticu ateismam, kur instituta dabuju cetrinieku, bet tik un ta nopietns zinatnieks, un vel jo vairak kirurgs, nedrikst apelet pie pasakam par Dieviem, kas kadreiz nolaidusies uz Zemes. Kaut ka pavisam nenopietni iznak! Saks vel izsmiet!» Tomer si fan­tastiska doma pamatigi iesedas man galva un atkal uzpeldeja pec daudziem gadiem, kad dzirdeju legendu par Dievu Pilsetu.

-   Varbut jus varat atcereties, - atkal pieversos gidam, - un pateikt, kura vieta, pec legendas, Dievi nolaidas uz Zemes?

-   Ser, ta tacu ir tikai pasaka! Nu ka es varu atcereties! - gids pasmaidija. - Luk, sfinksa - ta gan nav pasaka. Ta ir jusu prieksa.

Tobrid es nodomaju, ka tiesi sfinksa un Egiptes piramidas ir ista pasaka, nomoda pasaka, kurai var pieskarties ar roku. Cilveki cel majas, lai tajas dzivotu. Cilveki cel pilis, lai tajas riko­tu svinigas sanaksmes. Cilveki cel piemineklus un iemuzina sevi, dazreiz uzsedinot savu atveidu uz zirga, lai, pateicoties si dzivnieka gracijai un lielumam, izskatitos solidaki un ievero­jamaki. Bet cilveki nekad necel piramidas, jo tajas tacu nevar dzivot un rikot svinigas sanaksmes un vel jo vairak - cilveki nekad nebuves sfinksu, kas tacu nesimbolize ne karteja revolu­cionara, ne prezidenta varenibu. Cilveki ir loti «piezemeti», pir­mam kartam rupejas par savam ertibam un grib paradit, ka ir ieverojami.

Tad kapec tika uzceltas piramidas un sfinksa? Ar kadu merki? Visi plasi izplatitie skaidrojumi, ka piramidu celsanas merkis bijis faraona kapenu ierikosana, neiztur nekadu kritiku, jo lidz sim vel neviena piramida nav atrasta neviena faraona mumija, bet laupitaju noslepumainas spejas ieklut piramidas ir apsaubamas. (Jn ko simbolize sfinksa? Nav skaidrs. Gribot negribot prata nak secinajums, ka dzive ir daudz sarezgitaka, neka mes domajam, ka legendam par Dieviem un Dievu Deliem tomer ir kads pamats. Musu acu prieksa tacu stav piramidas un sfinksa, tas ir realas… (Jn tas vel arvien nav iespejams uzcelt ar musdienu tehnikas palidzibu.

-   Ejam, sef, tik karsts, ka smadzenes izcepsies, - saklausiju Jurija Ivanovica balsi.

Mes uzcelam piramidas

Vakara egiptiesi bija sadabujusi divas pudeles viskija. Ta ka spirtotu dzerienu lietosana saja valsti ir aizliegta, mes iesle­dzamies viesnicas numura un bez uzkodam sakam tuksot merinus. Prieks mums, krieviem, ta bija normala deva, bet reti dzerosie egiptiesi atri apreiba un saka troksnot sava valoda.

-    Aizliegtais auglis ir salds, - pavipsnaja Jurijs Ivanovics, pamajot uz egiptiesu pusi un iedzerot malcinu.

-   Bet ko vini ta troksno, paskat, viens jau keras pie naza, - nesaprata Amirs Salihovs.

Patiesi, viens egiptietis, piesarcis ka biete, ik pa bridim tvera pec naza, kas atradas uz galda, vicinaja to gaisa un kaut ko skali kliedza.

Egiptietis

-   Sef, paprasi, ko vins tur vicinas ar to nazi, - teica Jurijs Ivanovics.

Tikko es iejaucos saruna, egiptiesi pargaja uz anglu valodu un dedzigi saka skaidrot sava uzbudinajuma iemeslu. Izradijas, ka vini necies Izraelu.

-   Nu ka tad ta, - vini teica, - kapeikas lieluma valsts karoja ar mums. Tie ebreji grib sagrabt visu arabu pasauli un visus arabus padarit par vergiem. Nu nenotiks tas, nenotiks! Pat ja musu karaspeks netiks gala, kad Izraela uzbruks atkal, mes visi nemsim rokas nazus un nogalinasim visus ebrejus.

Pec siem vardiem viens no egiptiesiem atkal panema no galda nazi un izdarija gaisa dazas durosas kustibas, acimredzot radidams, ka tas notiks.

-   Sef, vai viss kartiba? - satraukti jautaja Jurijs ivanovics, kurs nesaprata ne arabu, ne anglu valodu.

-   Viss kartiba, Jura. Vini ir sasutusi par ebrejiem.

-     Starp mums ta ka nav neviena ebreja, - Jurija Ivanovica acis iepletas patiesa izbrina.

-   Mes esam vissenaka nacija uz Zemes, - tikpat satraukti turpinaja viens no egiptiesiem, - mes uzcelam dizas piramidas, mes uzcelam dizo sfinksu. Piramidas un sfinksa stasta par musu dizenumu. Kas cits vel uz Zemes speja uzcelt piramidas? Neviens. Driz vien musu nacija atdzims, mes nevaram nebut pir­mie pasaule, uz to mus ved dizas piramidas.

Klausijos un domaju, cik loti gan vini maldas. Zinaju, ka arabu ciltis ienakusas Senas Egiptes teritorija, runajot vestures merogos, salidzinosi nesen, kad liela Egiptes faraonu imperija jau saka pagrimt. Bet cik viegli ir piedevet sev grandiozos senatnes sa­sniegumus! Dzivot blakus piramidam vel nenozime tas uzcelt. Nu kaut vai zinat, kadel tas tika celtas. Tikai velak, kad pec pirmajam Himalaju ekspedicijam biju kluvis mazliet gudraks, es, atceroties so Egiptes skatu ar naziem, saku brinities, cik gan viegli cilvekos rodas tada iedomiba, ka vini spej salidzinat sevi ar Dieviem. Bet piramidas stav jau tukstosiem gadu un ar visu savu izskatu klusejot pauz, ka pasaule un prats ir daudz sarezgitaki, neka cilveki doma.

Pagaja vairaki gadi. Bija 1993. gads. Pedejos divos gados mes biezi bijam Meksika, demonstrejam jaunas operacijas vistas akluma un citu tiklenes saslimsanu likvidesanai. Parasti mes brau­cam trijata - es, kirurge Venera Galimova un elektrofiziologs Rafaels Jusupovs.

Venera (Jzbekovna Galimova ir musu centra direktora viet­niece, medicinas zinatnu doktore, profesore un superklases kirurge. Brinums, kads speks slepjas saja mazaja, skaistaja sie­viete. Vina izdara pasas sarezgitakas un pasas atbildigakas operacijas. Daudzreiz esmu verojis, ka operacijas laika seviski saspringtos brizos vinas mugura klust mikla no sviedriem, un man vinas zel, gribas pateikt, ka tas nu nav sievietes darbs - operet.

Budama arkartigi jaunaviga un pievilciga, Venera (Jzbekov­na Galimova patik visa vecuma viriesiem, ta teikt, no zidaina lidz sirmam vecukam. Bet, bu­dama arkartigi stingra sieviete, vina nekad nepielauj, ka virietis parkapj pieklajibas robezas. Man biezi iznak noskatities, ka stipra dzimuma parstavji vinas prieksa izriez krutis ka gaili un censas izlikties labaki, neka ir patiesiba. Atceros, ka Spanija slavenais oftalmologs Barakers cauram dienam tureja mus sava tuvuma un, tikko kaut nedaudz attalinajamies, mekleja mus pa slimnicas ieksejo radio: «Doktoras rusas, doktoras rusas!» - un viss tikai Veneras del. Musu Maskavas filiales direktoram Jurijam Iljicam Kijko un man tas likas pat mazliet aizvainojosi.

- Mes te ka miesassargi, - teica Jurijs Iljics.

Venera Uzbekovna Galimova

Bet Meksika mes operejam ta saucamos neglabjami slimos, un speciali izveidota Meksikas Veselibas aizsardzibas ministrijas komisija neatkarigi no mums verteja operaciju rezultatus. Mes loti sadraudzejamies ar divam operaciju masam - Silviju un Mariju - un anesteziologu Hose Luisu. Pec maniem verojumiem, Hose Luiss ilgi turejas, bet tomer padevas. Reiz vins mums ar Rafaelu Jusupovu vaicaja, vai vins varetu izradit uzmanibu dak­terei Venerai. Mes atbildejam kaut ko tada gara: «Pamegini, tikai diezin vai tur kas sanaks.»

Hose Luiss saka savu drosi vien naktis pardomato runu, kad mes pec operacijas dzeram teju.

-   Venera, vai jus zinat, ka es esmu tirasinu acteks?

-   Vai patiesi? Bet es domaju, ka spanis!

-   Ne, es esmu vissenakas nacijas parstavis uz Zemes, naci­jas, kas uzcela varenas Meksikas piramidas. Vai tiesam es esmu lidzigs spanim?

-   Nu, ka lai to pasaka, mazliet lidzinaties gan.

-   Gribu jums paskaidrot, - Hose Luiss turpinaja, - ka acteki atskiras no maijiem. Areji mes it ka esam lidzigi, bet tiesi mes, acteki, uzcelam piramidas. Jus bijat pie Meksikas piramidam?

-   Ja, vairakas reizes.

-   CIn kads iespaids?

-   Grandiozs. Es pat uzrapos Saules piramida, bet kapt Me­ness piramida neuzdrosinajos, tur ir loti augsti pakapieni, - atbildeja Venera.

Acteks

-    Saules piramida simbolize Sauli, bet Meness piramida - Menesi, - Hose Luiss pavisam mulkigi gribeja ieviest skaidribu. - Saules piramidas virsotne jaskatas uz Sauli, bet Meness piramidas virsotne - uz Menesi. Mums, actekiem, ta ir pienemts. Venera, vai jus skatijaties uz Sauli, kad bijat Saules piramidas virsotne?

-   Nezinu. Bija karsti, un Saule bija visur…

-   Uzaicinu jus uz piramidam; mes uzkapsim Saules piramida un skatisimies uz Sauli, bet velak, uz vakarpusi, uzkapsim Meness piramida un raudzisimies uz Menesi. Tad jus sapratisiet acteku dveseli! Ne jau velti acteki pieludza Sauli un Menesi un uzcela piramidas, lai varetu apcerigi verot sos debess spideklus. Tad jus sapratisiet visu acteku tautas senumu un dizenumu. Brauksim?

-   Laikam jau nekas nesanaks. Mes tacu nepartraukti doma­jam par slimniekiem, par operacijam, un ari zinatnisko planu ir daudz, - Venera koketeja.

-    Paklau, Hose Luis, bet kapec Meksikas piramidam ir noskelta virsotne, bet Egiptes piramidam - smaila? - vinus par­trauca Rafaels Jusupovs - tas pats Jusupovs, kas velak klus par Tibetas ekspedicijas dalibnieku.

-   Precizi nezinu… Bet cilvekiem tacu, lai priecatos par Sauli un Menesi piramidas virsotne, tur ir jastav, un ka tu stavesi uz smailes? Tapec piramidu virsotnes ir noskeltas…

-    Tas ir apsaubami, - daudznozimigi noteica pec dabas nopietnais Jusupovs, pavisam aizmirsis, ka lieta grozas ap Hose Luisa dveseles stavokli, nevis ap piramidu konstrukcijam. - Loti apsaubami, ka Meksikas piramidas tika celtas ka skatu laukumi. Tas nav racionali. Ko par to stasta senas acteku valsts vesture?

-   Vesture stasta… stasta… - pavisam apjuka jau ta samul­susais Hose Luiss, kuru acim redzami neapmierinaja sarunas ievirzisanas vesturiska gultne. - Vesture stasta, ka reiz acteku valsts ir bijusi loti varena un zinajusi noslepumus, kurus nekad nav zinajusi eiropiesi.

-    Bet kapec acteku valsts pagrima? - Jusupovs nevareja nomierinaties.

-  Tapec, ka Amerika ieradas spani un mus iekaroja, - Hose Luiss jau saka skaisties.

-   Nu, ja acteku valsts butu bijusi loti varena… (Jn vispar ves­turiskie fakti liecina, ka sis piramidas celusi maiji, nevis acteki.

-   Laikam tomer ir loti romantiski sagaidit Saules rietu Meness piramidas virsotne, - es iejaucos saruna, gribedams palidzet Hose Luisam un saglabat rozaini romantisko sarunas ievirzi Veneras Galimovas savaldzinasanai.

-    Romantiski jau romantiski, - Jusupovs netaisijas apklust. - Zinatne ir tads jedziens ka piramidas zelta griezums. Butu interesanti paskatities, vai piramidu virsotne nav noskelta sa­skana ar so zelta griezumu.

-     Pie jums, Meksika, jaunlaulatie drosi vien dodas uz piramidam un skatas uz Sauli un Menesi, - es atkal centos glabt situaciju par labu Hose Luisa dveseles vibracijam.

-   Ne vienmer, - noruca apvainotais Hose Luiss. - Starp citu, vai jus zinat, ka visi Amerikas Savienoto Valstu dienvidu stati agrak piedereja Meksikai, bet tevocis Sems tos mums atnema? Pagaidam Amerika ir specigaka par mums, pagaidam vina mus

\

Meksikas piramida

nospiez. Tacu Savienotajam Valstim nav vestures. Bet musu, acteku, vestures saknes sniedzas senatne. Ja, mes esam zaudejusi savu bijuso speku, bet tas ir tikai pagaidam, uz kadu laicinu. Mes atjaunosim savu varenibu, jo mes esam tauta, kas uzcelusi varenas piramidas. Piramidas mus ietekme un nekad nelaus mums klut vajiem. Mes tacu pratam uzcelt piramidas, kuras neviens cits nespej uzcelt…

Klausoties saja monologa, atcerejos Egiptes arabus, kas vicinajas ar naziem un teica apmeram tos pasus vardus, no sirds ticedami, ka tiesi vini ir tie, kas uzcelusi piramidas. Toreiz, 1993. gada, mes jau bijam pabeigusi oftalmogeometriskos petijumus, kas paradija, ka Meksikas indiani (acteki un maiji) ir viens no cilveces izplatisanas zariem, kas nak no Tibetas, zars, kas iet caur Sibiriju, Cukotku, Alasku un pat caur visu Amerikas konti­nentu lidz pat Horna ragam. Tadel ar zinamu ticamibas pakapi var uzskatit, ka acteki, tapat ka Egiptes arabi, ir ieradusies piramidu zeme laika, kad piramidas jau bija uzceltas. Ir loti apsaubams, ka acteki vienmer dzivojusi viena un taja pasa teri­torija, jo cilveces vesture ir notikusi nepartraukta tautu parvie­tosanas. Un es atkal nodomaju, ka dzivot blakus piramidam vel nenozime tas uzcelt. Nu kaut vai zinat - kadam nolukam tas celtas.

Es dzili cienu meksikanus (vienalga, vai tie ir acteki, maiji vai spani), jo vini nav zaudejusi savu savdabibu, nav «amerikani­zejusies», un ar lepnumu runa par savam vesturiskajam saknem. Sai tautai bus nakotne, jo vinos nav ta imperiska aplomba, kuru es uzskatu par pirmo sabiedribas trudesanas pazimi. Tadel man skiet, ka japiedod viniem si maza, ar piramidam saistita vajiba un jasaprot, ka piramidas cilveku nevilsus ievelk gadsimtu dzelme un cel goda.

Kads meksikanu zinatnieks man teica, ka Meksikas pirami­das ir celtas no akmens blokiem, kas savirkneti uz vairakus metrus garam akmens tapam pirksta resnuma. To nevar paveikt ar musdienu modernas tehnikas palidzibu, to vareja izdarit tikai senie cilveki.

Karusu zveja

Kartejo reizi, atgriezies no Meksikas un mocidamies ar saju­tu, ka diena ar nakti samainijusies vietam, piezvaniju Jurijam Ivanovicam Vasiljevam un uzaicinaju vinu zvejot karusas. Bija 1993. gada junijs. Laiks bija karsts.

Braucam trijata: es, Jurijs Ivanovics un soferis Dima - parasts Cernikovskas (CJfas stradnieku rajons) puisis. Ielikam tiklus, bailes no zvejas inspekcijas uzmanigi raudzidamies apkart. Pec tam sakuram ugunskuru, uzcelam telti, panemam pudeli snabja un sedamies vakarinot.

-   Nu tad par Krieviju un Krievijas karusam, - uzsaucu tostu, izbaudidams patikamo sajutu, ka esmu atgriezies dzimtene, pec kuras patiesi skumstu ilgo arzemju braucienu laika.

Jurijs Ivanovics ar baudu izdzera glazi, uzkoda gurkiti un smakstinadams pavaicaja:

-  Nu, sef, ka tad ir taja Meksika? Runa, ka sieviski tur ir bries­migaki par karu. Toties ir piramidas. Vai biji pie piramidam?

-   Biju, Jura, biju.

-   Nu kadas tas ir? Vai lielakas neka Egipte? Mes tehniskaja dala stridejamies. Es viniem saku, ka Egipte ir lielakas, bet vini - ka Meksika. Kur tad ir lielakas, sef?

-   Egipte.

- Nu tad iedzersim par Meksikas piramidam. Atceries, ka Egipte viens arabs piesucas un vicinajas ar nazi. Nu mulkis tacu! Ko tur, sef, ar glazitem mazoties, lejam kartigi, - teica Jurijs Ivanovics, liedams snabi lielajas glazes.

Iedzeram. Soferis Dima ari.

-   Eh, Dimka, - Jurijs Ivanovics pamacosi teica, kosladams desu un piekozdams locinus, - tumsonis tu esi, ists tumsonis. Tu pat nevari iedomaties, cik daudz pasaule ir brinumu! Re, kad mes ar sefu bijam Egipte, mes vienu tadu brinumu redzejam - piramida saucas. Milziga - uhu…! Kas to uzcelis - neviens nezi­na! Egiptiesi lielas, ka vini celusi, bet patiesiba ta nemaz nav. Piramidas uzcela Dievi, Dimka, Dievi! Re, sefs ari Meksika piramidas skatija. Ari milzigas. Ari Dievi celusi. Neesi tu, Dimka, bijis Egipte, neesi…

-   Varbut es vel aizbrauksu uz Egipedi…

-    Ne jau uz Egipedi, bet uz Egipti, tumsoni gatavais. Ar «t» jaraksta, nevis ar «d». Egipte, vai saprati, nevis Egipede. Labak ielej, tumsoni gatavais.

Iedzeram vel.

-  Jura, Dima! Es laikam iesu uz telti un pagulesu. Ta ka velk uz miega pusi. Varbut varesu atkal pariet no dienas uz nakti.

Ielidu telti, apsitu odus un likos gulet. Sakuma ta ka jau saku

Pie ugunskura

laisties snauda, bet pec tam miegs pargaja, un es saku mocities, cenzdamies iemigt.

«Velns ar ara,» domaju, «nu ka lai iemieg? Pat snabis nepalidz. Domasu par piramidam, ja jau sakam par tam runat.»

(Jn ta pussnauda es saku domat par piramidam. Pa galvu saudijas fantastiskas domas, kuras es pussnauda neka nevareju atdalit no realitates. Man radijas, ka uz Zemes eksiste vel kada cita - paralela dzive, un taja viss notiek citadak, nekas nav ta, ka pie mums. Taja paralelaja dzive dzivo loti liela auguma cilveki, parvie­tojas ovalos lidaparatos un dazreiz ielido musu pasaule, vero mus un izturas pret mums ka pret nesapratigiem berniem. Pasaule, kura vini dzivo, ir nesaraujami saistita ar Kosmosu un Zemes dzilem, bet vini, sie milzigie cilveki, var celot pa turieni, aizejot zemzeme vai viena mirkli izgaistot Kosmosa tales. Laiks taja pasaule rit pec citiem likumiem, tur ir cita daba, cits klimats, un tikai piramidas, tikai varenas piramidas atrodas vienlaicigi abas - gan saja, gan taja, paralelaja pasaule. Tiesi ar piramidu palidzibu milzigie cilveki ienak musu pasaule. Vini tas ir uzcelusi stingra atbilstiba Kosmosa likumiem un stingra atbilstiba matematikas likumiem izvietojusi uz Zemes. Viniem nav svarigi, kur atrodas piramida - uz Zemes, zem udens vai zem zemes. Svarigi ir, lai ta butu. Sie milzigie cilveki uzcelusi piramidas tik pamatigi, ka tas nekad nesagrus ne saja, ne paralelaja pasaule. Un, ja nu kada sagrutu, vini uzcels jaunu - tiesi tadu pasu. Sie milzigie cilveki Zemes dziles ir izveidojusi specialus kanalus, kas piramidu un citu senatnes monumentu tuvuma pietuvinas Zemes virsmai. Vini nepievers uzmanibu tam, ka parastie cilveki musu pasaule, paklaudamies muzigajam Kosmosa aicinajumam, censas buvet nelielas un nejedzigas piramidas - kapenes saviem valdniekiem, sapnodami pietuvinat savus valdniekus viniem - varenas un senas paralelas civilizacijas cilvekiem. Vinus neinterese, ka musu pasaules cilveki piedeve piramidu celtniecibu sev…

-   Fu! - Es pamodos. - Nu gan sapnis! Bet interesants…

-    Jurij Ivanovic, kas ir sfinksa? - atskaneja sofera Dimas balss. Sapratu, ka vini turpina sedet pie ugunskura un dzert snabi.

-   Sfinksa ir tads dzivnieks. Liels. No akmens.

-   Statuja, vai?

-   Nu ne tacu, tumsoni gatavais. Ta nav statuja. Ta ir sfinksa.

-   Bet… bet… bet kada tad ir ta sfinksa?

-   Sfinksa ir ka suns, kas gul, bet tai ir kaka kepas un cilveka galva - lidziga ciema sievai, bet ausis ir zilona, - svarigi skaidro­ja Jurijs Ivanovics. - Iedod piesmeket!

Atskaneja specifiska skana, kas noradija, ka Jurijs Ivanovics ar baudu izpus savas iecienitas cigaretes «Vega» dumu.

-  Sfinksa ir loti liela, tik liela, - Jurijs Ivanovics turpinaja, - ka tu, Dimka, tik lielu zveru vispar neesi redzejis. Piemet ugunij malku, redzi, ka sak jau dzist. Jauns, bet neko neredzi!

-   Vai ta sfinksa ir tik liela ka zilonis? - Dima jautaja.

-  Eh, Dimka! Zilonis bus tikai vinas naga lieluma. Saprati, cik liela?

-   B-bet… vai ta sfinksa ir dziva?

-   Eh, tumsoni tu gatavais, Dimka! Sfinksa ir no akmens, es tacu tev stastu, ka no akmens. Varbut kadreiz ari bija dziva, bet parakmenojas.

-   B-bet…

Saruna uz bridi partruka, tad Jurijs Ivanovics teica:

-  Izsmeki, Dimka, ir jamet ugunskura, nevis jameta apkart ka pedejam drankim.

-   Bet, Jurij Ivanovic, kas vispar ir - ta sfinksa?

-   Tas nav tavam pratinam domats, Dimka, nav. Tev, re, tikai sturi grozit. Pat ugunskuru neproti iekurt, ka nakas. Sfinksa - ta ir pasaka, Dimka, pasaka. Re, sefs staveja, raudzijas tai acis un jautaja, uz kurieni ta skatas.

-   Kam jautaja, sfinksai?

-   Ne tacu, egiptiesiem, tumsoni gatavais.

-   (Jn uz kurieni ta skatas?

-   Uz turieni, kur nevienam nav atlauts skatities. Tev, Dimka, nav atlauts, bet sfinksai ir. Tur ir tada zeme, ko sauc par Sam- balu. Tur dzivo Dievi. Tur ari sfinksa skatas. Bet tev, Dimka, nav atlauts tur skatities, izcepsies.

Klausijos saja dzeraju saruna un smejos. Atkal atcerejos egiptiesu gidu, kad gribeju noskaidrot, uz kurieni sfinksa skatas. Kaut kada iemesla del tas man skita interesanti. Varbut tadel, ka esmu oftalmologs un jedziens «skatiens» man ir profesionali tuvs. Varbut vieta, kur Dievi nolaidusies uz Zemes, patiesam eksiste! Varbut ta nemaz nav pasaka! Varbut Jurijam Ivanovicam ir taisniba, stastot par Sambalu! Varbut tur ir skaista, neparasta pilseta, kuru uzcelusi Dievi!

Mani mocija cilveka dabiska zinkare. Gribejas ticet brinu­miem, gribejas doties turp, kur skatas sfinksa… Nakti cilveks vienmer ir romantiskaks neka diena, kad valda realitate.

-   Es piedauziju pie piramidas ar mazo pirkstinu, - atskaneja Jurija Ivanovica balss, - un jutu, ka ta ir izturiga.

-   Tik izturiga ka akmens?

-   izturigaka.

-   Ka dzelzs?

-   Vel izturigaka.

-   Un sfinksai ari pieskaries, Jurij Ivanovic?

-   Pieskaros.

-   Un ka sfinksa? - Dima nevareja nomierinaties.

-   Ari izturiga.

-   Jurij Ivanovic, kas ir izturigaka - sfinksa vai piramida?

-   Abas ir izturigas.

Jutu, ka piramida un sfinksa arvien vairak sak nodarbinat manu pratu. To bija gruti izskaidrot ar parastu zinkaribu, jo medicina ari ir loti daudz interesantu un loti aizraujosu miklu. Si interese, kas bija sakusies Egipte un turpinajas Meksika, bija iesedusi galva ka ipatneja dominante. (Jn pats galvenais visa saja lieta bija jautajums - uz kurieni gan skatas sfinksa?

Toreiz es nesapratu, ka cilveks - tas nav tikai fiziskais ker­menis, kam dota apzina, ka cilveka galvena butiba ir vina iekse­jais un muzigais Es, ko sauc par Garu, kas dzivo sava zemapzi­nas pasaule un neapzinati kontaktejas ar citiem ieksejiem un muzigiem Es. (Jn ir vienalga, vai tie ir dzivu vai mirusu cilveku Es. Likumi, kas valda saja zemapzinas pasaule, nav tadi, ka uz Zemes, - tur nav vietas materialam vertibam un cilveka centie­niem iegut lietas, tur galvenais ir Labais, Milestiba un Launais, bet katra iekseja un muziga Es varenibu un speku nosaka Zina­sanas, kas uzkrajas un, kas ir loti svarigi, tiek intensivi izmanto­tas sis zemapzinas pasaules pilnveidosanai.

Tagad, kad rakstu sis rindas, ir 2000. gads. Kops ta laika (1993. gada), man skiet, esmu kluvis nedaudz gudraks, bet ne loti. Vismaz es jau saprotu, ka cilveka zemapzinas dzive, kas veido vienotu veselumu ar Tas Pasaules vilnu dzives formu, patiesi eksiste. Preteja gadijuma nebutu iespejams izskaidrot daudzus mediciniskus, fiziskus un filozofiskus paradoksus, ar kuriem man nacas sastapties zinatnisko petijumu laika. Si zemapzinas dzive rit it ka neatkarigi no cilveka iekseja Es, kam piemit visu aptverosa un mums tik pierasta apzina. Bet cilveka ieksejais un muzigais Es darbojas klusiba, atgadinot par sevi ar intuitivu cukstu vai neizprotamiem centieniem, sakuma traucejot cilvekam, bet pec tam aizraujot to un vedot jauna, biezi vien pavisam negaidita virziena.

Ari toreiz, 1993. gada, kad guleju telti, intuitivi cuksti un neiz­protamas tieksmes saka mani virzit man miklaina un negaidita dzives rakursa, kas bija saistits ar sfinksu, piramidam un Dievu Pilsetas meklejumiem.

Atjedzos un saku ieklausities saruna pie ugunskura.

-  Jurij Ivanovic, - teica Dima, - luk, tu esi liels cilveks, strada Centra par galveno inzenieri. Esi bijis Japana un Egipte! Saki, ka tur, pie viniem, anglu valoda bus «paldies»?

-   Eh, tumsoni gatavais! To ari tu nezini! Sen/c ju, - atbildeja Jurijs Ivanovics.

-   Bet… bet… Bet ka pie viniem bus «ludzu», Jurij Nikolajevic?

Iestajas klusums. Jurijs Ivanovics bija aizmirsis vardu pliz.

-   Ari senk ju, - Jurijs Ivanovics peksni atteica.

-  Vai tad pie viniem «paldies» un «ludzu» ir viens un tas pats?! - Dima bija parsteigts.

-   Pie viniem viens un tas pats, - daudznozimigi noteica Jurijs Ivanovics.

Saku smieties un izvelos no telts ar saucienu: «P/i'z tacu, pliz\»

Abi parsteigti skatijas uz mani, bet pec tam, sapratusi, kas par lietu, ari saka smieties.

-    Ko tad tu, Jurij Ivanovic, angliski zini tikai vienu pasu vardu? - soferis Dima iepleta acis.

No rita, iznemot tiklus, konstatejam, ka viens ir aizpeldejis kopa ar zalaino salinu, pie kuras es to vakar pieseju.

-   Nu mulkis kas mulkis, - satriekts novilku, - neiedomajos, ka salina ir peldosa.

Atkal mani parnema savas aprobezotibas sajuta.

«Es it ka nemaz neesmu tik aprobezots, - kapec gan mani moka si sajuta? Vai tiesam tapec, ka neveiksmigi iemetu tiklu?» domaju, parkaries laivas malai un ar rokam raknadamies pa udenszalem, meklejot pazuduso tiklu. Toreiz es vel nesapratu, ka vajag priecaties, kad peksni parnem aprobezotibas sajuta, jo tas nozime, ka tavs ieksejais Es nav apmierinats ar tavu istenibas uztveri un sak darboties, lai ievirzitu tevi jauna zinatniskas dar­bibas loka, kas iesakuma liksies nejedzigs un divains, bet tam bus dzila jega, kas realizesies tikai pec daudziem gadiem. Toreiz es pat

2. nodala

LEGENDA PAR DIEVU PILSETU

Pienaca 1996. gads. Izdevas noorganizet pirmo ekspediciju uz Himalajiem. Bet pec tam - 1997. gada - otro ekspediciju. Tas izradijas informativi loti piesatinatas. So divu ekspediciju laika pilnigi mainijas mana psihologiska dzives uztvere. Nevaru teikt, ka esmu kluvis gudraks un solidaks zinatniskaja zina, bet es saku raudzities uz dzivi ne tikai no stingru zinatnisko postulatu viedokla, bet saku lielu nozimi pieverst intuicijai, par kuru kads indiesu svami teica, ka ta ir patiesa par visiem simts procen­tiem. Es pat iemacijos zinama mera tai uzticeties, lai gan ka zinatniekam tas man bija loti gruti. Bet es pat iedomaties nevareju, ka viena loti svariga jautajuma intuicija ar mani izstradas interesantu joku.

Kur gan es dzirdeju so legendu?

Jautajums attiecas uz Dievu Pilsetu. Gatavojoties kartejai - 1998. gada ekspedicijai, es nonemos ar meklejumu planu izstradasanu. Atceros, ka loti svarstijos, izveloties galveno ekspedicijas virzienu, - meklet Himalajos «dzivo» un «miruso» udeni vai doties uz Tibetu un pa legendas pedam meklet Dievu Pilsetu. Otrais variants man likas interesantaks. Kur isti es esmu redzejis sis legendas aprakstu vai dzirdejis par to? Nevaru zeloties par savu atminu, bet galva valdija kaut kads sajukums un trauceja koncentreties. Skaidri atcerejos tikai, ka par so legendu bija teikts pavisam isi, apmeram ta:

«Kaut kur Tibeta ir paslepusies Dievu Pilseta.»

Es pat gribeju atmest ar roku sis legendas avota mekleju­miem un meklet Dievu Pilsetu tapat, bet kaut kas mani attureja. Ari paradums zinatne stradat ar dokumentiem lika sevi manit.

«Ka ists avanturists,» domaju pie sevis, «taisos ekspedicija, esmu aizravis draugus, bet Dievu Pilsetas legendas avotu nevaru atcereties. Kauns un negods…»

Saku skaisties. Dazu dienu laika iznemu cauri visus ekspedi- ciju pierakstus - un neko neatradu. Parskatiju visas pieejamas gramatas - neka nav. Izjautaju visus ekspediciju dalibniekus un cilvekus, kam bija kada saistiba ar ekspedicijam, - visi atbilde­ja, ka legendu dzirdejusi no manis.

-    Nu kas tas ir, - biju sasutis. - Es tacu pats to legendu nevareju izdomat!

Pastastiju visu Jurijam Ivanovicam Vasiljevam.

-    Sef, es atceros, ka tehniskaja dala atzimeja inzeniera Miskas dzimsanas dienu. Esmu atmetis, ka tu zini, un nedzeru. Puisi to legendu apsprieda. Tu tacu par to biezi stastiji. Runaja, ka to tev atsutijis kads lama, - saka stastit Jurijs Ivanovics.

-   Ne tacu, Jura! Es jau esmu izrades cauri visam ekspedici­ju piezimem. Tur neka nav. Pats zini, ka esmu skrupulozs un visu pierakstu, - atbildeju.

-   Pagaidi, nepartrauc! Puisi, protams, bija piedzerusies, bet vini teica, ka tu so legendu pa telepatiskiem kanaliem esot sanemis no lamas. Vitjka saka telot gaisregi, roku pirkstus izpletis, saka darboties virs galvam. Man, esot skaidra, likas smiekligi, es vinu mazliet apcelu, bet Vitjka centas vel vairak, - Jurijs Ivanovics iesmejas.

-   Nu kadi vel telepatiskie kanali, Jura! Nav man tadu speju. Kad iznaca pirma gramata par Himalajiem, surp saka braukt

daudz divainu un sizofreniku, no tadiem cilvekiem es vispar begu pa gabalu.

-   Vini pie mums, tehniskaja dala, ari piestaiga. Tev kaut ko telepate no pirma stava uz treso. Pie tevis jau garam sekretarem tikt nav iespejams, - ar baudu piebilda Jurijs Ivanovics.

-   Vai tad pie jums lama bija atnacis, vai? - biju parsteigts.

-    Nu bija viens tads, sagerbies ka gailis, bet basas kajas cibas. Vins tad ari, pirkstus izpletis, darbojas.

-   Ka vins bija gerbies?

-   Kleita ka sieviskis, bet pats bija virietis.

-   Kada krasa bija ta kleita?

-   Oranza, mazgata un parmazgata, bet netira. Ar apmetni.

-   Tas nav lama. Lamam terps ir kirsu krasa. Drosi vien kris- naits.

Krisnaits tehniskaja dala

-   Nu ja, kaut kas tamlidzigs.

-   (Jn adas krasa? - es painteresejos.

-   Tada peleki zilgana.

-   Ka to lai saprot?

-   Peleki-tumsi, bruni-avenu, varbut…

-   Tadas adas cilvekiem nav.

-   Nu vins tads slims bija, visa seja vienas pinnes. Vitjkam pat sagribejas tas izspiest.

-   Baltais vai negeris?

-   Baltais, bet peleki zilgans…

-   Bet… bet…

Domas aizklida sanus, un es saku pratot, ka varbut man patiesam atsutijusi informaciju par Dievu Pilsetu pa telepatisko kanalu - nevareju tacu sai legendai atrast ne mutisku, ne rak­stisku avotu. Austrumu religijas petidams visus iespejamos psi­hiskos fenomenus, zinaju ari par telepatiju un principa ticeju tai. Ka aprakstits austrumu religiju avotos, atlanti so fenomenu par­valdija pilniba un pat karojot par galveno ieroci izmantoja pre­tinieka telepatisku iemidzinasanu. Bet mums, ariesiem, tas ir, piektajai rasei, ir ieverojami zemaks garigais potencials, tapec telepatiskas spejas ir visai ierobezotas un samera vaji izpauzas tikai daziem cilvekiem. Un, ja akceptoram, tas ir, cilvekam, kas uztver telepatisko domu signalu, nav augsta jutiguma pret sadu iedarbibu, tad telepatiskais efekts vispar lidzinas nullei.

Par sevi varu teikt tikai to, ka esmu nekam nederigs, vajs akceptors, tas ir, mans domu signalu uztveres limenis ir loti zems. Atceros, ka pirms diviem vai trim gadiem kada liela starp­tautiska konference, kad mans referats par atlantu un lemuriesu izskata zinatnisku izskaitlosanu radija paaugstinatu interesi, kuluaros pie manis pienaca vairaki gaisregi, telepati un tam- lidzigi specialisti un, viens otru partraukdami, saka runat kaut ko man pavisam nesaprotamu: «Vinu vajag testet!»

-   Ko nozime - testet? - es naivi pajautaju.

-  Tulin uzzinasiet, - vini kori atbildeja un viens pec otra izple­ta pirkstus, izvalbija acis un nostajas eksotiskas pozas, acim­redzot sutot uz mani energiju.

-   Jutat kaut ko? - vini jautaja.

-   Ne, - es atbildeju.

-   Patiesam neko nejutat?

-Ne.

ipasi centas kada raganai lidziga sieviete gara, sarkana kleita. Vina ta locijas mana prieksa, ka man pat kluva baisi. Pec tam vina izpleta pirkstus ka vedekli un ar rokam saka veidot pul­sejosas kustibas mana virziena, drosi vien sutija energijas plus­mas.

-   Jutat energiju? - vina vaicaja.

-   Ne.

-   Pavisam neko nejutat?

-   Pavisam neko.

-   Nu ka tad ta…

Pec tam vina pienaca man klat, uzlika rokas ar izplestiem pirkstiem man virs galvas, mazliet pietupas un, raudzidamas man acis, sausmigi iepleta acis, kustinaja lupas un izdvesa kaut ko lidzigu «bu, bu, bu…».

-   Ko jus jutat? - vina jautaja.

-   Neko.

-   Ka,neko?

-   Nu… man bija interesanti un jautri, - es atklati atbildeju.

-Mm… ja… Bet siltumu no rokam jutat?

-   Ne.

-   Mm… ja…

Acimredzot man piemit augsta necaurlaidiba attieciba uz svesu psihisko energiju. Lai gan man jaatzist, ka laika, kad mani mac stiprs un ilgi krajies nogurums, paradas zinams tada veida jutigums - lidz pat tam, ka man uz katra sola radas energetiskie vampiri. Bet jutigaki cilveki, manuprat, patiesam var klut par merki labas vai launas psihiskas energijas iedarbibai.

Sas piezimes ilustresanai var kalpot gadijums, kas ari notika sas konferences laika. Ta pati raganai lidziga sieviete sarkanaja kleita pec neveiksmiga seansa ar mani acimredzot bija ne pa jokam sarugtinata: nu ka tad ta, ta nopuleties - un nekada efek­ta! Kad mes ar Valu Jakovlevu (vina ir musu Himalaju ekspedi­cijas dalibniece) pagajam gabalinu nostak, sieviete sarkanaja kleita, ka man pec tam paskaidroja, «esot izsavusi» ar acim uz Valas otro cakru - cilveka dzivesspeka punktu. Driz vien Valai sakas speku izsikums, un viesnica vina vispar saslima. Kad pec uzstajigiem Valas lugumiem tika ataicinata «laba feja» (taja kon­ference pulcejas pilns «pasaku personazu» spektrs, sakot ar labajam fejam un beidzot ar launajiem gariem), vina konstateja, ka Valai si cakra ir «caursista». Nakamaja diena Valentinas speki pamazam atjaunojas.

Ta, domadams par telepatiski parraiditu informaciju sakara ar Dievu Pilsetu, es nonacu pie secinajuma, ka ta diezin vai varetu but. Tacu jautajums, kapec si informacija man tik ciesi ir iesedusies galva, turpinaja mani mocit.

-   Jura, es domaju, ka nebija nekadas telepatiskas parraides. Tajas lietas es esmu pavisam neaptests! - es parliecinati teicu Jurijam Ivanovicam.

-   Nu ka to lai saka, neaptestais. Atceries, ka Petjka Garajevs ar savu aparatu izdarija telepatisku genetiskas informacijas nodosanu. Ko tad lai saka par domu parraidi! - saubijas Jurijs Ivanovics, drosi vien atceredamies stastus par diviem genialiem krievu zinatniekiem - Pjotru Petrovicu Garajevu un Georgiju Georgijevicu Tertisinu, kuri uzbuveja aparatu genetiskas infor­macijas parraidisanai no attaluma.

-   Ne, Jura, pat ja informaciju par Dievu Pilsetu kads ari butu raidijis mana virziena, efekts butu «ka pret sienu». Esmu nejutigs. Pats zini, man nav nekadu joga speju, esmu vienkarss cilveks, laucinieks, pat muzikas skolu neesmu beidzis. Un ari mana profesija - kirurgija - stav pavisam talu no arpuszemes domam un ipasa jutiguma. Jura, kad griez aci, pa galvu nedrikst jaukties nekadas domas, janorobezojas no katras arejas iedar­bibas, visa uzmaniba jasakoncentre uz operaciju. Es tacu vare­tu izoperet pat savu mati - tik uztreneta man ir uzmanibas kon­centracija operacijas laika. Ka tad mani var caursist no taluma sutita doma! Saka, ka orgasma laika cilveks klust loti uznemigs pret svesu psihisko iedarbibu, bet operejot man orgasms ne­rodas.

-   Man ari, starp citu, no aparaturas remontesanas nav neka­da orgasma, bet, asinot instrumentus, gan uz to pusi ir, sef, - Jurijs Ivanovics saka smieties.

-   Bet to gan es nezinu, kapec ta legenda par Dievu Pilsetu tik pamatigi iesedusies man galva.

Zeka stasts

-    Izstastisu tev vel vienu lietu, - pec pauzes teica Jurijs Ivanovics. - Reiz pie mums tehniskaja dala bija ieklidis zeks un stastija loti interesantas lietas.

-   Kas pie jums tur isti notiek? Visadi salasnas pulcejas, vai?

-     Labi, sef, nepiesienies! Pats operaciju zale visu laiku cietumnieku dziesmas klausies. Ka aizeju uz turieni, ta viens un tas pats: «…talu, talu aizgaja no vajatajiem cilveks pufaika, vienkarsi zeks…»

-    Labi jau, labi. Tas dziesmas ir sirsnigas un tik primitivi fanatiskas, ka mazina spriedzi operacijas laika. Jura, reiz es opereju kadu loti augsti stavosu cilveku. Pirms operacijas ar vie­tejo anesteziju es vinam saku: «Jus neuztraucieties! Klausieties muziku! Visu uzmanibu veltiet muzikai, centieties nedomat par bruci…» Bet pec operacijas vins man saka: «Bet es, Ernst Rif- gatovic, domaju, ka jus operejat, skanot klasiskajai muzikai!» Man pat kluva kauns.

-     Nu tad ta, - daudznozimigi turpinaja Jurijs Ivanovics, - tatad atnak pie mums zeks. Pie tevis neuzdrikstejas doties, bet bija uzzinajis, ka mes esam draugi. Nu - un atnaca pie manis. Apsedas un saka stastit. Mani puisi ir sirsnigi, pats zini. Seviski Vitjka un Miska. Sez, asina instrumentus, bet, ja kads kaut ko stasta, strada un klausas, radio nemaz nav vajadzigs. Disciplina pie manis ir ka nakas…

-   Nu ko tad tas zeks stastija?

-   Tas zeks, bijusais, protams, stastija, ka sedejis tada zona, kur bijusas ipasas anomalijas.

-   Ka to lai saprot - zona anomalijas?

-   Zona bija anomaliju zona.

-   Be-et…

-   Taja zona, kas atradas anomaliju zona, gadijas notikumi, kas neieklaujas cilveka izteles robezas.

-   Bet pats tas zeks bija normals? - es partraucu.

-   Ja, normals. Pat inteligents. Tads vajs ka asaka. Teica, ka sedejis nepelniti, esot tikai stavejis sardze, - teica Jurijs Ivanovics.

-   Un ko vins stastija?

-   Stav, saka, automatisti savos «PV»…

-   Kas ir «PV»?

-   Pusvilna, tas ir, cietuma apsardzes pusvilnas apgerbs.

-   Be-et…

-   Stav vini tatad savos «PV», bet visiem kamera izskatas, ka likautos, tikai ar automatiem. Neviens pat nav meginajis begt. Baidijusies nevis no automatiem, bet no likautiem. Automatistus saukusi par mironiem.

-   Kaut kads murgs…

-Murgs gan, bet masveida. Visiem zekiem zona ta esot licies. Bet tas nav pats galvenais. Tur regojusies lidojosie skivisi… un piramidas. Bijusi pat doma aizmukt no zonas ar skiviti, aizlidot lidz piramidai un paslepties. Bet viens no kameras biedriem visu laiku kontaktejies ar lidojosa skivisa pilotu. Un tas teicis…

-   Kurs kuram teicis?

-   Lidojosa skivisa pilots zekam.

-   Be-et…

-   Mes, teicis, esam cilveki, kas pirms jums dzivoja uz Zemes. Savulaik musu palika pavisam maz. Bet mes uzcelam piramidas un ar tam ieguvam lielu speku. Par dazam piramidam jusu cilveki zina, par citam nezina. Mes nolemam nedzivot blakus jums un ar piramidu palidzibu pargajam cita, paralela pasaule, kur tagad dzivojam. Dazreiz mes paradamies jusu pasaule un noverojam jus.

-Tatad par dazam piramidam mes nezinam, tu saki…

-   Ta teica zeks, tas ir, lidojosa skivisa pilots teica zekam.

-   Be-et… Kur ir ta zona?

-   Zeks teica, ka kaut kur Sibirija, - atbildeja Jurijs Ivanovics.

-   Kur konkreti?

-   Neatceros. Laikam Sibirijas dienvidos…

-   Vai tas nebija slavenas Kaskulaksas alas rajona Hakasija, par kuru stasta daudz legendu?

-   Neatceros, nenoprasiju. Saproti, ienaca soferi - Volodjka un Serjoga, partrauca, bet pec tam mani izsauca uz operaciju zali, mikroskopa bija izdegusi lampina. Kad atnacu atpakal, zeks jau bija prom.

-   Vai par Egiptes sfinksu zeks, tas ir, lidojosa skivisa pilots, neko neteica? - domigi jautaju.

-Ne.

-  (Jn kur tad galu gala skatas sfinksa? Vai tikai ta neskatas uz Dievu Pilsetu?

-   Nezinu.

-   Starp citu, Jura, ka zeki par mums zina?

-   Zeki cietuma bija izlasijusi tavu gramatu. Gribejusi pat visi ieiet somati stavokli, lai ieslodzijuma laiks paiet atrak, - Jurijs Ivanovics atbildeja.

-   Skaidrs.

Tobrid man nepavisam negribejas domat par to, cik sis stasts ir fantastisks. Visiem, ari zekiem, ir tiesibas teikt visu, ko velas. Uzputiga augstpratiba ir petnieka vissliktakais sabiedrotais. Sis zeks mani pat radija cienu: atbrauca tacu no kaut kurienes, lai pastastitu.

Manas domas jucekligi druzmejas ap legendu par Dievu Pilsetu, ap sen jau apnikuso jautajumu - kapec si legenda ir tik ciesi iesedusies mana galva? Zeka stasts mani nez kapec pa- darija nervozu, un aprobezotibas sajuta bija klat ka saukta. Tad es nolemu visu «salikt pa plauktiniem».

Es sapratu, ka bez apzinata istenibas novertejuma ir vel zinasanas, kas slepjas zemapzina un lidz zinamam laikam vispar neliek sevi manit, ir dzili pasleptas. Bet kaut kad, pec kaut kadas augstakas paveles, tas sak izpausties un satraukt pratu. Neka citadi es neprotu izskaidrot peksno domu par Dievu Pilsetas pastavesanu. Un patiesi - kapec mums jatic rakstitiem avotiem, seniem manuskriptiem un autoritativu cilveku viedokliem, ja mes neticam pasi sev? Katrs no mums tacu ir esamibas dalina tapat ka visi citi. Katram no mums ir Dvesele un Gars, kas ir savienoti ar musu galveno Dzimteni - To Pasauli. Visiem mums ir vienads muzigo zemapzinas zinasanu intuitivas izpausmes potencials. Domaju, ka ikviens cilveks savas dzives laika ir jutis daudzas satraucosas, sapnim lidzigas dzilas sajutas un domas, bet acim­redzot ne katrs ir pieversis tam uzmanibu, un, protams, tikai dazi ir sis zemapzinas domas pienemusi par savas darbibas vaditajam.

-   Jura, es domaju, ka doma par Dievu Pilsetas eksistenci ir atnakusi pie manis zemapzina, - bildu pec krietna klusuma briza. - Ko darit, meklet vai nemeklet? Tas viss ir pavisam nenoteikti, bez tam - viena vieniga mistika…

-   Jamekle, sef, jamekle! Tas zeks, redz, kad vina kameras biedram doma radas, nesedeja rokas klepi salicis. Tikko dabuja izzinu par atbrivosanu, tulin atbrauca pie mums. Aktivs… Macies no vina…

Aizsmekejam. Es turpinaju pratot.

«Ja pienemam, ka Dievu pilseta patiesi eksiste,» es domaju, «tad izvirzas pavisam logisks jautajums: kada ta ir?»

Sasprindzinaju smadzenes, cik speju, un nonacu pie seci­najuma, ka Dievu Pilseta nevar sastavet no namiem. Drizak jau zem si nosaukuma slepjas kads senatnes monumentu ansam­blis, kas celts nebut ne skaistumam vai sevis cildinasanai, bet gan ar merki vadit energijas, par kuram zinatne vel tik maz kas ir zinams un kuras jogi sauc par tantriskajiem spekiem. Bet kas tie var but par senatnes monumentiem, kas ietilpst Dievu Pilseta? Visdrizak tas ir piramidas. Tiesi piramidu saknes slepjas dzili senatne, un to lomu mes vel maz izprotam, lai gan ir jau izteiktas hipotezes par piramidu iedarbibu uz smalko jeb, ezo- teriskaja valoda runajot, «dievisko» energiju. Bet varbut Dievu Pilseta ir citi neparasti veidojumi… varbut tiesi tur atrodas legendaras «zelta plates», uz kuram rakstitas ta saucamas

Paralelas pasaules

«patiesas zinasanas»… varbut tiesi Dievu Pilseta ir vieta parejai paralela pasaule…

-   Jura, nevar izslegt, ka tavam zekam kaut kur ir taisniba, sakot, ka piramidas ir vieta parejai paralelas pasaules, - es teicu, censoties kaut druscin sistematizet domas, kas jaucas man pa galvu bez jebkadas sistemas. - Paralelajam pasaulem es ticu. Par to esmu daudz lasijis Kozireva un Timaseva darbos. Bet, godigi sakot, es ta ari nesaprotu, nevaru stadities prieksa paralelo pasauli.

-   Tas zeks, - noskurinajas Jurijs Ivanovics, - uz mani atstaja nopietnu iespaidu. Nefantaze, var just, ka stasta to, ko izjutis, tin ari sava jega tur bija - gribejas no cietuma aizbegt uz paralelo pasauli…

-   Be-et…

Domas turpinaja saudities ap paralelo pasauli. Tomer nekas sapratigs galva nenaca, viens juklis.

«Drosi vien Egiptes sfinksa zina visu par paralelajam pa­saulem,» prata iesavas fantastiski mistiska doma.«Man tomer liekas, ka sfinksa skatas uz Dievu Pilsetu, kur savienojas musu pasaule ar paralelo pasauli! Sfinksa gul blakus varenajam Egiptes piramidam. Bet ne jau tur ir tas Ista dzimtene. Ie­spejams, ka Egiptes piramidas ari eksiste vienlaikus musu un paralelaja pasaule, bet galvenais visu pasaules piramidu apvienojosais pirmsakums ir tur, austrumos, uz kurieni skatas sfinksa. Ta ir Dievu Pilseta. Varbut ta ir, bet varbut ari nav! Mezinu. Vieni vienigi minejumi.»

-   Varbut ta ir nogrimusi okeana. Citadi tacu cilveki to butu atradusi…

-   Bet varbut ta ir Tibeta? Man tomer ta skiet! Tibeta ir milzi­ga, gruti pieejama, maz izpetita. Ari Rerihs tur kaut ko mekleja, bet neko konkretu ta ari nepateica.

Doma par to, ka Dievu Pilseta varetu atrasties Tibeta, arvien vairak satrauca mani, lai gan nekadu pieradijumu man nebija un tikai zemapzinas sajuta satrauca manu izteli.

Visos sajos pratojumos par Dievu Pilsetu palika vel viens jautajums: kas to uzcela? Atbilde bija viennozimiga - Dievi. Bet tad radas cits jautajums - kas vini ir - Dievi?

Kas vini ir - Dievi?

Es lieliski sapratu, ka jedziens «Dievi» ir visai relativs. Cilveki tiecas ar vardu «Dievi» apzimet cilvekus ar ipasam spejam, nemaz nedomajot par to, ka Dievs visupirms ir Augstakais Kosmosa Saprats. Piemeram, slavenais Bhagavana Satja Sai

Satja Sai Baba

Baba (Indija), kuram piemit apbrinojamas materializacijas spe­jas. Svetcelnieki, kas tukstosiem ierodas, lai redzetu Sai Babu, sauc vinu par Dieva iemiesojumu Zemes virsu. Bet, ja so anglu valodas teicienu (The God embodiment) iztulko precizak, tad tas nozime «Dieva fiziskais iemiesojums». Visi sie svetcelnieki - vegetariesi pat nedoma par si teiciena absurdumu un, no rita apedusi savus risus ar maizi, atsvesinosos baros dodas uz sve­tuma vartiem. Siem cilvekiem, kuriem principa piemit augsts garigais potencials un sirdi majo dzila ticiba Dievam, pat neienak prata, ka Dievs visupirms ir Raditajs Visuma meroga un Zeme ir tikai dala no ta, ko vins ir radijis, nemaz nerunajot par cilveku, kas radits ka pasattistoss pirmsakums.

Kad biju Indijas dienvidos, iztaujaju par so paradoksu Murti kungu, kas Sai Babas sistema strada par tadu ka vietnieku zinatniskaja darba. Murti kungs, kurs atstaja uz mani loti labu

iespaidu, atbildeja, ka Bhagavans Satja Sai Baba ir pravietim lidzigs cilveks ar ekstraordinaram spejam un pirmam kartam sludina Milestibu.

-   Nu ko lai dara, ja eksaltetie svetcelnieki sakusi Satja Sai Babu devet «par Dieva iemiesojumu Zemes virsu», - teica Murti kungs. - Mes tacu saprotam, ka tas ta nav, mes tacu zinam religiju… Bet vai tad viniem kaut ko var pieradit! Vini parak uzbudinas, sastopoties ar Satja Sai Babas neparastajam spejam. Vel vairak, Sai Babas pieludzeji raksta rakstus, gramatas un visur stasta par «Dieva iemiesojumu Zemes virsu». Nu ko lai dara… Lai ta ari paliek… Toties Sai Baba sludina galveno Dieva postulatu - Milestibu.

Murti kungs

-    Bijusaja Padomju Savieniba bija tada republika - Turk- menistana. Tagad ta ir atseviska valsts, - es teicu. - Turkme- nistanas prezidents ir Safarmurads Nijazovs. Nu, luk, vina varda saka saukt ielas, bernunamus, rajonus un ta talak. It ka gatavo­joties pat uzstadit pieminekli, un vispar tiek veidots dievam lidzigs imidzs. Stasta, ka uz jautajumu, kapec vins, dzivs budams, to pielauj, Safar­murads Nijazovs esot atbildejis: «…nu ko lai dara, tauta ta grib…» Es saprotu, ka Safar­murads Nijazovs drosi vien ir labs cilveks un vinam ir gruti apvainot cilvekus, kas no visas

sirds vinu cildina. Bet, no otras puses raugoties, parak liela per­sonibas cildinasana ir greks Dieva prieksa, sada riciba lidzinas elku pielugsanai, ar kuru cinas visas pasaules religijas - gan hin­duisti, gan budisti, gan musulmani, gan kristiesi, gan parejie. Vai jus nedomajat, ka ar Sai Babu notiek kaut kas lidzigs?

-    Nedomaju, - mierigi, bez aizkaitinajuma atbildeja Murti kungs. - Pirmkart, Sai Babam patiesam piemit ekstraordinaras spejas, bet jusu Turkmenistanas prezidentam drosi vien ne. Otrkart, Sai Baba pats saprot, ka tiek cildinats, bet samierinas ar to, lai Milestibas sludinasana ietu plasuma un paaugstinatu vienkarso cilveku garigo limeni. Vai jus gribat, lai Sai Baba iziet tautas prieksa un saka, ka vins jauztver ka mazliet neparasts cil­veks un nav jacildina? Kas tad klausisies vina spredikus par Milestibu? Neviens - vai gandriz neviens. Tadel viss atkarigs no ta, ka uz to skatas!

-    Laikam gan. Starp citu, nav izslegts, ka ari Safarmurads Nijazovs to saprot. Viss atkarigs no ta, ka cilveks iekseji uztver un pienem so vina personas cildinasanu un pielidzinasanu Dievam.

Domajot par to, es atcerejos Leninu un Stalinu. Varbut ari vini pielava sevis cildinasanu cela merka, piemeram, Milestibas pro­pagandas, varda? Bet kapec vini izpostija baznicas un mosejas un sava dieviskaja ekstaze pat ne vismazaka mera nevelejas sacensties ar ticibu istajam Dievam? Kapec vini pielava masvei­da represijas - vai tiesam cela merka varda? Vai gan ar represi­ju apmeriem merama izcilas personibas «celuma» pakape?

Cilveks ka Dieva radita butne tiecas ticet Dievam, un vinam ir loti gruti dzivot bez sis ticibas un visaptverosiem centieniem izzinat Dievu. (Jn cik zel, ka si tira, dabiska ticiba tiek nomainita ar nedabisku un maksligu ticibu. Loti zel, jo bez ticibas dzivot nav iespejams! Tapec es neparmetu komunistiem, jo ticiba ka garigs simbols mit katra cilveka butiba. Tikai loti, loti zel…

Bet tagad pec filozofiskajam pardomam par temu «Kas vini ir - Dievi?» centisos ienirt Zemes senvesture un izanalizet so jautajumu no Zemes civilizaciju raksturojuma skatu punkta. Mans galvenais balsts bus Jelenas Blavatskas gramata «Slepena Doktrina», jo so gramatu es esmu pamatigi izstudejis. Ari taja paustas domas daudzejada zina sakrit ar religijas postulatiem.

Vispirms man gribetos atgadinat lasitajam Zemes civilizaciju klasifikaciju, kas pienemta visas religijas un kuru loti skaidri ir formulejusi Jelena Blavatska, nosaucot to par Cilveku Pamatrasem:

I   rase - engelveidigie cilveki;

II   rase - spokveidigie cilveki;

III    rase - lemuriesi:

-      agrinie (cetrrocigie);

-      velinie (divrocigie);

IV   rase - atlanti;

V   rase - ariesi (tas ir, mes).

Ka aprakstits, tad I rase (engelveidigie cilveki) uz Zemes tika radita Gara sablivesanas rezultata. Vini bija milzigi, un tiem vairak piemita vilnveidigas neka fiziskas, zemes svarstibas.

II rase (spokveidigie cilveki) jau bija blivaka, jo klat bija nacis materialais komponents. II rases cilveki, kuri ari bija milzigi, vareja iet cauri sienam, bija viendzimuma butnes un vairojas ar pumpurosanos.

III  rase (lemuriesi) tiek uzskatiti par visattistitako cilveku rasi uz Zemes, kas Zemes apstaklos izmantoja uz smalkas energijas prin­cipiem balstitas tehnologijas. Viniem jau bija blivs fiziskais kermenis.

Agrinajiem lemuriesiem bija cetras rokas, divas sejas, no vinu pakausa raudzijas tresa acs, bet augums - 40-60 metri. Vini bija viendzimuma butnes. 7 _

Velino lemuriesu augums sasniedza 10-20 metrus, viniem bija viena seja un divas rokas. Tas bija divdzimumu butnes. Visi galvenie Zemes tehnologiju sasniegumi nak no viniem. Savas zinasanas vini atstaja uz ta saucamajam «zelta plaksnem», kas lidz pat sai dienai glabajas sleptuves.

Lemuriesu civilizacija pastaveja daudzus miljonus gadu un pazuda pirms 2-3 miljoniem gadu.

IV   rase (atlanti) ari bija augsti attistita, bet ne tik loti ka lemuriesi. Atlantu augums bija 5-6 metri, areji tie bija loti lidzigi musdienu cilvekiem, lai gan bija ari daudz atskiribu (peldpleve, gara mele, dzimumloceklis, ko vareja ievilkt uz ieksu, 40 zobi u.c.). Lielaka dala atlantu gaja boja Pasaules Pludu laika pirms 850 000 gadu, bet dazas atlantu grupas dzivoja vel pirms 12 000 gadu.

V  rase (ariesi) dzima atlantu civilizacijas dziles aptuveni pirms miljons gadiem. Par ariesiem sauc visus musdienu Zemes iedzi­votajus, nevis germanus. Agrino ariesu augums bija 3-4 metri, augums pakapeniski samazinajas.

Jelena Blavatska sava gramata «Slepena Doktrina» (II sej. Antropogeneze. - R., 1937, 340. Ipp.), aprakstot lemuriesu un atlantu civilizacijas (III un IV rases) bojaeju, min ari, kada loma bijusi dievisko ipasibu piedevesanai cilvekiem:

«Tad tresa un ceturta palavas lepnibai. Mes valdnieki, mes

Dievi… Vini uzcela templus cilveka kermenim. Saka dievinat virus un sievas. Tad tresa acs parstaja darboties…»

No sis frazes var izdarit secinajumu, ka tieksme uzskatit sevi par Dievu nepiemit tikai mums - ariesiem (vai V rases cil­vekiem), bet ta bijusi raksturiga ari daudz attistitakiem ieprieksejo civilizaciju cilvekiem - lemuriesiem un atlantiem. Acimredzot si saldkaira tieksme, neskatoties uz tas lielo grecigu­mu, mit pasa cilveka butiba un veido tadu ka katra cilveka

garigas attistibas parbaudes akmeni. To min ari Jelena Blavatska («Slepena Doktrina», II sej. Antropogeneze. - R., 1937, 340., 341. lpp.):

«Katrs ir apveltits ar dieviskiem spekiem, un katrs, juzdams sevi savu Dievu, saprata, ka pec savas dabas vins ir dievcilveks, lai gan ir dzivnieks sava fiziskaja butiba. Cina starp sim divam dabam sakas no dienas, kad tika baudits Gudribas koka auglis; cina par pastavesanu starp garigo un psihisko, starp psihisko un fizisko.»

Ikviens cilveks, kas guvis lielus panakumus, tiek paklauts parbaudei un spiests iziet caur devinam ugunim, kad vinu sak dievinat. Ka lai iztur so par­baudijumu? Ka lai izvairas no sajusminatas dievinasanas?

Gz siem jautajumiem ir ar­kartigi gruti atbildet, vel grutak ir dot padomu, ka rikoties. Tomer man skiet, ka par galveno pos­tulatu seit var klut jautajums, ko nemitigi uzdodam pasi sev: «vai tikai es neesmu kluvis iedomigs un augstpratigs?» - analizejot sevi un izprotot, cik liels greks ir dieviskot cilveku.

Pertiku dievs

Pratojot par to, kas isti ir Dievi, lai teoretiski pieklutu problemai par hipotetiskas Dievu Pilsetas meklejumiem, es saku analizet

ezoteriskajiem Dieviem veltito indiesu literaturu. Analizes gaita izradijas, ka eksiste loti daudz un loti dazadi dievi. Indiesi pieludz visu ko! Ir pertiku dievs, ir cilveki ar cetram rokam, ir cilveks ar zilona galvu un ir pat fails. Fails, tas ir, dzimumloceklis, ko Indija uzstada ka milzu izmera stilizetus vertikalus monumentus, eiropiesos rada ipasas emocijas, tacu nebut neveicina dieviskas bijibas rasanos. Bet indiesi bijigi to pieludz un ka pielugsmes iemeslu min to, ka dzimumloceklis ir pats galvenais, ko Dievs radijis, un tadel tas asociejas ar pasu Dievu.

Ganess

Monuments Failam

Faila pielugsme, protams, lidzinas elkdievibai un pilnigi pama­toti rada parmetumus no citu religiju (budisma, kristietibas, musulmanu u. c.) puses, bet ta pastav, un tai piemit kaut kads mums nesaprotams zemteksts.

Cln vispar Indijas ezoterisko Dievu izcelsmes vestures analize butu visai interesanta un varetu pavert daudzas lappuses lidz sim noslepumainaja cilveces vesture uz Zemes. Divaini ir tikai, ka hinduistu macibas ir loti zinatniskas un visos sikumos apraksta Augstako Kosmisko Sapratu, dazadas pasaules, apzinas energi­ju un acim redzami tiecas uz vienota Dieva pastavesanas izprat­ni. Tad kadel gan, atzistot postulatu, ka Dievs ir viens, indiesi Dieva vardu devusi dazadam eksotiskam cilvekiem lidzigam but­nem? Acimredzot cilveki centas dieviskot tos cilvekus vai cil­vekiem lidzigas butnes, kuriem piemita ekstraordinaras spejas, vai tos, kuri devusi ipasu ieguldijumu cilveces vesture.

Censoties izprast teicienu «Dievu Pilseta» un saja sakara ana­lizejot jedzienu «Dievi», atradu sadu Jelenas Blavatskas («Slepena Doktrina», II sej. Antropogeneze. - R., 1937, 368. Ipp.) teicienu:

«Apgalvojums, ka uelaka hermafroditu cilvece bija ar cetram rokam, izskaidro visu ezoterisko Indijas Dievu elku un telu noslepumu.»

Velinie hermafroditi, ka zinams, bija agrinie lemuriesi, kuriem bija cetras rokas, divas sejas, milzigs augums un citas neparas­tas pazimes. Ari veliniem lemuriesiem bija loti liels augums, bet tie jau bija viendzimuma, ar divam rokam un vienu seju.

Doma par to, ka par Dieviem varetu saukt lemuriesus, man skita interesanta, jo lemuriesi ka visaugstak attistita civilizacija uz Zemes varetu but Dievu Pilsetas buvetaji. No jauna iedzi­linajos «Slepenaja Doktrina».

Man velreiz gribetos lugt piedosanu lasitajam, ka galvenokart citeju Jelenu Blavatsku. Vinas gramata «Slepena Doktrina» satur arkartigi daudz informacijas. Lai izprastu so gramatu, ir ne tikai

jaiedzilinas katra rindina, bet ari jaizjut katrs vards. Gn tas prasa loti daudz laika. Starp citu, turp­mak es citesu ari Bibeli un Ko­ranu, kurus man izprast apsolijusi palidzet divi ieverojami religiskie darbinieki. Bet pagaidam es paliksu pie Jelenas Blavatskas.

Analizejot lemuriesu (III rases) un tas velakas subrases - lemu- riesu-atlantu vesturi, man izdevas atrast daudzus interesantus fak­tus, kas liecina par to, ka viniem patiesam ir bijusas dieviskas spe­jas. Luk, ko raksta Jelena Bla- vatska («Slepena Doktrina», II sej. Antropogeneze. - R., 1937, 329., 340., 278. Ipp.):

«…augsti sapratiga un intelektuala velino lemuriesu rase…»

«…Tikko cilveka mentala acs atveras izzinai, Tresa Rase sajuta savu vienotibu ar muzi­gi pastavoso, bet ari ar muzigi neizdibinamo un neredzamo Visu, Vienoto Vispasaules Die­vibu.»

«…vini piedzima ar gaisrega spejam, kas aptvera visas slep­tas lietas, un viniem neeksisteja

ne attalums, ne materiali skersli, vinu redze bija neierobezota, un visu vini saprata acumirkli. Citiem vardiem sakot, vini bija lemuriesi-atlanti, pirmie, kuriem bija Garigo Valdnieku Dinastija… Dievu Deli…»

Tatad lemuriesiem piemita parsteidzosas spejas, acimredzot tiem bija ari neparasti augstas tehnologijas, un vini varetu but iespejamas Dievu Pilsetas celtnieki. Vel vairak, Jelena Blavatska sauc vinus par «Dievu Deliem», kas pilniba saskan ar teiciena «Dievu Pilseta» jegu.

Ka zinams, lemuriesu civilizacija pastaveja uz Zemes pirms daudziem miljoniem gadu. Tadel, ja pienemam, ka Dievu Pilsetu celusi lemuriesi, tad jaatzist, ka ta ir arkartigi sena. Vai ta ir saglabajusies lidz musdienam? Vai ari gadu tukstosu notikumu virpuli ir noslaucita no Zemes virsas?

Saubu makts, saku iedzilinaties «Slepenaja Doktrina» un analizet atlantu (IV rases) vesturi, tapat uzstadidams jautajumu, vai atlanti nevaretu but tie «Dievi», kas uzcelusi Dievu Pilsetu? Sis variants skita pievilcigs, jo atlantu civilizacija pastaveja uz Zemes salidzinosi nesen, tadel so jautajumu bija verts izpetit pamatigak un organizet meklejumus.

Atgadinasu lasitajam, ka saskana ar rakstitiem avotiem Atlan- tidas kontinents ir gajis boja Pasaules Pludu laika pirms 850 000 gadu, bet atlanti vel dzivojusi uz Zemes pirms 12 000 gadu. Saja sakariba minesu dazus citatus no «Slepenas Doktrinas» (II sej., Antropogeneze. - R., 1937, 178., 384., 278. Ipp.):

«…si versija attiecas uz Atlantijas (Vispasaules) Pludiem, kad Manu Vaijsvata, lielais Gudrais uz Zemes, izglaba Piekto Pamatrasi no iznicibas kopa ar Ceturtas paliekam…»

«…Vaijsvata Manu ir apvienojoss vards - patiesiba tas bija Noa…»

«…Atlants Noa…»

«…Sie «Budas», lai gan biezi vien izkemoti ar simbolisku garu ausu atveidojumu, parada acimredzamu atskiribu… no Lieldienu salas statujam. Vini var but viernis rases, tacu pir­mie ir «Dievu Deli», otrie - «varenu Burvju raditas butnes>.»

Sie citati rada, ka legendarais Noa, kas izglaba cilveci, bijis at­lants. Tadel var pienemt, ka starp atlantiem bija cilveki, kuriem piemita ipasas spejas un kurus ari vareja saukt par Dieviem. Vel vairak, Jelena Blavatska atlantus, kuriem ir Budas veidols [1] , ari sauc par «dievu deliem», un tas, tapat ka gadijuma ar lemuriesiem, sa­skan ar teicienu «Dievu Pilseta».

Nedaudz atvirzoties no temas, gribu pateikt, ka tolaik es nepie­skiru nekadu nozimi Lieldienu salas miklai un nezinaju, ka no­slepumaina sala ar ipasu logisku saiti bus saistita ar Dievu Pilsetu… Par to stastisu velak.

Lieldienu sala. Ko attelo si statuja?

Ari atlantiem, ipasi savas pastavesanas beigas, bija loti augstas tehnologijas, lai gan ne tik augstas ka lemuriesiem. Jelena Blavatska raksta («Slepena Doktrina», II sej. Antropogeneze. - R., 1937, 533. Ipp.):

«…vini dzili izprata sakotnejo Gudribu un Dabas noslepumus…»

«…Tiesi no Ceturtas Rases ariesi ieguva savas zinasanas un daudz briniskigu lietu… makslu lidot gaisa pajugos… visvertigakas zinatnes par dargakmenu un citu mineralu sleptajam ipasibam, ari kimiju…»

Tatad atlanti ari vareja but iespejamas Dievu Pilsetas celtnie­ki, tapat ka lemuriesi.

Tomer, analizejot zinas par lemuriesu un atlantu civilizaciju sasniegumiem, mes atradam dazus faktus, kas sajauca musu logiku. Jelena Blavatska min, ka lemuriesu un atlantu civilizacijas laika uz Zemes paradijusies Dievi, kas kontaktejusies ar mirstiga­jiem. Luk, ko vina raksta attieciba uz lemuriesu civilizaciju («Slepena Doktrina», II sej. Antropogeneze. - R., 1937, 342. Ipp.):

«…tas tajos talajos laikos bija Zelta Laikmets, Laikmets, kad Dievi staigaja pa Zemi un brivi kontaktejas ar mirstiga­jiem. Kad sis laikmets beidzas, Dievi aizgaja, t.i., kluva neredzami, un velakas paaudzes saka pielugt vinu valstibas - Stihijas.»

Attieciba uz atlantu un musu civilizaciju J. Blavatska rakstija (turpat, 439. Ipp.):

«… maz palika [pec Pasaules Pludiem]: dazi dzeltenie, dazi brunie un melnie un dazi sarkanie. Piekta, kas bija radusies no svetas dzimtas, palika; to saka valdit pirmie Dieviskie Valdnieki…»

Skaidrs, ka man radas jautajumi: «Kas tie bija par Dieviem, kas staigaja pa Zemi un brivi kontaktejas ar mirstigajiem?» vai «Kas bija Dieviskie Valdnieki?». Atbildi uz siem jautajumiem es Blavatskas darbos neatradu. Centos lasit Bibeli, Koranu un Toru un pavisam apjuku tekstu pasakaini alegoriskaja izklasta. Tomer radas ie­spaids, ka pasaules ir loti daudzveidigas un ka citu pasaulu parstavji var mitinaties musu pasaulei paralelas pasaules, var dazreiz paradities uz Zemes un, budami loti augsti attistiti, aso­cieties ar Dieviem. Nav izslegts, ka muftijam Talgatam Tadzut- dinam, kas ir Krievijas Eiropas dalas musulmanu garigais vadonis, ir taisniba, sakot, ka kada no Korana pielikumiem esot rakstits, ka eksiste 18 000 pasaulu. Bet Dievs ir viens un ir visu so pasaulu raditajs.

Pec tam es saku analizet zinatnisko literaturu par atnacejiem no citam pasaulem. (Jn izradijas, ka sadas literaturas ir apbrino- jami daudz. Ieverojami zinatnieki centas pieradit, ka Visuma mes nevaram but vieni pasi, ka eksiste ari citas sapratigas pasaules un ka ar tam ir janodibina kontakti. Tika mineti matematiskie aprekini, izteikti priekslikumi nepartraukti sutit kosmosa ipasus signalus un tamlidzigi. Vienigais trukums, kas, manuprat, piemita siem darbiem, bija neizpratne, ka musu zinkarei Visuma merogos nav nekadas nozimes, ka jaaptver visu pasaulu vienota Raditaja eksistence, kurs pats izlemj - pielaut kontaktus starp dazadu pasaulu parstavjiem vai ne.

Visu so darbu klasta mani ieintereseja J. V. Selenoka raksts, kas publicets kada no izcila krievu zinatnieka Vlaila Kaznacejeva skolas izdotajiem krajumiem. Raksta analizeti senie sumeru tek­sti, no kuriem izriet, ka Saules sistema ir vel viena - desmita planeta, ko sauc par Nabiru, bet sis planetas iedzivotaji - anu- aki senatne nolaidusies uz Zemes, klonejusi Zemes cilveku, izmantojot gan Zemes, gan citu planetu genus.

Citplanetietis

Legendaraja Babilona a trastie sumeru teksti ir arkartigi ver tigs ve sturisk s materi als, un tos nevar u zs katit tikai par sumeru f anta zijas augli. Bet toreiz, 1998. gada, mani vadija tikai zinkariba, un es pat iedomaties nevareju, ka Babilona atrodas vienota sistema, kas apvieno Dievu Pilsetu, Egiptes piramidas un daudz ko citu, ka senatne Tibeta bijusi jogu pilseta, kura ari saukusies… Babilona.

Turpinot pardomas, ka iespejamie Dievu Pilsetas buvetaji var but atnaceji no citam planetam, jau saku skaisties pats uz sevi, jo nesaprotamo un neizskaidrojamo vienmer var uzgrust nesaprotama­jiem un neizskaidrojamajiem atnacejiem no kosmosa. Protams, ka Zemes iemitnieku un kosmosa viesu kontakti ir bijusi, par tiem min pat Jelena Blavatska («Puki, kuri atkal nolaidas… kas macija un pamacija Piekto rasi», turpat, 445. Ipp.), tacu drosi vien nebutu pareizi visu galveno darbibu uz Zemes pierakstit svesu pasaulu parstavjiem. Ari vinu pasaules ir papilnam darba, un Zemes cilveks ir radits ka pasattistosais pirmsakums, un vinam pirmam kartam pasam ir javeido sava pasaule.

Rezumejot centienus atrast vairak vai mazak sapratigu atbil­di uz jautajumu: «Kas vini ir - Dievi?», biju spiests konstatet, ka esmu pilnigi bezspecigs. Protams, ka ne jau Dievs pats cela Dievu Pilsetu, vins to cela ar citu rokam. Tiesi sos buvetajus cil­veki saka saukt par Dieviem. Bet ko isti? Lemuriesus? Atlantus? Citplanetiesus? Domas saudijas uz visam pusem, truka faktu, kuriem es ta biju pieradis ticet, jo biju zinatnieks. (Jn ari doma, ka censos izveidot logisku pamatu nezin no kurienes uzpelde­jusai domai, radija nepatikamas emocijas.

Tomer, parvarot so negativo potencialu, centos pieklut hipotezei par Dievu Pilsetu no viedokla, kads bija sis pilsetas raksturs un ka ta izskatas.

Kada var but Dievu Pilseta?

Sakot teoretiski pratot par so temu, atkal atcerejos domas, kas radas no Jurija Ivanovica Vasiljeva izklastita zeka stastiju- ma. Toreiz man likas, ka Dievu Pilsetai jabut senatnes monu­mentu kompleksam, kas celti ar merki vadit smalkas jeb «dieviskas» energijas.

Saku meklet sis domas apstiprinajumu Jelenas Blavatskas darbos, tomer nekadus ipasi sis domas apstiprinosus datus neatradu. Bet divas sis Lielas Iesvaiditas, ar kuras muti, pec indiesu svami domam, runaja Augstakais saprats, frazes man skita interesantas. (Jn, proti («Slepena Doktrina», II sej. Antropogeneze. - R., 1937, 427., 397., Ipp):

«…Ciklopiskas drupas un milzigie akmeni liecina par to, ka eksistejusi milzi…»

«…Visas seno ciklopisko buuju drupas tika radijusas pedejas lemuriesu subrases…»

Seit bija mineta ta detala, ka tiesi lemuriesi ir celusi sis ta sauk­tas ciklopiskas buves pec Stonhendzas (Anglija), Egiptes piramidu un citu parauga. Tai pat laika lemuriesus varetu saukt par Dieviem, jo vinu spejas bija arkartigi augsti attistitas. Tadel abi sie pieksstati man saka saplust viena. Varetu domat, ka lemuriesi, izmantojot savas ekstraordinaras tehnologijas, kaut kur uz Zemes ir uzcelusi Dievu Pilsetu, kas veidota no milzigam ciklopiskam buvem.

Bet kadel tada gadijuma Dievu Pilseta vel lidz pat sim nav atrasta? Ja kaut kur butu milzigi monumenti, tos noteikti varetu redzet no kosmosa. (Jn ari visi geografiskie atklajumi tacu jau sen ir izdariti! Bet meklet tikai, pamatojoties uz legendu, kuru zina sirmgalvji un kura pavisam nesaprotama veida ir iesedusies man galva, nudien nav nopietni.

Liela Iesvaidita Jelena Blavatska

«Man tacu nav neka cita, ka tikai jutas un velesanas,» atzinos pats sev un saku pratot, no kurienes mana galva radusies si uzmaciga doma par Dievu Pilsetu. Iztele atkal saka klist pa zem­apzinu, pa so noslepumaino pasauli, kur valda dzilas sajutas,

3. nodala

MUKS ARUNS

Tresa Himalaju ekspedicija (1998. gada) gaja uz beigam. Mes jau bijam apradusi ar Indijas Himalajiem. Aiz muguras bija lavinbistamas nogazes, ezers ar «miruso» udeni 5000 metru augstuma, strautins ar «dzivo» udeni starp sniegotam klintim pasos padebesos, alas sedosi jogi… Musu dzips, motoru rucina- dams, likumoja pa saurajiem Himalaju celiem. Bija atlicis pede­jais ekspedicijas darba posms - izpetit Vasisthufas alu, kuru jogi uzskata par somati alu, tas ir, par alu, kura atrodas pasiekon- servejusies cilveki.

Bet sis gramatas merkis nav stastit par tresas Himalaju ekspedicijas norisi (par to tiks uzrakstitas divas gramatas). Seit es gribu verst lasitaja uzmanibu tikai uz detalam, kuram bija principiala nozime attieciba uz Dievu Pilsetas meklejumiem. (Jn sis detalas ir saistitas ar Vasisthufas alu.

Piramidalie stari

Ka noskaidrojas, tad Vasisthufas alai ir tris ieejas, un ta ir vairak neka 22 kilometrus gara. Stasta, ka alai ir daudz atzaro­jumu un no si labirinta izklut nav pa spekam nevienam. Alu apvij noslepumainibas oreols. Legendas stasta, ka ala vel arvien ir loti seni cilveki iekonserveta stavokli un ka pieklut tiem var tikai ipasi izmekleti jogi. Jogi apgalvo, ka sencilvekus sarga ta saucamie asuri. Vienu no ieejam sauc par «Bailu bedri», jo cilve­ki un dzivnieki, kas tuvojas sai vietai, izjut neizskaidrojamas, specigas bailes. Otru ieeju ala cilveki aizmurejusi jau sen, lai pa to neviens nevaretu ieklut, jo cilveki, kas iekluva ala, gaja boja.

Kad tuvojamies sai aizmuretajai ieejai, netala Gangas krasta klostera muki mus bridinaja: «Uzmanigi, asuri!» Neko nesapratusi, mes iegajam 50 lidz 60 metrus dzila grota un sakam raudzities apkart, mekledami, kur tad ir asuri. Bet tur neka nebija. Grotas dziluma bija redzama nepareizas formas cementa siena, kas aizskersoja ieeju ala. Siena bija caurums, pa kuru vareja iebazt roku. Piegaju pie sienas, pietupos un, pats nezinu, kadel, iebazu cauruma roku.

Aizmureta alas ieeja

Piramidalie stari somati ala

-    Uzmanigi, ser, asuri! - aizmugure atskaneja musu pava­dona muka Aruna balss.

-   Kas tie ir, vai cuskas? - es pajautaju, izraudams roku no cauruma.

-   Cusku te nav, - atbildeja muks Aruns.

-   Bet kas ir asuri? - parjautaju.

-   Jums, eiropiesiem, to nesaprast…

Pie alas aizmuretas ieejas dega divas sveces. Uznemu dazus kadrus gan ar zibspuldzi, gan tapat. Iznacis lauka, centos palidzet sagatavot aparaturu cilveka auras petisanai alas ieksiene un pagaju nedaudz sanus, lai ieskatitos kamera. Pirmaja attela bija skaidri redzama aizmureta ieeja, bet taja, kas tika uznemts bez zibspuldzes, ala bija iezimejusies ar gaismas linijam, kas naca no abam svecem.

-   Kas tas ir? - brinijos, raudzidamies attela.

Sos gaismas starus nevareja nosaukt par bezsistemas veido­jumiem, tie bija trijsturveida un lidzinajas piramidam.

-   Divaini. - Es automatiski pakasiju pakausi.

Tolaik es jau biju pietiekami labi izglitots par smalkajam energijam un tadel saku analizet fotografiju no si viedokla.

«Tatad smalkas energijas pie ieejas ala veido telpa piramidalas konstrukcijas, gar kuram izplatas sveces raditas gaismas stari,» es pratoju. «Iznak, ka es izgaju caur siem piramidalajiem veidojumiem. Tapec jutos tik slikti! Varbut slavenas somati alu psihoenergetiskas barjeras raksturo tiesi sie piramidalie veidojumi telpa? Varbut tie pasi asuri parveido telpu?»

-   Mister Arun! - es pasaucu muku. - Paskatieties, ludzu, uz so fotografiju.

- Muks Aruns paskatijas uz fotografiju, kur bija redzami stari, izteiksmigi paskatijas uz mani un teica:

-    Man ari tada ir. (Jn vel viena lidziga fotografija, tacu pavisam cita, no Tibetas.

-   Ka to lai saprot: lidziga, bet pavisam cita?

-   Es tudal atnesisu un paradisu, - Aruns pagriezas un, basas kajas ciladams, devas pa tacinu uz klosteri.

Musu grupa tobrid nodarbojas ar cilveka auras merijumiem grota.

«Drosi vien sie piramidalie veidojumi ietekmes auru,» pie sevis nodomaju, gaididams Arunu.

Aruns atgriezas un pasniedza fotografiju, uz kuras bija redza­ma ta pati aizmureta ieeja ala un lidzigi piramidali izliekti stari, kas nak no svecem.

-   Kas, pec jusu domam, tas ir? - jautaju Arunam, radidams uz stariem.

-   Gruti pateikt, ser. Bet Tibetas lamas teica, ka visas pirami­das sakas no Tibetas, - Aruns atbildeja.

-   Ka to lai saprot?

Taja bridi mani pasauca no alas, lai veiktu auras petijumus. Saruna partruka.

Olga Ismitova

Auras petijumi ar Korotkova aparatu, kas konstruets pec «Kirliana efekta» principa, paradija, ka pie alas aizmuretas ieejas cilveka aura burtiski sabruk. ipasi stipri bija cietusi musu ekspedicijas dalibnieces Olgas Ismitovas aura: no mirdzosas zilas auras pari bija palikusi tikai divi vai tris gabalini.

Olga jutas loti slikti un saka zaudet samanu. Mes vinu atri izvedam no grotas, aizvedam uz Gangas krastu svaiga gaisa, nolikam smiltis, izmerijam asinsspiedienu, izskaitijam pulsu un devam paostit ozamo spirtu.

-   Kas ar mani notika? - Olga jautaja.

-   Gibonis, Ola.

-   Kapec?

-   Ala panema tavu energiju.

-   Be-et…

Olga pamazam atguvas, apsedas smiltis un sagurusi nokara galvu.

-   Ai, kads vajums, - vina noputas.

-  Man ari ir vajums, - teica Vala Jakovleva, ari musu ekspedi­cijas dalibniece.

-   Es ari nejutos labi, piemetinaju. - Man liekas, ka si ala dar­bojas ka vampirs un nosuc cilveka energiju. Sis somati alas psi- hoenergetiska aizsardziba ir daudz viltigaka neka ta, kuru mes petijam 1996. gada. Tur prieksplana izvirzijas bailes un sasu­tums kopa ar galvassapem un vajumu, bet te notiek paka­peniska organisma «atstravosana». Ala atnem cilveka energiju.

Ne jau velti tas ieeja ir aizmureta, jo ala iegajusie cilveki paka­peniski zaudeja spekus un gaja boja.

-   Vai tad ala ir dziva, vai, lai atnemtu energiju? - klusu notei­ca Olga.

-      Nezinu. Varbut energiju atnem tie pasi asuri, par kuriem bridinaja muks Aruns, - es atbildeju. - Gribot negribot atmina nak Jelenas Blavatskas teiktais par somati alu aizsardzibu: «…vinus sarga veseli Garu Karapulki…» Bet kas ir Gari? Varbut ta ir ipasa bezkermeniska dzivibas forma? Nezinu…

Olga lsmitova

-   Starp citu, - teica Olga, - kad es saku zaudet samanu vai varbut jau gandriz biju to zaudejusi, acu prieksa man staveja kaut kadi trijsturi vai piramidas.

Olgas Ismitovas aura pirms un pec uzturesanas ala

-   Ko tu teici? Atkarto!

-   Nu radijas man trijsturi vai piramidas…

Es rakstu sis rindas majas, sezot pie virtuves galda, mazliet pabidijis nostak lidz galam neizdzerto tejas tasi un bulcinu ar zemenu ievarijumu, kas man negarso. Zinu, ka gramatas dizainu veidos ta pati Olga lsmitova, kura musu instituta vada dizaina nodalu. Domaju, ka vinai, izlasot sis rindas, bus patikami atcereties Himalaju piedzivojumus un drosi vien bus ari nedaudz baigi velreiz pardzivot so aprakstito bridi. Sai gudrajai un skaistajai sievietei ar lielajam, nopietnajam acim piemit viena ipatniba: vinas klatbutne veidojas radosa un dveseliska atmo­sfera, kad domas birst ka no parpilnibas raga. Ekspedicijas laika vina sadraudzejas ar slaveno Jelenu Masjuku - ari musu ekspedicijas locekli, un vareja just, ka vinas vieno muslaikos tik reti sastopamais gariga potenciala un nopietnibas apvienojums.

Bet toreiz Gangas krasta pie Vasisthufas alas es staveju blakus sedosajai Olgai Ismitovai un domaju par alas noslepumainajiem caurspidigajiem trijsturiem un piramidam. No prata neizgaja muka Aruna divainais teiciens, ka visas piramidas ir nakusas no Tibetas.

Kalns - piramida

Uzmekleju muku Arunu un ludzu, lai vins parunajas ar mani. Vins mani iepazistinaja ar savu skolotaju. Mes apsedamies loka un sakam sarunu. Man gribejas pec iespejas atrak izjautat Arunu par Tibetu un lugt, lai parada to otru fotografiju, par kuru vins stastija. Bet aiz cienas pret skolotaju es ierosinaju, lai pastasta par alu, kurai blakus atrodas vina klosteris.

-     Vasisthufas ala ir milestibas apdvesta, - saka stastit skolotajs, - bet milestiba ir garigs jedziens, tikpat garigs ka

naids, tikai pretejs. Cilveku milestibas pil­nie centieni ir svetijusi so alu, un tadel ala ir ieguvusi savu garigu- mu, ko var salidzinat ar dievisko garigumu, un apganit to var tikai loti grecigi cilveki, kuru gara velniskiga sastavdala nerada nekadas saubas. Ala ir jaiet ar milestibu, ar tadu pat milestibu, kadu mate jut pret bernu vai virietis pret sievieti. Kosmosa raiditie milestibas stari ir jauzkraj dvesele, lai vajadzigaja bridi tie atvertos ka lotosa ziedlapas, bet noplukt bananu no milestibas koka ir tiesibas tikai tam cilvekam, kas spej atteikties no rupem par fizisko kermeni…

Muks Aruns (balta) un vina skolotajs

Klausoties skolotaja runa, es sapratu, ka vins saka sensenis apgutu runu spredika forma, ka neko jedzigu no zinatnes viedokla vins nepateiks un, pat ja ari vins zina sis alas noslepumu, tad kluses par to, piezuzojot eiropiesa ausis ar skaistu vardu savirknejumu. Sapratu, ka kaut kad sirma senat­ne senajam misterijam (tadam ka somati alas un piramidas) ir uzlikts noslepumainibas zimogs un tas ir ieterptas alegoriski

Saruna ar muku Arunu un skolotaju

skaistos vardos, jo si skaistvardiba ir labakais veids, ka paslept noslepumu. Bet dazadu laiku un tautu skolotaji nes sos skaistos vardus cauri gadu simteniem.

Beidzot man izdevas delikati partraukt skolotaja runu un palugt, lai Aruns parada fotografiju. Aruns to pasniedza man.

-  Tas ir svetais Kailasa kalns. Es biju tur svetcelojuma, - vins lepni piebilda.

Ieskatijos fotografija, pacelu galvu un tudal teicu:

-   Tas nav kalns, ta ir piramida.

-   …?

-Ta ir piramida, nevis kalns. Tadu kalnu nav!

- …?

-    Tas ir loti lidzigs maksligam veidojumam, tikai loti ne­parasts. Ta pat nav piramida, bet piramidai lidzigs veidojums, - es nerimos.

-   …?

-   Cik augsts ir Kailasa kalns?

-   6666 metri.

-   Ta nekas! Ta nu gan ir piramida!

Piecelos un, ar fotografiju rokas staigadams pa telpu, saku iztaujat Arunu par Kailasa kalnu.

-    Es esmu no bagatas gimenes, var teikt, pat loti bagatas. Esmu Deli ieguvis augstako izglitibu, bet nolemu veltit sevi religijai un kluvu par muku, - stastija Aruns. - Bet indiesu mukam augstakais sasniegums ir svetcelojums uz sveto Kailasa kalnu un ta pielugsana. Pie mums, Indija, pastav uzskats, ka Kailasa kalns ir pati svetaka vieta pasaule. Svetakas vietas pasaule nav. Es tur biju un zinu, ka Dievs atlava man pieiet pavisam tuvu sim svetumam. Bez tam es lepojos, ka man izde­vas lidz svetajam kalnam aiziet kajam, parvarot Himalaju gredu pie Badrinantas. Pie mums, Indija, saka, ka muks, kas kajam

Tas nav kalns, ta ir piramida…

veicis svetcelojumu uz Kailasa kalnu, bauda ipasu kalna lab­velibu, un tas lauj sevi ieraudzit pilna skaistuma bez makonu parsega.

-   Jus runajat par kalnu ka par dzivu butni, - es noteicu.

-   Bet es ticu, ka tas ir dzivs. Musu religija maca, ka svetais Kailasa kalns ir saistits ar Dievu, ka tas doma ar kosmisko sapratu, ir planetas tantrisko speku centrs un tos regule, - ar iedvesmu turpinaja Aruns.

-    Be-et, - tik vien speju pateikt, neko nesaprazdams un nevaredams stadities prieksa, ka kalns, lai ari tam ir neparasta piramidala forma, var domat.

Toreiz man vel neradas ne mazaka nojausma, ka man nav taisniba, pilnigi noraidot sevi postulatu par kalnu ka domajosu butni. Es saprotu lasitaju, ka si mana sentimentalitate diezin vai var izraisit uzticibu, pat nemot vera notikumu piedzivojumiem lidzigo attistibu. Tomer, tuvojoties gramatas beigu lappusem, lasitajs sapratis, ka senajai lidzibai par sveto Kailasa kalnu ka par domajosu butni ir pavisam reals zinatnisks pamats, un drosi vien dosies uz gramatnicu, lai iegadatos Marinas Cvetajevas darbus, kuras dailrade, lai cik divaini tas ari nebutu, ir saistita ar vienu no pamatvariantiem ar sazin no kurines radusos domu par domajoso kalnu.

-   Mes, Indija, ticam Kailasa kalnam un tam, ka vins vada mus, - pavisam mulkigi teica muks Aruns.

-Mm… ja… sakiet, Arun, varbut jus uzskatat Kailasa kalnu par svetu tadel, ka tas ir lidzigs piramidai vai neparastai piramid- veidigai maksligai konstrukcijai? - es jautaju.

Aruns panema fotografiju, ciesi ieskatijas un teica, plasi iepletis savas izteiksmigas acis:

-   Mes nekad neesam domajusi par to, ka Kailasa kalns ir piramida. Bet tas patiesi ir lidzigs piramidai, loti lidzigs… Pie mums uzskata, ka visas piramidas ir radusas no Kailasa kalna.

-  Tad pasakiet, - es neatlaidos, - kapec jus domajat, ka visas piramidas ir radusas no Kailasa?

-   Ta pie mums tiek uzskatits.

-   Vai par to kaut kur ir rakstits?

-   Ta pie mums tiek uzskatits.

-   Piedodiet, Arun, vai jums nav at|auts to teikt, vai ari jus ne­zinat?

-   Ta pie mums tiek uzskatits.

-   Mm… ja…

-    Tie trijsturveida un piramidalie stari ala, - muks Aruns sanemas, - ir tantrisko speku izpausme. (Jn es jau teicu, ka sve­tais Kailasa kalns regule visus tantriskos spekus uz Zemes.

-   Tatad tantriskie speki ir saistiti ar piramidalam konstrukci­jam, bet Kailass atrodas centra… - teicu it ka pats sev, gandriz neko nesaprazdams. - Bet ko jus saprotat ar tantriskajiem spekiem?

-Tie ir ipasi garigie speki, kuriem piemit loti liels speks. Tikai pavisam nedaudzi jogi var parvaldit tantriskos spekus. Tas ir neiedomajami liels speks…

-    Tatad jusu somati ala tiek aizsargata ar tantriskajiem spekiem? Varbut ar so speku iedarbibu ir saistits cilveka auras sabrukums, ieejot ala? Varbut tadel misis Olga zaudeja samanu?

-   Ja. (Jn vel ari asuri.

-   …??? Arun, jus sakat, ka svetais Kailasa kalns ir planetas tantrisko speku centrs un regule tos. Bet jusu ala atrodas talu no Kailasa!

-   Tantriskajiem spekiem attalums neeksiste.

Pa galvu drudzaini un bez kadas sistemas rosijas domas. Atkal mani parnema tik neciesama savas aprobezotibas sajuta! Cik maz es zinu! Vai gan tobrid es vareju iedomaties, ka naka­maja gada Tibetas ekspedicijas laika mes iegusim zinas, ka lidz musu eras 7.-8. gadsimtam uz Zemes ir pastavejusi jogu valsts, kura mitinajusies milziga auguma cilveki, kas pratusi izmantot Kailasa tantrisko speku. Bet mes neprotam! Musu garigums ir gauzam zems!

Kluseju. No Gangas pluda patikams vejins un liegi glastija musu kalnu saule apsvilusas sejas. Lai partrauktu klusesanu, muks Aruns pasniedza man vel vienu - treso fotografiju.

Vel viena piramida

Paskatijos uz fotografiju. Tur bija redzama kalnu greda, bet tas kore it ka no gredas dalas izcirsts piramidals veidojums.

-    Dargo Arun, jus bijat parsteigts, kad es teicu, ka svetais Kailasa kalns lidzinas piramidai. Bet pats kaut kada iemesla pec esat nofotografejis kalnu gredas dalu, kur redzams piramidals veidojums. Man skiet, jums bija doma, ka Kailasa kalns ir piramida. Tiesi tadel jus nofotografejat ari so piramidalo veido­jumu. Sakiet - vai jus zinajat par Tibetas piramidam?

-    Ne, ser, es neko nezinaju, - Aruns valsirdigi atbildeja. - Vienkarsi uz vienveidigas Himalaju gredas fona si vieta loti krasi atskiras. Man tas skita interesanti, un es nofotografeju.

-   Atvainojiet, Arun, es nevaru seit uzstaties pamacosa metra loma, es un visa musu ekspedicija ir atbraukusi uz sejieni pie jums macities seno gudribu. Tomer man gribetos uzdot jums principialu jautajumu - kapec jus atnesat mums fotografijas, kur redzami alas trijsturveida un piramidalie stari, svetais Kailasa kalns un sis piramidalais veidojums Himalaju gredas kore? Kapec tiesi sis fotografijas piesaistija jusu uzmanibu?

-   Es jutu, ka sis fotografijas attelo kaut ko loti svarigu. Tas visu laiku bija man acu prieksa, - teica muks Aruns.

-   Jus jutat to zemapzina? - es painteresejos.

-Ja.

Vel viens piramidals veidojums Kailasa kalna rajona

-   Un kas, jusuprat, ir zemapzina?

-   Tas ir cilveka domajosais pamats, - parliecinati konstateja Aruns.

-   Bet mes censamies zemapzina esoso aptvert ar apzinu…

-    Mes to velamies, bet ne vienmer mums tas izdodas, jo zemapzina nak no Dieva. Bet mes gribam… Luk, es ari atnesu sis fotografijas jums, lai kopa ar svesas zemes cilvekiem censtos tas izprast. Tas jau sen nedod miera manai iztelei.

-    Paskatisimies pedejo fotografiju, - es ierosinaju. - Kur atrodas sis piramidalais veidojums attieciba pret Kailasa kalnu?

-     Tas atrodas uz dienvidrietumiem no Kailasa. Es jau atgriezos no Tibetas uz Indiju un centos atrast pareju par Himalaju gredu. Laiks bija slikts, es apmaldijos un nokluvu cita ieleja. Kad no ielejas biju uzkapis augstu kalnos, aizgaju lidz ezeram, ko ieskava ledaji, bet pretim sim ezeram kalnu gredas virsotne ieraudziju akmeni izcirstu piramidveida figuru. Parejas tur nebija. Man pat kluva bail. Griezos atpakal. Bet figuru vaira­kas reizes nofotografeju, - stastija Aruns.

-   Bet ka jus devaties kalnos? Ar mugursomam? Ar jakiem?

-         Ne, mes, svetcelnieki, nemam Ildzi tikai dazas saujas risu, cela spieki un kruziti. Mes, atskiriba no jums, eiropiesiem, labi panesam aukstumu un badu.

Maigs vejins no Gangas glastija vaigus. Vareja just, ka Arunam si saruna ir patikama. Bet vina skolotajs, kas visu laiku klusedams sedeja Arunam blakus, skaitija lugsanu krelles. Varbut vins sirdi apsveica to, ka skolnieks parspej savu sko­lotaju, varbut ari ne. Nedaudz talak musu ekspedicijas laudis Valerija Lobankova vadiba beidza darbu pie cilveka auras petiju­miem pirms ieiesanas somati ala.

Dievu Pilseta, par kuru es tik ilgi un neveiksmigi biju domajis pirms sis tresas Himalaju ekspedicijas, pec muka Aruna stasta saka iegut dazas realas aprises. Nevareja izslegt, ka svetais Kailasa kalns ir supergrandiozs un supermajestatisks senatnes monuments, ap kuru vai kura tuvuma ir daudzi piramidali vei­dojumi, lidzigi tam, ko nofotografeja Aruns. «Pilseta», kas sastav no piramidam! Ja ta, tad kadam nolukam ta ir radita? Varbut patiesi, lai reguletu planetas tantriskos spekus? Kas veidojis so «Pilsetu»?

Jautajumu bija parak daudz. Bija nepieciesama jauna ekspe­dicija uz Tibetu. Bet seit, Himalajos, Gangas krasta pie nosle­pumainas Vasisthufas alas, vajadzeja noskaidrot vel vienu jau­tajumu - par asuri.

Asuri

-   Skolotaj! Mister Arun! Man vel gribetos jums pajautat - kas ir asuri? Nedomajiet, ka es, eiropietis, izturesos ar izsmieklu pret jusu austrumu alegoriskajiem prieksstatiem. Es ticu, - laipni teicu.

-  Asuri ir bezkermeniskas butnes, - ar neuzticibu paraudzijies uz mani, atbildeja skolotajs.

-   Vai vinas dzivo ala?

-   Ne tikai, bet ala vinu ir vairak.

-   (Jn kas tas var redzet?

-   Jogi.

-   Kadas tas ir?

-   Asuri lidzinas kurkulenam ar apalu galvu un asti.

-   Cik lielas tas ir?

-   Asuri ir mazi.

-   Ar ko vini barojas?

-   Ar cilveku un citu dzivo butnu energiju.

-   Vai asuri bija tie, kas ala sagrava auru musu ekspedicijas dalibniekiem? - uzdevu kartejo jautajumu.

-   Vini, - isi attieca skolotajs.

-    Es domaju, - musu dialoga iejaucas Aruns, - ka asuri ir saistiti ar sveto Kailasa kalnu un savu energiju gust no turienes. Tie var ielaist cilveku, kas parvalda tantriskos spekus, bet cil­veku, kas sos spekus neparvalda, asuri var iznicinat. Asuri ir sapratigas butnes.

-   Vai ir ari citas bezkermeniskas butnes?

-   Protams, - atbildeja skolotajs. - Engeli, gari un spoki.

-   Mm… ja, - gandriz partraucu vinu ar skeptisku piezimi.

-   Mes ticam, ka uz Zemes eksiste bezkermeniska dzive. (Jn ta ir sapratiga, daudzos gadijumos pat daudz sapratigaka par mums - cilvekiem, - apstiprinosi piebilda muks Aruns.

-     Pameginasim novilkt paraleli starp bezkermeniskajiem asuri un sveto Kailasa kalnu, - es ierosinaju un saku pratot. - Jus uzskatat, ka Kailass regule ta saucamos planetas tantriskos spekus. Varetu domat, ka asuri izmanto tiesi sos tantriskos spekus - ne jau velti taja alas vieta, kur jus bridinajat «Uzmanigi, asuri!», uz fotografijas paradijas trijsturveida un piramidali stari. Ja nem vera, ka tantriskie speki ka viens no smalkas energijas veidiem ir formotropi, tas ir, maina savu stavokli atkariba no attieciga prieksmeta formas, tad var secinat, ka tantriskie speki veidojas uz piramidveidigiem veidojumiem, tadiem ka Kailasa kalns, un teleportejas uz vietam, kur attiecigi tiek mainita telpa. Bet bezkermeniskie asuri acimredzot spej mainit telpu un kon­centret ap sevi tantriskos Kailasa spekus. Tadejadi iznak, ka ar asuri starpniecibu svetais Kailasa kalns sarga alu.

4. nodala

PIRAMIDU UN SENATNES MONUMENTU SISTEMA

Man ir operaciju masa Oksana. Sai jaunajai meitenei neizde­vas iegut labu izglitibu, un pirms daziem gadiem vina iekartojas musu operaciju bloka par sanitari. Oksana bija tik apkeriga un energiska, ka visas operaciju masas viena balsi apgalvoja, ka vinu kaut vai tulin var nemt par operaciju masu.

-   Zel, ka Oksanai nav mediciniskas izglitibas, tik laba opera­ciju masa butu, - to es dzirdeju vai katru dienu.

Tad es nemu un piezvaniju medicinas skolas direktoram un apjautajos par iespejam paatrinata tempa iegut medmasas pro­fesiju. Izradijas, ka tada iespeja ir: ja ir diploms par videjo izglitibu un attiecigs darba birzas norikojums, medicinas skolu var pabeigt gada laika. Zinot, ka Oksanai tada diploma nav, meginaju pierunat direktoru uznemt vinu skola bez diploma, stastidams, cik vina ir apkeriga. Tik ilgi centos, kamer direktors izmisuma pateica:

-    Nu noperciet to diplomu galu gala! Ir gan laiki - viens vienigs kriminals un tirais arprats!

Vispar man patik staigat pa tirgu un sarunaties ar parde­vejam, uzdodot negaiditus jautajumus, piemeram: «Vai jums ir gadijies iemileties pircejos?», «Vai jums patik tirgoties?» Atbildes ir tik jautras un tai pat laika tik dzilas, ka varetu izveidot tirgus psihologijas kartoteku. Bet mans krona jautajums parasti ir: «Vai jums ir bikses zilajiem?» Sazin kapec visi tirgotaji to uztver nopietni un sak piedavat pavisam idiotiskas bikses ar risinam vai cakinam, nereti purpinot: «Prasa! Nav nemaz lidzigs zilajam!» vai atbildot konkreti: «Mums ir beigusas, bet tur tai nodala lai­kam ir.»

Tadel ari diploma iegade tirgu skita man psihologiski intere­santa.

«Vai tad patiesi pardod?» domaju, kopa ar Oksanu staiga­dams pa rupniecibas precu tirgu.

- Jums tehnikuma diplomi ir? - saku skali apjautaties dazadas sekcijas.

Dazi pirceji skatijas uz mani ka jukusu, bet pardeveji viena miera atbildeja: «Ne, pagaidam nav», «Tas nav musu nodala» vai «Visdrizak jamekle kancelejas precu nodala». Kriminalitate un visatlautiba Krievija jau bija apzimogojusas cilveku psihologiju.

Oksana

Beidzot es pavisam nekaunigi piegaju pie neizskatiga milica, kuram, manuprat, nepiemita augsts intelektualais potencials, un pajautaju:

-   Vai nepateiksiet, kur te diplomus pardod?

-Tur, aiz stura, - milicis atbildeja, ne aci nepamirkskinot un pavisam cienigi paradot virzienu ar roku.

Ejot noraditaja virziena un skali jautajot: «Vai diplomus te pardod?», mes beidzot izdzirdejam: «Seit.»

-   Kadu jums vajag? Ar izcilibu jeb parasto? - jautaja parde­veja, meginot noteikt musu pirktspeju. - Ar izcilibu, pasi sapro­tat, bus dargak… par tukstoti…

-   Parasto, ar cetriniekiem, - nomurminaju, peksni pavisam apmulsis.

-    Kapec? Nem ar piecniekiem, - pardeveja pasmineja un radija uz kauna nosarkuso Oksanu. - Re, kada, izskatas ka teicamniece. Uzreiz var redzet, ka nopietna meitene.

-   INe, ar cetriniekiem.

-   Parasti pie mums perk ar piecniekiem. Bet tadu ar trijnie­kiem mums vispar nav, - pardeveja lepni piebilda, iejuzdamas instituta rektora loma. - Vai instituta diplomu nevajag?

-Ne.

-   Un kadu tehnikumu?

-   Vienalga, kadu.

-   Izvelies.

Izvelejamies diplomu ar specialitati, skiet, «Naftas parstrades iekartu operators». Saku norekinaties.

-   Bet tas ir ists vai viltots? - Oksana mulkigi pajautaja.

-    Protams, ka ists, - satraucas pardeveja. - Paskat, zilais zimogs un paraksts ari. Tikai uzvardu ierakstiet ar tusu.

Ar so diplomu man izdevas iekartot Oksanu medicinas sko­las paatrinatajos kursos. Oksana kluva par grupas vecako un beidza skolu ar izcilibu, bet pec tam saka stradat pie mums par operaciju masu. Tagad vinas rokas ir visas sarezgitas operacijas. Ta ka drosi vien ir pat labi, ka diplomus var nopirkt tirgu.

Planoju nemt Oksanu lidzi ar kirurgiju saistitajos braucienos uz arzemem, teicu, lai noperk pasmacibas gramatu un sak macities anglu valodu. Nakamaja diena Oksana teica:

- Ernst Rifgatovic, veikala ir tik daudz pasmacibas gramatu. Es nezinu, kuru lai perk.

Braucam uz veikalu kopa. Labas gramatas tur nebija. Toties es nopirku globusu, kura man nekad nav bijis.

Globuss

Kamer braucam masina, es groziju globusu un petiju zemes, kuras man bija paveicies but. Luk, Indonezija, tur Brazilija, tur Japana. (Jn cik Rietumeiropa ir maza! (Jn cik musu valsts ir liela! Dzives telpa - vai tas labi vai slikti? Divaini, bet Eiropa nekada saspiestiba nav jutama… (Jn okeans cik liels, daudz lielaks neka sauszeme!

Peksni saku izteloties, ka pec Pasaules Pludiem viss globuss klust zils; visur udens, viens vienigs udens un virs ta tikai Hima- laji, Tibeta un vel dazas salinas. Atcerejos Jelenas Blavatskas «Slepeno Doktrinu»; precizi pateikt nevaru, bet, skiet, vina rak­stija par to, ka pec Pasaules Pludiem visa planeta bijusi ka milzigs udens tuksnesis, bet pludu iznicinata atlantu civilizacija tomer visa nav gajusi boja - dazi atlanti paspejusi aizlidot savos gaisa kugos, ko sauc par «vimanam», uz Tibetu un… vel kaut kur. Kur? Nez kapec prata ienaca Lieldienu sala, lai gan es lielis­ki sapratu, ka Jelena Blavatska neko nerakstija par so salu ka atlantu pedejo nosesanas vietu, bet noradija uz to ka uz «launo burvju majokli».

Tomer situacija pec Pasaules Pludiem acu prieksa skaidri paradijas divi zemeslodes rajoni - Tibeta un Lieldienu sala. Tas mani pat saka mulsinat. Tibeta, nu skaidrs - tur Ieksejas Juras krastos pedejie atlanti, ka rakstija Jelena Blavatska, uzcela briniskigas pilsetas un dzivoja vel daudzus tukstosus gadu. Bet Lieldienu sala? Par to tacu nekas tamlidzigs nav rakstits… Sapratu, ka doma par siem diviem zemeslodes punktiem ir dzili iesedusies zemapzina, bet paverst to apzinata gultne man nebi­ja pa spekam. Tibeta, Tibeta… tur ir svetais Kailasa kalns… Bet Lieldienu sala? Tur ir akmens milzi…

Tobrid, grozot globusu, man neienaca prata to papetit pamatigak. Miklas atrisinajums bija pavisam tuvu. Bet es saku domat par nabaga atlantiem, kurus liktenis ir aizvedis uz Tibetu,

Gramatnica

Pretim Kailasa kalnam atrodas Lieldienu sala

man kluva vinu zel, un acu prieksa staveja visa planeta ka udens tuksnesis…

-   Skaists globuss, - es noputos.

-   Ja, tads zils. Tikai sausmigi dargs, - teica Oksana.

Kailasa kalns un Lieldienu sala atrodas uz vienas ass

Ieradies darba, saku konsultet slimniekus un risinat muzam neatrisinamos administrativos jautajumus. Tomer man visu laiku gribejas velreiz papetit globusu. Kad darbi bija gala, panemu karoto globusu rokas un atradu punktu, kur vajadzetu atrasties Kailasa kalnam.

Lieldienu salas statujas

- Ta, ta! Tatad Kailass ir te, - purpinaju pats pie sevis un, saslapinajis pirkstu ar siekalam, uzliku to uz mekleta punkta. - (Jn kas ir otra zemeslodes puse?

Saslapinaju otras rokas pirkstu un uzliku globusa preteja puse, censoties maksimali ieverot diametra asi, kas no Kailasa ved cauri zemeslodei. Kad pirksts pielipa mekletajai vietai, es, to ciesi turot, pagriezu globusu un, devinos likumos saliecies, cen­tos saskatit, kas zem ta atrodas. Tur bija… Lieldienu sala!

Caur galvu atkal izskreja jau masina radusies doma. Es ticu, ka zinatnieka doma dzimst ne jau vina genialitates del, bet gan pec kaut kadas paveles no augsas, kas sakuma paradas zemapzina, pec tam mokosi vada cilveka izturesanos un aizved vinu pie vienkarsa un originala atrisinajuma. No kaut kurienes tacu atnaca doma par Lieldienu salu, kad petiju Kailasa kalna rajonu Tibeta! (Jn pec tam man ka pec lidakas paveles vajadze­ja paskatities, kas atrodas otra zemeslodes puse.

Par Lieldienu salu zinaju tikai to, ka tur atrodas milzigas ak­mens statujas, kuras Jelena Blavatska, ka jau teicu, nosaukusi par «launu burvju teliem». Paradokss! Viena zemeslodes puse - svetais Kailasa kalns, bet otra - «launo burvju teli». Vai tiesam taisniba butu austrumu teicienam, ka Ziemeli ir Dievu majoklis, bet Dienvidi - tumsas speku valstiba? Vai tiesam Zeme ir dzivs organisms, kas ari ir radits saskana ar Dabas visaptveroso gais­mas un tumsas speku lidzsvara principu, ka bridinajums no vis­lielaka greka - uzskatit sevi par Dievu? Vai tiesam musu plane­ta ir dievisks veidojums un salidzinajuma ar Dievu lidzinas ber­nam, tapat ka mes, cilveki, kas dzivojam uz Zemes? Kas ir izvei­dojis so asi «Kailass - Lieldienu sala»? Kadel ta ir vajadziga? Kada ir tas loma?

Mana galva valdija tads sajukums, ka nespeju tam rast neka­du risinajumu. Cik gan daudz es toreiz vel nezinaju! (Jn tikai ur­bjosa savas aprobezotibas sajuta atkal nostajas prieksplana. Vajadzeja paiet aptuveni pusgadam, lai ekspediciju laika es klutu mazliet gudraks un atrastu pienemamas atbildes uz siem jautajumiem, kuru butiba, lai cik divaini tas ari nebutu, koncen­trejas vel viena slepta dzivibas forma uz Zemes.

Beidzot man izdevas atbrivoties no uzmacigajam domam, un es no jauna saku petit globusu.

«Te ir Egiptes piramidas! Tur - Meksikas piramidas! Un ko tad tas… Varbut pastav kaut kada sistema?» Biju pavisam apjucis.

Piramidu un senatnes monumentu sistema

Meginaju ar diega palidzibu savienot Kailasa kalnu un Egiptes piramidas, bet no zaketes oderes izvilktais diegs bija par isu. Piezvaniju uz laboratoriju «Aura» un svarigi nokomandeju:

- Lai Ravils atnak pie manis.

Ravils Mirhaidarovs, jauns un talantigs arsts, vadija zinat­nisko darbu par speciala alloplanta ievadisanu cilveka akupunk­turas punktos un saja joma bija guvis lielus panakumus. Kopa ar savu draugu no studiju laikiem Ruslanu (Jrazbahtinu vins atnaca uz musu centru 1997. gada, jo bija aizravies ar publika­cijam par Himalaju ekspedicijam avize «Argumenti i fakti». Abi sie lauku jauniesi, kas pirmaja reize paradijas instituta sortos, driz vien saka stradat pie mums, paradidami neticamas spejas.

Atnaca Ravils, un es ludzu vinu sameklet diegus. Ravils aizgaja uz operaciju bloku un atnesa kirurgisko zidu.

- Atnes ari plaksteri!

Kad viss bija sagadats, es pielipinaju diega galu tur, kur atradas Kailasa kalns, un novilku to lidz Egiptes piramidam. Sis linijas turpinajums pavisam precizi aizveda uz… Lieldienu salu. Nostiprinajam diegu un otru novilkam no Lieldienu salas uz Meksikas piramidam. Sis linijas turpinajums precizi aizveda uz… Kailasa kalnu.

Ravils Mirhaidarovs

Es savienoju Kailasu ar Meksikas piramidam… linija aizveda uz Lieldienu salu.

Es savienoju Kailasu ar Egiptes piramidam… linija atkal aizve­da uz Lieldienu salu. Iezimejas tiesi % zemeslodes platibas.

Kad savienoju Meksikas un Egiptes piramidas, si Va zemeslodes sadalijas 2 vienados trijsturos.

Attalums Kailass - Egiptes piramidas un Lieldienu sala - Meksikas piramidas ir tiesi 1 A no linijas Kailass - Lieldienu sala.

Veidojas iespaids, ka uz Zemes pastav stingri noteikta piramidali geografiska shema, kuru kads ir veidojis…

-    Ravil! Skaties! Iezimejas kaut kada sistema, - biju pilniga neizpratne. Ja pa globusu velk liniju no Kailasa kalna uz Egiptes piramidam, tas turpinajums aizved uz Lieldienu salu. Tapat velkot liniju no Kailasa kalna uz Meksikas piramidam, tas turpinajums atkal aizved uz Lieldienu salu. It ka skaidra sistema…

-   Kaut kas neiedomajams! - Ravils iepleta acis.

-     Ravil, tu tikai paskaties! Skiet, ka linijas, kas savieno Kailasa kalnu ar Lieldienu salu un iet caur Egiptes un Meksikas piramidam, iezime Va zemeslodes platibas, - brinijos, grozidams globusu. - Piezvanisim Jurijam Ivanovicam Vasiljevam, varbut vins vel nav aizgajis majas. Lai atnes transportieri, cirkuli un linealu. Vinam ir.

Kabineta ienaca Jurijs Ivanovics un pec isiem paskaidroju­miem saka merijumus.

-    Tiesi viena ceturtdala zemeslodes, - vins teica, radot uz rajonu, ko iezimeja jau minetas linijas.

Mes ar Ravilu saskatijamies.

Atkal saku petit globusu, pec tam izbrina teicu:

-     Jurij Ivanovic, ludzu, izmeri attalumu no Kailasa lidz Egiptes piramidam un no Lieldienu salas lidz Meksikas piramidam. Tiem jabut vienadiem.

Jurijs Ivanovics saka darboties un pec briza apmierinati pazinoja:

-   Vienadi.

-    Jura, Ravil, pameginasim aprekinat, kadu dalu no linijas Kailass - Lieldienu sala sastada vienadie attalumi Kailass - Egiptes piramidas un Lieldienu sala - Meksikas piramidas. Vai nebus viena ceturtdala? Izskatas, ka ta ir, - teicu, it ka trene­dams savu acumeru.

Jurijs Ivanovics atkal saka merit un rekinat, klusu murminot un rakstot ciparus uz papira lapinas.

-    Viena ceturtdala, - vins pamaja, lepni raudzidamies uz mums.

Jurijs Ivanovics pie globusa

Mes ar Ravilu atkal saskatijamies. Sistema saka iegut kon­kretas matematiskas izteiksmes. Man loti gribejas lauties prato­jumiem, bet kaut kas trauceja, un es atkal pieversos globusam.

-   Pameginasim… - es uzmanigi iesaku, - savienot ar liniju Egiptes un Meksikas piramidas sis zemeslodes ceturtdalas ieksiene. Man skiet… man skiet, ka ta sadalisies divos vienados trijsturos.

Mes savienojam ar liniju Egiptes un Meksikas piramidas, un Jurijs Ivanovics atkal saka merit un rekinat.

-   Nu, ir vai nav vienadi? - Ravils nepacietigi steidzinaja.

-   Vienadi, - konstateja Jurijs Ivanovics.

Patiesam, si zemeslodes ceturtdala sadalijas divos pilnigi vienados trijsturos. Bez saubam, Egiptes un Meksikas pirami­das, svetais Kailasa kalns un Lieldienu salas milzi ir izvietoti uz zemeslodes saskana ar loti precizu sistemu.

-   Un kas bus, ja so zemeslodes «ceturtdalu» sadalis divas dalas ar liniju Kailass - Lieldienu sala? - es nevareju nomieri­naties.

Novilkam vel vienu diegu, un shema ieguva matematiski vel sarezgitakas konturas.

-   Izmeri, Jurij Ivanovic!

-   Ko tur merit, tapat redzams, ka no visam pusem veidojas vienadu trijsturu kombinacijas: gan no kreisas un labas puses, gan augsa, gan apaksa.

Visi tris stavejam un skatijamies uz globusu, un drosi vien visi brinijamies, kapec vel nevienam nebija ienacis prata izdarit sadus merijumus. Zinatniskais satraukums kluva arvien stipraks.

-   Veci, iedzeram pa snabim, - ierosinaju.

Ravils piekritosi pamaja ar galvu, bet Jurijs Ivanovics ar nozelu noputas:

-   Tu tacu zini, ka es vairs nedzeru.

Mazliet iedzeram, atputamies un atkal pieversamies globu­sam.

-   Paklau, mes aizmirsam par Stonhendzu Anglija. Varbut ta ari ieklaujas saja sistema? - piebildu. - Savienosim Kailasa kalnu ar Stonhendzu!

-    Neko nevajag savienot, - Ravils tulin atsaucas, - Ston- hendza atrodas tiesi uz linijas, kas savieno Kailasu ar Lieldienu salu un sadala musu zemeslodes «ceturtdalu» pa vertikali divas dalas. To diegu mes jau novilkam. Re, kur tas ir!

-    Stonhendza - tas ir nopietni, - pazinoja Jurijs Ivanovics. - Es daudz esmu lasijis par Anglijas akmeniem. Kaut kas kaut kad uzsleja milzigus akmenus un virsu uzlika tikpat milzigus. Ak­meni ir tik lieli, ka tos nevar pacelt nekada tehnika. Kad stradaju trase, mums bija lieli traktori - «Katerpilleri» un «Cuvaspilleri»…

-   Kas ir «Cuvaspilleri»? 118

-    Nu… tadi traktori, ko razo Cuvasija. Mes vinus ta nosau­cam. Vardu sakot, musejie gribeja amerikanu «Katerpillerus» nomainit un uztaisija to monstru - metala daudz, bet no speka neka. Bet butiba nav «Cuvaspilleros». Trase Ziemeluralos mes ar traktoriem gribejam nomest krauja pec spradziena palikusu klints gabalu. Neka! Nekas nesanaca. Par «Cuvaspilleru» vispar nav ko runat, tur ari divi «Katerpilleri» neko nevareja izdarit. Bet Anglija kaut kas uzsleja gaisa milzu klintsgabalus un vel virsu uzlika tadus pasus milzenus. Citas tehnologijas ir bijusas, pavisam citas. Toreiz Gars stradaja ka speks.

-   Ka tad…

-     Bet tagad cilveki Anglija, - Jurijs Ivanovics turpinaja, - staiga ap Stonhendzu, brada fermeru setos kviesus un lauza galvu, ka tie akmeni uzstaditi. Smadzenes drosi vien to nevar aptvert. Ta jau patiesam var justies ka pertikis. Domaju, ka ari Darvins pastaigaja ap Stonhendzu, izjuta cilveka niecibu un izvirzija teoriju, ka cilveks ir celies no pertika.

-   Mm… ja…

-    Vel es lasiju, ka zem Stonhendzas ir pazemes kanali, - deklareja Jurijs Ivanovics. - Tie liela dziluma stiepjas pa visu

Senatnes monuments Stonhendza (Anglija)

Zemi, bet pie Stonhendzas gandriz vai iznak virspuse. Ekstra­senss izstiepj rokas ar plaukstam uz leju, noskanojas uz paze­mes kanalu vilna un nosaka, cik dzili tas atrodas…

-   Vai ekstrasenss izples pirkstus? - Ravils nekaunigi partrauca.

-   Tas nav svarigi, izples vai neizples, - Jurijs Ivanovics dus­migi paskatijas uz Ravilu. - Svarigi ir tas, ka ekstrasenss nosa­ka sos kanalus. Bet stasta, ka tajos pazemes kanalos izvietota Sambala. Tapec Sambala atrodas Stonhendzas tuvuma, tas ir - tuvu Zemes virspusei. Ne jau velti saja Anglijas rajona labibas laukos paradas neparasti apli. It ka Sambalas iemitnieku lid­aparati tos atstajot, atzimejot so vietu.

-    Jurij Ivanovic, vai jus to izlasijat «Skandalos»? - Ravils nevareja rimties, provocejot Juriju Ivanovicu un apsaubot avize «Skandali» publiceto informaciju.

-   «Skandalos» vai «Neskandalos», - Jurijs Ivanovics saskaitas, - nu kaut kur lasiju. Cilveki mulkibas nerakstis. Kas ir, par to ari raksta. Viens ir jutigs, cits nejutigs ka koka gabals. Re, komu­nisti saukaja religiju par opiju tautai, teica, ka tas ir mulkibas, bet vai tad mes varam Dievu aptaustit un parunaties ar vinu…

-    Paklau, - es nolemu iejaukties, - labak atgriezisimies pie globusa. Jura, izmeri, ludzu, attalumu no Kailasa kalna lidz Ston- hendzai. Kadu dalu attaluma Kailass - Lieldienu sala tas sastada?

Pec neilgiem merijumiem Jurijs Ivanovics pazinoja:

-   Precizi vienu tresdalu.

-   Precizi?

-   Ja, precizi vienu tresdalu.

-     Skatieties, attalumi Kailass - Egiptes piramidas un Lieldienu sala - Meksikas piramidas sastada tiesi vienu ceturt­dalu no attaluma Kailass - Lieldienu sala. Tagad - viena tres­dala. Pameginasim uzlikt vienu tresdalu attaluma no otras puses - no Lieldienu salas - pa to pasu zemeslodes ceturtdalas centralo liniju. Kas tur bus? - domigi mineju.

Es savienoju Kailasu ar Stonehange (Anglija)… linija aizveda tiesi uz Lieldienu salu. Attalums Kailass - Stonehange sastadija tiesi 1/3 no linijas Kailass - Lieldienu sala, bet vel pec 1/3 uz sis linijas atrodas Bermudu trjsturis.

… uz Zemes pastav preciza sistema, kas aptver piramidas un senatnes noslepumainos piemineklus…

Mes ieskatijamies globusa un gandriz kori pazinojam:

-   Bermudu trijsturis!

-   Ta nekas! Visas miklainas vietas, kas atrodas uz planetas, ieklaujas viena sistema, - Ravils nespeja slept parsteigumu.

-    Bet visas sistemas pamata ir Kailasa kalns, - es pieme­tinaju. - Bez ta nekada sistema nesanaktu. Ne jau velti Kailasu sauc par svetu kalnu.

-   Es esmu daudz lasijis par Bermudu trijsturi, - iesaka Jurijs Ivanovics. - Par so trijsturi ir sarakstits milzums mistisku lietu. Tur pazud kugi, krit lidmasinas, stasta, ka astonkaji tur esot tik lieli ka lokomotives, varbut vel lielaki, un raksta pat, ka tur esot redzets kaut kas lidzigs Lohnesa ezera briesmonim.

Ravils nevareja notureties un atkal iejaucas:

-   Vai par to raksta avize «Skan…»?

-   Pagaidi, Ravil, nejaucies! - es bargi paskatijos uz vinu.

Jurijs Ivanovics pasmineja, velreiz bargi paskatijas uz Ravilu un turpinaja:

-   Kas tas ir par trijsturi! Udens virspuse un vairak nekas. Ja nu butu ta, ka Visockis dziedaja par krievu alkasu «… jaizdzer… trij­sturis….», tad tikai mes redzetu, kas tur apaksa atrodas. Bet tur, varu saderet, noteikti regojas kads senatnes monuments un apkart sev rada elektromagnetisko sajukumu. Tapec ari kugi krit…

-   Ne jau kugi krit, bet lidmasinas, - Ravils priecigi izlaboja.

-   Nu lidmasinas, bet kugi… ari…

-   Pagaidiet! - es iejaucos. - Jurij Ivanovic, tu esi malacis, ka ierunajies par Bermudu trijsturi. Skaidri atceros, ka Proskurja- kova gramata lasiju, ka tur atrodas nogrimusi piramida. Ta gra­mata man tepat ir. Tulin atradisu to vietu.

Saku skirstit pazistama krievu zinatnieka S. B. Proskurjakova gramatu «Piramidu buvetaji no Liela Suna zvaigznaja» (Orla, 1992) un 115. lappuse atradu sadas rindas:

«1977. gada sakuma zvejas kuga eholotes okeana dibena netalu no Bermudu salam registreja pacelumu, kas lidzinas piramidai. Tas deva ierosmi amerikanim Carlzam Berlicam organizet specialu ekspediciju, kas 400 metru dziluma atrada piramidu. Carlzs Berlics apgalvo, ka tas augstums sasniedz 150 metrus, pamatnes malas garums - 200 metrus, bet sanu skautnu slipums ir tads pats ka Heopsa piramidai. Viena no piramidas skautnem ir garaka par otru…»

-   Vai atceries, - Jurijs Ivanovics versas pie manis, - ka Egip­te arabu arsts, nu toreiz, kad mus veda radit piramidas, stastija, ka kaut kads divainis - alpinists uzkapis Heopsa piramidas vir­sotne. Ka sodien atceros, ka vinam Heopsa virsotne…

-   Heopsa piramidas, - izlaboja Ravils.

-    Ja, Heopsa piramidas virsotne, - Jurijs Ivanovics greizi paskatijas uz Ravilu, - sakas halucinacijas, radijas visadi brinumi, un vispar vins iegaja paralelaja pasaule. Kad tika no virsotnes leja, vinam vel ilgi sapnos radijas si pasaule, knapi tika no tas lauka. Nu, luk, es domaju, ka kugi un lidmasinas, kas peld un lido virs nogrimusas Bermudu piramidas virsotnes, ari noklust tada stavokli…

Nogrimusi piramida

-   Ne jau kugi noklust tada stavokli, bet cilveki uz tiem, - Ravils atkal iejaucas.

-   Mm… ja… Cilveki, kas ir uz kuga, vai cilveki, kas atrodas lidmasina, - ka skaldit noskaldija Jurijs Ivanovics, - noklust tada stavokli, jo kontaktejas ar paralelo pasauli. Vienam sis kontakts nak par labu, otram - par sliktu. Viens iet boja, citam varbut klust pavisam labi. Ta ari tas Bermudu trijstura miklas rodas.

Saku pratot par Jurija Ivanovica vardiem. Patiesi, ir zinas, ka piramidu virsotnes neparasti ietekme cilveku psihi un fiziologiju. Tapec Jurija Ivanovica domas par Berlica aprakstito Bermudu piramidu nevareja uzskatit par nepamatotam.

-   Nu gan mums iznaca varena shema! - Ravila sauciens par­trauca sis domas.

-   Si shema aptver planetas senatnes monumentus un pirami­das, un tas centra atrodas Kailass - svetais Kailass. Drosi vien, ka tur ari atrodas Dievu Pilseta, - es teicu, velreiz konstatedams jau agrak izteikto domu.

-    Atceries, sef, - teica Jurijs Ivanovics, - kad mes bijam Egipte, mes pratojam, uz kurieni skatas sfinksa. Tagad, kad uz globusa ir paradijusies si shema, esmu parliecinats, ka sfinksa skatas uz Dievu Pilsetu. Vina noteikti skatas uz turieni. Citadi nemaz but nevar! Visas piramidas un ari sfinksa ir nakusas no Dievu Pilsetas. Bet ta Dievu Pilseta ar sveto Kailasa kalnu bija visas pasaules centrs… un varbut ari tagad…

-   Muks Aruns teica, ka visas piramidas nak no Tibetas, - es piemetinaju.

Mes pieklusam un uzmanigi ieskatijamies shema, kas bija izveidojusies uz globusa.

-  Starp citu, - es partraucu klusumu, - ja tada shema pastav viena zemeslodes puse, tad tadai pasai jabut ari otra.

Atkal nemam roka diegus un plaksteri un atri vien globusa otra puse izveidojam simetrisku shemu, atzimejot vietas, kas pa asim sakrita ar Egiptes un Meksikas piramidam, Stonhendzas monumentu un Bermudu trijsturi. Kad darbs bija gala, kluva redzams, ka visi sie simetriskie punkti atrodas okeana udenos. Tas lava izdarit secinajumu, ka iespejamas simetriskas pirami­das un senatnes monumenti ir nogrimusi okeana.

-Tapec ari neviens nekad nav atradis piramidas un senatnes piemineklus zemeslodes otra puse! - iesaucas Ravils, radot uz globusu. - Tas viss ir zem udens, tas ir noslicis.

-   Atceries, sef, - Jurijs Ivanovics paraustija mani aiz piedur­knes, - 1991. vai 1992. gada tu gatavojies aplidot ar helikopteru apkart pasaulei kopa ar Akuratovu un Kolosenko. Ta nu gan bija avantura! Labi, ka Misa Gorbacovs Belovezas garsa atkapas no varas, pec tam jums vairs nepieskira naudu un viss pajuka. Citadi, ka likums, jus tur, Ziemelpola, butu apledojusi un gajusi boja. (Jn vel es atceros, tu stastiji, ka jums ir bail no ta gabala starp Indoneziju un Australiju. Valentins Akuratovs stastija, ka tur iet boja daudz lidmasinu. Bet ta vieta simetriski atbilst Bermudu trijsturim, tas ir Australijas Bermudu trijsturis.

-   Ja, nevar izslegt, ka tur zem udens ari atrodas piramida vai kads senatnes monuments. Kas to lai zina…

-    Paskatieties uz globusu, - satraucas Ravils, - Egiptes piramidam simetriskais rajons atrodas zem udens Klusaja okeana, rajons, kas simetriski atbilst Meksikas piramidam, atro­das Indijas okeana, rajons, kas atbilst Stonhendzai, atrodas Klusaja okeana, bet par Australijas «Bermudu trijsturi» mes jau runajam. Skaidrs, ka tas nevareja atrast. Bet mes varam precizi noradit vietu, kur zem udens meklet piramidas un senatnes monumentus.

-   Man liekas, ka esmu kaut ko lasijis par nogrimusam pira­midam, - es apkeros, - tikai neatceros, vai tas bija «Slepenaja Doktrina» vai Tibetas tekstos pie Nepalas lamam. Ja pamekletu, noteikti varetu atrast. Bet tas nav butiski, jo aizlaiku piramidu un

…ja zemeslodes viena puse pastav preciza senatnes mo­numentu shema, tadai jabut ari zemeslodes otra puse…

Mes aprekinajam vietas, kur simetriski vajadzetu atrasties piramidam un senatnes monumentiem, bet izradijas, ka tie ir nogrimusi okeana.

monumentu sistema ir apbrinojami skaidra, nav gandriz nekadu saubu - to senatne kads ir veidojis.

Sedejam un raudzijamies uz globusu. Sapeja galva, ka jau tas ir pec lielas garigas piepules. Kermeni bija parnemis tads pati­kams tuksums. Snabi dzert negribejas. Uzvarijam teju.

- Sef, vai marmelades nav? - apjautajas Jurijs Ivanovics. - Ta zala ar spiralem bija garsiga. Atceries, kada: spirale vijas un nonak viena punkta. Ari mes sodien uzlikam vienu punktu. Un cik tadu vel bus…

Kas cela aizlaiku piramidu un monumentu sistemu

Aizlaikos uz Zemes tika izveidota preciza piramidu un monumentu sistema

Dzeru teju un saku pratot, ka radusies tikko uz globusa atklata aizlaiku piramidu un senatnes monumentu sistema. Pirmam kartam duras acis, ka dala piramidu un monumentu atrodas uz zemes, bet dala, ka mes domajam, ir nogrimusi okeana. Pie tam tas, kas bija nogrimusas, atradas tiesi tajos zemeslodes rajonos, kur saskana ar ezoteriskajiem faktiem reiz bijusi legendara Lemurija un Atlantida.

Par Lemuriju runat bija gruti, jo musu riciba bija tikai pavirsi dati par tas vietu Indijas okeana un Klusa okeana dala. Bet par galveno Atlantidas kontinentu pec trim Himalaju ekspedicijam mes jau zinajam krietni vairak: Atlantida aiznema lielu dalu Klusa okeana, ieskaitot Australiju, bet Atlantijas okeana bija «Platona sala», kur ari dzivoja atlanti.

Nemot vera, ka butu divaini, ja planetas aizlaiku piramidu un monumentu sistema tiktu veidota tikai viena zemeslodes puse, un tikpat divaini butu, ja dala piramidu un monumentu tiktu celta uz sauszemes, dala - zem udens, bija pilnigi logiski secinat, ka si sistema ir veidota vel Atlantidas laika, kad kontinentiem bija pavisam citas aprises. Bet galvenais Atlantidas kontinents saskana ar Jelenas Blavatskas zinam nogrima pirms 850 000 gadu Pasaules Pludu rezultata! (Jn musdienu dati rada, ka, piemeram, Egiptes piramidas ir tikai 5000 gadu vecas!

Paradokss! Tomer es, neko neapgalvojot, sliecos ticet, ka ezoteriskajam zinam ir lielaka ticamibas pakape neka ogluden­raza metodei, ja janosaka kaut ka vecums. Ka zinatnieks varu teikt, ka ikvienai merisanas metodei ir savas vajas puses un novirzes, un tikai logika spej apvienot petnieka domu un so novirzu vertejumu. Bet gadijuma ar atklatas piramidu un monu­mentu sistemas pamatu petijumiem logika saka, ka si sistema ir loti veca. (Jn musu logika bija tada.

Pirmkart, janem vera, ka saskana ar literariem avotiem (gal­venokart S. B. Proskurjakova darbiem) pasam labakajam mus­dienu celtniecibas tehnologijam nav pa spekam uzbuvet Egiptes tipa piramidu, nemaz jau nerunajot par visparpienemto skaidro­jumu, ka tas celusi Egiptes vergi. Bloki, no kuriem celta pirami­da, sver 2,5 lidz 600 tonnas. Tadu smagumu parvietosanu ir vieglak izskaidrot ar ezoteriskaja literatura paustajam zinam par psihiskas energijas antigravitacijas efektu, bet psihisko energiju pilniba parvaldija lemuriesi un atlanti, neka gudrot skaidrojumus par koka veltniem un virves vilksanu, ka to esot darijusi vergi.

Otrkart, piramidu ka valdnieku vai faraonu kapenu loma ir apsaubama kaut vai tadel, ka neviena piramida pagaidam vel nav atrasta neviena mumija. S. B. Proskurjakovs saja sakariba raksta (jau minetas gramatas 34. Ipp.): «Pirms runat par faraonu kapenem, vajag atrast kaut vienu vienalga kura faraona mumiju pasa piramida, bet tada vel nav atrasta.» Tapec ir vieglak domat, ka atlantu vai lemuriesu civilizacijas uzcela piramidu un monu­mentu sistemu ar kaut kadu, mums pagaidam vel neizprotamu merki, saskana ar savam tehnologijam, galvenokart izmantojot smalkas energijas, nevis fantazet, ka faraoni gribejusi sevi cildinat, celot kolosalas buves. Dievs nelautu sevi ta cildinat! Tas ir greks! (Jn zinatnes progresa gaita strauji mainas ari musu zinasanas, sodien neticamais rit klust par parastu paradibu.

(Jn, beidzot, jauzsver, ka vienotu planetas piramidu un monu­mentu sistemu ir merktiecigi veidot nevis zem udens, bet gan uz sauszemes, un tas bija iespejams tikai laika, kad kontinentiem bija pavisam citas aprises. Iespejams, ka Atlantidas laika visa planetas piramidu un monumentu sistema atradas uz sausze­mes. Bet varbut tas bija vel Lemurijas laikos.

Tadejadi butu logiski pienemt, ka planetas piramidu un monu­mentu sistemu nav veidojusi musu civilizacijas cilveki, bet gan atlanti vai lemuriesi. Bet kas konkreti?

Ka zinams, lemuriesu civilizacija pastaveja uz Zemes pirms daudziem miljoniem gadu. Milziga auguma lemuriesi pilniba par­valdija «gara speku» un savas uz so speku balstitajas tehnologijas acimredzot izmantoja psihiskas energijas antigravitacijas efektu. Tadel viniem acimredzot nebija gruti uzbuvet planetas piramidu un monumentu sistemu. Tomer jaatzist, ka gadu miljoni butu uzspiedusi savu zimogu gan piramidam, gan parejiem monu­mentiem un daudzi no tiem butu nopostiti.

Logiskak butu pienemt, ka piramidu un monumentu sistemu uz Zemes buvejusi atlanti. Mums izdevas dazados literaros avo­tos atrast zinas, ka kadu laiku atlantiem ir bijusas pieejamas lemuriesu zinasanas, kas ierakstitas ta saucamajas «zelta plak­snes», un vini radija tehnologijas, kas lava, piemeram, ar nelielas, plaukstas lieluma paligierices palidzibu pacelt gaisa milzigus akmens blukus un parvietot tos telpa. Tapec ari atlanti vareja uzbuvet piramidu un monumentu sistemu.

Neskatoties uz to, ka galvenais Atlantidas kontinents gaja boja pirms 850 000 gadu (saskana ar J. Blavatsku) Pasaules Pludu laika, dala atlantu, ka zinams, izdzivoja un vel ilgi dzivoja uz Zemes, lokalizejoties galvenokart Tibetas un Gobi regiona, tapat ari uz «Platona salas» Atlantijas okeana. Sakara ar to vare­ja pienemt, ka planetas piramidu un monumentu sistemas «vecums» orientejosi ir 850 000-1 000 000 gadu, lai gan pavisam nevareja izslegt ari to, ka ta tikusi papildinata vai remonteta ari velak. Piemeram, ir pilnigi iespejams, ka zemudens piramidu Bermudu trijstura rajona, ko apraksta Berlics, celusi pec Pludiem izdzivojusie atlanti uz «Platona salas», kura (saskana ar J. Bla­vatsku) nogrimusi okeana tikai pirms 12 000 gadu.

Visi sie plasie pratojumi, kurus ierosinaja uz globusa novil­ktie diegi un iezimetas aizlaiku piramidas un monumenti, tai vakara gribot negribot skara jautajumu - kads bija sis sistemas veidosanas merkis?

Ar kadu merki tika uzbuveta planetas aizlaiku piramidu un monumentu sistema

Butu dabiski domat, ka so milzigo celtnu sistema, kas aptver visu zemeslodi, nevareja but celta tikai tadel, lai nakamajam paaudzem demonstretu atlantu tehnisko varenibu. Bez saubam, ta izpildija kadu noteiktu lomu. (Jzmanibu piesaista fakts, ka

visas sis sistemas matematiskas likumsakaribas ir saskatamas tikai uz globusa, it ka raugoties uz Zemi no kosmosa. Tadel ari pilnigi acim redzami skita, ka planetas aizlaiku piramidu un monumentu sistema ir veidota ar kosmisku merki.

Ja runajam par musu pratojumu kosmisko kontekstu, vareja izdarit daudzus fantastiska rakstura pienemumus par orien­tieriem uz Zemes prieks atnacejiem no Visuma. Bet visiem siem pienemumiem butu cilveka domasanai piemitosais trukums -

velme izskaidrot neizskaidrojamo, izmantojot pierastus un saprotamus kriterijus.

Censoties izbegt no sis pierastas domu gaitas, es atsaucu atmina daudzas interesantas zinas, kas aprakstitas austrumu ezoteriskaja literatura un jau guvusas zinamu apstiprinajumu musdienu fizika. Runa pirmam kartam bija par ieprieksejo civi­lizaciju cilvekiem piemitoso cita veida energiju, kad prakse tika izmantots princips - cilveks ir pati specigaka energetiska masi­na uz Zemes, jo saskana ar religijas nostadnem cilveks tiek rak­sturots ka makrokosmosa mikrokosmoss. Tas nozime, ka kos­miskais princips ir ielikts cilveka pasa, tapec cilveks spej izman­tot neizsikstoso kosmiskas energijas avotu un iztikt bez naftas un gazes. Gara speks, ka zinams, sastav no patiesas un apzina­tas ticibas Dievam, bet sim postulatam energetiska jega var piemist gadijuma, ja cilveka atveras smalko energiju izman­tosanas dieviskais kosmiskais kanals. Pazistama krievu fizika A. V. Akimova aprekini rada, ka, gadijuma, ja cilvece izmantotu tikai smalkas energijas, tad 10 gadu laika tiktu izmantots tikai 1 cm3 Absoluta - smalkas energijas galvena substrata.

Saja sakariba man likas, ka planetas aizlaiku piramidu un monu­mentu sistema kaut kada, pagaidam vel nesaprotama veida regule musu planetas smalko energiju, lai ta cilvekam butu pieejamaka. Talos atminas sturisos man izdevas atrast zinasanu drumslas par to, ka smalka energija nepaklaujas energijas nezudamibas liku­mam, ka piramidas ir smalkas energijas kolektori (savaceji), ka kosmosam ir piramidas forma un tamlidzigi. Man likas, ka globala aizlaiku piramidu un monumentu sistema tika radita, lai ar nepie­ciesamajiem energijas veidiem nodrosinatu Zemes vajadzibas. Piramidu un monumentu sistemu es iztelojos ka kaut ko lidzigu musu valsts vienotajai energetiskajai sistemai, kur vadu un elek­tribas stabu vieta slienas piramidas un monumenti.

Tagad, kad pagajis jau zinams laiks, sis domas ir konkre-

tizejusas un papildinajusas. Vienigais, ko mes toreiz ar Juriju Ivanovicu un Ravilu nevarejam paredzet, bija jautajums par laika energiju, kas, izradas, ir noteicosais dzivei uz Zemes un kas ir spejigs nakotne izmainit musu dzivi pasos pamatos, izdarot laika korekciju ar piramidam lidzigu celtnu palidzibu. Bet par to es siki pastastisu gramatas tresaja sejuma.

Bet man pat nevareja ienakt prata, ka smalka energija ir nesaraujami saistita ar musu domam, bet domu energiju regule piramidas, novadot to radosa gultne vai sagraujot.

Bet taja vakara teja jau bija atdzisusi, bet domas vel arvien rinkoja ap aizlaiku piramidu un monumentu sistemu, kuras cen­tra atrodas svetais Kailasa kalns.

Kailass - aizlaiku piramidu un monumentu sistemas pamats

-   Paklau, Ernst, ka tu doma, kapec nevienam pirms mums neienaca prata atzimet uz globusa visas aizlaiku piramidas un monumentus un savienot tos ar linijam? - vaicaja Jurijs Ivanovics, bakstot ar pirkstu globusa. - Viss tacu ir tik vienkarsi!

-  Jurij Ivanovic, es esmu parliecinats, ka cilveki ir meginajusi to darit, - ar prieku iesaistijos saruna. - Man skiet, es pat lasiju, ka, savienojot uz globusa Egiptes un Meksikas piramidas, ir atrasta kaut kada matematiska likumsakariba. Bet nebija pilnas sistemas. Kapec nebija? Neviens nenema vera sveto Kailasa kalnu! Neviens nevareja iedomaties, ka sis kalns ir milzu pirami­da! Tikko mes to pienemam, viss nostajas savas vietas: uz vie­nas ass ar Kailasu zemeslodes otra puse atrodas legendara Lieldienu sala, un visas aizlaiku piramidas un monumenti no­stajas skaidra sistema. Paldies mukam Arunam, ka paradija sveta kalna fotografiju!

-  Ja, bez Kailasa nekas nesanaktu, - apstiprinaja Ravils, peti­dams globusu.

-   Neaptverami ir tikai, - es turpinaju, - ka Kailass ir pirami­da - tas ir parak liels. Piramida, kuras augstums ir 6666 metri! Tas pamats acimredzot ir uz Tibetas plato 4000-5000 metru augstuma, bet ari ta ir gruti izteloties, ka uz Zemes var but 2000 metru augsta piramida, kuru neviens nav pamanijis! Atcerieties, ka milzigas Heopsa piramidas augstums ir tikai 146 metri. Jadodas ekspedicija uz Tibetu, lai parliecinatos par visu uz vietas! Spriest tikai pec fotografijas, kuru paradija muks Aruns, nav nopietni. Un ja nu Kailass ir pavisam parasts kalns?

Jurijs Ivanovics sabozas un pieversas man:

-    Kas tur ko saubities - ir ta piramida vai nav! Kailass ir piramida, varu saderet, ka piramida. Es, sef, matematiku zinu labak par tevi. Tu tomer esi arsts. Tad, luk, piramidas ir visadas - salidzini kaut vai tas, kas ir Meksika, ar tam, kas ir Egipte. Uzreiz ir redzams, ka Kailass ir loti sarezgitas konstrukcijas, bet ta ir piramida…

-   Varbut labak sauksim Kailasu nevis par piramidu, bet par piramidalu konstrukciju, - es ierosinaju.

-Sauc, ka gribi, bet Kailass nav parasts kalns, - Jurijs Ivanovics nevareja rimties. - Varu tev pateikt, ka matematika nekas nav tapat vien - ja simetrija ir, tad vina ir. Un, ja so simetriju uz globusa veido aizlaiku piramidas un monumenti, tad kadel lai Kailass, kas ari ieklaujas saja simetrija, butu parasts kalns! Saskana ar simetri­jas likumu Kailasam jabut vai nu piramidai, vai aizlaiku monu­mentam. Paskaties, ceturta dala no attaluma Kailass - Lieldienu sala aizved pie Egiptes piramidam, tris ceturtdalas no otras puses - slienas Meksikas piramidas. Un tas viss zemeslodes ceturtdalas robezas. Un panem centralo liniju no Kailasa: pec tresdalas no attaluma Kailass - Lieldienu sala stav Stonhendza, vel pec tres­dalas - Bermudu trijsturis. Ta ka Kailass ir planetas aizlaiku pirami­du un monumentu sistemas centrs un pamats.

-   Parliecinosi, - teica Ravils.

-   Ja-a, - apmierinati novilka Jurijs Ivanovics.

-   Jura, tev drosi vien ir taisniba, - es piekritu. Ne jau velti Austrumos Kailasu sauc par svetu kalnu un uzskata to par lielako pasaules svetumu.

-   Austrumu cilveki ir gudraki, - piebilda Ravils.

-   Starp citu, pastav Austrumu un Rietumu domasanas stila paradokss, - es turpinaju sarunu. - Rietumu domasanas tipam ir raksturiga ticiba tikai faktiem, bet Austrumu domasanas tipam raksturigas sarezgitas alegorijas. Piemeram, Austrumu cilveks, vienalga - indietis vai nepalietis, censoties izskaidrot kaut ko sarezgitu, ilgi runas par milestibu, dieviskibu, mines daudzus piemerus un galu gala pavisam samulsinas pie konkreta

domasanas tipa pieraduso rietumu cilveku. Tai pat laika Rietumu cilveka faktu izklastu Austrumu cilveks uztvers ka bezdve- selisku, un sis izklasts vina nekad neradis nekadu entuziasmu. Tapec pastav kaut kada lietu izpratnes robeza starp Austrumiem un Rietumiem. Es ta domaju…

-   Piekritu, - Jurijs Ivanovics pamaja.

-   Tas ari, manuprat, ir iemesls, kapec Rietumu zinatnieki nav pieversusi uzmanibu tam, ka Austrumos Kailass ir masu pielug­smes objekts, - es teicu. - Nu, indiesi un tibetiesi pieludz kaut kadu kalnu, nu lai jau pieludz, Dieva del. Bet nav jau nekad dumu bez

uguns! Savukart Austrumu cilveki, no sirds paklaujoties sai pielugsmei, nemaz nedoma par to, kapec vini to pieludz. Ta ari radies paradokss, kura rezultata neviens Kailasa kalnam nav pieversis uzmanibu no zinatnes viedokla un neviens nav iedomajies, ka sis svetais kalns patiesiba var but aizlaiku monuments. Par laimi, mes pieversam tam uzmanibu, mums palidzeja ieprieksejas Himalaju ekspedicijas, kas loti izmainija musu rietumniecisko domasanas veidu un piespieda cienit senos Austrumu likumus.

5. NODALA Seno civilizaciju tragiskais vestijums

Mana kabineta staveja divi linijam izrotati globusi - viens liels, otrs videjs. Jurijs Ivanovics Vasiljevs bija apmainijis diegus, kas iezime planetas aizlaiku piramidu un monumentu sistemas konturas, bet vietas, kur atrodas piramidas un monu­menti, atzimejis ar sarkaniem karodziniem. Rezultats bija loti skaists.

Es regulari petiju vienu no abiem globusiem, censoties notvert jaunu domu. Bet nekadu jaunu domu nebija. Sistema apbura pratu un allaz aizveda jutu pasaule. Sis jutas parasti bija grandiozi dizas un man likas ka saskarsme ar zudusajam civilizacijam. Bija brizi, kad es, iztelojoties planetas piramidu un monumentu siste­mas celtniecibas arkartigi plaso verienu, jutos siks un pavisam niecigs, bet loti biezi sis grandiozi dizenas jutas man bija patika- mas, ipasi pec grutam operacijam pilnas dienas, - tas gan nomie­rinaja, gan paversa manu dveseles stavokli cita virziena.

Es gaidiju. Gaidiju, kad zemapzina kopa ar manu ieksejo un neatkarigo Es izies jauna zinasanu loka un it ka nejausi pavirzis mani uz jaunu sapratni, lai es kaut kad varetu iesaukties: «Paskatieties! Ideja!». Bet mans ieksejais Es kluseja, toties miers un labsajuta saka klut kaitinosa. No zinatnieka un pet­nieka es saku parversties par «kirurgisku aparatu» sarezgitu operaciju izdarisanai. Es vel isti nesapratu, ka savs ieksejais Es ari ir jastimule ar pastiprinatiem centieniem domat, nerau­goties uz to, ka sis domas pagaidam ir neaugligas, ka vienkarsa intuitiva uzliesmojuma gaidisana var ievilkties bez­galigi.

Vai tiesam senas civilizacijas ir atstajusas zimi?

Bija 1999. gada junijs. Cilveki runaja par Nostradama pare­goto pasaules galu. Es visiem spekiem centos sadabut naudu jaunai ekspedicijai - soreiz uz Tibetu -, lai mekletu Dievu Pilsetu. Mani aicinaja Kailasa kalns, it ka paregojot, ka Dievu Pilseta

Kadu zimi atstajusi sencilveki?

atrodas pie ta. Bet bija palicis kaut kas nepateikts, kaut kas originals - vienkarss un loti gudrs. Kas? To es nezinaju. Zem­apzina es jau jutu, ka atlanti, kas celusi planetas piramidu un monumentu sistemu, mums, saviem pecteciem, ir kaut ko atstajusi, kadu zirni, kuras atminejums butu loti velams ekspedi­cijas prieksvakara. Tad ari pati ekspedicija varetu ieiet jauna gultne. Bet kadu zirni? Mans gudrais ieksejais Es acimredzot jau zinaja, kas ta ir par zimi, bet es pats neka nevareju «piedzemdet» apzinatu domu. Es tikai jutu, ka sencilveki ir izvelejusies super- originalu informacijas nodosanas veidu, bet man pat neienaca prata, ka ta bus lielas tragedijas zime.

So domu es tomer izdomaju lidz galam. Tagad es zinu, kas ta ir par zirni. Saja pocesa par manam lidzdalibniecem kluva sekretares Gulnara un Tatjana.

Gulnara un Tatjana

Man piemit kada pavisam nelaga rakstura ipasiba - dazreiz, par laimi, tas nenotiek biezi, man patik izradities. Zinadams, ka mans izskats ir banals un viduvejs, es so rakstura ipasibu Isteno­ju dzive, telojot lielo gudrinieku. Protams, es nevaru to atlauties atzitu zinatnieku sabiedriba, bet cilveku loka, kas stav talu no zinatnes, es ar svarigu izskatu sezos stradat ar zinatni pasos nepiemerotakajos brizos, sakot, ka atnakusi doma. Cln pie tam es vel nosedinu kadu, lai pieraksta manas domas, bet pats svari­gi soloju pa telpu ar cigareti roka, diktejot un uzsverot vardus «komats» vai «punkts». Labi, ka man nav mobila telefona, kuram pieskaroties es tulin piepusos ka gailis, saku solot stingra soli un atstiepju tas rokas elkoni, kura turu telefonu.

Ideala atmosfera sada tipa domasanas procesam ir kaut kadi svetki vai dzimsanas diena, kad visi apkart liksmojas, bet tu it ka esi loti gudrs - ar zinatni nodarbojies.

So man piemitoso rakstura ipasibu nevar saukt par pilnigi negativu. Piemeram, kad es demonstreju operacijas arzemes un daudzi arsti ekrana vero operacijas gaitu, es neuztraucos, bet, gluzi otradi, opereju labak, censoties, lai roku kustibas butu ipasi elegantas. Tadejadi Krievijas gods, kuru es parstavu, tiek aizstavets ar zinamu patosa piedevu, un neviens nenojaus, ka te liela loma ir kirurga rakstura nelagajai ipasibai.

Vislabak so manu rakstura ipasibu ir iepazinusas manas sekretares - Gulnara un Tatjana. Vinas pret manu «zimesanos» izturas filozofiski, acimredzot paturot prata seno patiesibu - lai berns spelejas, ka grib, ka tikai neraud. Tiesi vinas ir tas, kuras es vis­biezak spiezu pierakstit savas domas, pazemojosi deklamejot «komats» un censoties pieskirt situacijai ipasu nozimigumu, kad, ka saka, «doma atnakusi». Pec kartejas «smadzenu sturmesanas» es biezi vien taisnojos Gulai un Tanai, skaidrojot savu izturesanos ar studenta pieradumu gatavoties nodarbibam troksnaina kopmitnes istabina, kada dzivoju visu laiku, kamer macijos medicinas instituta. Mes visi tris dazreiz atceramies kada rezisora scenariju, kurs gribe­ja veidot filmu par mani un kura bija lasami vardi: «…Muldasovs stav gaisma pie loga. Klusums. Doma. Pec tam strauji pagriezas, aizver durvis un sezas rakstit, atspiedis galvu plauksta…»

- Ta nu nekad nav bijis, - smejas Gula. - Visapkart troksnis, cilveki, televizors darbojas… Nu, bet klusuma un kontrgaisma… - ne, nav bijis.

Reizem ar skumjam, reizem bez tam raugoties uz savu pagatni, varu konstatet, ka, neskatoties uz visu, galvenas domas, kas vei­dojusas manu karjeru, ir radusas tiesi tada, lidz idiotismam ne­zinatniska atmosfera. Ta nu Dievins velejis! Acimredzot mana rak­stura «zimesanas» elementi veicina domasanas aparata darbibu.

Bija piektdiena, silts 1999. gada junija vakars. Svinejam vienas operaciju masas dzimsanas dienu. Jautri un satraukti cilveki te ienaca operaciju bloka, te saka dejot arstu istaba, te ieradas mana pienemamaja telpa. Es jau gandriz saku liksmoties kopa ar parejiem, bet jau mineta rakstura ipasiba nelava, un es svarigi teicu:

-Tana, nem papiru un raksti, doma nak!

Saku domat un piekeru sevi, ka nekada doma nenak. Es vienkarsi staveju un priecajos par to, ka man beidzot ir labas sekretares. Vispar man ar sekretarem dzive nebija veicies - darba loti daudz, pienemu otru un vel treso, bet vinas noteikti saplesas ta, ka man pasam jamazga tasites un karotites. Gula un Tana sadraudzejas jau pirmaja diena un, cik es zinu, ne reizi nav stridejusas, bet dzili ciena un mii viena otru.

Gulnara ir loti energiska, briniskigi gatavo est, nekad neko neaizmirst, ir loti delikata un nepartraukti skraida surpu turpu, augstos papezus klaudzinadama. Kad es ierodos darba, vina noteikti parbauda manu apgerbu no galvas lidz kajam un ar ele­gantu kustibu novac kadu putekliti vai gruziti. Un vel Gula prot taisit spagatu. Clz neskaitamajiem zvaniem vina allaz iemanas atbildet mili un laipni. Vina mii cilvekus, un tie vinu nenogurdina.

Tatjana ir loti lidziga dziedatajai Natasai Korolovai, bet nemil so salidzinajumu, sakot, ka katra sieviete ir individualitate. Tana ir sajusma par slaveno Terezi Durovu, kura, labi pazidama Natasu Korolovu, pec operacijas pie mums pateica, ka Tanecka ir labaka. Citas sievietas saka, ka Tana ir loti stiliga meitene un pat ta mulkiga peleka jaka ar idiotiski uzrauktam piedurknem esot pede-

Tatjana un Gulnara

jais modes kliedziens. Tana nepartraukti maca mani gerbties un ari nepartraukti atrod uz mana apgerba neizbegamos diegu galus. Vina raud aiz lidzjutibas pret slimnieku, loti atbildigi pilda savu darbu, «ja» vieta saka «protams», uzsverot burtu «t». Un vel Tana ir maskaviete, vina loti mil Maskavu, seviski Himkus, kur dzimusi, un saka, ka vislabaka metro stacija pasaule ir «Recnoj vokzal».

-    Nu ta, Tana, raksti… m… m… - es teicu. - Domajot par zimi, kuru atlantiem vajadzeja atstat mums, pecnacejiem, var teikt… m… m… ka si zime… m… m…

-   Ta ari rakstit - m… m…? - Tana painteresejas.

-   M… ja… m… m…?

Doma jau plivinajas apkart, bet neka nevareja noformuleties. Visbeidzot, vel vairakas reizes pateicis «m… m…», saku runat normali.

Kailass - sena Ziemelpola punkts

-   Raksti, Tana! Savulaik, analizejot hipotezi par Dievu Pilsetas pastavesanu uz Zemes, - es saku diktet, - man izdevas noklut pie pienemuma, ka ta varetu atrasties Himalaju un Tibetas rajona…

-   Kapec vajadzigs tik daudz viena tipa vardu - hipoteze, pie­nemums, varetu? Varbut rakstit konkretak?

-  Tana! Dievu Pilseta vispirms ir jaatrod, tad vares konkretak. Raksti talak!

-   Rakstu.

-   Sis pienemums, ka hipotetiska Dievu Pilseta lokalizeta Tibeta, pamatojas uz daudziem ticamiem faktiem, kas ieguti Jelenas Blavatskas «Slepenaja Doktrina» un liecina, ka… komats …

-   Jau ieliku.

-   … ka tiesi saja zemeslodes rajona ir atradusies legendara Vara, tur ir Lielie Gudrie un Dievu Valstiba… Pagaidi!

Tatjana pacela acis no papira. Es iedvesmas pilns teicu:

-   Blavatska rakstija, ka Dieuu Valstiba izvietojas polara apga­bala. Teicienus Dieuu Valstiba un Dievu Pilseta var uzskatit par sinonimiem. Ja uzskatam, ka Dievu Pilseta saistama ar sveto Kailasu, tad var pienemt, ka senais Ziemelpols bija Tibeta! Vai tikai Kailass nav sena Ziemelpola punkts? Padomasim.

-   Padomasim. Rakstit?

-     Ne. Vispirms paklausies. Daudzas «Slepenas Doktrinas» vietas Blavatska raksta, ka Ziemelpols un polarie apgabali ir Dievu majoklis, Dievu Valstiba, pozitivo speku darbibas vieta un tamlidzigi. No otras puses raugoties, ir loti daudz zinu, kas apliecina, ka svetais Kailass ir ipasa, sena mistiska vieta, kas lidzinas neparastai piramidai un pasaules piramidu un seno monumentu vidu ienem centralo vietu.Veidojas logiska paralele, ka svetais Kailass senatne bijis sena Ziemelpola punkts. Bet saskana ar Blavatsku Ziemelpols ir Dievu Pilsetas atrasanas vieta. Tatad pavisam tala senatne uz Ziemelpola bija pilseta, bet

ta bija seviska - Dievu Pilseta, kuras galvenais monuments ir svetais Kailasa kalns. Pierakstisim to!

-   Rakstu.

Nodikteju so domu sarezgitos zinatniskos teicienos un pajautaju:

-   Tana, vai to, ko es teicu, var saprast?

-   Principa, ja. Tatad iznak, ka senos laikos Ziemelpols bija cita vieta - Tibeta. Tur polaros ledos ap Kailasu izvietojas Dievu Pilseta, - Tana izdarija kopsavilkumu.

-   Tatad saskana ar musu hipotezi, - es turpinaju diktet, - sen­senos laikos, kad Ziemelpols atradas Kailasa rajona, Zemei bija cits magnetisko lauku tikls un ari kompass radija citadi. Dabiski, ka pavisam citur atradas ari Dienvidpols, un sis punkts bija Lieldienu sala, jo ta atrodas uz vienas ass ar Kailasu zemeslodes otra puse. Interesanti ir tas, ka aizlaikos uz Ziemelpola un uz Dienvidpola ir uzcelti monumenti, bet tagadejie poli ir tikai ledus tuksnesi.

-   Drikst pajautat? - Tatjana partrauca manu runu. - Vai nevar but ta, ka monumenti ir ari uz tagadejiem poliem, bet tos klaj ledus?

-   Pilnigi iespejams.

Varbut sensenos laikos Kailass bija Ziemelpols?

Pasaules Pludi pirms 850 000 gadu noti­ka Zemes ass nobides del

Uzliku globusu uz galda, pagriezu ta, lai var redzet gan tagadejo Ziemelpolu, gan Kailasu, un peksni iedomajos, ka nobidijas Zemes ass, mainot polu atrasanas vietas. Caur galvu izskreja Blavatskas fraze - poli izkustejas. Kas tad notika uz Zemes? Skaidrs, ka ta bija milziga katastrofa.

-   Tana, raksti, - teicu pec isa klusuma briza. - Ja balstamies uz faktu, ka aizlaikos Ziemelpols no Kailasa parvietojas uz tagadejo vietu, uz Zemes vajadzeja notikt milzigai kataklizmai. Kadai kataklizmai? Drosi vien Pasaules Pludiem. Blavatska rak­sta, ka Pasaules Pludi notikusi pirms 850 000 gadu, vel vairak - vina attieciba uz Pludiem min frazi… poli izkustejas… Tas acim­redzot ir laiks, kad notika Zemes polu nobide. Uzrakstiji?

-   Protams.

Zemes ass nobide notika par 60

-   Izvirzas pilnigi logisks jautajums, - es turpinaju diktet, - par cik gradiem Zemes ass nobidijas?

Sameklejam transportieri un sakam merit.

-Tiesi 60°, - es teicu. - Tas ir loti interesanti, loti… Tiesi 60°! 60° - ta ir tiesi tresdala no Zemes puslodes apkartmera. Ja 60° pareizina ar tris, iznak 180°. Man ir tada sajuta, ka sie 60° ir kaut kada mervieniba. Bet pieradit es to nevaru.

-   Man ari sanaca 60°, - noteica Tana, turedama rokas trans­portieri. - Bez tam 60° x 6 = 360°… - visur sesnieki.

-   Tana, tas ir apbrinojami, ka Pasaules Pludu laika Zemes polu nobide ir notikusi tiesi par 60° vai tiesi par tresdalu no Zemes puslodes apkartmera. Rodas iespaids, ka Zemes ass nav nobidijusies, ka pagadas, tapec, ka iedarbojusas kaut kadas planetas, bet gan nobidijusies saskana ar precizu, agrak izstradatu planu, kad pec kaut kadiem noteiktiem laika pos­miem Zeme maina savas ass stavokli par 60°, tas ir - par tres-

Pasaules Pludu laika notika Zemes ass nobide par 60°

dalu puslodes apkartmera. (Jn katra sada ass nobide nozime milzigu katastrofu un milzigu tragediju! 60°… kas to butu domajis…

-   Tur ir sesnieks, - nelaimi vestoss skaitlis. (Jn vel divas nulles, - piemetinaja Tana.

-   Kadas divas nulles? - es nesapratu. - Tur ir viena nulle, 60 tacu.

-   Nu… viena liela nulle, bet otra - mazina, ta, ar ko apzime gradus.

-   A…a

Nepalas stupas ir orientetas saskana ar seno magnetisko tiklu

-   Paklausies, - es noskurinajos, - pirmas Himalaju ekspedi­cijas laika 1996. gada, kad biju Nepala, es ar kompasu par­baudiju, ka orientetas religiskas stupas, nu tas, uz kuram raugas milzigas neparastas acis. Centos rast atbildi uz jautajumu - uz kurieni raugas sis acis? Bet, ka izdevas noskaidrot, sis neparastas acis pieder lemurietim. Tad, luk, lielaka dala Nepalas stupu ir orientetas pa liniju, kas no ass ziemeli - dienvidi atski­ras par 60°, tas ir, saskana ar seno magnetisko tiklu, kad Ziemelpols vel bija Kailass.

Toreiz, 1996. gada, es daudz ko nesapratu. Tagad saku saprast, ka Nepalas stupas ar savu orientaciju par 60° no pasreizejas Zemes ass it ka dod majienu, ka neparastas acis, kas ir so stupu vizitkarte, piederejusas cilvekiem, kas dzivojusi laika, kad poli bijusi pavisam citas vietas.

-   Bet kur Nepalas lamas to uzzinaja? - jautaja Tana.

-   Visas religiskas celtnes, lai tas butu stupas, baznicas vai mosejas, tiek celtas pec noteikta plana, kas nak no senatnes.

Nepalas stupas ir orientetas pa liniju, kas no ass ziemeli - dienvidi atskiras par 60°… iespejams, ka saskana ar seno magnetisko tiklu…

Religiskie kalpotaji sveti glaba so planu un iznes cauri gad­simtiem. Interesanti, ka Nepalas stupas, kas, starp citu, ar kaut ko lidzinas Kailasa kalnam, saskana ar sensenu planu ir ietverti divi principiali svarigi momenti - orientacija saskana ar seno Zemes magnetisko tiklu un sena cilveka acis. Ieejot stupa, nepaliesi tatad pieludza senos cilvekus, kas dzivoja laika, kad Zemes poli atradas citas vietas, kad Ziemelpols bija svetais Kailass. Cilveki, kuru acis attelotas uz stupam, bija ka Dievi un pielugsmes cienigi. Tie ir lemuriesi - visdizenaka cilveku rase; tiesi lemuriesu civilizacija sasniedza nepieredzetu attistibu un atstaja savas zinasanas uz

zelta plaksnem, kas apsleptas dzilas Himalaju un Tibetas sleptu­ves, bet varbut… ari citas vietas … bet varbut… piramidu un monumentu sistemas galvenajos punktos…

Iegrimu domas. Man likas, ka kads kaut kad atradis lemuriesu zelta plaksnes, kads tas atsifres, un tad cilvecei at­klasies Lielas Zinasanas, kas parvertis visu musu dzivi. Gribejas pat uzsakt meklejumus. Bet es sapratu, ka Augstakie Speki nekad nelaus pirms laika pavert noslepuma plivuru, kas klaj sis Zinasanas, ka petnieka personigajiem puliniem ir maza nozime, galvenais ir Laba limenis cilveku sabiedriba, lai sis zinasanas netiktu parverstas par Launumu, censoties iegut Varu. Tobrid man pat prata nevareja ienakt, ka driz vien Tibetas ekspedicijas laika mes atradisim vienu sadu sleptuvi un savam acim redze­sim, ka so sleptuvi, lai cik divaini tas ari neizklausitos, sarga … laiks. Senie cilveki bija ne tikai loti gudri, bet ari originali.

-   Varbut ari atlanti pieludza lemuriesus? - negaiditi pajautaja Tana.

Paskatijos uz vinu un savukart noprasiju:

-   Kur tu nemi tadu domu?

-   Nezinu.

-   Interesanti, - es tudal saku pratot, - patiesam literatura ir daudz datu, ka atlantu - ieprieksejas civilizacijas cilveku - civi­lizacija sakusi attistities tad, kad vinu priesteriem kluvusas pie­ejamas lemuriesu zelta plaksnes. Tad ari vini izveidojusi tehnologijas, kas strada ar dievisko smalko energiju. Tapec pil­nigi var but, ka atlanti ari ir pielugusi lemuriesus. Vai tikai Nepa­las stupas nav atlantu religisko kulta celtnu lidzinieces?

-   Ernst Rifgatovic, tas viss ir interesanti, - pierakstisim!

-   Raksti.

Pierakstijam sis pardomas, un es saku skali domat talak. Tana centas pierakstit.

-   Ja pienemam, ka Nepalas stupu celtniecibas plans nacis no Atlantidas laikiem, tad ari vieglak izskaidrot, kapec tas ir oriente­tas par 60° no tagadejas Zemes ass. Vel neesmu redzejis Kailasu savam acim, bet pec fotografijas, ko man uzdavinaja muks Aruns, var spriest, ka stupas lidzinas sim kalnam.Uz stupam ir attelotas lemuriesu acis. Tatad var pienemt, ka atlanti pieludza Kailasu un lemuriesus, kas so sveto piramidalo kalnu bija uzcelusi.

-   Paga, paga, nevaru pierakstit!

-   Ta… Logiska kedite noved pie domas, ka Kailasu un, ie­spejams, ari Dievu Pilsetu ap to celusi lemuriesi. Bet vel pavisam nesen, analizejot pasaules piramidu un seno monumentu sistemu, mes nonacam pie sledziena, ka Kailasu celusi atlanti pirms 850 000-1 000 000 gadu! Kurs pienemums tad ir pareizs? Man skiet, ka patiesiba ir kaut kur pa vidu. Kailasu un seno monu­mentu sistemu celusi atlanti, bet tie ieguva zinasanas no lemuriesiem, kas iznaca no somati (kermena paskonservacijas), kura Tibetas un Himalaju dzilajas alas bija atradusies tukstosiem, bet varbut pat miljoniem gadu. Atlanti vinus sauca par Dievu De­liem, par to liecina gan Jelena Blavatska, gan Austrumu religijas.

Tatjana nolika pildspalvu, paskatijas uz mani un pateica:

-   Lieliski! Ne reizi netika teikts «punkts» vai «komats».

- Mm… nu ja… Bet vispar, Tana… Sito neraksti! Iedomajies atlantu civilizaciju. Uz Zemes dzivo piecus lidz sesus metrus lieli atlanti ar peldplevem starp pirkstiem. Tapat ka mes vini ie- milas, precas, dzemde bernus, ed… Vinu zinatnieki izdara peti­jumus un kopa ar priesteriem nonak pie secinajuma, ka sak­sies parmainas. Tad peksni paradas milzigi desmit lidz div­desmit metrus lieli cilveki - lemuriesi. Kritot vinu prieksa celos, atlanti sauc - Dievu Deli, Dievu Deli! Lemuriesi neatbild uz jautajumu, no kurienes nakusi, saglabajot cienu, izvelas zinatniekus, kas petijumos tikusi vistalak, un atklaj tiem zelta plaksnu noslepumu, iemaca apgut Gara Spe­ku. Pec tam uzzime Dievu Pilsetas un visas piramidu un monu­mentu sistemas celtniecibas planu, stastot, ka «pavisam driz janotiek Zemes ass nobidei par 60°. Parada, uz kurieni ass parvie­tosies. Un vel vini pasaka atlantiem… seno cilveku zimi… un aiziet, neviens nezina, uz kurieni.

-   Seno cilveku zimi?

Taja bridi troksnis un muzika, kas skaneja no blakusistabas, pie­nemas speka, durvis atveras, un vairakas jautras sievietes pie­prasija, lai mes ar Tanu pievienojamies vinu kompanijai.

-    Nu kas ta par lietu! Kur palikusi visi viriesi? Seliverstovs viens pats mus izklaide, un ari vins ir jau piedzeries.

Atlantida aizgaja boja tapec, ka Zemes ass parvietojas par 6666 km

Mes pievienojamies kompanijai. Seliverstovs patiesi bija, ka saka, pavisam nekads un tikai maja ar galvu. Uzsaucu kaut kadu tostu un sedos pie galda.

-   Kads vins nopietns, - viena no sievietem radija uz mani.

-   Ko jus tur esat sadomajusi? Pastastiet, mums ari bus interesanti.

-   Meitenes, jus labak padejojiet.

-   Ar ko tad! Dama ar damu, vai?

-   Nu, dejojiet atras dejas.

Galda otra gala tris sievietes, turot roka glazi, aizrautigi kaut ko apsprieda. Viena raudaja.

-   Nu, jus jau saprotat, - vina snuksteja, - kad atnesa tos abus kazokus, es tulin izvelejos, kuru pirksu. Tas kazoks bija lielisks, gars, apaksmala un roku galos apdare, un es taja izskatijos ka karaliene. Nu, bet otrs - tads violets, pretigs, ar kapuci. Un ciets ka koks. Bet es taja - nu mulke kas mulke. Tad nu vina… saka, lai es perku to otro. Un paskaidro, ka tas otrais ir par cetriem tukstosiem letaks. Par ko mani uzskata!

Piecelos no galda, pasaucu Tanu un gaju uz otru istabu stradat. Nopakal skaneja saucieni:

-   Vismaz durvis neveriet ciet! Mes vismaz paklausisimies, ko jus tur tik gudru runajat.

-   Labi.

Tana sakartoja papirus. Es aizsmekeju.

-   Kur mes palikam?

-   Pie seno cilveku zimes.

-   Varbut seno cilveku zime ir tie pasi 60°? - es saku pratot.

-     Saubos. Kaut kas tur nav ta, ka vajag! Paklau, Tana, saskaitisim - cik kilometru sie 60° bus no Zemes apkartmera. Tatad 60° ir viena tresdala no puses Zemes apkartmera (180°)

vai viena sestdala no Zemes apkartmera (360°). No skolas laikiem mes zinam, ka Zemes apkartmers ir 40 000 kilometru. Ludzu, sarekini, cik kilometru bus 60°?

Tana saka rekinat un pec tam gluzi ka skolniece noskaitija:

-   60° ir 6666 km.

-   Ko?

-   6666 kilometri. Kas tad ir?

-   Ja 666 ir satana skaitlis, tad 6666 ir vel launaks!

Es pieklusu. No blakusistabas skaneja muzika. Slavena dzie­dataja Alona Apina dziedaja:

Vins aizbrauca ar nakts elektrovilcienu, Bet klusuma gaidi tu solus, ka pieradusi…

Atskaneja soli un uzmundrinosi saucieni. Sievietes dejoja. Bija dzirdama balss:

-   … ne varda vairak par kazoku. Apsoli?

Es ne visai ticu mistikai, bet tobrid man kluva baisi. Zemes apkartmers sastav no 6 nogriezniem, 6666 kilometri katrs. Visur sesnieki… vieni vienigi sesnieki… Vai patiesi, ja ticam skaitlu magijai un atzistam, ka sesnieks ir slikts skaitlis, planetai Zemei

ir negativs pirmsakums? * Varbut pat fatals?

Toreiz es vel nesapratu, ka blakus mums uz Zemes pastav vel viena pasaule - pasaule, kura skaitliem un to attiecibam ir ieverojami liela loma, ka sis pasaules pastavesanas likumi ir pa­visam citi, ka Zeme nav mate tikai mums, bet ari viniem - tas pasaules parstavjiem, ka Dievu Pilseta ir izveidota

ne tik daudz prieks mums, cik prieks viniem pasiem… Tobrid es pilnigi apjucis staveju, censoties saprast, ko nozime si sesnieku rinda ap zemeslodi.

- Saproti, Tana, Pasaules Pludi notika tadel, ka Zemes ass parvietojas par 60° vai … 6666 kilometriem. Cetri sesnieki it ka simbolize arkartigu katastrofu uz Zemes. Atlantida gaja boja tadel, ka Zemes ass parvietojas par 6666 kilometriem. Vai tiesam viss jau bija ieprieks noteikts? - es ar pulem speju to izteikt.

Jutos pavisam mazs un niecigs. Peksni es sapratu cetru bais­migo sesnieku filozofisko, pareizak sakot, mistiski filozofisko jegu. Visa pasaule reize ar laba pirmsakumu noteikti ir ielikts ari sliktais, negativais pirmsakums, kuru cina dzimst Zinasanas un notiek Progress. Tapec ari negativais pirmsakums ir jauzskata par «Dieva davanu», jo bez cinas ar to progresa nebus un cilveks nespes reali­zeties ka Dieva noteikts pirmsakums, kas attistas pats. Cilveks ir dzi­va butne! Bet Zeme? Tatad ari Zeme pasa ir ielikts sis negativais pirmsakums cetru sesnieku (6666) veida, un Zemei ari ir jacinas

ar so launumu, lai varetu progreset un realizeties ka pirmsakums, kas attistas pats. No ta izriet, ka Zeme nav tikai vienkarsi plane­ta, uz kuras mes dzivojam, bet dziva butne, kura var…

Pakratiju galvu, it ka atbrivodamies no sim parak jau nu mis­tiskajam domam.

-   Tana, pierakstisim visu, par ko runajam!

-  Es jau pierakstiju. Varu visu paspet, ja jus nesakat «komats» vai…

-   Atlanti drosi vien nespeja nodibinat kontaktu ar Zemi, kaut ko nenema vera, uzskatija mamulu Zemi vienkarsi par bezgarigu cietzemi, uz kuras var bez skersliem noslegt rekinus viens ar otru. Viniem nepietika ar vienu sesnieku - launumu, ar diviem sesniekiem - lielu launumu, ar trim sesniekiem - velniskigu launumu, un … paradijas cetri sesnieki - katastrofiskais lau­nums. Zeme parvietoja savu asi par 6666 kilometriem, notika Pasaules Pludi, un Atlantida beidza pastavet. Tikai neliela grupa garigi visattistitako atlantu palika Zemes virsu.

-   Zel atlantu, - Tana saskuma. - Drosi vien vinu starpa ari bija milestiba…

-   Vispirms jamil Zeme, - es asi atcirtu.

Dejas blakusistaba bija beigusas. Bija dzirdams nenoteikts troksnis, glazu skinda, saucieni «ielej», «nu vel mazliet» vai «ak, meitenes».

-   Kas par kazoku? Galu gala tacu tev tika laba lieta, nevis tas violetais briesmonis. Mes te tikai par lupatam vien runajam, bet cil­veki, re, sez pie zinatnes, domas pieraksta. (Jn Tanka ari telo no sevis gudrinieci, - skaidri atskaneja no manas pienemamas istabas.

-   Varbut aizversim durvis? - Tana nosarka. - Par tragediju tomer runajam, bet tur…

-   Nevajag. Ta ir jautrak. Par tragisko mes vel runasim. Bet tagad iesim pie citiem, iedzersim un padejosim.

Seno cilveku tragiskais vestijums

Piecelamies kajas. (Jn tad es pats sev par brinumu pateicu:

-   Tana, sedies un raksti! Doma atnaca.

-   Labi.

-   Cik augsts ir svetais Kailasa kalns? Vienos literarajos avo­tos minets, ka ta augstums ir 6714 metri, citos - ka 6668 metri. Vai tikai nebus 6666 metri?

-   Atkal tie cetri sesnieki?

-   Ja. Bet no sakuma labak papratosim, ar kadam metodem tiek merits kalnu augstums, un par geologiju. Es tacu esmu turists un so to zinu. Izmerit kalna augstumu nemaz nav tik vienkarsi, un merisanas gaita rodas daudzas neprecizitates, tapec ir pilnigi iespejams, ka svetais Kailass ir ticis izveidots tiesi 6666 kilometru augstuma. No otras puses raugoties, cik es zinu, Himalaji un Tibeta ir jauni kalni, bet jauni kalni aug. Tapec nevar izslegt, ka Kailasa sakumaugstums bija tiesi 6666 metri. Pagajuso gadu tukstosu laika kalns ir izaudzis lidz 6668 vai pat lidz 6714 metriem, - nolemu ieviest skaidribu saja jautajuma.

-   Divains salikums, - Tatjana apmulsa, - Zemes pagrieziens Pasaules Pludu laika ari ir saistits ar cetriem sesniekiem. Nez, ko tas varetu nozimet?

-   6666 - tas ir tragiskais seno cilveku vestijums! - pavisam

negaiditi pateicu.

-   ???

-   Ar sveta Kailasa augstumu senie cilveki atteloja Zemes lielakas katastrofas galveno celoni.

-   Katastrofas iemesls slepjas sajos sesniekos?

-Ja.

-   Kapec?

-   Precizi nezinu. Bet domaju, ka Kailass tika uzcelts saistiba ar Pasaules Pludiem - pirms vai pec tiem. Kailasa attelota apokalipse, taja atteloti Pasaules Pludi! Kailass tika uzcelts, lai noverstu apokalipsi! Galvena loma reize ar Kailasu ir Dievu Pilsetai.

Sapinies savas domas, es aizdomajos. Blakustelpa turpinajas jautriba. Vairak par visu man negribejas, lai kads tagad ienaktu un partrauktu domu gaitu.

-  Bet Kailasa augstums - tie ir metri, toties attalums Kailass - Ziemelpols - kilometri. Bet ari 6666, - Tana piemetinaja.

-   Es domaju, - centos sakopot domas, - ka Kailass ir uzcelts ar kaut kadiem merkiem, kas saistiti ar smalko pasauli. Bet smalkaja pasaule viss ir nosacits, tur nav absolutu ciparu, tur galveno lomu spele skaitli, nevis to mervienibas. To ir gruti telai­ni stadities prieksa, bet tada ir smalkas pasaules, ta saucamas fraktalitates, butiba. Fraktalitate ir, kad pec butibas gan mi­krons, gan metrs, gan kilometrs ir vienadi, dazados merogos raksturojot kadu skaitli. Tapec atbilde uz tavu jautajumu par skaitla 6666 raksturojumu metros vai kilometros varetu but sada: ja fiziskaja pasaule te ir starpiba, tad smalkaja pasaule sis starpibas nav. (Jn no visa ta var secinat, ka svetajam Kailasa

Kailasa augstums metros atbilst attalumam no Kailasa lidz Ziemel­polam kilometros. Vai tiesam senie cilveki zinaja par Zemes ass nobidi par 6666 km un… veca Ziemelpola vieta uzcela sim skaitlim atbilstosu piramidu, lai…

kalnam ir bijusi kaut kada loma Pasaules Pludos caur smalko pasauli - totalas nosacitibas pasauli, kur nav attalumu un viss notiek zibenigi, bet notiek specigi un grandiozi.

-   Butu interesanti pabut smalkaja pasaule, - Tatjana nocuk­steja.

-   Mes visi tur busim pec naves un iepazisim to Taja Saule.

-   Es saskaitiju un iznaca re, kas, - Tana pastiepa man papira lapinu, uz kuras bija uzrakstits:

6 + 6 + 6 + 6 = 24

2 + 4 = 6

-   Paskat tik! - es iesaucos. - Totalais sesnieks, visuresosais sesnieks, nekur nevar glabties no sesniekiem! Ja mums ir darisana ar cetriem sesniekiem (6666), tad ari so ciparu summa noteikti dos simbolisku sesnieku (24 vai 2 + 4 = 6). Bet smalkaja pasaule viss ir nosacits un simbolisks… Ja ticam, ka

sesnieks iemieso launumu, tad cetri sesnieki smalkaja pasaule simbolize totalu un visaptverosu launumu - globalo katastrofu launumu!

-  Un kas bus, ja saskaitisim tris sesniekus? 666 ari ir slikts simbols, - Tatjana saka rekinat. - Re, ari interesants rezultats.

6 + 6 + 6=18

1+8 = 9

-Mm… ja… apgrieztais sesnieks.

-  Es kaut kur lasiju, ka 9 tiek uzskatits par satanisku skaitli. Ari sataniskais 666 noved pie sataniska 9.

-   Iznak, ka tris sesnieki simbolize satanisko launumu.

-  Ari divi sesnieki ir loti interesanti, - Tatjana pastiepa man vel vienu lapinu:

6 + 6=12

1+2 = 3

-  Varbut 66 simbolize launumu, bet varbut ari ne, - es nomur­minaju. - Paskaitisim ari devitniekus.

Sakam rekinat un ieguvam, luk, ko:

9 + 9 + 9 + 9 = 36

3 + 6 = 9

9 + 9 + 9 = 27

2 + 7 = 9

9 + 9 =18

1+8 = 9

Ar lielu izbrinu raudzijamies saja ciparu rinda.

-   9999 ir pasas Zemes, nevis tikai uz tas dzivojoso cilveku bojaejas simbols. Ar skaitli 9 vienmer viss ir fatali… - es nepar­liecinati saciju.

Tobrid man likas, ka tads mistisks skaitlu periodiskums ir loti aizraujoss, bet tam nav nekada zinatniska pamata. Mazliet velak, kad mes ar Tanu saksim atzimet sos skaitlus uz globusa, ieraudzisim tik precizas likumsakaribas, ka gribot negribot sak­sim ticet skaitlu magijai un smalkas pasaules pastavesanai. CJn tad Tana, cokura saravusies un acis iepletusi, nocuksteja:

-   Man bail no smalkas pasaules.

-   Nebaidies, Tana! Saja nosacitaja un simboliskaja smalkaja pasaule jau nav tikai tadi skaitli vien ka 6 un 9. Ir ari citi skaitli - labi. Parekinasim ar skaitli 7!

-   Labi!

7 + 7 + 7 + 7 = 28 2 + 8 = 10 1+0=1

7 + 7 = 7 = 21 2+1=3

7 + 7=14 1+4 = 5

-   Redzi nu, nav neviena sesnieka vai devitnieka.

-   Nav gan.

-   Un kas ir ar skaitli 8?

8  + 8 + 8 + = 32 3 + 2 = 5

8 + 8 + 8 = 24 2 + 4 = 6 8 + 8=16 1+6 = 7

-   Divas kombinacijas labas, bet viena - launa…

-   Ja sarekina visus skaitlus, - es aizdomajos, - tad drosi vien bus «labo» un «launo» skaitlu lidzsvars. Tadu Dievs ir radijis pasauli, ari smalko, simboliski nosacito pasauli. Tana, bet neva­

jag domat, ka skaitli ir tikai simboli, sajos skaitlos ir ielikts speks, milzigs speks. Smalkas pasaules speki ir nesalidzinami augstaki par fiziska­jiem spekiem. Sie smalkie speki var ne tikai noslaucit cilveku no Zemes virsas, bet ari novirzit Zemi no orbi- tas, dematerializet visu bez iznemu­ma un darit brinumus. Bet smalkos spekus vada skaitli, pavisam vienkarsi un visiem zinami skaitli. Mes pieklusam. No cipariem aprakstitajam lapinam vedija grandiozitates dvesma.

-   Mes jus patraucesim! - pie durvim atskaneja jautras balsis. Divas sievietes naca ar degvina glazem. Bija skaidrs, ka

vinas grib kopa ar mums iedzert.

-     Meitenes, lai glazes pagaidam pastav. Tulin pabeigsim. Tana! Vai panemi papiru?

- Man bail no smalkas pasaules!

Ja cilvekam butu atverti smalkas energijas kanali, vins varetu izmantot smalkas pasaules energiju, mainot skaitlu kombinacijas

-   Protams.

-    Cilveka smalkas energijas substancei, - es saku diktet, - acimredzot ir sakaru kanali ar visu parejo smalko pasauli. Ja Dievs sos kanalus atvertu, cilveks varetu izmantot smalkas pasaules energiju, domas mainot skaitlu kombinacijas un ar gri­basspeku sutot savu sifreto velesanos uz kautkurieni. Tad ar ska­tienu butu iespejams virzit akmens bluki, pacelt to gaisa un parvietot telpa. Bet Dievs mums sos kanalus neatver! Pagaidam! Mes tacu smalko energiju varam izmantot negativu merku istenosanai, un tas ir briesmigi! Austrumu literaturas avotos es atradu aprakstu, ka atlanti un lemuriesi izmantoja smalko energi­ju. Ar skatienu vien vini vareja darit brinumus, jo skatiens, kam pieskirts smalkas energijas kanals, ir arkartigi varens ierocis, kas var parbidit kalnus, celt piramidas un majas, ka ari darit daudz ko citu. Skatiens var but dazads: postoss un graujoss vai radoss, atdzivinoss un navejoss, labestigs vai launs, bet pats galvenais ir tas, vai skatiens ir iedarbigs. (Jn skatienu iedarbina ar domas izveidotu skaitlu kombinaciju. Tu, piemeram, noskanojies uz labu darbu, paskaties uz cilveku, izveido domas vajadzigo kombinaci­ju no septinniekiem, un tavam skatienam bus loti liela dzivinosa iedarbiba. Bet, ja tu noskanojies uz launu darbu, domas izveido kombinaciju no devitniekiem vai sesniekiem, tavs skatiens var but navejoss. Ta ka varbut ari ir labi, ka mums si iedarbiga ska­tiena smalkais energetiskais kanals nav atverts. Labestibas musu pasaule pagaidam nav daudz!

Cilveka skatiens

-   Labi gan, ka tas nav atverts, citadi, kad es busu uzvilkusi jaunu kleitu, kada sieviete paskatisies uz mani, sakombines galva devitniekus un sesniekus… - Tana pavisam nopietni nocuksteja.

-  Bet musu skatieni jau visu laiku rada jums uz sito, tulin sak­sim kombinet sesniekus, - viena no blakus stavosajam sievie­tem sadusmojas, radidama uz pilnajam glazem.

Izdzeru glazi, kaut ko pateikdams par godu gavilnieces veselibai un cenzdamies parliecinat, ka mums vel japastrada.

-   Jums jau ir labi, Emst Rifgatovic, liekas, ka jums vispar nereibst, bet man tikko ka… - Tana negribigi pielika glaziti pie lupam.

-   Raksti, Tana!

-   Rakstu.

-  Reiz, kad tikos ar lielo pravietim lidzigo cilveku un magu Sai Babu, pieversu uzmanibu, cik neparasts un specigs ir vina ska­tiens. Es pat pajautaju pavisam tiesi: «Who are you?» (Kas tu esi?), un pec tam vins ta uz mani paskatijas, ka palika baismi. Sis cilveks parvalda materializacijas fenomenu un musu tiksanas laika materializeja man roka pelnus. Tapec es domaju, ka skatienam var but gan materializejoss, gan dematerializejoss speks, tas ir - skatiena ietekme materija var ka rasties, ta izzust. Kads no Sai Babas tuvakas apkartnes pateica, ka Sai Baba zina kaut kadu skaitlu noslepumu.

Toreiz, kad es, atraujoties no pratojumu galvenas linijas, saku analizet cilveka skatienu, es pat iedomaties nevareju, ka driz vien pats skatisos uz sveto Kailasu, manas domas pilnigi iegrims sadas konstrukcijas veidosanas neaptveramiba un sapratne, ka to spej paveikt tikai skatiena speks, bet tai pat laika velme iegut iedarbigu radosu skatienu nomaks sirdi reize ar genetisku aizvainojumu pret senciem, kas bija tadi mulki, ka saka uzskatit sevi par Dieviem.

-   Emst Rifgatovic, uzludzu jus uz deju, - prasiga balsi teica viena no blakus stavosajam sievietem.

-   Neiesu, japabeidz pierakstit domas…

Sai Babas skatiens

-   Ja Tana uzaicinatu, tad gan jus drosi vien ietu, - vina aizvainoti atbildeja un, papedisus klaudzinadama, lepni devas uz blakusistabu.

-   Raksti, Tana! Tatad, atgriezoties pie seno cilveku tragiska vestijuma, kas atspogulots sveta Kailasa augstuma (6666 metri), un Zemes ass attiecigas nobides Pasaules Pludu laika (6666 kilometri), var pienemt, ka svetais kalns tika uzcelts pec Pasau­les Pludiem, un to izdarija dzivi palikusie atlanti (vai lemuriesi?), lai noverstu nakamo Zemes ass parvietosanos. Tapec Kailasa kalnam jabut… domaju, ka tam ir loti sarezgita konstrukcija, kas iedarbojas uz smalko energiju ar prieksmeta formu, lai ar die­viskas (smalkas) energijas palidzibu stabilizetu Zemes asi un nakamas paaudzes varetu dzivot mierigi.

Sakot sos vardus, es iztelojos, cik sarezgita ir Kailasa kon­strukcija un, ka man skita, ari tas konstrukcijas, kas ietilpa pira­midu un monumentu Dievu Pilseta. Bet tas, ko es ieraudzisu jau pec daziem menesiem, parspes manas visdrosmigakas fantazi­jas un velreiz pietuvinas apzinai, ka esmu tikai niecigs maz zinoss radijums, salidzinajuma ar kuru atlantu (vai lemuriesu) tehniska vareniba skiet ka pasaka. Tadel uzplaiksnijusi doma, ka pat atlanti nav pratusi izsargaties no kaut kada stipra greka, kas draud ar globalu katastrofu, man likas druma un fatala, kri­tiski domajot par musu civilizacijas garigo limeni.

-   Un kas izdomaja metrus un kilometrus? - negaiditi pavaica­ja Tatjana.

-   Interesants jautajums, - es apmulsu. - Nezinu ta vesturi. Bet, ja paskatitos gramatas, tik un ta saubas nezustu, jo esmu parliecinats, ka zinatniekam domas dod Dievs. Tapec, lai cik mistiski tas ari neskanetu, es domaju, ka sis mervienibas uz Zemi novirzija Augstakais Saprats vai ari tas nonakusas lidz mums no Atlantidas laikiem. Tragiskais skaitlis 6666, ka jau noradijam, attelots metros un kilometros. Bet, ja mes izmerisim Kailasa augstumu un attalumu no Kailasa lidz Ziemelpolam citas - «cilveciskakas» mervienibas, piemeram, pedas vai elko­nos, mums drosi vien nekas nesanaks.

-   Drosi vien bija skumji celt sveto kalnu tragiska skaitla aug­stuma, - Tana noputas.

-   Drosi vien, - es atbildeju.

Seit japasaka, ka ekspedicijas beigas man bija nopietnas kon­sultacijas ar topografiem un geologiem, lai parliecinatos, vai var uzskatit, ka Kailasa augstums ir 6666 metri. Noskaidrojas, ka kalnu augstumu nosaka ar aparatiem, ko sauc par teodolitu un nivelieri. Sadu merijumu butiba ir noteikt lenki uz izmerama kalna virsotni no kadas citas virsotnes, kuras augstums ir zinams, un pec tam lenku gradus parrekinat metros. Bet sadi merijumi nevar but seviski precizi, jo Kailasa uzkapt nav iespejams (svetuma apganisana) un ari starta virsotnes augstums nez vai ir precizs, ja nemam vera bargos Tibetas apstaklus. Augstuma merisana notiek ari ar fotografesanu no gaisa, kad serijveida ainavu fotografe no divam pozicijam, pec tam liek attelus vienu uz otra un iegust stereoefektu, kurs pec tam tiek aprekinats. Bet Tibetas apstaklos,

Kas izdomaja metrus un kilometrus?

kur kalni ir loti augsti, var notikt tikai nepreciza ainavas foto­grafesana no gaisa. Tikpat neprecizi ir no kosmosa uznemtie atteli.

Bez tam geologi ir parliecinati, ka Himalajos un Tibeta vel arvien notiek kalnu veidosanas process, jo tie ir jauni kalni. Tektonisko speku rezultata kalni sai rajona var izaugt par 0,5 - 1,0 cm gada. Ari dabiska noardisanas uzliek savu zimogu kalna augstumam, bet pie tada augsanas tempa acimredzot notiek kalnu paaugstinasanas.

Saja sakariba klust skaidrs, kapec uz kartem atrodami divi Kailasa augstuma varianti - 6668 un 6714 m. Tas saistams ar merisanas metozu neprecizitatem. Nevar izslegt ari, ka Kailass pagajusajas tukstosgades ir «izaudzis». Tapec logiska cela apre­kinatais Kailasa augstums (6666 m) var but ta patiesais sakum- augstums.

-    Ernst Rifgatovic, tatad ar Kailasu senie cilveki ir mums izveidojusi tragisku vestijumu. Vini mus bridinaja, lai mes, tapat ka vini, nenoklutu Pasaules Pludu vara. Vini paradija mums Pasaules Pludu celoni - 6666, - Tana klusi nocuksteja.

-  Man ir skumji par to domat, Tana,- es atbildeju. - Sifrets un kalna veidoia atstats tragisks vestijums…

-   Man ari ir skumji.

-   Bet man klust vel skumjak, kad domaju, ka musu civiliza­cija vel ir visai talu no smalko energiju un Dieva zinatniskas izpratnes, pie mums jau valda aplombs, kas balstas uz fizisko tehnologiju panakumiem. Bet tas izmanto naftas un gazes ener­giju. Vardi «naftas karalis» sodien skan tik lepni, ka mes aizmirstam, ka naftu un gazi ir radijis Dievs, nevis naftas karalis. Ja musu civilizacijas tehnogena aplomba apjoms klus globals, mes aiziesim boja un nepaspesim izprast cetru sesnieku miklu - seno cilveku tragisko vestijumu.

-   Kapec cilveki tik atri klust augstpratigi, iedomigi un vizde­gunigi?

- Ta ir cita saruna, Tana. Bet tagad man gribetos apspriest vel vienu jautajumu - ka Kailasa augstums (6666 m) saistas ar pasaules piramidu un seno monumentu sistemu? Domaju, ka ari tur mus gaida daudz interesanta.

Velna tornis

-   Rakstit?

-Ja. Pagajuso reizi, kad mes apspriedam pasaules piramidu un monumentu sistemu, Ravils Mirhaidarovs pamanija…

-    E-eh! - no durvju puses atskaneja sauciens. Seliverstovs bija pamodies un nesa uz rokam vienu no sievietem, kas arvien vel turpinaja svinet dzimsanas dienu blakusistaba.

-   Vina grib ar jums parunat, - Seliverstovs sminedams teica.

-   Nevaru atturet.

-   Tulin, tulin… Tana, piezvani un bridini Alekseju Saveljevu un Olgu Ismitovu, lai neiet majas. Bus vajadzigs internets. Nu?

-   Mes ar meitenem spriedam, - dama drebosa balsi teica,

-   ka ir cigaretes «555» un smarzas «555». Ko tas varetu nozimet?

-   Sergejs Anatoljevics Seliverstovs to labi zina un paskaidros, - teicu, pamirkskinot atskurbusajam Seliverstovam. - Tana, vai piezvaniji?

-   Piezvaniju, vini driz naks.

-   Ravils Mirhaidarovs pamanija, ka linija, kas savieno Kailasu ar Meksikas piramidam, iet caur Ziemelpolu. Toreiz es tam nepieversu lielu uzmanibu, bet atmina palika. Rodas iespaids, ka Meksikas piramidas uz sis linijas ir celtas ar kaut kadu merki. Ar kadu?

Tana jautajosi paskatijas uz mani, nepieversdama nekadu uzmanibu Seliverstovam, kas, uz divana sededams, nu jau divam damam skaidroja smarzu un cigaresu «555» miklu.

-    Merkis, kapec Meksikas piramidas ir uzceltas uz linijas Kailass - Liedienu sala, kas iet caur Ziemelpolu…, - es pratoju, -ir … Paklausies! Attalums no sveta Kailasa lidz Ziemelpolam ir 666 kilometri. Atzimesim liniju no Ziemelpola vel 6666 kilo­metrus uz Meksikas piramidu pusi! Interesanti, kas tur iznaks. Ejam merit!

Seit japasaka, ka merot es pielavu kludu, bet… laimigu kludu. Ja nebutu sis kludas, mes nebutu atradusi Velna torni un nebutu izdarijusi vairakus loti interesantus un nozimigus sledzienus, kuriem bus veltitas nakamas nodalas. Kludu es driz vien pamanisu un pats busu parsteigts, ka ta vareja rasties, ne­ticigi supojot galvu un censoties atbrivoties no mistiskas apmatibas. Bet tobrid…

Piegajam pie globusa un panemam cirkuli. Atnaca Olga lsmitova un Aleksejs Saveljevs. Par musu centra dizaina nodalas vaditaju Olgu Ismitovu es jau rakstiju nodala «Muks Aruns». Bet Aleksejs Saveljevs, jauns arsts un medicinas zinatnu kandidats, bija aizravies ar datoriem lidz tadai pakapei, ka nolema veltit savu dzivi nevis praktiskajai medicinai, bet datoram. Zinot, cik

Linija, kas savieno Kailasu ar Meksikas pira­midam, iet caur Ziemelpolu

vins ir talantigs, mes ierikojam vinam mediciniski informativo tehnologiju nodalu, labi to aprikojam, un arsta un datorspeci- alista apvienojums tulin saka attaisnoties.

-   Naciet surp, iedzilinieties, - versos pie Olgas un Alekseja. - Radas doma - vai tikai Zemes ass nobide par 6666 kilomet­riem nav periodisks fenomens, kas raksturigs musu planetai, un vai mus negaida karteja ass nobide ar kartejiem Pasaules Plu­diem? Atliksim uz globusa 6666 kilometrus no Ziemelpola!

-    Interesanta doma, - teica nopietnais Aleksejs un greizi paskatijas uz tiem, kas sedeja uz divana un apsprieda smarzas «555».

Vienu cirkula kajinu uzliku uz Ziemelpola un atliku 6666 kilo­metrus, otra kajina atduras Amerika, Vaiomingas stata, kas atrodas ASV ziemelos.

-   Vai patiesi ta ir ta velniskiga vieta, uz kurieni var parvie­toties Zemes ass, paklaujoties cetru sesnieku likumam? - es nodomaju, censoties dzili sevi apslept so kecerigo domu. - Ne­kas sevisks - parasts stats ASV Lielajois lidzenumos.

-    Olga, Aleksej, ieejiet interneta, sameklejiet Vaiomingas statu ASV un paskatieties, kas tur tads ir, - es paludzu.

Olga ar Alekseju aizgaja, bet mes ar Tatjanu nolemam velreiz uz globusa atlikt 6666 kilometrus pa to pasu liniju uz Lieldienu salas pusi. Musu izbrinam nebija robezu - nakamais punkts bija Lieldienu sala. It ka precizi…

-    Puse Zemes apkartmera sastav no trim 6666 kilometru lieliem attalumiem! - es iesaucos.

-   (Jn kads tur brinums, - Tatjana paraustija plecus, kaut ko rekinadama uz papira, - no skolas laikiem ir zinams, ka Zemes apkartmers ir 40 000 kilometru, bet puse Zemes apkartmera - attiecigi 20 000 kilometru. Paskatieties, 6666 x 3 = 19 998, tas ir, lidz 20 000 pietrukst tikai divu kilometru. Bet, ja 6666 parei­zina ar 6, iznak 39 996, tatad bez cetriem kilometriem 40 000.

Aleksejs Saveljevs

-    Interesanti! Zemes apkartmers sastav no sesiem attalu­miem pa 6666 kilometriem, - es nevilus nodrebinajos. - Ko tas varetu nozimet? Saprotu, ka tas viss nav pilnigi precizi, jo Zemei ir elipses forma, bet principa ta iznak.

Ieskreja Olga.

-   Mums viegli izdevas tikt interneta un atrast Vaiomingas statu. Stata galvena ieveribas cieniga vieta ir ta saucamais

Satana tornis.

-   ???

-Tulin dabusim precizaku informaciju. - Olga aizskreja.

Pieklusu un saku pratot par to, ka viss, kas notiek uz Zemes, ir fatali nolemts. Kapec Zemes apkartmers ir tiesi 6 reizes pa 6666 kilometriem?

Kapec pie Kailasa sataniska augstuma 6666 m, atliekot divas reizes pa 6666 km, nonakam pie Satana torna? Kas Ziemelpola atrodas zem udens - vai vel viens Satana tornis?

Domas partrauca sauciens: «Eh, kajas jaizloka!» Abas uz divana kopa ar Seliverstovu sedosas damas piecelas, piegaja pie rakstosas Tanas un centigi saka ar acim urbties mani. Peksni viena pieliecas, pec tam atmeta galvu atpakal un lepni teica:

-   Viss skaidrs!

-   Kas?

-   Viss skaidrs!

-   Kenzol

-   ???

- Pasmarzo, - vina radija otrai damai uz Tanas matiem.

Momenta aptveru, ka esmu iekulies pamatiga keza, jo dau­dzam musu centra sievietem dzimsanas diena biju davinajis

Es domaju, ka Ziemelpols dala meridianu Kailass - Lieldienu sala 3 dalas pa 6666 kilometriem

Kenzo!

smarzas ar suligo nosaukumu Kenzo, jo tas bija vienigas smar­zas, kuras zinaju. Nu, protams, nevienam netiku teicis, ka davi­nu tas visam pec kartas.

-    Ja, Kenzo, - atbildeja otra dama, pasmarzodama Tanas galvu.

-   Nu, ja Kenzo, tad Kenzo, - no divana atskaneja Seliverstova piesmakusi balss, - kas tur sevisks.

-   Viss skaidrs, Kenzo! Starp citu, Emst Rifgatovic… m… m…

Damas aizgaja uz otru istabu. Es, censoties slept apjukumu,

atkal saku diktet Tanai, bet vina stingri piezimeja:

-   Starp citu, smarzas ir jadavina individuali!

-   Nu ka es varu zinat, kadas smarzas ir labas un kadas ne, - es ievaidejos. - Vienigais, ko es zinu, ir smarzas Krasnaja Moskua un triskartigais odekolons. Vel Sipru zinu. Jurijs Ivanovics teica, ka to dzeris un tad no mutes nakot putas. Nu vel Kenzo… Starp citu, kadas ir tavas milakas smarzas?

-   Man patik Hugo un Gucci. Ari Dupon nav sliktas…

-   A… a…

Man tomer izdevas noverst uzmanibu no sieviesu smarzam, un es atkal saku analizet uz globusa attelotas Zemes vestures miklas.

-  Seno cilveku tragiskajam vestijumam, kas atspogulots sveta Kailasa kalna augstuma (6666 m), - es pratoju, - ir nozime prieks visas Zemes, jo tas stasta par musu planetas likum­sakaribam. Bet kapec sis likumsakaribas ir saistitas ar draudigi launajiem skaitliem 6666? Zeme tacu ir laba un zala planeta!

Iegrimu domas. Tana kluseja. Blakusistaba notika sieviesu smarzu apspriesana, un no turienes reize ar glazu skindu atska­neja Ismijasi, Fidzi un atkal Kenzo.

Driz vien ieradas Aleksejs ar Olgu un pastiepa man uz prin­tera izdrukatu lapu kaudzi.

-   Starp citu, Satana tornis ir visai interesants, - teica Alek­sejs.

-   Paskatisimies, kas tur ir.

No aprakstiem kluva skaidrs, ka Satana tornis ir milzigs neparasti pareizas formas akmens stabs, kas lidzinas piramidai ar noskeltu augsu. Ta augstums ir 290 metri (salidzinajumam - Heopsa piramida ir 146,6 m augsta). Sis milzigais akmens «izau­gums» atrodas plakankalne un tik loti neiederas apkarteja ainava, ka par to stasta daudzas legendas. Viena no galvenajam legendam vesta par milzigu laci-satanu, kas dzivojis saja apvidu un medijis cilvekus. Cilveki glabusies uz si akmens torna, bet lacis, censoties tikt augsa, skrapejis to ar nagiem, tapec akmens virsma kluvusi tada «svitraina». Reizem Satana torni sauc par «laca maju».

Nosaukumu «Satana tornis» sim fenomenam 1875. gada devis Ricards Dodzs, pamatojoties uz indianu nosaukumu «Slikto Dievu tornis». Indianu ciltis nedzivoja Satana torna tuvuma, bet tie indiani, kas nokluva saja apvidu, centas pec iespejas atrak tikt no ta prom.

Satana tornis (ASV)

Daudzi cilveki pazis Satana torni no St. Spilberga filmas «Tresas pakapes tuvais kontakts», kur tornis paradits ka bazes kosmosa kuga nosesanas vieta.

Satana tornis ir pirmais ASV nacionalais dabas piemineklis, un 1906. gada 24. septembri to apstiprinajis prezidents Ruz- velts. Sis nacionalais piemineklis atrodas Vaiomingas stata ziemelaustrumos 9 judzu attaluma no Hjuletas, 24 judzes no Aladinas un 27 judzes no Sandansas.

Satana tornis ir alpinistu Meka. Katru gadu vairak neka 5000 alpinistu pieveic Satana torni; ir vairak neka 200 celu, pa kuriem kapt torni.

Noskaidrojas ari, ka Satana tornim tuvuma esosajam vietam piemit interesantas Ipatnibas: tur ir Satana kalns, Naves ieleja, Piramidu ezers un tamlidzigi objekti.

- Divaini, - es nodomaju, - cetri baismigie sesnieki (6666 km),

Legenda par milzu laci un Satana torni

ja tos atliek no Ziemelpola uz Meksikas piramidu pusi, noved vieta, kur viss simbolize Satanu un Sliktos Dievus. Kaut kada mistika! Bet mistika, ko apstiprina virkne matematisku likum­sakaribu un sakritibu. Musu Zemes dzive nemaz nav tik vienkarsa un skaidra. Mes, cilveki, tapat ka viss parejais saja pasaule, esam paklauti kaut kadiem nezinamiem un vareniem Kosmosa likumiem, kurus mainit nav musu spekos, un… drosi vien tas ir labi, ka mes nedomajam par siem likumiem, bet dzivojam, izjutot savu mazo zemes laimiti, ka, piemeram, taja istaba, kur zemes laime sit augstu vilni, jo tiek apspriests jautajums par smarzu nozimi sievietes dzive. Bet dzive iet pa progresa celu, ko noteicis Dievs, un mes, gribam to vai negri­bam, vienalga tuvojamies Patiesajam Zinasanam, kas nak no pasa Raditaja, lai gan zinam, ka nekad tas nesasniegsim. Cln mums agrak vai velak klust sauri mazas zemes laimites ietvaros, lai ari to «apgaro pats briniskigakais sieviesu smarzu aromats».

-   Domaju, ka tas ir loti slikti, - parliecinati teica Olga, - ir loti slikti kapt augsa un pievaret Satana torni. To tacu katru gadu dara 5000 alpinistu, 5000 cilveku katru gadu gavile, svinot savu uzvaru par Satana torni! Uzvaru par Satanu? Ka tikai ta nav Pirra uzvara! Sataniskais pirmsakums dzive ir visur un visa, tas japienem ka musu dzives dabiska sastavdala, un ar to jacinas Labajam, seviski ar stipriem un labiem darbiem. Ka tikai neiznak ta, ka cilveks, kas uzkapis Satana torni, tuvinas sataniskajam pirmsakumam tapec, ka ir bijis tur - torna virsot­ne, blakus Satanam, un sanemis Satana energiju. Ne jau velti indiani ir pametusi so vietu…

-   Bet varbut, gluzi otradi, Satana torna pievaresana ir uzvara par Satanu, lai ari maza uzvara, - iebilda Aleksejs.

-   Velns ir viltigs, - peksni dzildomigi noteica Tatjana.

-   Starp citu, ka var iztulkot vardus «Kruka grafiste»? - uzde-

Greizo spogulu karalvalsts. Ko tas vare­tu nozimet?

vu jautajumu un tulin ari atbildeju: - Vardam kruk anglu valoda ir divas nozimes - akis, greizums un viltigums, negodigums. Tadel Kruka grafiste krievu valoda varetu nozimet «greiza viltiguma grafiste».

- Greizo spogulu karalvalsts, - Tana pielika punktu. - Krievu valoda ta skan labak.

Tatjanas vardi par greizo spogulu karalvalsti negaiditi atstaja uz mani loti dzilu iespaidu. Tad jau es zinaju par Nikolaja Ko- zireva laika spoguliem, par vina apbrinojamajiem eksperimen­tiem ar laika energiju, bet pat nevareju iedomaties, ka driz vien ekspedicijas laika Dievu Pilseta ieraudzisu milzigus akmens spogulus, dala no kuriem skatisies virziena uz Satana torni. Gn tiesi tad, saldams Tibetas vakara aukstuma un juzdamies ka niecigs kukainitis milziga akmens spogula prieksa, domasu par to, ka Satans pirmam kartam ir Laiks - ipass, izkroplots un pos­toss Laiks. Reize ar to es pirmo reizi saksu pratot par laika pro­blemu, ta laika, kas tiksk musu pulkstenos un nepieludzami skaita sekundes, minutes, dienas un gadus, un pats sev par parsteigumu apjautisu ari laika dzivibu radoso lomu, kura ar Dievu Pilsetas palidzibu iedzivinata uz Zemes ka pretsvars laika sataniskajam ritejumam. Pec tam es ar cienu saksu skatities uz savu pulksteni, bet modinataja tikskesana uz naktsgaldina vairs nedaris mani nervozu.

-   Ziniet, ko es pamaniju, - Tana uzmanigi paskatijas uz mums visiem, - Satana torna noteiksana par ASV nacionalo pieminekli notikusi slikta laika: datuma 24. 09. 1906. ir vieni vienigi sesnieki un devitnieki, -2 + 4 = 6, septembris ir 9. menesis, gadaskaitli ari sesnieki un devitnieki. Drums datums! Vareja ari pagaidit, piemeram, lidz 1907. gadam, un apstiprinat savu nacionalo piemi­nekli septitaja julija (7. menesis). Rodas sajuta, ka Satans ir licis viniem apstiprinat Satana torni par nacionalo pieminekli tiesi tad, kad kopa ir tik daudz sesnieku un devitnieku - pa diviem no katra skaitla. Varbut ta ari sataniskais gars ir iemitinajies saja valsti?

-  Skaitlu magijai nevar pilnigi ticet, - teica Aleksejs. - Var but ari vienkarsas sakritibas.

-   Re, kur vel, - Tana panema lapu ar Satana torna aprakstu, - Hjuletas attalums no Satana torna ir 9 judzes, Aladinas - 24 judzes, tas ir 2 + 4 = 6, lidz Sandansai - 27 judzes, tas ir 2 + 7 = 9. Atkal devitnieki un sesnieki!

-   Nu, te ir judzes, bet zemeslodes likumsakaribu aprekins ir saistits ar cetriem sesniekiem - 6666, kas tiek meriti kilometros, - Aleksejs nepiekrita.

-   Ernsts Rifgatovics teica, ka smalkaja pasaule viss ir nosa­cits, un tadel viss viens - judzes vai kilometri, - Tatjana neat­laidas. - Galvenais ir skaitli!

-   (Jn tomer, - ierunajas Olga, - vai nav parak daudz slikto sakritibu ap Satana torni! Paklausieties: Satana tornis atrodas 6666 kilometru attaluma no Ziemelpola «greizo spogulu karal­valsti», nosaukums «Satana tornis» radies no indianu nosaukuma «Slikto Dievu tornis», visapkart atrodas vietas, kuru nosaukumi

ari ir sataniski (Satana kalns, Naves ieleja), indiani blakus Satana tornim nedzivo, ta apstiprinasana par ASV nacionalo pieminekli notiek laika, kad datuma jr vieni sesnieki un devit­nieki, un pat attalumi no Torna lidz tuvakajam apdzivotajam vietam ir saistiti ar sesniekiem un devitniekiem. Bet es ticu tau­tas gudribai, ka 6 un 9 nav labi skaitli.

-Man liekas, ka Satana tornis ir nakama Ziemelpola vieta, - noteikti pateicu un tudal saku saubities par saviem vardiem. Velak uzzinasu, ka saubas bija pareizas.

-   Loti logiski, - noteica Aleksejs.

-   Senie cilveki atzimeja so vietu ar Satana torni! (Jz turieni parvietosies Zemes ass!?

-   (Jn kad tas bus? Tacu ne driz? - Tana nomurminaja.

-   Nezinu.

-   Meginasim salikt visu pa plauktiniem, - es ierosinaju un nedrosi saku runat, pats nebudams parliecinats par saviem vardiem. - Tana, raksti! Logiski domajot, senais Ziemelpols atradas tur, kur tagad Kailass, pec tam Zemes ass novirzijas par 6666 kilometriem, tas izsauca Pasaules Pludus un gandriz iznicinaja uz Zemes visu dzivibu. Drosi vien Zemes ass nakama nobide notiks pa to pasu meridianu un ari par 6666 kilometriem. Nakama Ziemelpola vieta jau ir iezimeta ar Satana torni (?). Varbutiba, ka Zemes ass novirzisies uz citu vietu, ir pretruna ar logiku. Daudz logiskak ir pienemt, ka planeta Zeme ir paklauta periodiskam ass nobides ciklam pa vienu meridianu un katru reizi par 6666 kilometriem. Tapec, kad nakamreiz Zemes ass parvietosies, Amerikas Savienotas Valstis parvertisies par ledus tuksnesi. Par to mes sanemam seno cilveku tragisko vestijumu.

-   To var nosaukt par cetru sesnieku likumu, - teica Olga.

-   Godigi sakot, es pavisam nopietni izturos pret siem mis­tiskajiem sesniekiem un devitniekiem, - atzinos, turpinadams sarunu. - Ja atsakamies no savas cilveciskas zinatniskas lep­nibas un atzistam pasaules radisanas dievisko skaidrojumu, esam spiesti piekrist, ka musu materiala pasaule, kas radusies uz cietzemes, ir tikai neliela dala no ta, ko radijis Dievs, galvenas pasaules atrodas aiz materiala robezam, tur, kur holografiskas un vilnveida dzivibas formam ir savas tehnologijas, kas butiski atskiras no musejam, kur valda pavisam citi likumi, kur viss ir nosaciti un galvenais pirmsakums, kas darbojas, ir dazadu skaitlu kombinacijas. Tapec es domaju, ka neko nedrikst noliegt un jo ipasi - nedrikst augstpratigi iztureties pret tautas gudribu, jo tur slepjas zinasanas, kas nak no zemapzinas, bet zemapzina ir saistita ar citam pasaulem un no paaudzes paaudze cukst cil­vekiem, no ka ir jabaidas un kam var uzticeties, jo visa musu zemeslode, pastavedama pec saviem likumiem, tai pat laika atrodas visa Dziva Kosmosa un citu pasaulu ietekme. Mes nevaram but izoleti.

-   Cik maz mes vel zinam! - noputas Aleksejs.

Uz mums iedarbojas citas pasaules. Mes nevaram but izoleti

-   Tapec - un tiesi saistiba ar informacijas nodosanu ar zemapzinas palidzibu, - es turpinaju, - var ticet Amerikas indianiem, kas torni, kas atrodas 6666 kilometru attaluma no Ziemelpola, nosaukusi par «Slikto Dievu torni», jo Kosmosa negativas energi­jas var nobidit Zemes asi ar visam no ta izrietosajam sekam. Tapat es nevaru noliegt mistiskas skaitlu sakritibas laika, kad Satana tornis tika apstiprinats par ASV nacionalo pieminekli - 1906. gada 24. septembri, un tuvako apdzivoto vietu celsanu noteikta attaluma no Satana torna, kur atkal prieksplana izvirzas visuresosie tragiskie sesnieki un devitnieki. Kas to lai zina, var­but tiesam kads mums neizprotams planetas Zemes saprats ir zemapzina ietekmejis cilveku izturesanos. Akademikis Kazna- cevs uzskata Zemi par dzivu butni un min daudzus…

Atskaneja papedisu klaudzona. Tas pasas damas, kas atkla-

ja, ka Tana sasmarzojusies ar Kenzo, ienaca kabineta, un viena pieliekusies piebaza savu galvu man pie deguna.

-   Kas tas ir par smarzam?

-   Kenzo, - pateicu pirmo, kas ienaca prata.

-   Nu ne tacu! Tas ir Chanel nr. 5.

-   Ak ta…

-  Starp citu, kapec tikai Kenzo un Kenzo? Visiem tacu nepatik smarzas, ko lieto Tana, - dama bija sasutusi.

-   (Jn man kadas smarzas, - vaicaja otra dama, ari piebazot savu galvu man pie deguna.

-   Nezinu, - es ludzosi teicu, - tacu ne jau Siprs vai triskarti­gais odekolons.

-   E-ek! Ta tacu ir Melna magijai

-   Ak ta…

-   Ernst Rifgatovic, ka jus domajat, kas notiks ar Zemi, ja tas ass parvietosies par 6666 kilometrim?- jautaja Tana, ar visu savu izturesanos radidama, ka nopietna saruna vel nav gala.

Kas notiks ar Zemi, ja tas ass parvietosies par 6666 kilometriem?

-   Kas notiks ar Zemi? - saku domat. - Tas bus briesmigi, Tana! Zemes ass parvietosanas iekustinas visus okeanu udenus. Milzigs vilnis, domaju, ne mazak ka kilometra augstuma, apies ap visu zemeslodi, noslaucidams visu sava cela. Pie tam janem vera, ka udens ir diezgan bliva viela, tapec sa vilna postosais speks bus milzigs. Nepaliks neviena maja, neviens koks, un … tikai piramidas staves ka stavejusas. Udens blivumu es izjutu pats, kad Meksika, Akapulko, aizgaju peldeties vetras laika. Pret mani triecas divus metrus augsts vilnis, un es gandriz zaudeju samanu. Bet otra diena ar sausmam skatijos, ka jura iekrit

Parvietojoties Zemes asij, zemeslodei apkart apies milzigs vilnis

Parvietojoties Zemes asij, sakustesies magma, akti­vizesies vulkani

Zibeni bez partraukuma mirdzes gaisa, ja Zemes ass parvietosies

cilveks, kas lidoja ar paraplanu. Nokrita tikai no kadu 40-50 metru augstuma, bet nositas. Ta ka var iedomaties, ko var izdarit kilometru augsts vilnis, kas traucas briesmiga atruma.

-   Briesmigi, - noputas Tana.

-    Ja Zemes ass parvietosies, - es turpinaju, - sakustesies magma un pa vulkanu riklem pludis lauka. Kontinentus un okeanus tricinas nepartrauktas zemestrices. Vulkanu darbiba novedis ari pie milziga daudzuma pelnu izsviesanas atmosfera, pie tam izvirdumi bus tik specigi, ka pelni pacelsies lidz pat augstakajiem atmosferas slaniem un stiprie veji tos aiznesis uz visam pusem, aizsedzot sauli. Gaisa mirdzes nepartraukti zibeni. No vulkaniem izpludusi lava saskarsies ar udeni un veidos tvaikus, Zeme ietisies tumsos makonos. Visur, pat tropu josla, saksies polarais aukstums.

-   Vai patiesam ta notiks? - atkal noputas Tana. - Es nekad neesmu redzejusi vulkanus, tapec man gruti to visu iedomaties.

-        Bet es varu iedomaties, - satraukti turpinaju runat, - jo esmu redzejis vulkanus. Mans otrais cempiona pargajiens bija veltits Kamcatkas vulkanu virsotnu apsekosanai. Tur jau nu bija ko redzet. Atskatijos tajos krateros 3-5 kilometru augstuma! No viena ka no elles katla mutuliem naca lauka melni dumi, un briziem tas izsplava lavu. Otra varijas salsskabes ezers, no kura 300 metru augstuma savas tvaika struklas - ar tadu troksni, ka lidmasinas rekona lidosta liktos ka kluss svilpiens. Tresaja krateri starp neparasti skaistiem ziliem, zaliem un dzelteniem akmeniem bija uzkrajusies indiga gaze, no kuras tik tikko ne­izlaidu garu, kad nokapu krateri. Ceturtais krateris bija pilns ar lavu, kas jau bija parklajusies ar melnu garozu. To es vareju noskaidrot tikai, kad aizdegas mans alpinista spiekis, - toties mes uz lavas uzvarijam teju. Ap vulkaniem bija vieni vienigi pelni, nebija udens, jo ikviens strautins parvertas dublu straume. Ja visu to, ko es redzeju Kamcatka, apzimetu ar vardu

(Jz viena no Kamcatkas vulkaniem

Ja Zemes ass parvietosies, kontinentos izveidosies mil­zigas plaisas

«grandiozi», tas butu par maz… bet, kas notiks, ja Zemes ass parvietosies, - to pat iedomaties ir gruti!

-   (Jn kas notiks ar kontinentiem? - jautaja Tana.

-   Kontinentos izveidosies milzigas plaisas, ieraujot sevi majas, celus, cilvekus un dzivniekus. Plaisas bus tik dzilas, ka no tam saks lauzties lauka magma, sadedzinot sava cela visu un iz­tvaicejot udeni. Plaisas veidosies ari okeanu dibena, parversot juras par tvaika katliem. Kamer ass kustesies, Zemes virsma visu laiku plisis. Dazus kontinentus pardalis daudzus kilometrus platas plaisas, kuras tulin sapludis verdosais udens. Dazas salas un pat kontinenti iegrims dzelme, toties no udens pacelsies jaunas salas un kontinenti, lidzi nesot korallus, dunas un udensaugus.

-   Ejam, - atskaneja Sergeja Seliverstova prasiga balss. Vins versas pie abam damam, kas klausijas mani, uz bridi piemir­susas smarzu problemu. Sergejs Anatoljevics sveti pildija savu solijumu izklaidet sievietes un darija to labi, neskatoties uz nelielo parpratumu ar iemigsanu uz divana.

Pec Zemes ass parvietosanas uz Zemes iestasies tumsa un neaprak­stams aukstums, viss apledos

-   Ne, mes klausisimies, - pazinoja viena no damam un pa­smarzoja otras matus. Seliverstovs apsedas pie vinam uz divana.

-    Tatad, - es atkal ierunajos, - pec ass nobides Zeme daudzus gadus, nezinu, cik - desmitus vai simtus -, bus tumsa. Neaprakstams aukstums liks apledot lielakajai zemeslodes dalai. Bet pamazam atmosfera paceltie vulkaniskie pelni izklidis, saks paradities saule un temperatura paaugstinasies. Visi tie nedaudzie, kas bus palikusi dzivi, saks priecaties par sauli. Bet pec tam naks nakama nelaime - saks kust Antarktidas, Grenlandes un visu bijuso polaro apgabalu ledaji. Ledus kusana paaugstinas udens limeni okeanos. Pie tam si paaugstinasanas bus loti ieverojama, par daudziem simtiem metru, jo Grenlande un Antarktida ir loti daudz ledus. Domaju, ka ne jau visi ir papetijusi globusa lejasdalu un Antarktidu - ta ir lielaka par Eiropu. Tapec, iedomajoties, ka visa Eiropa, sakot no Clraliem

un beidzot ar Londonu, ir klata ar simtiem metru biezu ledus kartu, var saprast, cik daudz udens ledus veida ir Antarktida.

-   Vai patiesi Antarktida ir tik liela? - naivi brinijas Tana.

-   Panem globusu un paskaties!

Tatjana panema globusu un saka petit Antarktidu. Viena no sedosajam damam ari piecelas un kopa ar Tatjanu saka petit globusu. Vinu galvas gandriz saskaras.

Smarzas Kenzo

Grenlandes un Kazahstanas izmers vienada meroga

-   Tana, saki godigi, - sadzirdeju Antarktidu petosas damas balsi, - tas ir Kenzo vai nav?

-   Kenzo - nu un tad?

-   Ta ka cita smarza. Varbut nav Kenzo?

-   Nu Kenzo tacu! Bet ceturtais tips, tas ir rets.

-   Saki rets! Tatad gruti sadabut…

-  Ja. Tagad pardosana jau ir paradijies Kenzo piektais tips. Bet tas, saproti, atgadina krustnaglinas, smaga smarza. Man nepatik. Bet cetur­tais. .. smarzo svaigi, tads pavasara svaigums. Cilveki gan saka, ka tas smarzo pec arbuzu mizinam, bet ta nav. Ta ir svaiguma smarza. Parasti es lietoju Hugo, kad velku mugura bikskostimu vai dzinsus, bet, ja vakarkleitu, - tad Dupon… Nu, bet Kenzo ceturto tipu lietoju, kad ger­bju kaut ko ta pa vidam. Starp citu, ceturtais tips maksa tikpat, cik visi parejie Kenzo, - tukstotis un simts, - Tana pie globusa saka filozofet.

-   Tana! Tu apskatijies Antarktidu? - es partraucu so dialogu par smarzam.

Pec Zemes ass parvietosanas planeta klus par udens tuksnesi

-   Ja, loti liela.

-   Bet man vienalga - Antarktida vai Baikals. No geografijas es tik un ta neko nesaprotu, - dama noteica un atkal apsedas uz divana.

-   Tatad, - uzmanibu atkal pieversu sev, - otra lielaka ledus kratuve uz planetas ir Grenlande. Starp citu, vai jus zinat, ka Danija ir viena no lielakajam valstim pasaule?

-   Ko? - uz kresla blakussedosa Olga bija parsteigta. - Ta tacu ir maza valstina Eiropa!

-   Lieta ta, ka Grenlandes teritorija ir Danijas protektorats un pieskaitama pie tas, - es pamacosi teicu. - Tad, luk, atgriezoties pie situacijas par iespejamo Zemes ass parvietosanos, var teikt, ka izkususie Grenlandes ledi pievienos savu dalu pasaules okeanu udens limenim. Grenlande tacu ir aptuveni tikpat liela ka Kazahstana. Iedomajieties, ja visa teritorija no Orenburgas lidz Almati butu parklata ar ledus segu daudzu metru biezuma un sis

ledus izkustu. Tas pats notiks, ja izkusis Grenlandes ledus. Bet, kad izkusis ari citu bijuso polaro apgabalu ledus un kalnu ledaji, okeanu udens limenis pacelsies tik loti, ka lielaka dala konti­nentu bus appludusi. Zemi skalos nepartrauktas lietus gazmas. Pa milzigo okeanu velsies milzu vilni. Planeta patiesam klus zila.

-   Vai patiesi visi kontinenti nogrims?

-   Kontinentu vairs nebus, paliks tikai atseviskas salas, kas tagad ir visaugstakas vietas uz Zemes. Paskatisimies, kas notiks, piemeram, ar Eiropu, Tuvajiem Austrumiem un Afriku! Paskatieties uz globusu! Man skiet, ka no Afrikas ka sala paliks dala Drakonu kalnu tas dienvidos, Kilimandzaro vulkans ar apkartejiem kalniem Kenijas un Etiopijas teritorija, dala Atlasa kalnu Maroka un divas kalnienes Sahara - Ahagara un Tibesti. Egiptes piramidas bus zem udens.

Ja notiks Zemes ass parvietosanas, tad no Eiropas, Tuvajiem Austrumiem un Afrikas virs udens paliks salu grupas (iespejama shema)

-   Interesants nosaukums - Tibesti. Atgadina Tibetu, - pie­metinaja Aleksejs.

Toreiz es Alekseja vardiem nepieversu nekadu uzmanibu. To­ties velak, kad analizesim ta saucamo «apokalipses zimi», Tibesti kalniene Sahara iemirdzesies seviskas krasas, sis Tibetai lidzigais nosaukums liksies mums dzili ieprieksnoteikts un radis sajutu, ka ari tur varetu but monumentalas celtnes.

-Tuvajos Austrumos, - es turpinaju, petidams globusu, - pa­liks dala kalnu Jemenas (Hadramauta kalni), Iranas (Kopet- dags) un Turcijas (Tavrs) teritorijas. Paliks ari slavenais Ararats, par kuru armeni stasta, ka Pasaules Pludu laika cilveces glabejs Noass tiesi tur piestajis ar savu kugi, uz kura borta bijusi visi dzivnieki un augi. Sauda Arabija, Izraela, Jordanija, Apvienotie Arabu Emirati un citas valstis nogrims.

-   (Jn Eiropa?

-  Eiropa, - es paskatijos uz globusu, - ka sauszeme drosi vien paliks dala Alpu, Pireneju greda Spanija, kalnu linija Norvegija un dala Kaukaza. Viss parejais bus zem udens. Nogrims Lielbritanija, Francija, Vacija, Holande, Belgija, Italija, Griekija, Bulgarija un citas valstis. Izglabsies dala Austrijas, Sveices un Spanijas.

-   (Jn Krievija?

-   Nogrims ari Krievijas Eiropas dala, tapat ari Ukraina, Balt­krievija, Baltijas valstis, Kazahstana un citas bijusas PSRS republikas. Paliks dala Stavropoles novada kopa ar dalu Gruzijas un Armenijas, ari dala Kirgizijas un Tadzikistanas.

-   Bet Maskava? - Tana vaicaja, acis iepletusi.

-    Maskava ari appludis. Appludis (Jfa, Kazana, Samara, Sankt-Peterburga un citas pilsetas.

-   Tas ir sausmigi!

-    Krievijas austrumu dala, - es turpinaju, - ari bus zem udens, iznemot dazas kalnainas salinas Sajanu, Aizbaikala, Verhojanskas, Stanovoje un Cerska kalnienes.

-   Gn Baikals? Kas bus ar Baikalu?

-   Nezinu. Varbut paliks, varbut ari ne.

-Tatad Parize ari appludis, - no divana atskaneja sievietes balss.

-Ja.

-   Bet kas tad razos francu smarzas?

-   Drosi vien paliks Himalaji un Tibeta, jo tas ir visaugstakas zemeslodes vietas, - piebilda Aleksejs, greizi paskatidamies uz divana pusi.

-     Bez saubam, - es parliecinati teicu. - Pec visiem aprekiniem, tur paliek vislielaka sauszeme, gandriz vai konti­nents Australijas lieluma. Paskatieties uz globusu! Paliks visa Himalaju greda, sakot no Butanas un beidzot ar Kasmiras statu Indija. Saja vienigaja Zemes kontinenta ietilps Hindukusa kalni Pakistana un Afganistana, Pamirs Tadzikistana, Tjansans Kirgizija un Kina, Altajs un varbut ari Sajani un Hangajs Krievija un Mongolija, un, dabiski, Tibeta, kas pariet Gobi tuksnesi. Sa

kontinenta dienvidrietumu mala bus svetais Kailasa kalns… ar… Dievu Pilsetu. Ta ka visa cietzeme neappludis.

-   Logiski, - teica Aleksejs.

-   Eh, Alosa, nu ka tu vari vienmer but tik nopietns, - atskane­ja sievietes balss no divana puses.

-   Starp citu, - Aleksejs atkal greizi paskatijas uz divanu, - ieprieksejo Pasaules Pludu laika neappluda tiesi si zemeslodes dala.

-   Domaju, ka kontinentu, par kura robezam mes paslaik ru­najam, varetu nosaukt par «muzigu». Muzigais Kontinents - skan tacu skaisti. Ne jau velti Tibetu un Himalajus sauc par Zemes citadeli, ne jau velti uzskata, ka dziviba nak no turienes, ne jau velti musu izdarita dazadu pasaules rasu acu analize noveda pie ta, ka «videji statistiskas acis» pieder tibetiesu rasei, un tas likumsakarigi mainas citos Zemes kontinentos! Viss ir nacis no Muziga Kontinenta! Pec ieprieksejiem Pasaules Pludiem dziviba no jauna dzima tiesi Muzigaja Kontinenta.

-   Paklausieties, - iejaucas Olga, - mes tacu tagad patiesiba runajam par jauniem Pasaules Pludiem un aprakstam realu to notikumu attistibas scenariju, kuri, nedod Dievs, notiks.

-  Ja, - es piekritu, - sakot apspriest temu - kas notiks, ja Zemes ass novirzisies par 6666 kilometriem, mes patiesam sakam aprak­stit notikumus uz Zemes jaunu Pasaules Pludu laika. Atceroties ieprieksejo Pasaules Pludu aprakstu Jelenas Blavatskas darbos un citos avotos, varu teikt, tie daudzejada zina sakrit.

Iegrimu domas. Damam uz divana acimredzot apnika musu bezgaliga nopietna saruna, un vinas saka kutinat Seliverstovu, bet pec tam piecelas un aizgaja uz otru istabu, kur tulin atsakas glazu skinda.

-  (Jh, cik labi! - atviegloti uzelpoja Seliverstovs, kas mus bija pasaizliedzigi glabis visu so laiku.

-   Starp citu, es visu pierakstu, lai gan man neviens to nav licis, - Tana pasmineja un parmetosi paskatijas uz mani.

-   Brinums gan, - es noskurinajos, - tik ilgi runajam par (ne­dod Dievs) iespejamo Zemes ass parvietosanos, un man pat prata neienaca novilkt paraleles ar ieprieksejiem Pasaules Pludiem. Lai gan zemapzina es drosi vien to dariju. Malacis, Olga!

-   Jums jau labi. Jus ar nopietnam lietam nodarbojaties. Bet es… izklaideju, - Seliverstovs izmeta greizsirdigu repliku.

-    Interesanti, - man ienaca prata jautajums, - kads bus Zemes liktenis, ja tas ass parvietosies un jaunais Ziemelpols bus Amerikas Savienoto Valstu teritorija? Parunasim par to.

-   Parunasim!

-   Tatad, - es turpinaju, - pec Zemes ass nobides par 6666 kilometriem uz ASV un pec tam, kad Zeme pardzivos visap­tverosu cunami, vulkanu izvirdumus, zemestrices, kontinentu dalisanos, necaurlaidigu tumsu, polaro aukstumu un visu pa­sauli aptverosus pludus, jauno polu vieta saksies aukstuma uzbrukums. Jauna Dienvidpola rajona, kuram jabut Indijas

Olga lsmitova un Sergejs Anatoljevics Seliverstovs mana kabineta

okeana dienvidos, veidosies ledus sega, bet ta nebus loti bieza, jo udens, kura minimala temperatura bus +4° C, sildis ledu no apaksas, un ledus biezums bus aptuveni tads pats ka pasreizeja Ziemelpola Ziemelu Ledus okeana. Toties nakamais Ziemelpols, kas bus vieta, kur pasreiz atrodas Ziemelamerika, saks uzkrat milzigas ledus masas, jo no debesim nepartraukti kritis sniegs, kas sablivesies un parvertisies ledu. Ledus daudzums paka­peniski palielinasies, un driz vien tur, musdienu Ziemelamerika, sakrasies tik daudz ledus, ka pasreizeja Antarktida, un varbut tam vel japiepluso tas ledus, kas pasreiz klaj Grenlandi.

-   Drikst, es partrauksu? - Tana iejaucas.

-    Pagaidi, lauj pabeigt domu. Ta ka jaunaja Ziemelpola uzkrasies ledus, musdienu Amerikas Savienoto Valstu teritorija

parklasies ar biezu, vismaz vairakus simtus metru, varbut pat kilometru biezu ledus kartu. Tas ir - ASV parklas ledus kupols. So «Amerikas ledaju» izmerus vares salidzinat ar pasreizejo Antarktidu. Ja Brivibas statuja noturesies visu kataklizmu laiku, ta pakapeniski grims ledu un… iegrims uz visiem laikiem.

-   Es gribeju… - atkal iejaucas Tana.

-   Pagaidi vel mazliet. Raksti! Ledus uzkrasanas Amerika, - es svarigi dikteju, ar cigareti roka staigadams surpu turpu, - izraisis Pasaules okeana udens limena pazeminasanos. Juru un okeanu udeni it ka «dosies» uz «jauno Antarktidu» - Amerikas Savienotajam Valstim un daleji ari uz Meksiku. No udens pakapeniski atbrivosies vecie un jaunie kontinenti un Zemes garozas tektonisko procesu rezultata radusas salas. Visu kontinentu virsma no sakuma bus klata ar udensaugiem, koralliem, beigtam zivim… bet pamazam, gadiem ejot, sauszemes dzives forma uz Zemes gus virsroku. Paradisies zale, koki, kukaini, un dzive uz jaunajiem kontinentiem klus visai aktiva. Bet viss bus mazliet savadak. Bus citi kontinenti un citas salas, dzivas butnes veidos mutacijas, piemerojoties jau­najiem dzives apstakliem uz zemeslodes, un ta rezultata paradisies, piemeram, helikoptera lieluma spares vai govis zaka lieluma, vai… Bet visas dzivas butnes uz sauszemes sava zina bus Ziemel­amerikas «paradnieces», jo tas apledojums bus «laimigais» iemesls, kas atbrivojis kontinentus no udens. Bet visi…

-    Emst Rifgatovic, es gribu pateikt, - uzstajigi pieprasija Tatjana.

-   Nu pagaidi, vel dazi vardi, - es ludzosi paskatijos uz vinu. - Ziemelpolam parvietojoties uz Ziemelameriku, drosi vien notiks Saules staru polarizesanas cita rakursa, un tadel debesis visdrizak vairs nebus zilas, bet gan zalas vai kada cita krasa. No daziem avotiem (Nostradams, Blavatska) zinams, ka Atlantidas laika debesis bijusas sarkanas, bet visa augu valsts dzivojusi sarkanos tonos, - tas bijis toreiz, kad Ziemelpols atradies tur, kur

tagad Kailass. Bet tagad debesis ir zilas. Kadas tas bus, kad izveidosies jauns Ziemelpols? Es nezinu. Nez kadel man liekas, ka tas bus zalas. Kadi tad klus augi? Violeti vai zili… Es nezinu. Viss! Es beidzu. Ko tu gribeji teikt, Tana?

-   Kad es petiju Antarktidu, - Tana daudznozimigi iesaka, - nu tad, kad es runaju par Kenzo tipiem… es pieversu uzmanibu tam, ka Antarktidas garums it ka atbilst attalumam no Meksikas piramidam lidz Lieldienu salai. Vai tas nav interesanti?

-   Interesanti. Nu ka, izmerisim!

Pec aprekiniem mes konstatejam, ka attalums no Lieldienu salas lidz Meksikas piramidam ir 4999 km, bet Antarktidas kon­tinenta videjais garums ir aptuveni tads pats.

-     Tada sajuta, it ka Meksikas piramidu buve­taji nemusi vera Antarkti­das lielumu un so izmeru ielikusi kaut kada sarezgita likumsakaribu sistema uz Zemes, - noteica Tatjana.

-     Stipri samudzinati, bet interesanti, - piezime- ja Olga.

-    Kas vinu zina, - es atsaucos, - varbut atlanti, kas cela piramidas, rekinaja kontinenta apledojumu jau­naja Ziemelpola, vadoties no kaut kadiem mums nezinamiem liku­miem. Pameginasim… pameginasim ieskenet Antarktidu un uzliksim uz globusa virs Ziemelamerikas, nemot vienu un to pasu merogu.

Aleksejs aizskreja pec aparaturas, uzfilmeja Antarktidu, ieva­dot informaciju datora, un pec briza atnesa izdruku. Mes iz­griezam Antarktidas aprises, uzlikam uz Ziemelamerikas un sa­kam grozit. Veidojas divas dazadas pozicijas. Tad es Antarktidas vienu galu pieliku pie Meksikas piramidam un saku petit, kur pa izdrukas diagonali atdursies otrs. Tas aizveda mus uz Kanadu Atabaskas ezera rajona.

-   Atabaskas ezers. Vai tur kaut kas ir?

Iegajam interneta, bet neka interesanta neatradam. Ezers ka ezers Kanadas mezu tundras zona, kadu ir papilnam, - pie Hudzona lica, blakus (Jranimsitija (varetu domat, ka tur iegust uranu) un, protams, loti daudz odu. Tas ari viss.

-   Ja-a… - Aleksejs bija vilies.

-    M… ja… - teica Olga un greizi paskatijas uz Alekseju. - Gaidijam tacu kaut ko! Lai gan tas viss ir mistika!

-   Pagaidiet, pagaidiet, - es neatlaidos, - izmerisim attalumu no si parasta ezera ar neko neizsakoso nosaukumu Atabaska lidz Kailasam. Tana, izmeri, ludzu! Starp citu, nem vera, ka… - es vertejosi paskatijos uz globusu, - tas ezers atrodas uz tas pasas linijas, kas savieno Kailasu ar Ziemelpolu un talak ar Meksikas piramidam un Lieldienu salu. Nem vera, mes noskaidrojam, ka attalums no Kailasa lidz Ziemelpolam ir 6666 kilometri, tas ir, viena tresdala no puszemeslodes apkartmera, bet attalums no Meksikas piramidam lidz Lieldienu salai - 4999 kilometri, tas ir, viena ceturtdala no si attaluma. Parrekini un izmeri, lai butu kontrole, ta bus precizak.

Tana saka uz lapas rekinat, visu parmerija ar drebnieka mer­lenti, kurai bija visai divains nosaukums «Centimetrs», pacela galvu un lepni teica:

-   9999 kilometri.

-Ko?

-    9999 kilometri. Skatieties: puslodes apkartmeru var pie­nemt ka 6666 km x 3 = 19998 km. Mes izrekinajam, ka attalums no Meksikas piramidam lidz Lieldienu salai ir 4999 kilometri, kas aptuveni atbilst Antarktidas diagonales garumam. Ja Antarktidas attelu uzliek uz ziemeliem no Meksikas piramidam, tad iznak 4999 + 4999 = 9998 kilometri. Tikai viens kilometrs - un butu

Atabaskas ezers (Kanada)

puse no puslodes apkartmera - 9999 kilometri, jo 9999 + 9999 = 19998 kilometri - tikpat, cik 6666 x 3 = 19998 kilometri.

-   Malacis, Tana! Skaisti iznaca. Tatad Antarktidas izmeri ie­tilpst attaluma no Meksikas piramidam lidz punktam 9999 km.

-    Te tev nu bija ezers ar neko neizsakoso nosaukumu - Atabaska, - sez uz cetriem devitniekiem, - teica Aleksejs.

-   Vai tiesam viss uz Zemes ir ieprieks noteikts? Vai patiesi pat Antarktidas - vecas vai jaunas - izmeri ir noteikti ieprieks? Kapec uz Zemes viss ir saistits ar siem sesniekiem un devit­niekiem? Taisni dzivot bail! - iesaucas Tana.

-    Ta nu iznak, - es noburkskeju un iedomajos, ka «jauna Grenlande» diezin vai bus japieskaita «jaunajai Antarktidai», -

Gz globusa Antarktidas izmeri atbilst attalumam no punkta 9999 (Atabaskas ezers Kanada) lidz Meksikas piramidam

parak precizi Antarktida ievietojas sava vieta starp punktu 9999 un Meksikas piramidam. Visdrizak «jauna Grenlande» bus aple­dojusi Madagaskara vai kada cita sala.

Tobrid es nenojautu, ka pec dazam dienam mes atklasim tadu sesnieku un devitnieku kombinaciju ar tik precizam likum­sakaribam, ka mums pat radisies doma par musu planetas nestabilumu. Bet vel mazliet velak mes sapratisim, ka sie Zemes sesnieku un devitnieku sapju punkti ir bloketi, lai saglabatu musu - sodienas cilveku - dzivibu.

Sis domas, kas jaucas man pa galvu, saka iedarboties ta, ka ir, kad juties «nekads». Man gribejas pievienoties damam, kas blakusistaba svineja dzimsanas dienu, lai iegrimtu banalaja zemes dzives atmosfera. Aizgaju uz turieni. Jautriba jau bija ap- sikusi, visi nogurusi. CJz galda staveja pusizdzertas glazes un neapesti salati. Visas damas omuligi sarunajas. Stipri iereibusu nebija. Izsmeki salatos neregojas.

-   Iedzersiet glaziti? - viena pajautaja.

-   Ar prieku.

-   Starp citu, Emst Rifgatovic, ir ari viriesu smarzas Kenzo. Kapec jus nevaretu sakt tas lietot? - atskaneja sievietes balss.

Atgriezos kabineta. Aleksejs, Olga un Tana paskatijas uz mani, un viss vinu izskats pauda, ka ir jau vels un butu laiks beigt.

-   Saprotu, ka visi ir nogurusi, - es pasmaidiju, - bet ap­domasim vel vienu fragmentu no iespejamas situacijas «jaunie Pasaules Pludi». Kas notiks ar musu civilizacijas cilvekiem? Cin salidzinasim sevi ar atlantiem, kas pardzivoja ieprieksejos Pasaules Pludus. Pie tam gribu verst uzmanibu, ka galvenais «jauno Pasaules Pludu» scenarijs norisinasies galvenokart jau minetaja Muzigaja/Kontinenta, kur, starp citu, vareja izdzivot ari atlanti.

Vai musdienu cilveki varetu izdzivot muzigaja kontinenta?

Kads tas bus - Muzigais Kontinents? Vai tur var izdzivot, ja visa pareja Zeme bus viens vienigs udens tuksnesis ar dazam salam?

Domadams par to, kamer Aleksejs, Tana un Olga bija izgajusi blakusistaba, centos izteloties, kadi bus dzives apstakli uz Muziga Kontinenta, kura izmeri, principa, ir pietiekami lieli (gandriz ka Australija), lai nodrosinatu dzivi tai cilveces popula­cijas dalai, kas bus izglabusies.

Petot globusu un siku pasaules karti, pieversu uzmanibu, ka iespejamo Muzigo Kontinentu no visam pusem ieskauj pasaules augstakie kalni, bet centra atrodas ta saucama Centralazijas ieplaka ar Taklamakana un Gobi tuksnesi. No dienvidiem Muzigo Kontinentu norobezo lepnas Himalaju gredas, no rietu­miem - Hindukuss, Pamirs un Tjansans, bet no ziemeliem - Altajs, Hangajs un Sajani, toties austrumos Gobi tuksnesa rajona tas vienmerigi sapludis ar lielo okeanu.

Nav saubu, ka Muziga Kontinenta centra bus iekseja jura, kas pletisies Gobi un Taklamakala tuksnesa vieta un licu un ezeru veida aptvers lielako dalu Tibetas. Ieksejai jurai ir jaizvei­dojas, jo tur ir centrala ieplaka, kurai ir japiepildas ar udeni gan tadel, ka kataklizmas laika bus arkartigi daudz nokrisnu, gan tadel, ka iepludis daudz udens no pasaules okeana, kas pletisies ap Muzigo Kontinentu. Jamin ari tas, ka saskana ar literaturas avotiem, tas ir, ar Blavatsku un Bonpo religiju, pec Pasaules Pludiem atlanti dzivoja pie ieksejas juras Tibetas un Gobi tuk­snesa rajona. Ari tagad vel Tibeta ir loti daudz salsezeru, kas liecina, ka tur kadreiz bijusi jura.

Tulin gan jasaka, ka dzives apstakli Muzigaja Kontinenta nebi­ja visai labi - visur klinsainas un stavas nogazes, kas stiepjas uz

Iespejama Muziga Kontinenta geografija

ieksejo juru vai pasaules okeanu. Tur vares attistit terasu zemkopibu, tadu ka sodien Himalajos, Japana un citas kalnainas zemes. Tas ir milzigs darbs - no akmeniem izveidot apmales, nolidzinat nelielu laukuminu un sanest tur augligu augsni, burtis­ki pa saujai savacot to starp nogazes akmeniem. Bet principa uz terasu zemkopibas rekina var izdzivot. Ta tacu cilveki dzivo, piemeram, Himalajos, un audze miezus, risu, kukuruzu un kartu­pelus. Bet raziba gan tur ir loti zema. Piemeram, Himalajos nekad nevar ieraudzit kartupeli, kas lielaks par galda tenisa bumbinu. (Jz Muziga Kontineta lauksaimniecibas kulturu razibai jabut vel zemakai, jo dzivei vairak vai mazak derigas sauszemes videjais raditajs bus 3000-5000 metru. Starp citu, Himalajos lauksaim­niecibas kulturas audze uz kalnu nogazu terasem lidz 2000 un

Iespejama iekseja jura uz Muziga Kontinenta

reizem pat lidz 3000 metru augstumam. Bet uz Muziga Kon­tinenta pec Pasaules Pludiem bus mitraks klimats un, iespejams, razu vares ievakt ari 3000-5000 metru augstuma. Tomer ar par­tiku bus trucigi, loti trucigi.

Lopkopibai augstkalnu apstaklos ir viena ipatniba - tur, ta saucamajas «Alpu plavas», zales ir gana, un dzivniekiem neka netrukst. Piemeram, Sajanos es redzeju, ka burjati uz visu vasaru aizdzen versenus kalnu plavas, kur tie pienemas svara tada atruma, ka driz vien klust lidzigi mazkustigiem behemotiem. Protams, vis­biezak tie klust par baribu vilkiem, jo gandriz nepretojas plesonam un pirms naves spej izdvest tikai «mu-u…», bet ari saimniekam paliek sava tiesa. Tapec var pienemt, ka ari Muziga Kontinenta

Terasu zemkopiba Himalajos

apstaklos, kur ganibas acim­redzot nebus tik leknas, ar lopkopibu nodarboties vares. Noteikti izdzivos kazas, kuram patik kapelet pa klin­tim, uzkapt klints virsotne un stavet ka pieminekliem, un ari auni, kurus mes pazistam galvenokart pec paraduma skriet pari celam tiesi tad, kad vajadzetu pabegt mala. Bet vai dzivnieki pardzivos visas kataklizmas, kas naks lidzi Zemes ass nobidei?

Diemzel ari mineralo resursu, kas nepieciesami pilnvertigai cilveka dzivei, Muziga Kontinenta rajona ir maz. Indija un Nepala cilveki stastija, ka, lai gan Himalajos mineralo resursu ir maz, toties Himalaju kalni ir bagati ar savu garigumu, un apgalvoja, ka garigums nak ne tikai no cilvekiem, kas dzivo sajos apvidos, bet ari no pasiem kalniem. Vairak mineralo resursu ir Sajanos, Altaja un Hangaja greda. Bet ari tur, tapat ka visa Muziga Kontinenta teritorija, cik man zinams (ja nemaldos!), gandriz nemaz nav naftas un gazes. Tapec izolacija musdienu cilvekam raksturigo tehnologiju attistiba bus visai problematiska, jo tas galvenokart balstas uz naftas un gazes energiju. Piemeram, nevares uzbuvet asfaltetus celus, iedarbinat masinas, vilcienus, lidmasinas un ta talak.

Muzigajam Kontinentam raksturigajiem augstkalnu apstak­liem ir savas ipatnibas - ja vasaras tur diena var but loti karsts, tad nakti iestajas tads aukstums, ka iet lidz pat kauliem. Bet ziema vejs un aukstums ir tik neciesams, ka vietejie iedzivotaji censas parcelties uz rajoniem, kas atrodas zemak kalnos. Tadel

telpas nepieciesams apsildit. Bet ar malku tur ir slikti. Tibeta, Gobi un Taklamakana tuksnesi tas nav, bet Himalaju augstienes lielakoties aug tikai krumi. Tikai Sajanos un Altaja vietumis ir atseviski skuju koku iecirkni. Ka jau teicu, apsildisana ar naftu un gazi diezin vai ir iespejama, bet par akmenoglem es neko nevaru pateikt, jo nezinu. Ta pastavigais aukstums noteikti uz­liks savu zimogu cilveku dzivei Muzigaja Kontinenta.

Viss teiktais par iespejamajiem dzives apstakliem Muzigaja Kontinenta lauj izdarit secinajumu, ka musdienu cilveki, pec lik­tena gribas (lai nedod Dievs!) nonakusi tur, saks degradeties, jo nebus dzivei pierasto tehnologiju. Piemeram, var izteloties cil­veku grupu, kas sodien dzivo kada attala nosturi. Vini nevar izdzivot tikai ar naturalas saimniecibas palidzibu un visur izman­to musdienu tehnologiju sasniegumus - stiklu, naglas, apgerbu un daudz ko citu. Bet, lai razotu kaut vai stiklu, vispirms jauzcel rupnica, ari naglu razosanai jakause metals un ta talak. Tapec ikviens cilveks ir atkarigs no savas valsts infrastrukturas un visas pasaules ekonomikas, bet vesturiskais progress klust par katra cilveka butibu. Saimniekosana pierasto kriteriju zaude­jums nenoversami veicinas moralo pagrimumu, kas partaps nezina, ka dzivot, un pakapeniski notiks pareja uz primitivu eksistences veidu, nonakot lidz pat mezonigumam.

Ar laiku pusmezonigais dzivesveids klus par pieradumu, bet nakamas paaudzes stastis legendas par saviem senciem, kas lidojusi ar milzigiem dzelzs putniem. Pats zinu, cik atri var klut par mezoni. Kad aizeju pargajiena taiga vai kalnos, tad uguns­kurs un primitivs ediens klust tik mils un pierasts, ka, atgriezo­ties majas, roka necelas izmantot porcelana skivjus, galdau­tus un salvetes, bet muti ta vien gribas noslaucit piedurkne. Process uz mezoniguma pusi notiek loti atri, bet tehnologiju un kulturas progress virzas loti leni, stiepjoties tukstosiem gadu garuma.

Musdienu cilveki, pec liktena gribas nonakusi Muzigaja Kontinenta, bus izoleti un sakara ar pierasto dzivei nepieciesamo tehnologiju zaudejumu saks degradeties

Tapat ari atlanti, kas bija radusies lielas lemuriesu civilizaci­jas dziles, kada bridi pazaudeja visu savu lielo lemuriesu limena potencialu, bet pec tam tukstosiem vai pat miljoniem gadu cen­tas to atkal sasniegt, bet ta ari nesasniedza. Tapat mes, ariesi, kas bijam radusies loti attistitas atlantu civilizacijas dziles un savulaik parvaldijam apbrinojami smalkas energijas tehnologi­jas, pec Pasaules Pludiem visu pazaudejam un kluvam par mezoniem, bet pec tam simtiem tukstosu gadu garuma cen­tamies sasniegt so limeni, bet ta ari neesam sasniegusi.

Regresa un progresa disbalanss ir netaisnigs! Kapec? Varbut Zeme, ja ta ir milziga dziva butne, uzskata cilvekus par kaut ko lidzigu skudram, kuru liktenis tai maz ko nozime?! Varbut cilveks ir iekartots ta, lai par greku uzskatit sevi par Dievu sanemtu mezonigu atmaksu tukstosiem gadu garuma?! Varbut mes neapzinamies, ka, iznemot milestibu pret mati, bernu un citu cil­veku, ir jabut ari dzilai ieksejai milestibai pret mamulu Zemi?! Mes tik daudz ko nezinam un tik daudz ko nesajutam ar dveseli! Cik labi butu, ja pasaule butu mazak paredusos cilveku, kas dzivo lepnibas vara!

Sezot kabineta un domajot par to visu, es nepieversu nekadu uzmanibu smiekliem blakusistaba, uz kurieni bija aizgajusi Alek­sejs, Olga un Tatjana. Es saku domat, vai cilvecei principa ir izredzes izdzivot, ja Zemes ass parvietosies. Ja ieprieks aprak­stito pratojumu rezultata man bija izdevies nonakt pie secinaju­ma, ka jaunu Pasaules Pludu gadijuma saujina palikuso cilveku Muzigaja Kontinenta drosi vien klus par mezoniem, tad bija interesanti ari atrast atbildi uz jautajumu, vai musdienu cilveki spetu pardzivot visas kataklizmas, kas saistitas ar Zemes ass parvietosanos.

Var izteloties, ka milzigs kilometru liels cunami, kas sekos bridim, par kuru Blavatska teica «poli izkustejas», iznicinas ieve­rojamu Zemes iedzivotaju dalu, jo cilveki galvenokart dzivo

zemienes, kas plesas stipri zem juras limena. Zemestrices, kon­tinentu dalisanas, vulkanu izvirdumi ari panems daudzu jo dau­dzu cilveku dzivibas. Bet pec tam saksies desmitiem un simtiem gadu ilgs aukstums, nezeligs polarais aukstums, kura izdzivot spes tikai pavisam nedaudzi. Var izteloties cilvekus Tibeta 4000-5000 metru augstuma, kas simtiem gadu atrodas necaurredzama tumsa, kad gaisa temperatura ir - 80-100 °C! Patiesibu sakot, cilvecei ir pavisam maz iespeju izdzivot.

Bet varbut tomer spes izdzivot kaut vai saujina cilveku? Ja, tada iespeja ir, ja… Ja cilveki zinas par gaidamo Zemes ass par­bidi un speciali jau ieprieks bus gatavojusies parbaudijumiem, nodrosinot sevi ar arkartigi stipram patvertnem un produktiem, kuru pietiktu simtiem gadu. Ari taja gadijuma, ja dzivi paliks pie­tiekami daudz cilveku, kas bus spejigi radit nakamas paaudzes smagajos izdzivosanas apstaklos. Padomasim par to visu si­kak.

Vai cilveki spes uzzinat par gaidamo Zemes ass nobidi un sagatavoties drausmigajam kataklizmam? Gz so jautajumu var atbildet ta - musdienu limeni zinatne par Zemi (ma­mulu Zemi!) ir tik slikti attistita, ka patiesiba ta ir tikai maz sis­tematizetu geologisku un astro­nomisku zinasanu komplekss, kur planetas dziles un tas atrasanas Saules sistema tiek apskatitas atrauti, izoleti viena no otras. Tikai pavisam nesen, ka es to biezi atkartoju, krievu akademikis Vlails Kaznacevs izvirzija hipotezi, ka Zeme ir dziva butne un tadel ir pamato­ta jega radit jaunu zinatni - Zemes biologiju, kas petitu Zemes anatomiju, fiziologiju un pat psihologiju. Bet… cik daudz laika paies, lidz mes, staigajot pa Zemi vai apstradajot darzu, vairs par to nesmiesimies. Cik daudz vel laika nepieciesams, lai mes saprastu ta laika jegu, kas tiksk musu pulkstenos, un telpas jegu, kas musu miega «saburzitajam» sejam dod apjomu un indi­vidualitati, lai saprastu to galveno lomu dzivibas formu daudzveidiba, ko radijis Lielais Kosmiskais saprats, sakot ar skudrinu un beidzot ar pasu planetu Zemi, uz kuras virsmas mums ir tas gods dzivot. Kaut kad mes to sapratisim, kaut kad mes saksim salidzinat musu Zemes «raksturu un nikus» ar citam

planetam, kaut kad mes saksim no sirds milet Zemi, dzili izjutot milestibas milzigo energetisko speku… Bet kad tas bus? Tikai ne parak velu! Preteja gadijuma Zemes pagrieziens par 6666 kilometriem parsteigs mus nesagatavotus, un maksa par to, ka nepazistam Zemi, bus cilveces bojaeja.

Gz Zemes, par laimi, dzivo cilveki, kuriem ir vislielakas izredzes izdzivot kataklizmas, kas radisies, parvietojoties Zemes asij. Sie cilveki dzivo galvenokart Muziga Kontinenta teritorija, un vinus sauc par jogiem. Par jogiem bus stastits mana nakamaja gramata «Kas ir jogi?», bet jau tagad, nedaudz aizsteidzoties notikumiem prieksa, varu teikt, ka jogi - tie ir musu civilizacijas dziles radusies jauna tipa cilveki - nakotnes cilveki. Tikai vini, sie divainie, neizskatigie un jocigie Tibetas un Himalaju iedzivotaji, spej mobilizet sevi «dievisko ieksejo energiju», lai kaili parvaretu kalnu briesmigo aukstumu un badu daudzu gadu garuma, lai ieietu somati stavokli - iekonservetu savu kermeni, lai saglabatu kermeni nakotnei un no jauna dotu cilveku populacijas atzaru,

Jogs ala. Himalaji

tapat ka toreiz, senajos legendaras Atlantidas laikos, pec cilveces bojaejas no Tibetas izplatitos pa visu zemeslodi, apdzivojot no udens atbrivojusos kontinentus. Es domaju, ka mes esam to jogu berni, kas pardzivoja ieprieksejos Pasaules Pludus. Un man nav patikami, ka cilveki jauc Himalaju jogus ar klauniem, kas iztaisas par jogiem, ar vederu vai kaklu liecot metala stienus. Tie nav jogi. Jogi ir Muziga Kontinenta alas. Vini sarga mus, vini ir raditi gadijumam, ja notiks pasaules meroga kataklizma.

Bet atstasim noslepumainos jogus un iztelosimies situaciju, ka mes zinam, kad Zemes ass parvietosies, zinam, ka vajag glabties tiesi Muzigaja Kontinenta, kur jaorganize kapitalas patvertnes, partikas produktu krajumi un degviela simtiem gadu ilgam laikam, un daudz kas cits, kas nepieciesams izdzivosanai. Esmu bijis Tibeta, Himalajos, Sajanos, Altaja, Tjansana (tas

visas ir Muziga Kontinenta sastavdalas) un varu teikt, ka noor­ganizet to visu ir arkartigi gruti. Sajanos un Altaja ka Muziga Kontinenta viszemakaja dala no udens regosies tikai pasas augstakas virsotnes, kur no celiem nav ne vests. No Tibetas par Himalaju gredu ved tikai viens cels. Tas ir tik saurs un tik slikta stavokli, ka, kritiskos apstaklos vedot kravas un cinoties ar pa­niku, tur izveidosies necaurejams sastregums. Tibeta celu tikpat ka nav, un tie, kas ir, lidzinas lauku celiem.

Parvadat kravas uz Tibetu ar lidmasinam principa ir iespe­jams, jo tur var izbuvet skrejcelus. Bet es neesmu parliecinats, ka lidmasinas vares piezemeties un pacelties gaisa 4000-5000 metru augstuma. Saubos ari, vai helikopteri var lidot tada aug­stuma. Vismaz es tur nevienu helikopteru neesmu redzejis.

Patverumu var ierikot tikai loti lielas alas, bet tadu Himalajos un Tibeta nemaz nav tik daudz. Pie tam dala no tam ir somati

alas, kur atrodas senie cilveki somati stavokli, un tos no atna­cejiem sarga «psihoenergetiska barjera», kura cilvekam nav caur- ejama (par to izsmelosi aprakstits mana gramata «No ka mes esam celusies?»). Tadel bus drosu patveruma vietu deficits.

Alas butu vel jaapriko ar apgaismojumu un apkuri, bet to ir arkartigi gruti izdarit, jo arpuse izvietota elektrostacija bus paklau­ta visiem kataklizmas postosajiem spekiem. Partikas krajumus var sagatavot ilgam laikam, bet diezin vai ta, lai to pietiktu simtiem gadu. Ala, dzivojot izoletiba, var sakties slimibas, var pat izraisities epidemijas, un cilveki var tikt salauzti psihologiski.

Dzivniekus no bojaejas var glabt tikai cilveks. Loti apsau­bams, vai cilveki alas ierikotu ari govju, aunu, jaku un citu dzivnieku laidarus un sagatavotu tiem baribu uz simtiem gadu.

Tatad rezumejot var teikt, ka musdienu cilveka iespejas izdzi­vot Muziga Kontinenta apstaklos gadijuma, ja notiek Zemes ass nobide, ir visai apsaubamas visos aspektos, kadus vien var iedomaties. Visdrizak notiks ta, ka cilvece neatgriezeniski ies boja.

Doma par neatgriezenisku cilveces bojaeju ka draudigs, melns makonis izslideja caur manam smadzenem.

Ienaca Tatjana un pajautaja:

-    Vai turpinasim? Mani jau ar tam nelaimigajam Kenzo smarzam ir pavisam nomocijusi.

-    Saproti, Tana, pardomajot jautajumu par cilveces likteni gadijuma, ja notiek Zemes ass nobide par 6666 kilometriem, es nonacu pie secinajuma, ka cilvece pilnigi ies boja.

-   Pavisam, pavisam?

-Ja.

-   Es redzeju filmu «Iesaldetais», - bridi padomajusi, teica Tana. - Vai cilveki nevar so melno laiku pardzivot iesaldeta veida?

-    Ne, ta ir fantastika. Mediki un biologi zina, ka pat dzila iesaldesana izraisa siku ledus kristalinu veidosanos sunu iek­siene, un tie sunas sagrauj. Tapec reiz iesaldets cilveks noteikti

Viena no Himalaju alam

nomirs. Tas nav somati, kad cilveks pats iekonserve savu ker­meni, mobilizejot ieksejo energiju, kas, ka mes ar Valu Jakovlevu domajam, organisma udeni parvers ceturta zinatnei vel nepazistama agregatstavokli. Tiesi sis apbrinojamas udens parvertibas spej pilnigi apstadinat sunas vielmainas procesus, parverst kermeni ta saucamaja «akmens nekustiguma stavokli», kas pie temperaturas +4 °C var saglabaties tukstosiem un mil­joniem gadu un pec tam atdzivoties. Nestastisu par to sikak, tu tacu esi lasijusi manu gramatu «No ka mes esam celusies?»

-   Protams. Bet es gribeju pajautat par zivtinam, kuras dazreiz atrod ledajos. Nogulejusas tur tukstos gadu, tas atdzivojas. Kapec zivtinas pec atsaldesanas atdzivojas?

-   Tu zini, - es apjuku, - ka … m… m… daba ir tada lieta ka ziemas gula. Un tas pamata, manuprat, ir iedzimts somati fenomens, jo preteja gadijuma ir gruti izskaidrot, ka lielais Cukotkas lacis var gulet 8-9 menesus gada. Ne jau kepu vins tur suka. Tad, luk, ari zivtinas drosi vien var ieiet somati, ne jau tapat vien karusas ierokas dunas. Bet somati stavokli hipo-

Ja Zemes ass parvietosies, cilvece neatgriezeniski ies boja (K. P. Brilovs. «Pompejas pedeja diena»)

tetiskais udens ceturtaja agregatstavokli acimredzot nesasalst un sikie sunas postosie kristalini neveidojas.

-   Es zinu, ka musdienu cilveki neprot ieiet somati, tapec vini nevares pardzivot, nu… it ka ziemas gula…kataklizmu laiku, - noteica Tana.

-   Ta gan! Tana, es mazliet padomasu, bet tu pagaidam ej uz turieni un nelaid nevienu pie manis. Es mazliet padomasu, nu kaut vai divdesmit minutes.

Iegrimu domas. Tas, ka cilvecei nav iespejams izdzivot glo­balas kataklizmas laika, lika domat, vai tikai Augstakais Saprats nav paredzejis kadu celu, ka Cilveku uz Zemes saglabat. Pie tam es biju parliecinats, ka daziem celiem ir visai originals raksturs, tapat ka visam, ko radijis Dievs. Siem izdzivosanas celiem vajadzeja but veidotiem pec principa «viss genialais ir vienkarss».

Vienu no siem celiem es principa jau zinaju - somati. Es jau sapratu, ka somati fenomens un ar to saistitais Cilveces genofonds, kura dzilas Himalaju un Tibetas alas ir pasiekonservejusies lemuriesi, atlanti un ariesi, sarga cilveci no pilnigas bojaejas iespejamas globalas kataklizmas apstaklos. Sie cilveki atdzivosies (ka apgal­vo lamas) un dos cilvecei jaunu asnu. So no alam iznakuso cilveku pecnaceji savairosies un pec tam no Muziga Kontinenta izplati­sies pa visu zemeslodi, kad citi kontinenti bus pacelusies virs udens, ka tas jau notika pec Pasaules Pludiem, kas pirms 850 000 gadu pazudinaja Atlantidu. To mums taja vai cita ticamibas pakape izdevas pieradit, anali­zejot dazadu pasaules rasu cilveku acis. Neerti tik biezi atsaukties uz savu pirmo gramatu «No ka mes esam celusies?», bet tomer esmu spiests atzimet, ka tas viss tur ir siki izklastits.

Bet tagad rodas virkne jautajumu. Vai lamam ir taisniba, apgalvojot, ka cilveki somati var bez kaitejuma fiziskajam ker­menim uztureties alas tukstosiem un miljoniem gadu? Vai nakam­reiz, kad Zemes ass parvietosies (nedod Dievs!), alas ar cilvekiem somati stavokli nesabruks? Kura no cilveces rasem, kas ir saglabajusies somati, var dot jaunu cilveces asnu - ariesi (mes), atlanti vai lemuriesi? Vai varbut visi kopa?

Uz visiem siem jautajumiem man bija tikai viena atbilde -

nezinu! Es, protams, varetu sakt plasi spriedelet, bet tam butu tada pati nozime ka sakamvardam «ar daksam udeni rakstits». Tomer es ne­vareju noliegt somati feno­mena lomu, kura petisanai Himalaju ekspedicijas bija veltits daudz laika.

Tomer mani mulsinaja viens princips, par kuru biju parliecinajies visu savu zinat­nisko petijumu laika, - visam, ko radijis Dievs, lai tas butu molekulas, DNS, biokimiskas reakcijas, cilve­ka organs, pats cilveks vai planeta Zeme, ir dubulta kon­trole, lai nodrosinatu nepar­trauktu darbibu.

Tapec attieciba uz cilveces un Zemes dzives saglabasanu gadijuma, ja notiek Zemes ass parvietosanas, nesot lidzi globalu kataklizmu, bez somati ir jabut vismaz vel vienam mehanismam, kas nelauj cilve­cei aiziet boja.

«Kas tas ir par mehanis­mu?» es pratoju, budams par­liecinats, ka Raditajam noteikti vajadzeja paredzet

dubultu kontroli. «Dubulta kontrole, dubulta kontrole…» si doma man nelika mieru. Bet nekas cits ka tikai fan­tastiskas idejas, piemeram, par luku atversanu uz zem- zemes Sambalu, lai ielaistu tur cilvekus, galva nenaca. Beidzot es parstaju mocities neaugligos zinatniskos puli­nos atrast hipotetisku atbildi un, likdams lieta visu savu gribasspeku, apstadinaju sa­vu domasanu. Ienaca Tana. Vel kadu bridi vilies pasedeju kabineta, tad abi kopa aiz­gajam uz blakustelpu pie kompanijas, kas turpinaja priecaties.

Jutu, ka sis vilsanas dzi­les vibre kads smalks pave­diens, signalizedams par dzilu un loti svarigu domu. Driz vien ekspedicijas laika,

stavot pie Dievu Pilsetas, sis smalkais pavediens klus par realu domu, kura liks man nodrebet un saprast, ka uz Zemes jau ir radits vel viens cilveka veids, un saja sakariba mani parnems biologiskas skumjas. So cilveka veidu ir radijusi Dievu Pilseta.

Pievienojos kompanijai un sapratu, ka nopirkta kazoka tema jau ir izsmelta, bet tema par sieviesu smarzam no nelaimiga varda Kenzo ir paplasinajusies, un damas parsprieda visas smarzas, kuras lietoja vinu pazinas.

-   Ziniet, ka Venera Uzbekovna, kurai, protams, ir laba gau­me, ilgu laiku lietoja letas bulgaru smarzas Signatura un Varbut. Naudas, vai, nebija? It ka ne. Sieviskigo individualitati acimre­dzot gribeja uzsvert. Tagad gan, tiesa, dod prieksroku Melnajai magijai, lai gan saka, ja Signatura butu noperkama, tad lietotu to, - bija dzirdama filozofiski noskanotas sievietes balss.

-    Bet mans draugs Jurijs Ivanovics, - atbildeju sai balsij, - agrak visu laiku lietoja Sipru - pec skusanas, gan ari iekskigi bet pec tam pargaja uz Gurku losjonu, sakot, ka, iedzerot to, jutas ka gurki uzkodis.

-   Bet jus, Ernst Rifgatovic, kadu odekolonu lietojat?

-   Nu, - es apmulsu, - kadu uzdavina, tadu ari lietoju. Pedeja laika man sieva perk Melno magiju…

-   Ko? Melno magiju? Tas tacu ir vakara smarzas sievietem!

-   Laikam nebus pareizi. Nu… ka vinas tur… Farenheits.

-   A…a

Atkal atskaneja dudojosas sieviesu balsis:

-   Es domaju, ka Fidzi ir prostitutu smarza. Vienreiz sasmar­zojos un uz ielas tudal saka lipt klat visadi leti tipini. Liekas, ka uz viriesiem tapat iedarbojas ari Opium un Anais-Anais.

-   Par laimi, tas nav noturigas smarzas.

-   Bet Guzele Galejevna lieto tikai Saluadore Dali, bet Natasa Mikejeva - tikai Poisson.

-   Dezodoranti ari japieskano smarzam. Tiem jabut tikpat ka bez smarzas. Bet dazas ta sapus dezodorantu, ka smird pec etika, tuvuma nevar pieiet. Jeb reize lieto dezodorantu Melna magija un smarzas Opium - iznak elles sajaukums.

Ka atlanti un agrinie ariesi izdzivoja uz muziga kontinenta

Sapratis, ka sarunas tema ievirzijusies jauna, sievietem sais­tosa gultne un pargajusi pie dezodorantiem, gaju atpakal uz kabinetu, pasaucot lidzi Tanu un Olgu. Aleksejs, kas smalki izjut smarzas, pec mana luguma palika pie damam.

- Tana, Olga, piedodiet, - teicu, iedams uz kabinetu, - ka atrau­ju jus no sarunam par tik aizraujoso un noslepumaino smarzu pasauli, bet man gribetos, lai jus butu klat saruna par ne mazak interesantu un ne mazak noslepumainu pasauli - seno atlantu pasauli. Man gribetos atrast atbildi uz jautajumu, ka atlanti izdzivoja Pasaules Pludu laika. Vini tacu patiesi izdzivoja, - par to stasta loti nopietni literari avoti. Kopa ar viniem izdzivoja ari ariesi (mes), kas jau bija radusies atlantu civilizacijas dziles un dzivoja kopa ar atlantiem. Ariesi, ka raksta Blavatska, pat karojusi ar atlantiem

Muziga Kontinenta teritorija, kas bija saglabajusies pirms 850 000 gadu pec Pasaules Pludiem. Ka gan atlanti un pirmie ariesi vareja parciest zemestrices, simtiem gadu ilgu aukstumu un daudz ko citu, kas nak lidzi Zemes ass nobidei? Tana, tu raksti?

-   Rakstu.

-   Drosi vien pirmajiem ariesiem bija tadas pasas spejas, ka atlantiem, nevis tadas, ka mums, - domigi teica Olga. - Tapec ari izdzivoja.

-   Bet ar ko agrinie ariesi atskiras no mums? - pajautaja Tana.

-    Himalaju ekspedicijas izdaritie petijumi, tapat ari frag­mentaras zinas, kas atrodamas Jelenas Blavatskas darbos*, dod iespeju secinat, ka agrinie ariesi radusies aptuveni pirms 1 000 000 gadu. Sakuma sie cilveki atlantiem skita maza auguma (tikai 3-4 metri) un neizskatigi, bet pec tam vinu skaits saka palielinaties, un, kad pagaja vairaki desmiti tuk­stosi gadu, sie cilveki, kas sakuma likas kropligi, bija kluvusi par atlantu populacijas ieverojamu dalu. Ja atlanti vairak bija piemeroti dzivei pa pusei udeni un partiku ieguva savas zem­udens plantacijas, tad agrinie ariesi veikli parvietojas pa kal­nainiem apvidiem un daudz veiklak un izveicigak darbojas uz sauszemes. (Jz Zemes trismetrigie «pundurisi» - ariesi bija daudz paraki par atlantiem. Bet vini visi - gan atlanti, gan ariesi - atcerejas Dievu Delus, kas kadreiz atnakusi uz Zemes un iedevusi Zelta plaksnes, uz kuram rakstitas Patiesas Zinasanas par cilveka iespejam izmantot neizsikstoso Kosmosa smalkas energijas avotu.

-   Es jau zinu, - rakstot iesaucas Tana, - ka atlanti un ariesi par Dievu Deliem sauca lemuriesus.

*«… dazas alas un kurganos izdaritajos izrakumos jau atrasti 9- 12 pedas (3-4 metrus) lieli skeleti, kas pieder agrinas piektas ariesu rases ciltim…» (J. Blavatska. «Slepena Doktrina», 2. sej. - R., 1937, 367. Ipp.)

-   Kas iznakusi no somati vai… atnakusi no Sambalas, - es nedrosi piebildu.

-     Tatad mes, musdienu ariesi, salidzinot ar agrinajiem ariesiem, evolucijas gaita esam degradejusies. - Olga bija vilusies.

-  Nevis vienkarsi degradejamies, bet no sakuma gandriz kluvam par mezoniem un tikai pamazam sakam iet pa progresa celu. Bet toreiz, aptuveni pirms 1 000 000 gadu, atlanti un ariesi dzivoja kopa, viniem bija vienas un tas pasas tehnologijas, vini bija simtkart attistitaki neka mes - musdienu cilveki -, un kopa vini pirms 850 000 gadu vareja pardzivot Pasaules Pludus Muzigaja Kontinenta.

-   Bet kapec tagad nav atlantu? - naivi pajautaja Tana.

Iegrimu domas. Sis jautajums izradijas loti sarezgits. Cik daudz

es tobrid nezinaju! Pat iedomaties nevareju, ka atlanti uz Zemes saglabajusies vel loti ilgi - lidz musu eras 7. un 8. gadsimtam, ka vini uzcelusi daudzas apbrinojamas celtnes un monumentus, kas izglaba mus - ariesus, ka ekspedicijas laika mums lidz atlantu pede-

jai pilsetai neizdosies noiet tikai 70 kilometrus, ka atlanti mazliet vairijas no «mezonigajiem» ariesiem, bet ari daudz ko iemacija.

-   Nezinu, kapec tagad nav atlantu, - godigi atbildeju Tatjanai.

-   Bet ka tad tomer atlantiem un agrinajiem ariesiem izdevas izglabties Pasaules Pludu laika? Ka? - Olga jautaja.

-    Pirms meklet atbildi uz so jautajumu logisku spriedumu cela, - saku pratot, - jaatceras aksioma, ka musdienu tehnologi­jas un energetika nelautu cilvekiem izdzivot Pasaules Pludu laika. Par to mes jau runajam. Domaju, ka atlantiem un agrina­jiem ariesiem pardzivot Pludus izdevas 5 iemeslu del:

1.   Loti augsts zinasanu limenis par planetu Zemi, kas lava prognozet precizu polu sakustesanas laiku. Tadel izdevas ieprieks sagatavoties globalai kataklizmai.

2.   Smalkas energijas tehnologiju izmantosana, lai darbinatu mehanismus, lidaparatus, apsilditu telpas un daritu daudz ko citu, liekot lieta neizsikstoso smalkas kosmiskas energijas avotu.

3.   Praktiska klonesanas fenomena parvaldisana, kad iespe­jams veidot visu Zemes dzivibas formu seklu un sunu krajumus, iekonservet tos uz ilgu laiku un vajadzigaja bridi klonet ne tikai aitinu Dolliju, bet visu dzivo, ko Dievs radijis uz Zemes.

4.   Prasme ieiet somati stavokli, ko speja vairakums garigi visattistitako atlantu un agrino ariesu. Ieejot fiziska kermena pasiekonservesanas stavokli (somati), vareja parlaist pasus grutakos globalas kataklizmas laikus.

5.   Kads palidzeja atlantiem un agrinajiem ariesiem izdzivot. Visdrizak tie bija Dieuu Deli - no somati iznakusie lemuriesi.

Diemzel musdienu cilveki neparvalda nevienu no sim iespejam, jo peld materialas baudas un «izgarso» letus bojevikus kopa ar trulu reklamu par koslajamas gumijas «Orbit» milzigo lomu cilveka dzive.

-    Vai patiesam salidzinajuma ar senajiem cilvekiem mes esam tik zemas raudzes? - ar rugtumu balsi jautaja Tana, pacel­dama galvu no papira lapas.

-    Neesmu pravietis, bet parasts cilveks. Tapec es neko nevaru apgalvot, varu tikai teikt to, ko domaju, nebudams par­liecinats, ka man ir taisniba. Bet visiem pieciem postulatiem par cilveces izdzivosanu globalas katastrofas laika ir rodami netiesi pieradijumi Lielo Iesvaidito, seviski Jelenas Blavatskas, darbos, kas bija visdizaka no viniem.

Saku jaukties pa papiriem, mekledams izrakstus no «Slepe­nas Doktrinas». Aizmugure atskaneja balss:

-   Bet kapec mes visu laiku atsaucamies uz Blavatsku?

-   Nu tapec, ka vinas gramatas es vislabak zinu! - atbildeju. - Bet esmu parliecinats, ka ari Bibeie un Korana ir rakstits aptu­veni tas pats. Es visu atri atradisu, gandriz no galvas zinu visus izrakstus, ko izdariju no «Slepenas Doktrinas» otra sejuma.

Izklaju visas lapinas uz galda, paskatijos uz Tatjanu un Olgu un ierosinaju velreiz izanalizet visus piecus faktorus par atlantu un agrino ariesu izdzivosanu Pasaules Pludu laika no Jelenas Blavatskas viedokla.

-Saksim ar pirmo punktu, kas attiecas uz to, ka atlantiem bija cits zinasanu limenis par planetu Zeme un vini vareja paredzet, kad saksies globala kataklizma. Paskatieties, ko Blavatska rak­sta par seno cilveku zinasanam attieciba uz Zemi («Slepena Doktrina», II sejums. Antropogeneze. - R., 1937, 502. Ipp.)

…Tas [udens] tek ap uinas kermeni [Mati Zemi] un atdzi­vina to. Viens no ta avotiem nak no uinas galvas un pie kajam [Dienvidpols] klust dulkains. Tas attiras [atgriezoties] pie vinas sirds, kas pukst svetas Sambalas pakaje, kas toreiz [sakuma] uel nebija dzimusi…»

-   Interesanti, - piezimeja Olga.

-   No sakuma it ka nekas nav saprotams, - es turpinaju, - bet no visa Blavatskas teikta izriet, ka senie cilveki izturejas pret Zemi ka pret dzivu butni un tas raksturosanai lietoja tadus var­dus ka «sirds», «galva», «kermenis». No musdienu zinatniekiem ari akademikis Vlails Kaznacejevs ir nonacis pie sada secinaju­ma. Ja mes izturesimies pret Zemi ka pret dzivu butni, mes spesim paredzet tas uzvedibu un… varbut… pat staties ar to kontakta.

-   Tam var piekrist, - domigi atsaucas Olga.

-   Bet es milu savu zemi un nekad nebrauksu uz Ameriku dzivot, - Tana sajusminati ierunajas. - Man skiet… man skiet, -

Tatjanas laba acs nez kapec paskieleja uz leju, - ka musu zeme atrodas pie Zemes sirds. Nesmejieties, ludzu, es tacu no sirds… Musu cilveki tacu visi ir tik sirsnigi, nekad nepametis nelaime.

Silti paskatijos uz Tatjanu un teicu:

-   Himalajos man viens jogs stastija, ka virs Krievijas ir laba smalkas energijas aura… bet… mes tik maz zinam… geologija, geofizika…

Visi uz bridi pieklusa. No blakusistabas atskaneja Alekseja balss:

-   …smarzu pasaule ipasa loma ir ozas halucinacijam. Ja reiz jums neiepatiksies dezodoranta vai smarzu aromats, tad citu reizi jums regosies tiesi si nepatikama smaka…

-   Loti saturiga saruna, - Olga dzeligi noteica. - Stastiet talak.

-   Nu ta, - pie sevis nosmiedamies par ozas halucinacijam, es turpinaju, - zinot, kad saksies globala kataklizma, vajadzeja

Kur ir un kas ir Zemes sirds, galva un kermenis?

uzcelt patvertni. Blavatska par to raksta daudz. Paskatieties! Te, te un te ari («Slepena Doktrina», II sejums. Antropogeneze. - R., 1937.)

… kad poli izkustejas… tas neskara tos, kas bija apsargati…» (439. Ipp.).

«…izlasiet Ahura Mazdas paveli Imam, Zemes garam, kas simbolize Tris Rases, pec tam, kad vinam tika noradits uzcelt Varu - iezogotu vietu, Archu vai Tvertni» (364. Ipp.).

«…tur [Arjana-Vadzo, kur tiek celta Vara] zvaigznes, meness un saule lec tikai reizi gada un gads skiet ka viena diena [vai nakts]…» (365. Ipp.).

«…tuvojas pirmie lielie udeni… Visi dievbijigie tika izglabti, visi nedievbijigie iznicinati…» (438. Ipp.).

-   Cik es saprotu, tad Vara ir patvertne vai Tvertne, kur cilve­ki paglabas no globalas kataklizmas, - teica Olga.

-   Pie tam, - es piemetinaju, - ir skaidri noradits uz to, ka Vara tika celta bijusaja Ziemelpola, kura punkts bija…

-   Svetais kalns Kailass, - iesaucas Tatjana.

-    Vai tad zem Kailasa atradas atlantu un agrino ariesu patvertne? - brinijas Olga.

-   Ta iznak… Bet kaut kur tur, ka mes domajam, ir ari Dievu Pilseta. Vai tiesam Dievu Pilseta ir ta pati Vara? Bet nekad nav ta, ka Dievs suta cilvekus kaut ko radit tikai ar vienu merki, minimums ir vismaz divi merki. Kads tad ir otrais merkis? Div­karss merkis, dubulta kontrole… - skali pratoju, nespedams rast nekadu atbildi. - Bet varbut bija tris vai cetri merki.

-   Interesanti, kada ir ta Vara? Man nez kapec liekas, ka Vara ir loti skaista, roziga un nemaz neatgadina drumu pazemi, - dzivi atsaucas Tatjana.

-    Es neko nevaru pateikt, - atkal saku pratot, ticis vala no

neliela apjukuma, - bet, ja pastaveja Vara - patversme, tai bija jabut arkartigi vareni nostiprinatai, lai izturetu zemestrices un magmas kustibu polu nobides laika. Kadas tehnologijas bija vaja­dzigas, lai izveidotu tadus nocietinajumus! Cik labi ir jazina Zemes geologija! Kas zina, varbut zem zemes ir milzigi tuksumi, varbut tur patiesi pastav legendara Sam- bala? Ir tacu pat hipoteze par to, ka zemeslode ir tuksums. Cik maz mes zinam! Cik maz!

-   Varu iedomaties, kadu kolosalu darbu vajadzeja paveikt, lai izbuvetu so neparasto zemzemes pilse­tu ar merki saglabat cil­veces labako dalu, ta sau­camos «dievbijigos» cilve­kus, - Olga nevilus saravas.

-    Lai to izdaritu, jabut citam tehnologijam. Ap- spriedisimies par cilveces izdzivosanas otro faktoru - atlantu un agrino ariesu augsto tehnologisko limeni. Paskatieties, ko par to rak-

sta Jelena Blavatska («Slepena Doktrina», II sejums. Antropo- geneze. - R„ 1937):

«…grieku, romiesu un pat egiptiesu civilizacija nau nekas salidzinajuma ar civilizacijam, kas sakas ar Treso Rasi. Ceturtajai Rasei bija savi augstakas civilizacijas periodi» (537. Ipp.).

«…tiesi no Ceturtas Rases pirmie ariesi ieguva savas zinasanas un daudz interesantu lietu - makslu lidot gaisa pajugos, visvertigakas zinasanas par dargakmenu un citu akmenu sleptajam ipasibam, un ari kimiju…» (533. Ipp.).

«…greks nav izmantot sis apbrinojamas lietcis, bet gan izmantot tas nelietigi…» (378. Ipp.).

-    Man skiet, - es turpinaju, - ka ar «apbrinojamajiem spekiem», runajot musdienu valoda, jasaprot smalka energija. Musdienu zinatnieki (A. Akimovs, G. Sipovs un citi) ir pieradijusi, ka sis energijas speks ir kolosals, bet grutibas rada tiesi tas, ka to var izmantot launpratigi. Ar sis energijas palidzibu var parvietot milzigus smagumus (antigravitacijas efekts), izvei­dot akmenos dobumus (lazera efekts) un daudz ko citu. Interesanti, ka smalko energiju iedarbina cilveks pats, kas, Blavatskas vardiem runajot, ir «makrokosma mikrokosms», tas ir, butne, kas spej izmantot kosmisko energiju. Tapec es do­maju, ka atlanti vareja uzbuvet zemzemes pilsetu Vara, nodro­sinat to ar gaismu un siltumu, izveidot pazemes plantacijas un ta talak. Bet cik tas viss bija perfekti jauztaisa! Pazemes pilsetas karkasam, piemeram, jabut loti stipram un elastigam, lai preto­tos grunts kustibai, un ar visaugstako garantijas pakapi bija japaredz un jaaprekina ari daudz kas cits. Mums tas pagaidam nav iespejams.

-   Bet kadi bija vinu «gaisa pajugi?» - vaicaja Tatjana.

Atlanti un agrinie ariesi lidoja beztroksna «gaisa pajugos», ku­rus sauca par vimanam

-   Nevaru pateikt neko noteiktu, bet no tibetiesu tekstiem un Lobsanga Rampas gramatam man izveidojas uzskats, ka atlantu «gaisa pajugi» atgadinaja lidojosos skivisus. Bet lidojosie skivisi, ka daudzviet tiek rakstits, var lidot jebkura augstuma, nolaisties, kur vien velas, tiem skrejceli nav vajadzigi. Saja sakara var domat, ka tobrid, kad «poli izkustejas», atlanti un agrinie ariesi savos lidaparatos, ko sauca par «vimanam», vareja noklut lidz jau ieprieks uzbuvetajai zemzemes pilsetai Vara uz Muziga Kontinenta un paslepties tur. Par to visu alegoriska forma rak­sta ari Jelena Blavatska (tas pats izdevums, 534., 535. Ipp.):

«…un izsutija savus gaisa kugus [vimanas] ar dievbijiga­jiem cilvekiem tajos… kad… udeni jau sakustejas, tautas jau bija skersojusas sauszemi. Vinu valdnieki vinus panaca savas «vimanas» un aizveda uz «Uguns un Metala» Zemi [Austrumiem un Ziemeliem).»

-   Cik Blavatska ir geniala! Vina zinaja gandriz visu! - iesaucas Olga.

-   Pagaidi mazliet, - es teicu.

-   Ko tad?

-    Ir vel viena ideja attieciba uz Varu. Bet ta ir parak fan­tastiska, - es samulsu. - Bet es tomer pateiksu. Tikai nesaciet

smieties. Paskatieties, - es paskirstiju izrakstus no «Slepenas Doktrinas», - Blavatska sauca Varu ari par «iezogotu vietu». Clfologiskaja literatura, tas ir, literatura par lidojosajiem ski­visiem, daudz tiek runats par to, ka NLO spej izveidot ap sevi necaurlaidigu energetisku barjeru, kas apstadina automasinu motorus un izkroplo magnetisko iekartu raditajus. To, ka NLO pastav, tic gandriz vai visi, jo pasaule ir parak daudz novero­jumu.

-   (Jz kurieni jus sturejat?

-    (Jz turieni, ka Vara ar visiem cilvekiem, mehanismiem, dzivniekiem, dzivokliem un daudz ko citu bija lodveida telpa, kas ietvera sevi debesis, zemi un pazemi, bet no apkartejas telpas to

norobezoja varens energetisks apvalks. Ap so energetisko lodi plosijas kataklizmas - Zeme plisa, baismigas viesulvetras noslauci­ja visu sava cela, zibeni skela debesis, lava appludinaja zemi, polarais aukstums visu sasaldeja, necaurredzama tumsa valdija simtiem gadu, - bet lodes ieksiene bija silti, gaisi un majigi.

-   Nu tas ir parak fantastiski, - Olga nevareja attureties no replikas.

-    Ir jau ir, Olga, bet es jau sen censos tikt skaidriba par smalkajam energijam. Teiksu godigi, ka vel saprotu visai maz, bet ar parliecibu varu teikt, ka smalkas energijas ir miljardiem reizu specigakas par fiziskajam energijam, pat tam, kas izraisa globalas kataklizmas. Tikai tas ir japrot parvaldit… varbut ar skaitlu kombinaciju palidzibu… Senie cilveki zinaja smalko energiju noslepumus.

-    Emst Rifgatovic, pastastiet par smalkajam energijam! - paludza Tana.

-   Ir jau vels, Tana. Par to mes vel runasim. Bet tagad…

-  Es gribu pavaicat, - Tatjana nerimas, - varbut Vara ir ta pati Dievu Pilseta?

-   Varbut. Es nezinu.

Tobrid man galva uzplaiksnija doma, ka Dievu Pilseta tika celta ne tikai, lai saglabatu cilveci (Vara), bet vel ari ar kadu citu merki. Ar kadu? Driz vien ekspedicijas gaita es Dievu Pilseta uz viena monu­menta ieraudzisu kaut ko lidzigu milzigam durvim (uz zemzemi?), bet par citiem Dievu Pilsetas celsanas merkiem nopratisu daudz velak, kad mokosi centisos sakartot savus pierakstus un zimejumus.

-   Padomasim par atlantu un agrino ariesu izdzivosanas treso faktoru - klonesanas prasmi, - es teicu. - Jelena Blavatska par to raksta diezgan daudz (sk. to pasu «Slepenas Doktrinas» izdevumu):

«…izlasiet AhuramazdaspaveliImam -Zemes Garam…tur

[uz Varu/ tu aiznesisi viru un sienu seklu, kas bus izveleta no

pasu dizenako dzimtam, no labakajiem un skaistakajiem uz sis Zemes; tur tu aiznesisi visa veida dzivnieku utt. seklu… tu aiznesisi visu so seklu pa divam no katra veida, lai ta tur saglabatos un neizsiktu lidz laikam, kamer sie cilveki uzturesies Vara» (364. Ipp.).

«…Ahuramazda… o, materialas pasaules raditaj, Tu, Vissvetakais (360. Ipp.).

«Vini [Atlanti] krit greka un rada briesmonu pectecus» (284. Ipp.).

- Blavatska ir rakstijusi interesantas lietas, vai ne? - es pie­versos Tatjanai un Olgai.

-    Mani parsteidza tas, ka… ka vinu sauca… - Tatjana ie- skatijas lapina ar izrakstu no «Slepenas Doktrinas», - Ahura Mazda lika Zemes Garam, kuru sauca… nu… Ima, atnest uz Varu cilveku, dzivnieku un visu parejo seklu. Vai tad Zemes Gars pats nesaja tas seklas? Nu… ka vinu sauca, - Tana atkal ieskatijas lapina, - Ahura Mazda laikam ir Dievs, ja jau rakstits, ka vins ir materialas pasaules raditajs.

-    Bet mani parsteidza tas, ka atlanti radija briesmonu pa­audzi. Redziet, mes jau tagad varam klonet aitinu Dolliju, bet, ja aitinas genos kaut ko izmainitu, tad var klonet, piemeram, aitu ar vistas galvu, tas ir - nedabiskus kroplus, - atsaucas Olga.

-  Mans draugs Jurijs Ivanovics Vasiljevs biezi radija man avizi «Skandali», kur nereti publice cilveku-zirgu un citu mutantu foto­grafijas, kuras, es domaju, nav gruti uztaisit ar datorgrafiku, - es piemetinaju.

-   Emst Rifgatovic, es tomer neesmu medike, paskaidrojiet, ludzu, ko nozime klonesana. Esmu daudz lasijusi, bet ne visai labi saprotu, - Tana paludza.

-   Saproti, Tana, katra suna satur informaciju par visu orga­nismu, tapec no vienas sunas, pie tam no jebkuras, var izaudzet visu organismu - aitas…

-   No jebkuras sunas obligati izaugs aita?

-   Ne tacu! No aitas sunas - aita, no vardes sunas - varde un ta talak. Bet vispar, saskana ar jaunakajiem zinatniskajiem datiem, informacija par visu organismu (par katru molekulu, atomu, sunu, audu, organu) ir ielikta ne tik daudz sunas DNS, cik tas hologramma. Bet sunu hologramma, man skiet, ir Dieva radita smalkas energijas programma fiziska kermena vei­dosanai. Ta jau ir atseviska saruna. Atgriezisimies pie atlan­tiem.

-   Labi.

-   Ja, rodas iespaids, ka atlanti un agrinie ariesi pilniba par­valdija klonesanas proceduru, ja jau atnesa uz Varu seklu un acimredzot visu dzivibas formu sunas, kadas vien Dievs uz Ze­mes bija radijis. Nejau pasas dzivas butnes. Pie tam klonesanas procedura acimredzot bija tik labi izstradata un drosa, ka pieti­ka ar divam «seklam» no katra veida, viena sieviesu dzimtes parstavja un viena - viriesu. Lieliski izstradata drosi vien bija ari so «seklu» konservesana (saglabasana) uz ilgu laiku. ipasu uz­manibu pelna fakts, ka «sekla» tika nemta no labakajam dzim­tam, kas ir pilnigi dabiski, lai noverstu genetisko kaisu rasanos. To visu mes pagaidam vel nevaram izdarit.

-   Iznak ta, - piezimeja Olga, - ka pec tam, kad visas kata­klizmas bija beigusas, viss dzivais uz Zemes tika no jauna «iz­audzets megene» - gan cilveki, gan dzivnieki, gan augi, gan kukaini un ta talak.

-   Ja, tiesi sis dzivas butnes «no megenem» no jauna saka apdzivot no udens brivos kontinentus, - es teicu.

Var klonet nedabigus kroplus

-   Vai tad iznak, ka musu talie senci ir nakusi no megenes? - Tana bija nesaprasana.

-   Ja. Sakuma sie «megenu» cilveki apmetas Tibeta un visa pareja Muzigaja Kontinenta, bet no turienes atkal no jauna izplatijas pa visu zemeslodi. Musu petijumi par dazadu pasaules rasu acim paradija, ka videji statistiskas acis ir tibetiesu rasei - rasei, kura «iznaca no megenes» un izplatijas pa musu planetu, mainot savu izskatu atbilstosi klimatiskajiem apstakliem.

-   Parsteidzosi, bet logiski! - iesaucas Olga.

-     Bet attieciba uz klonesanu, manuprat, - es iekarsis turpinaju, - ir tris svarigi momenti: briesmonu klonesana, Zemes Gara Ima loma un Vara paglabusos cilveku loma. Padomasim par to! To, ka atlanti pirms Pasaules Pludiem klonejusi bries­monus, Blavatska sauc par greku. Kapec? Nejau tikai tapec, ka briesmoni vareja but bistami, bet galvenokart tapec, ka cil­vekam nav tiesibu iejaukties Dieva noteiktaja zemes dzives har­monija, kura ietilpst ari pats Dievs. Dievs ir radijis milzum lielu Zemes dzivibas formu daudzveidibu, izveidojis pagaidam mums neizprotamu lidzsvaru, kuru sveti saglabat prasa ne tikai «zalo» kustibas labi zinamais postulats - sargat dabu, bet galvenokart

Tibetiesu rase - pirmie «cilveki no megenes»

tas, ka saskana ar manu zemapzinas izjutu te uz Zemes ir vel daudz neredzamu un nesaprotamu dzivibas formu, kuru nozime Zemes dzivei nav mazak nozimiga ka mums pierasto pertiku, vilku, koku, vabolu un visu parejo dzive, kurus peta pagaidam vel primitiva limena zinatne, ko sauc par «biologiju».

Uz bridi pieklusu, samulsis no skaidri izteiktas domas, ka uz Zemes ir daudz neredzamu un neizprotamu dzivibas formu, kas uzpeldeja mana zemapzina. Si doma saka rosities un ar milzigu speku «vilkt» uz turieni - ekspedicija uz sveto Kailasa kalnu Dievu Pilsetas meklejumos. Toreiz, kad Tana un Olga sedeja man iepretim, bet blakusistaba notika aizraujosa iereibusi saruna par dezodorantu lomu cilveka dzive, es nezinaju, ka si doma par nezinamam dzivibas formam uz Zemes saks dominet, analizejot visu milzigo ekspedicijas materialu kaudzi.

- Mans tevs saka, - Tatjana partrauca klusumu, - ka ne­kad nevajag est parak lielus kaut kadas tur «tra-ta-ta» skirnes kartupelus, kas ievesti no Holandes. Domaju, ka tie ir izaudzeti

ar klonesanu. Mes sava vasarnica audzejam tikai musu pasu vietejos Baskirijas kartupelus. Lai nav tik lieli, tacu…

- Starp citu, - es piemetinaju, - daudzas augsti attistitas val­stis savaca, skiet, aptuveni 6 miljardus dolaru un izveidoja ilglaicigu zinatnes programmu ar nosaukumu «Genoms». Genu inzenierijas panakumi sas programmas ietvaros it ka nav visai lieli, un tie galvenokart koncentrejas uz jauna veida kartupelu un vel kaut ka audzesanu. Bet es esmu parliecinats, ka programma «Genoms» ir bistama un bezdieviga! Dieva lietas jaukties ir greks! Es neesmu pret genetiku, bet tai jabut zem Dieva karoga! Jasaprot tas, ka cilveks sava butiba nevar but gudraks par Dievu un nedrikst mainit to, ko vins ir radijis! Atlantu zinatniekus drosi vien vadija labi nodomi, klonejot, piemeram, milzu kirza­kas galas razosanai, bet pec tam… zinatniskais azarts nema virsroku un vini, aizmirsusi par Dievu, radija briesmonus. Bet

Atlanti kloneja briesmonus

pats bistamakais, - es pats prieks sevis negaiditi piebildu pec nelielas pauzes, - ka ir iespejams klonet neredzamus un nevie­nam nezinamus biorobotus, kurus mes nevaresim izpetit, jo tie mums nebus sasniedzami, bet vini var sakt graut Dieva radito lidzsvaru uz Zemes. Neredzamie briesmoni…

Sakot sos vardus, es nezinaju, ka pec ekspedicijas uz Dievu Pilsetu tie saks dominet mana galva un liks saubities - rakstit vai nerakstit so gramatu. Parak daudz kas atklasies.

-   Ne velti Zemes Gars Ima pats izlema, kadu «seklu» nest uz Varu, - iejaucas Tatjana. - Vins neticeja atlantiem. Vini tacu niekojas ar briesmonu klonesanu.

-   tin ta paniekojas, ka notika Pasaules Pludi, lai iznicinatu visus sos briesmonus, kas nak nevis no Dieva, bet gan no Satana. Jaukties Dieva lietas ir satanisks darbs! Tie, kas «niekojas» ar

Els neesmu pret genetiku, bet tai jabut zem Dieva karoga

klonesanu, ir Satana lidzgaitnieki un cinu biedri. Saku velreiz, ka musu zinatniskajai zinkarei nav lielas vertibas un pavisam maz ir verti progresivo zinatnieku pulini pieradit saviem «iesunojusajiem» un zinatniskas varas greka augli iekodusajiem solidajiem profe­soriem un akademikiem, kas savas domas stada augstak par Dievu. Ka saka, par to tiesu spriedis vesture. Vajag vienkarsi rakstit, vel un velreiz atkartot, uzstaties, petit, nepazemoties to prieksa, kas ar velniskigu augstpratibu pazino: «Tas nevar but!» Galvenais ir tas, lai zinatnieks sava sirdi pats ticetu savu petijumu rezultatiem, bet talak jau, ka medz teikt, Dievs paradis, kam taisniba.

-    Bet kapec jus, Ernst Rifgatovic, neesat akademikis, bet vienkarsi profesors? - Tana pajautaja.

-    Tapec, ka es nekad neesmu iesniedzis dokumentus, lai iestatos Krievijas Medicinas zinatnu akademija. Gn mani ari tur nekad neuznemtu.

-   Kapec?

-    Es viniem esmu svess. Bet es neparko necentisos tikt akademikos. Tas ir princips.

-   Kapec?

-   Ka dziedaja Vladimirs Visockis - «tur klimats ir cits», nav prieks manis… Tur nav romantiski, tur ir solidi. Es nespeju ilgu laiku telot, ka zinu visu.

-M… ja…

-     Labak atgriezisimies pie Blavatskas frazes, ka, pec Ma­terialas Pasaules Raditaja Ahu- ra Mazdas paveles, Zemes Gars Ima atnesa uz Varu labako viru un sievu, dzivnieku, augu un ta talak seklu. Manuprat, no sis frazes izriet, ka visas Zemes dzives formas ne tikai nemitigi

kas spej ieiet somati stavokli, jo to spej tikai Vislabakie - garigi vislabakie. (Jn vel… ari noslepumaina Sambala.

-   Vai musdienas tadi cilveki ir? - jautaja Olga.

-   Drosi vien, ka ir… starp jogiem, kurus mes petijam tresas Himalaju ekspedicijas laika. Jogi man biezi teica, ka vinus vada parcilveki…

-   Atceros, - teica Olga, kas ari piedalijas saja ekspedicija.

-    Tad, luk, sie Vislabakie cilveki, kas spej kontakteties ar Zemes Garu, drosi vien vac visu zemes dzivibas formu seklu un nogada to uz Varu, lai pec tam varetu notikt klonesana. Tiesi sie cilveki, kas kataklizmas laika saglaba sevi somati stavokli, atdzivojas pec tam, kad dzives apstakli uz Zemes uzlabojas, un ar klonesanu atjauno dzivibu uz Zemes. Ka man atrak gribas doties ekspedicija uz turieni, kur bija Vara! Bet tagad, junija, tur ir lietus sezona. Iesim pie kompanijas un mazliet atputisimies.

Jogi spej kontakteties ar Zemes Garu

Sieviesu kompanija, kura bija ari Seliverstovs un Aleksejs, bija pargajusi taja vakarigaja stavokli, kad visi jau ir nogurusi no skalas jautribas, bet izklist vel negribas. Notika, ja ta var teikt, svetku noskanojuma izgarsosana, krievu zargona saukta par «rasslabuhu». Aleksejs klastija par smarzu pasaules medicinis­kajiem aspektiem, bet Seliverstovs telaini piebalsoja:

-    Ir divu veidu sviedru dziedzeri - amokrinie un apokrinie. Tiesi tie izdala adas virspuse skidrumu, lai tas iztvaikotu un atvesinatu cilveka kermeni. Mes tacu svistam tad, kad ir karsti.

-   (Jn ar ko atskiras sie … ka vinus tur… mamakrinie dzie­dzeri no tiem otriem, neatceros, kadiem?

-   Nevis mamakrinie, bet amokrinie, - Aleksejs izlaboja. - Tie izdala sviedrus, morfologiski nemainoties. Otrus sviedru dziedzerus sauc par apokriniem, no latinu valodas varda apex, tas ir, virsotne. Sviedru izdalisanas procesa apokrino sunu vir­sotnes atraujas un nokrit uz adas, bet tur sadalas un veido sviedru specifisko smarzu.

-   Tatad vinas tur pust uz adas, tapec ari ta smaka, - piebilda Seliverstovs.

-   Tad nu gan! - viena no damam bija parsteigta. - Pust?

-   Pust, - apstiprinaja Seliverstovs.

-  Ta nu gluzi nav - nevis pust, bet sadalas, - Aleksejs apmulsa.

-   Kad es agrak stradaju par sekretari, - atsaucas divana gala sedosa dama, - mans sefs, ka sodien atceros, ta smirdeja pec sviedriem, ka man palika slikti. Tagad skaidrs - vinam bija apokrinoks. Bet pats divainakais - sviedru smaka palika kabi­neta ari tad, kad vins aizgaja. Es saprotu - vina apokrinoki krita uz gridas un turpinaja put. Be-et… varbut vins pats tos nokratija?

-   Diezin vai kratija, pasi krita, - Seliverstovs izmeta repliku.

-   Vajadzeja toreiz visu nopust ar dezodorantu…

-   Iznaktu elliskigs sajaukums, - atcirta Aleksejs.

-   Bet ko tad lai dara?

-    Mazgaties vajag biezak. Vieniem cilvekiem parsvara ir amokrinie dziedzeri, citiem - apokrinie. Apokrina tipa cilvekiem biezak jamazgajas, - Aleksejs daudznozimigi piebilda.

Kaut ko apedam un klusinam, lai nepieverstu uzmanibu, atgriezamies kabineta.

-  Mums atlikusi, ko apspriest, vel divi atlantu un agrino ariesu izdzivosanas faktori Pasaules Pludu laika. Tris mes jau izana­lizejam. Paskaties, Tana, pierakstos, kas bija tas ceturtais. Esmu piemirsis!

-   Somati, - atbildeja Tatjana, paskirstijusi pierakstus.

-   Nu… par somati mes daudz nerunasim, - es teicu, staiga­dams pa kabinetu. Sim fenomenam un ar to saistitajam Cilveces genofondam veltita mana gramata «No ka mes esam celusies?», kur ari ir citeti izraksti no «Slepenas Doktrinas». Drosi vien atkar­tosos, bet minesu dazas Lielas Iesvaiditas teiktas frazes, lai atlantu un agrino lemuriesu izdzivosanas aina uz Muziga Konti­nenta butu pilnigaka. Tatad, - es panemu izrakstus, - luk, kas Blavatskai ir interesants saja sakariba («Slepena Doktrina», II sejums. Antropogeneze. - R., 1937):

«Protams, mes nedomajam tas alas, kas zinamas katram eiropietim, bet faktu, kas zinams visiem iesvaiditajiem Indijas braminiem un jo ipasi jogiem, proti, ka taja zeme /Himalajos] nav neviena alu templa, kuram nebutu savu pieejas celu, kas stiepjas visos virzienos, un ka ir pazemes alas un bezgaligi kori­dori, kuriem savukart ir savas alas un koridori. Kurs var teikt, ka tajas dienas nepastaveja boja gajusi Atlantida»(277. Ipp.).

«…tuvojas pirmie lielie udeni… Visi dievbijigie tika izglabti, visi grecigie iznicinati un kopa ar tiem vairakums milzigu dzivnieku…» (483. Ipp.).

«…un vins izsutija savus gaisa kugus [vimanasj ar dievbi­jigajiem cilvekiem tajos…» (534. Ipp.).

-   Tiesi sis Jelenas Blavatskas frazes izvelejos tapec, ka seit ir divi interesanti momenti, - es teicu, petidams izrakstus. Pirmais - liels alu un alu templu tikls Himalajos, kur no kataklizmas var paslepties samera liels skaits cilveku, bet… tikai tie, kas prot ieiet somati stavokli. Pie tam ir jazina, kuras alas Zemes ass nobides laika nesabruks. To acimredzot zinaja tie atlanti un agrinie ariesi, kas telepatiski vareja kontakteties ar Zemes Garu, un drosi vien to zina ari dazi no iesvaiditajiem jogiem un braminiem.

-   Gn otrs moments? - jautaja Olga.

-    Otrs ir tas, ka izglabas tikai dievbijigie cilveki. Ar vardu dievbijigie es saprotu cilvekus, kuriem piemit viens no vissva­rigakajiem Austrumu religiju komponentiem - Tira Dvesele. Tiesi sie cilveki spej ieiet dzila somati, kas ilgst tukstosiem un vairak gadu, jo somati galvenais noteikums ir pilniga atbrivosanas no negativas psihiskas energijas.

-   isi sakot, tie atlanti un agrinie ariesi, kas prata ieiet so­mati… nu… it ka… atsedeja Pasaules Pludu laikus, bet pec tam iznaca no alam, - tads bija Tatjanas komentars.

-   Ja.

-Man skiet, ka dala cilveku vareja ieiet somati Vara, bet dala - drosas alas, - piemetinaja Olga.

-   Pilnigi iespejams. Bet principials moments ir tas, ka, izejot no augstak mineta, pec Pasaules Pludiem cilvece atkal tika atjaunota, izmantojot divus faktorus:

A - cilveku klonesanu Vara;

B - vairojoties tiem cilvekiem, kas bija iznakusi no somati.

-   Gn parejie cilveki? - vaicaja Tatjana.

-   Vini aizgaja boja.

-     Palicis vel piektais punkts no musu, ka jus, Emst Rifgatovic, medzat teikt, smadzenu sturmes - cilveces izdzivo­sanai sniegta Dievu Delu palidziba, - Tatjana pazinoja, skirsti­dama savas lapinas.

-  Luk, ko par to attieciba uz Pasaules Pludiem Jelena Bla­vatska rakstija «Slepenaja Doktrina» (tas pats izdevums):

«Si versija attiecas uz Atlantijas Pludu notikumiem, kad Vaisvata, lielais Gudrais uz Zemes, izglaba Piekto Pamatrasi no iznicinasanas kopa ar Ceturtas atliekam…» (178. Ipp.).

«Manu Vaisvata - apkopojoss vards, patiesi bija ariesu Noass un Bibeles Patriarha prototips…» (378. Ipp.).

«Tikai neliela saujina so Izredzeto, kuru Dieviskie Skolotaji aizgaja uz «Sveto Salu», no kurienes naks pedejais glabejs…» (439. Ipp.).

«Piekta IRase], kas radusies no svetas Dzimtas, palika, to saka vadit pirmie Dieviskie Valdnieki…» (440. Ipp.).

-         Ko jus domajat par to visu? - vaicaju Olgai un Tatjanai, kas petija izrakstus.

-         Man skiet, - Tatjana brasi iesaka, - ka Sveta Sala ir Muzigais

Pie ieejas viena no 22 km dzilajam somati alam Himalajos

Kontinents, par kuru mes runajam. (Jz turieni, - vina atkal ieska­tijas izrakstos, - aizgaja Dieviskie Skolotaji, pirms tam ierodoties pie atlantiem un izveloties cilvekus, kuri jaglabj.

-   Olga, un ko tu doma?

-    Es domaju… m… m… ka legenda par Noasa skirstu ir patiesa. No bernibas atceros, ka tiesi saja skirsta tika izvests viss dzivais, lai glabtu Zemes dzivibas formas. Blavatska saka, ka Noass, vins ari, - Olga ieskatijas izraksta, - Vaisvata Manu, izglabis cilveci. Legenda sakrit ar «Slepenas Doktrinas» zinam!

-    Starp citu, vai jus zinat, ka daudzi zinatnieki, seviski Armenija, apgalvo, ka laika, kad viss apkart bijis appludinats, Noasa skirsts piestajis pie Ararata? Tur it ka vel sodien esot skirsta atliekas, - es piemetinaju.

-   Ja, ja, kaut kas tads bija avizes.

-   So legendu noliegt mes nevaram, jo, pec musu aprekiniem, Araratam kopa ar Kaukazu bija japaliek virs udens ka salai, kura ar sauru un kalnainu zemes streli savienojas ar Muzigo Kontinentu

caur Iranu un Afganistanu (Kopetdags un Hindukuss). Bet… vis­ticamak, ka Noasa skirsts aizpeldeja uz pasu Muzigo Konti­nentu, uz turieni, kur jau bija uzbuveta Vara, un uz turieni tika parvesta visu Zemes dzivibas formu sekla.

-   Logiski.

-     Vai drikstu rezumet spriedumus par Dieviskajiem Skolotajiem, kas pirms 850 000 gadu Pasaules Pludu laika izgla­ba cilveci no bojaejas? - es pavaicaju.

-   Ja, protams.

-    Vispirms pameginasim atbildet uz jautajumu - kas bija Dieviskie Skolotaji? Skaidrs, ka tie.nevareja but pat vislabakie atlanti un agrinie ariesi. Kas tad? Domaju, ka tie ir Dizie Lemuriesi, kas kataklizmas prieksvakara iznaca no somati vai… ieradas no noslepumainas zemzemes Sambalas. Siem milziga­jiem, desmit metrus lielajiem cilvekiem, kurus atlanti sauca par

Noasa skirsts

Dieuu Deliem, piemita musu pratam neaptveramas spejas un zinasanas, un vini vadija cilveces glabsanas sagatavosanu. Es

neko neapgalvoju, es tikai ta domaju.

- ???

-   Otrs jautajums, uz kuru meginasim rast hipotetisku atbildi, - es turpinaju, - ka Dieuu Deli vadija so sagatavosanos? Te var daudz fantazet, jo realu faktu nav. Bet ir viena zina, ko ieguvu no pazistama Svami Fremanandas 1998. gada, kad biju ekspedici­ja Himalajos, un ta var dot izskaidrojumu. Sis lielais domatajs, kas zina dzivnieku un augu ualodu, stastija, ka joga spejas pie cilvekiem atnak negaiditi un nezin no kurienes. Pec tam cilveks aiziet kalnos, apmetas uz dzivi ala un sak darit to, ko nevar citi, jo nemitigi trene un pilnveido savas spejas. Sis cilveks paklau­jas kada parcilveka gribai, kuru jogi dazreiz ar cienu sauc Vins. Jogiem ar so parcilueku ir nepartraukts telepatisks kontakts. (Jn si telepatija ir gan zinasanu avots, gan speju avots, gan darbibas vadiba.

-    Es labi atceros so sarunu ar Svami Premanandu. Viss patiesam ir ta, - Olga mani partrauca.

-   Bet es atceros, ka jusu gramata «No ka mes esam celu­sies?» ir pat zimejums ar parakstu Vins, - teica Tana.

-   Emst Rifgatovic, jus tacu jau sakat rakstit gramatu «Kas ir jogi?». Kad ta bus gatava? - vaicaja Olga.

-   Drosi vien pec Tibetas ekspedicijas. Precizi nezinu… Tagad tacu mes gatavojamies jaunai ekspedicijai.

Sakot sos vardus, es nedomaju, ka Tibetas ekspedicijai un Dievu Pilsetas meklejumiem bus tik neticami rezultati, ka atliksu mala so iesakto gramatu par jogiem un tulin pec ekspedicijas saksu rakstit jaunu (so) gramatu «Dievu Pilsetas meklejumos».

-   Atgriezisimies pie musu sarunas temas, proti - pie Dienis­kajiem Skolotajiem, - es prasigi teicu, censoties parvaret noguru­mu. - Vai jums neskiet, ka, runajot par nelielu saujinu Izredzeto,

Blavatska drosi vien domaja senos cilvekus, kurus izvelejas tapat, ka legendarais parcilveks vai Vins tagad izvelas jogus? Es ticu si parcilveka eksistencei, jo man izdevas ieraudzit loti daudz neparastu jogu un tresas Himalaju ekspedicijas laika iegut loti daudz parsteidzosu zinasanu!

-   Iznak, ka parcilveki ir tie pasi Dieviskie Skolotaji vai Dievu Deli, kurus Blavatska min sava gramata, - dzivi atsaucas Olga.

-   Ja. Senatne savijas ar sodienu.

-   Bet kas ir parcilveki? - acis iepletusi, pajautaja Tana. - Kur vini dzivo? Es redzeju filmu «Supermens…».

-   Nu ka lai es zinu, mes tacu esam tikai cilveki, bet vini - par­cilveki.

-   Cik saja pasaule viss ir sarezgiti!

-   Atlaujiet man izstastit hipotetisku koncepciju, - es paludzu

un, sanemis piekrisanu, saku runat. - Parcilveki, Vins, Dieviskie Skolotaji, Dieviskie valdnieki, Dievu Deli - tie ir vienas un tas pasas loti augsti attistitas sapratigas butnes nosaukuma sinoni­mi. Tie var but vai nu zemzemes Sambalas parstavji, domaju - lemuriesi, kas turpina dzivot zemzeme un ir saistiti ar Cilveces genofondu, vai…augstak attistitas paralelas pasaules parstavji. Es neko nevaru pieradit, tapec ka, atkartosu velreiz, es esmu tikai cilveks, bet vini - parcilveki.

- Ja, mes jau nu gan neesam parcilveki…

- Sie parcilveki, kuriem ir tiess kontakts ar Zemes Garu Imu, Tas Pasaules informativo lauku un Dievu, jau ieprieks zinas par gaidamo Zemes ass nobidi un globalo kataklizmu un, atbilstosi Dieva un zemes Gara noradijumiem, saks gatavot cilveces un visu parejo Zemes dzivibas formu glabsanu ar vienlaicigu… attirisanu (!) no greciniekiem un lepnibas gara parnemtiem cil- vekiem.Vini drosi vien daris ta: izanalizes cilvekus, izvelesies izredzetos un tiem (tapat ka jogiem) saks telepatiski nodot zinasanas un ipasas spejas. Bet pec tam izredzetie veiks visu lielo darbu Zemes dzivibas formu glabsanas sagatavosanai.

Buves Varu, vaks visa dziva seklu, sagatavos klonesanas ierices un daudz ko citu. Parcilveki dos izredzetajiem signalu, kad jaie­iet somati, paradis drosas alas, dazus ielaidis Vara. Neizsledzu ari to, ka dazi parcilveki paradisies cilvekiem uz Zemes, vadot darbus, ne tikai dos norades pa telepatiskiem kanaliem.

-   Rerihs rakstija par cilvekiem, kas negaiditi paradas nepie­ejamas klintis un pec tam tikpat negaiditi pazud. Vai tikai vins nedomaja parcilvekus? - pec kada laicina teica Olga.

Neteicu neko.

-    Ja bus jauni Pasaules Pludi - vai parcilveki mums ari palidzes? - jautaja Tana.

-   Nezinu, Tana, nezinu… Visas ceribas uz jogiem… Bez tam mums pagaidam nav lidaparatu, tadu ka vimanas, slikti attistita zinatne par klonesanu. Bet pats galvenais - mes vel slikti ticam Dievam.

-   Grandiozi, bet skumji, - teica Olga.

Nikolajs Rerihs rakstija par cilvekiem, kas peksni paradas uz nepie­ejamam klintim un tikpat peksni pazud (N. Reriha glezna)

Mes vel slikti ticam Dievam

-    Paskatisimies, kur bus jaunais ekvators, ja, nakamreiz parvietojoties Zemes asij, Ziemelpols bus Amerikas Savie­notajas Valstis.

Jaunais ekvators

Panemam auklu, atlikam vienadus attalumus no jauna Ziemelpola un apsejam to ap globusu jauna ekvatora rajona.

-   Pietiek, pietiek, - durvis atskaneja iereibusu sieviesu balsis, - iedzeram kopa pedejo glaziti, laiks braukt majas! No Alekseja stastiem par apokrinkiem jau degunu sak knudinat. Un Seliverstovs ari vel piebalso…

-   Gn skat, kada ta Tana! Nu, profesors kas profesors! - teica

viena no damam, pieiedama Tanai ciesi klat, - un pec Kenzo ari vairs nesmarzo, izostijusi visu, vai?

-  Meitenes, - es pieversos vinam, - vai atceraties, ka es visas sievietes spidzinaju ar jautajumu «Kur atrodas Baikals?».

-   Atceramies.

-   Gribat vel mazliet geografijas?

-   Nu, ka to lai saka…

-    Pasaules gals, ja tads bus, bus tadel, ka Ziemelpols par­vietosies uz Amerikas Savienotajam Valstim, - es pamacosi saciju, radidams uz globusu. - Tad ekvators bus tur, kur apsieta aukla.

-   Vai tad patiesi bus pasaules gals?

-   To nu zina tikai Dievs, - Seliverstovs paraustija plecus.

-   Bet vai jus zinat, ka Krievija klus par tropiem! - skala balsi partraucu plapasanu. - Paskatieties uz globusu! Ekvators ies aptuveni pa vidu starp Ziemelpolu un Kailasa kalnu, tas ir, Tjumenas rajona.

-    Arprats! - iesaucas musu operaciju masa Inna. - Man Tjumena dzivo draudzene, Irina. Laimiga, vares dzivot tropos.

-   Talak, - es turpinaju, petot jauno ekvatora liniju uz Afrikas pusi. - Jaunais ekvators ies caur Gfu…

-   Gfu? Gra! Tatad dzivosim siltuma. Gn kazokus vairs neva­jadzes pirkt! Citadi mes par tiem vien runajam! Iedzersim uz to, - sievietes atdzivojas. - Nekadus «ne», nekadus «ne»… Ejam, ejam uz to istabu. Aleksej, ielej!

Izdzeram pa glazitei. Es atgriezos pie globusa. Parejie sekoja man un, sastajusies loka, skatijas. Es saku diktet:

-    Tana, raksti! Talak jaunais ekvators ies caur Saratovu, Donecku, Atenam un skersos Saharu Ahagaras plakankalnes rajona.

-   Starp citu, - piemetinaja Aleksejs, - jaunais ekvators iet caur vienu no divam Saharas plakankalnem. Gn otrai ir intere­sants nosaukums - Tibesti.

Man ienaca prata, ka plakankalne ar divaino nosaukumu Tibesti varbut ari ieklausies secinajumos, kad analizesim plane­tu Zemi, bet es atmetu so domu un turpinaju petit jauna ekva­tora liniju.

-     Ta! Jaunais ekvators pa diagonali skersos Atlantijas okeanu un tiesi caur Horna ragu izies bezgaligajos Klusa oke­ana plasumos uz Japanas pusi caur neskaitamajam Mikronezijas salam. Starp citu, jaunais ekvators ies caur Fidzi salu.

-   O! - iesaucas sievietes, atceroties smarzas.

-    Talak jaunais ekvators skersos Japanu Tokijas rajona, Vladivostoku, Kinas ziemelus, Citu, Baikala ezeru, Krasnojarsku un no turienes ies uz Tjumenu, no kuras mes sakam sekot ta linijai.

-    Tatad Krievija bus ta, ka tagad Brazilija, - ieteicas kada sieviete.

-    Paskatieties! - es iesaucos. - Attalums no Kailasa lidz tagadejam un jaunajam ekvatoram bus gandriz vienads. Tatad Muzigais Kontinents mainisies pavisam maz… tadel jau tas ari ir muzigs, ne velti to sauca par Sveto Salu.

-   Bet kuras vietas bus dzivei vislabakas, kad Zemei bus jauns ekvators un jauns Ziemelpols? - ievaicajas Seliverstovs.

-    Ekvators diezin vai bus dzivei vislabaka vieta - tur ir parak karsti. Tropos ari ir par karstu. Vislabak ir dzivot subtropos vai mere­na klimata josla, - es teicu un paraudzijos uz globusu. Nu ta, labakas vietas dzivei uz Zemes bus silta Ziemelu Ledus okeana piekraste, Taimiras pussala, Jakutija, Kolima, Cukotka, Kamcatka…

-   Tad nu gan zekiem Kolima bus labi, - atskaneja replika.

-  Mja… Vai patiesi tiks kloneti ari zeki? - zem deguna nomur­minaja Olga.

-    Lidzsvars starp labo un launo, - atsaucas Aleksejs un, pacelis galvu, iesanis palukojas uz Olgu.

-   Mes tacu te nerunajam par cietumu, bet par dzivas Zemes zinatnisko geografiju. Labak paklausieties, - stingra balsi teica Seliverstovs, uzacis saraucis un visus aplaimodams ar dusmigu skatienu. - Klusu! Turpiniet, Ernst Rifgatovic!

-   Obas, Jenisejas un Lenas baseins parklasies ar bagatigu tropu augu valsti, tur, ta sakot, bus jauna Amazone…

-   Gn pie mums bus ari piraijas, - kads nevareja nociesties.

-   Klusu! - vel vairak saraukdams uzacis, teica Seliverstovs.

-   Atvainojiet, Sergej Anatoljevic, bet man no tam ir briesmigi

bail. Es, atvainojiet, sodien varu runat, ko vien velos, ir tacu mana jubileja. Vel sagribesu, lai jus mani apprecat! Atteiksieties, vai? Nu?

Seliverstovs panema no skapja izkalteto piraiju, ko biju at­vedis no Amazones, un, ierukdamies «r… r… r…», izdarija biede­josu kustibu uz gavilnieces pusi. Visas sievietes spiegdamas bija lauka no kabineta.

-    Ak, cik labi! - Seliverstovs uzelpoja un aizvera durvis. - Turesu piraiju roka, ja naks ieksa, tulin saksu baidit. Saprotiet, man tacu ir zel, es, Tibetas ekspedicijas dalibnieks, sezu tur un izklaideju damas. Man tacu te ir interesanti. Es tacu neesmu nekads aksts!

-   Paldies, Serjoza. Ludzu, pasauc Tanu un Olgu, bet Aleksejs lai izklaide. Pacuksti vinam uz auss.

-   Nu labi.

-   Tana, raksti! - es teicu un paskatijos uz Seliverstovu, kas petija globusu.

-    Tatad dzivosanai loti labas vietas bus Alaska, Kanadas ziemeli un Grenlande, kur klimats bus merens vai subtropisks.

-   Ne jau velti Grenlandei ir tads nosaukums; green nozime zals, land - zeme, tatad - Zala zeme. Tie, kas devusi so nosaukumu, drosi vien zinaja, ka ta bus, - parliecinati teica Seliverstovs, un bija skaidri redzams, ka vinam gribas atgut nokaveto zinatnisko apspriesanos pec ilgas nonemsanas ar sieviesu izklaidesanu.

-   Loti laba vieta ar tropu un subtropu klimatu bus Antarktida.

-   Bez saubam, - teica Seliverstovs, petidams globusa apaks­dalu.

-   Amazones baseins apaugs ar skujkoku mezu, lidzigu tam, kads tagad ir pie Obas un Jenisejas. Bet pareja Dienvidamerikas

teritorija bus subtropi un pat tropi. Diemzel visa ASV teritorija un gandriz visa Meksika bus klata ar biezu ledus kartu - ka tagad Antarktida.

Atveras durvis, ienaca bars sieviesu un sastajas ap globusu, nepieversot nekadu uzmanibu ruk­sanai «r… r… r…» un pi- raijas vicinasanai.

-    Piraijas no Amazo­nes parpeldes uz Sibirijas upem un ieklus ari Bas- kirijas upe Belaja, - Seli­verstovs centas izska­tities pec iespejas drau­digaks.

-     Klusak, meitenes! Paklusejiet, mes jau bei­dzam, - es stingri teicu. - Kas bus ar Afriku? Vis­ticamak, ka Saharas vie­ta izaugs biezi tropu me­zi, bet Afrikas dienvidos izveidosies milzigs tuk­snesis. Indijas, Taizemes un vairaku tam tuvuma esoso Klusa okeana val­stu klimats klus vesaks, bet pilnigi piemerots dzivosanai. Kina klus kar­staks. Baikalu ietvers biezi tropu mezi, tur dzi­vos anakondas, krokodili un citi tropu dzivnieki…

-      Es redzeju filmu «Anakonda» un varu drosi teikt, ka Seliverstovu anakonda aprit nevaretu, - vins ir parak liels, - ga- vilniece iekrita starpa.

Seliverstovs hipno­tizejosi paskatijas uz vinu un biedinosi iesnacas «s… s… s…», acimredzot telodams anakondu.

-   Bet es tevi tulin ap­risu, - gavilniece pargaja uzbrukuma un, piegajusi pie Seliverstova, sirsnigi noskupstija vinu uz lu­pam, teikdama, ka katra sieviete ir kaut kas no cuskas.

-    Nu gan, - Seliver­stovs samulsa.

-  Vai tas viss jaraksta? - dzeligi pavaicaja Tana. - Nu, pabeigsim tacu un pec tam padejosim, labi?

-   Tatad, - es kartejo reizi partraucu calosanu,

Amazone apaugs ar skuj­koku mezu

- labi bus dzivot Mas­kava, Perma, Murman- ska, Zviedrija, Somija, Norvegija. Tur nebus zie­mas, bet daba lidzinasies

Kanariju salam. Rietumeiropa bus mazliet aukstaks, bet silts pietiekami.

-   Es visu muzu esmu gribejusi aizbraukt uz Kanariju…

-   T… s… s…, - nosnaca Seliverstovs, iejuzdamies Cerbera loma. - Cln kas notiks ar Australiju?

-   Man skiet, ka Australija mainisies maz. Bet es domaju, ka no juras atkal pacelsies milzigais bijusas Atlantidas galvenais kontinents, kura galejie punkti bus Australija un Lieldienu sala, - es hipotetiski pratoju, grozidams globusu. - Sis lielais kontinents ietvers sevi visas tagadejas Mikronezijas, Polinezijas, Indone­zijas, Jaunzelandes, Filipinu, Jaungvinejas, Havaju un Marsala salas.

-    Nemiet vera, - Seliverstovs pacela raditajpirkstu, - ka nevajag jaukt Atlantidu ar Atlantijas okeanu.

Visticamak, ka Sahara par­vietosies uz Afrikas dienvi­diem

- Starp citu, - es piekritosi piebildu, - Atlantidai, kas pastave­ja aptuveni pirms miljons gadiem, bija daudz kontinentu un salu. Galvenais kontinents atradas Klusaja okeana un ietvera sevi ari Australiju. Sis legendaras Atlantidas kontinents saskana ar Blavatskas teikto nogrima pirms 85 000 gadu. Tas bija Pasaules Pludu laika, ko izraisija Zemes ass parvietosanas.

Baikala rajona dzivos ana­kondas un citi tropu dziv­nieki

Maskava nebus ziemu

Tads acimredzot izskatijas Atlantidas konti­nents

-   Bet kapec Atlantijas okeanu sauc varda, kas tik loti atga­dina vardu Atlantida? - vaicaja Tatjana.

-   Lieta ta, ka tiesi Atlantijas okeana, domaju, Bermudu trij­stura rajona, bija liela sala, uz kuras pec Pasaules Pludiem, tapat ka Muzigaja Kontinenta, atlanti vareja izdzivot (bet varbut atlanti uz turieni parcelas no Muziga Kontinenta!). So salu, izmantojot senus manuskriptus, aprakstijis dizais Platons, tapec ezoteriska- ja literatura to sauc par Platona salu. (Jz Platona salas atlanti dzivoja loti ilgu laiku, viniem bija kontakti ar ariesiem (egip­tiesiem u.c.), un tiesi vini tur dzivoja pirms 850 000-12 000 gadu. Platona sala nogrima pirms 12 000 gadu, kad taja ietriecas Tifona kometa. Sis salas del, uz kuras dzivoja pedejie atlanti, okeans ari ir nosaukts par Atlantijas okeanu. Bet man nezin kapec liekas, - es mazliet padomaju,- ka… tagad pec Zemes ass novirzisanas un jauniem Pasaules Pludiem (nedod Dievs!) Platona sala atkal iznirs no okena dzilem. (Jn nav iz­slegts, ka reize ar to uzpeldes ari pedejo atlantu celtas piramidas un citas buves.

Tobrid es pat iedomaties nevareju, ka pavisam driz, kad busim ekspedicija Tibeta, iegusim ticamas zinas, ka atlanti uz Muziga Kontinenta dzivojusi daudz ilgaku laiku un organizejusi ta saucamo jogu valsti.

-   Dabiski, - es turpinaju, - ka, palielinoties sauszemes teri­torijam un paradoties jaunam Atlantiskam kontinentam Klusa okeana rajona, celsies okeanu udens limenis. Tapec zemienes esosas valstis appludis. Manuprat, nogrims Lielbritanija, Holande, Belgija, Vacijas ziemeldala, Polija, Bulgarija, dala Italijas, dala Ukrainas, dala Francijas…

-   Ak kungs, un ka tad smarzas…

-   Talak, - es skali teicu, - janogrimst dalai Saharas, Kongo, Gabonas, Angolas, Egiptes, Sudanas, dalai Sauda Arabijas un Irakas. Ieverojama dala no Amazones deltas ari parvertisies par

juru. Janogrimst tiem Kanadas rajoniem, kas ir pie Hudzona lica.

-   Gn kas nogrims Krievija?

-     Obas, Pecoras, Jenisejas, Ojenokas deltas un Sankt- Peterburgas rajona jaizveidojas siltam juram. Paplasinasies Kaspijas jura un appludinas dalu Volgas, dalu Gralas un dalu Kazahstanas. Man nez kapec skiet, ka Kazahstanas vieta bus tuksnesis.

-   Peterburga nogrims?

-Ja.

-   Gn kas notiks ar Muzigo Kontinentu, - Olga painteresejas.

-   Es ari gribeju to pavaicat, - teica Aleksejs, - caur pieri palukodamies uz Olgu un sanemdams preti tadu pat skatienu.

-   Muzigais Kontinents vai, ka Blavatska to sauc, Sveta Sala… - es iegrimu domas. - Manuprat, tas paliks tads pats, ka bijis… tapec

jau tas ir muzigs. Man skiet… pats nezinu, kadel… ka Muzigajam Kontinentam ir stipra un cieta ass, kas iet Zemes dziles un nav paklauta magmas kustibai, parvietojoties Zemes asij. To es ne ar ko un nekad nevaresu pieradit, bet es ta domaju.

-   Vai sapratat, kas notiks ar Zemi, ja tas ass nobidisies un Ziemelpols parvietosies uz Amerikas Savienotajam Valstim? - Seliverstovs pamacosi noskaldija un, pacelis galvu, vaicajosi paskatijas uz sievietem.

-   Labi bus, un kas tad ir! - atsaucas gavilniece.

-    Labi jau labi, tikai musu nebus! Nebus Maskavas, (Jfas, Parizes, Nujorkas… bus pavisam citi cilveki, bus pavisam citas pilsetas, - es skumji noteicu.

-   Cilveki no megenes, - Olga piebilda, pakasijusi pakausi.

-  Pareizak sakot, rekloneti cilveki, - precizeja Aleksejs, labi zina­dams, ka neviena no jubileju svinosajam sievietem neko nesa­pratis.

Krievijas teritorija izveidosies vairakas siltas juras

-   A… a…

Baikals

Iesledza muziku. Viriesiem ta ka bija pienacis laiks lugt damas uz deju. Darbs beidzas. Bet dejot negribejas. Aleksejs paspera soli uz sieviesu pusi, bet virpam cela gadijas Seli­verstovs, un Alekseja dejosa­nas nodomi izjuka.

-          Nu ko, meitenes, - es skali vaicaju, - jubileja uz pusem ar geografiju? Nu, un kas? Originali! Vai atceraties to lietu ar Baikala ezeru?

-          Atceramies! Gn ka vel atceramies! Jus tris menesus mus ar to ezeru spidzinajat.

-         Nu, un kur tas atrodas? - es jautri pavaicaju.

-    Nezinam un negribam zinat, - damas viena balsi atbildeja.

Bet stasts par Baikalu ir tads. Pirms kadiem cetriem gadiem, iznakdams no opera­ciju zales, sastapu savu to­reizejo sekretari Natasu Ma- kejevu divu damu - Gulnaras Perlevskas un Larisas Jurcen- ko sabiedriba. Vinas par kaut ko sarunajas. Padzeru teju un nezin kapec pavaicaju:

-   Kur atrodas Baikals?

Natasa Makejeva iepleta jau ta apalas acis un nedrosi sacija:

-   Pie Maskavas.

Gulnara Perlevska saka smieties un caur smiekliem izmocija:

-   Nu, Natasa, tas nu ir par daudz! Cik tev skola bija geogra­fija? Visiem ir labi zinams, ka Baikals ir Kazahstana.

-   Nekas tamlidzigs, - iebilda Larisa Jurcenko, - Baikals ir Kirgizija - skaidri zinu.

Iepletu acis. Tas, ka sievietes tik slikti orientejas geografija, man skita parsteidzosi un interesanti. (Jn es nolemu izdarit so­ciologisko aptauju par to, kur atrodas Baikals.

Aptaujaju 100 (Jfa dzivojosas sievietes un 100 viriesus. Ta man izdevas atklat interesantu «dzimumu» ipatnibu attieciba uz sa ezera atrasanas vietas zinasanu vai nezinasanu. Viriesi zinaja, kur atrodas Baikals, un atbildeja:

-   Austrumsibirija, blakus Irkutskai.

Bet krievu sievietes… Vairak neka 60% sieviesu vispar nebi­ja nekada prieksstata, kur sis ezers atrodas, un vinas uz labu laimi parskaitija visus bijusas Padomju Savienibas geografiskos regionus, sakot no Baltkrievijas un beidzot ar Vladivostoku. Aptuveni 30% sieviesu zinaja, ka Baikals atrodas Sibirija, bet jauca tuvakas pilsetas nosaukumu, visbiezak minot Novosi- birsku. Nedaudz mazak par 10% zinaja, kur Baikals atrodas.

Bet pats interesantakais bija tas, ka si neliela sieviesu grupa, kas zinaja Baikala atrasanas vietu, drizak bija uzskatamas par neveiksminiecem personigaja dzive, jo bija vecmeitas.

Balstoties uz to, es pat izdariju secinajumu, cik kaitigi sievie­tei ir zinat Baikala atrasanas vietu, un kada reize skali pazinoju:

-   Milas krievu sievietes! Pat ja jus zinat, kur atrodas Baikals, aizmirstiet to!

Tadu pat sociologisko aptauju es izdariju ASV un ari aptau­jaju 100 viriesus un 100 sievietes. Toreiz es ilgaku laiku uzture­jos Vasingtona un Dalasa (Teksasa). Es uzdevu jautajumu:

-     Kur atrodas Micigana ezers?

Vispirms pateiksu, ka Micigana ezers ir pats lielakais ASV, un ta krastos atrodas Cikaga.

Eksperimenta rezultati bija aptuveni tadi pasi ka Krievija un apstiprinaja «dzimumu» atskiribas geografijas zinasana. Gandriz 100% viriesu parliecinati atbildeja:

-   Micigana ezers atrodas ASV ziemelos blakus Cikagai.

Bet amerikanu sievietes… Gandriz 70% sieviesu vispar nebija nekada prieksstata, kur atrodas sis ezers, un vinas nosauca pat tik fantastiskus variantus ka Meksika un Pakistana, pie tam daudzas no vinam domaja, ka Meksika ir ASV stats, nevis atse­viska valsts. Bet kada pardeveja sajauca Ajovas statu ar Angolu, stastot, ka tur ir daudz negeru. Aptuveni 20% sieviesu zinaja, ka Micigana ezers atrodas ASV ziemelos, bet nevareja atbildet par ezeram tuvako pilsetu, visbiezak minot Bostonu, tin ari tikai aptuveni 10% sieviesu skaidri zinaja, kur atrodas Micigana ezers, un diemzel ari lielaka dala no vinam bija vientulas.

Kada ballite, uz kuru mani uzludza amerikani, es pastastiju so stastu un ari skali pazinoju:

Natasa Makejeva

- Dargas amerikanu sievietes! Pat ja jus zinat, kur atrodas Micigana ezers, aizmirstiet to!

Piezimesu tikai, ka eksperimenta gaita es nenemu vera to cil­veku atbildes, kas bijusi sajas vietas - pie Baikala Krievija un pie Micigana Amerika.

Sie eksperimenti mani ta parsteidza, ka par so temu es pat sarakstiju dzejoli. Citesu seit dazus fragmentus.

I dala

Tris meitinas snabi dzera, Dziesmai plasi muti vera. Traki jautri gaja mums. Tad man radas jautajums - Man, luk, loti zinat gribas - (Jn tas nav vis pargudribas -, Vai jus zinat to vai ne - Kur ir Baikals jamekle?

-   Ai, - Natasa atbildeja, - Berniba es dzeru teju, Mums jau skola galva dzina. Kola, teicamnieks, ka zinams, Asi pateica tulit -

Vai nu tads uz mutes krit - Ka to zina liels un mazs - Baikals ir pie Maskavas.

Gulnara pie varda tiek,

-   Tev gan cobers jaieliek! Ai, Natasa skaistaka,

Tu jau nesajedz neka. Tu ar savu vidukliti Izskaties patiesam gliti, Tikai zini, mila mana, - Baikals rodams Kazahstana.

-   Ko jus, meitenes, te darat, Runajat pavisam garam, - Atbildeja tam Larisa.

-   Ak, jus dumjas gan pavisam - Ezers sis ir Kirgizija, Vienigais tur vienmer bija

Visa Kirgizija - taja. Kirgizi cel krastos majas, Ta ka sakali tur mit, Zivis ker, lai ir ko rit.

Kas man meli kulstit lika? Maciba man laba tika. Dailas visas trejas damas,

Gudras, nelecigas, ramas, Tacu - Baikals Piemaskava, Tur, kur kirgizs tikla sava Zivis ker ka sakalis, - Te nu saiet sviesta viss! Vardu sakot, Emst, beidz Gn uz Kazahstanu steidz.

Keros lietai stingri klat - Saku visus aptaujat. Izradas, ka ezers mans Daba biezi sastopams. Baikals, skiet, ir Gralos. Baltkrievija mekle to!

- Nu, bet, luk, Vano - gruzins, Kas patiesam visu zin, Teica, Baikals ir Telavi, - Vestija reiz Sveta ari. Labi sacits, neko darit - Vano pareizo iet taku - Baikals - Peterburgai blakus.

Gzbekijas dels Karimovs, Kuram sieva musu Rimma, Stastija, ka reiz ar traliem Arala tam gajis zali, Lidzas - Baikals bija placis, Vina suns tur valgmi lacis. Sirdarja, ta iztek ara, Angara tikt ieksa karo Araludentinu tempt,

Visu dabu postit te. Vardu sakot, Arals zus, (Jn tur Baikals vainigs bus. Nu, bet musu dakterite Venera, visnotal glita, Tomer saka - viens ir tas. Kur gan ezeru so rast? Laudis teic - tur blakam Birska, Ai, ne ta, - Novosibirska.

Kur gan atrodas Baikals? Varbut pateiks aksakals? Vins nevienam nepiekrit - Kosmosa sis ezers vid! Tikai, luk… nav Irkutskas. Atbildei ta ka par maz.

II dala

Atlidoju Vasingtona, Klusi jautaju, ko doma, Kadai damai augstas slakas, Lai ta man no tiesas saka - Kur pie jums leiks Micigans? - Mani nebaida pat gans, Atbild, - Anglija to rast, Lidzas Nujorkai ta krasts.

- Bet kur Cikaga ir jums? - Skalak skan mans jautajums, Soreiz visai izbrinits.

Damai tas nav migla tits - Saka - tur es divreiz biju, Ezeru pat saskatiju, Meksika - ta saucas stats, Tur tas ezers ir viens pats, Traku veju sakults viss. Krastos ta ka sakalis Meksikanis dzivo vien, Zivs tam tiklos ieksa lien.

Kas man meli kulstit lika? Atkal maciba man tika. Gudras damas seit no tiesas, Lai gan skaistas, kuplas miesas, Bet kad galva galigs sviests, - Meksikanis apmeties Cikaga, kas Piemaskava, - Tad es jutu - labi nava. Ta ka vienreiz, Ernest, proties CIn uz Pakistanu dodies.

Tomer keros lietai klat -

Saku visus iztaujat.

Sapratu driz - micigani

Ta ka daba huligani

Visur izplatiti plasi.

Kalifornija - rod asi.

Bet tad saka kada mis -

Jus man ticiet, tiesam, pliz,

Man viens ebrejs, vards tam Zino,

Apgalvoja, ka vins zinot,

Ka ir Izraela taja.

Zino loti ticet vajag - Ebrejietes krastos mit, Arabus steidz aplaupit, Kaut no krievu zemes plasas Nesen ieradusas pasas.

Musu kovbojs Rodnejs Dzonis Neapstridama teic toni - Vinam neliek mieru doma - Esot tada upe - Dona (Jn ta sakas Micigana, Beigas - Atlantija mana. Nu, un krievu submarini, Katra krava - simt marinas, Zagsus Micigana brauc, Krasta izlaiz spiedzu daudz. Viltigas tas un tik skaistas, Ka ik calim acis laistas. Gn pat musu kovbojs Dzonis - Nu jau klusinata toni - Stasta, ko vins redz un doma - Tas ir baigas sausmas - Dona. Nu, bet Dzekijs, pederasts, Geografiju zin tas, Saka Dzonim - tas ir garam, Vai tur Donu atrast varam! Amazone ara plust, Atlantija galu gust.

Braziliesu submarini Nevizina vis marinas.] - Kur gan ir sis Micigans?

Lai man roka butu gans! - Saka vinam peksni Dzonis Sava skarbakaja toni. - Vins ir rasn, vins ir spiegs! Lai ne smakas nepaliek! Kads mus piecakaret licis - Micigans ir Donas licis!

Tikai, luk, nav Cikagas. Atkal zinams nav nekas. [2]

Dzejola treso dalu, kur notiek sievietes laimes analize atka­riba no ta, cik labi vina zina geografiju, es nolemu lasitajam aiz- taupit. Tur ir parak daudz nopietnas filozofijas. Bet nopietnibas saja gramata jau tapat ir loti daudz. Vel vairak, patiesiba jau nopietniba, filozofija un piedzivojumi tikai tagad sakas.

Bet taja junija vakara, kad mes ar Tatjanu, Olgu un Alekseju, nogurusi no saspringtas domasanas par seno cilveku tragisko vestijumu, sedejam kopa ar sievietem, kuras ari bija nogur­dinajusas dzimsanas dienas svinibas un Sergeja Seliverstova Cerbera loma, es domaju par to, ka sievietes psihologiskaja zina tomer loti atskiras no viriesiem. Tas, protams, neattiecas tikai uz vinu hipertrofeto interesi par smarzam vai Baikala uzdoto miklu, bet pirmam kartam uz to, ka sievietes vairak dzivo ar dveseli, akcentu liek galvenokart uz jutam, kuras izraisa kaut kads pavisam mulkigs faktors, un pievers maz uzmanibas tadiem konkretiem faktiem ka kaut kada objekta geografiska atrasanas vieta.

Bet jutas pirmam kartam ir zemapzinas atributs, ko iedarbina cilveka dieviskais ieksejais Es. Tapec sievietes it ka ir tuvak Dievam un daudz retak neka viriesi ir tadu launu darbibu iemesls ka kari un tamlidzigas lietas. Bet sikais sieviesu sasutums un asaras par slikti domatu padomu, perkot kazoku, vai par to, ka ari kada cita sieviete smarzojas ar Kenzo, ir piedodams - tas viss ir mili un cilvecigi.

-    Pec jusu jautajumiem par Baikalu mes jutamies tadas mulkes! Bet pec tam, kad jus pastastijat, ka tikai nelaimigas zina, kur tas atrodas, mes ne tikai negribam to zinat, mes pat baidamies braukt uz turieni, - smiedamas teica gavilniece.

-   Nu - un labi. Taisamies uz majam. Vai soferis jau masina?

-Ja.

Kapjot lejup pa kapnem, aizmugura atskaneja balss:

-  Visu vakaru tas vien bija jaklausas - 6666. Starp citu, vinai vajadzetu nopirkt kazoku par 6 tukstosiem 666 rubliem.

Seno cilveku tragiska vestijuma sataniskais elements

Kamer mes atras palidzibas masina izvadajam cilvekus pa majam, es erti iekartojos sturi un atkal saku domat par seno cil­veku tragisko vestijumu.

Kad beidzas visas pardomas par musdienu cilveka fatalo lik­teni iespejamas Zemes ass nobides laika (nedod Dievs!), ko papildinaja analize par atlantu izdzivosanu sajos apstaklos, mani parnema genetiskas nepilnvertibas sajuta reize ar domu, ka Dievs mus ir apdalijis, kas negaiditi parauga sasutuma. Kapec? Es meginaju koncentreties, lai izprastu sasutuma iemeslu, un tikai otraja vai tresaja meginajuma sapratu, ka iemesls ir tik banals un vienkarss, ka man pat neerti par to runat, kur nu vel atkartoties. Tas ir tapec, ka musu sabiedriba ir parak daudz mera sajutu zaudejusu un «paredusos» cilveku vai, ka medz teikt, tadu, kas slimo ar zvaigznu slimibu. Siem cilvekiem pat

Sievietes ir tuvak Dievam un daudz retak neka viriesi ir launu darbu iemesls

acis ir citadas, kaut kadas sataniskas, kas ignore visu sev apkart un staro pasmilas pilnas. Siem cilvekiem viss Mans skiet dieviski pilnigs, drosi vien ari taisno zarnu ieskaitot.

Zvaigznu slimiba visbiezak rodas tad, kad cilveks sabiedriba ienem lidera pozicijas. Tapec atbilstosi vinu vadosajai lomai sadu slimnieku izraisitais launums pieaug geometriska progre­sija. Lai to saprastu, iztelojieties, ka uznemumu vai valsti vada garigi slims cilveks, piemeram, sizofrenikis. Pie sizofreniska rak­stura divainibam vel var pierast, zinot laiku, kad sefa uzvediba paradisies novirzes un kadas tas bus, bet piemeroties sadas zvaigznu slimibas parnemta cilveka sataniskajai butibai nav

Mes nezinam, kur ir Baikals!

iespejams, jo nav iespejams visu laiku tikai iztapt, izdabat un but par peleko peli, apspiezot sevi visu labo.

Bet galvenais Jaunums, kas nak no zvaigznu slimibas, ir tas, ka Dieus - uiltvardis, piemeram, naftas karala vai kada cita vei­dola, parversot cilvekus par iztaponam, varmacigi novers tos no ista Dieva, liekot skerslus garigai izaugsmei. Tikai vara par cil­vekiem, un vara par katru cenu. Saja situacija iztelojieties, ka smalkas energijas apbrinojamas tehnologijas, kas pirmam kartam balstas uz Gara speku un cilveka dievisko butibu, nonak zvaigznu slimibas parnemto rokas - vini nekavejoties parvertis tas par savas personigas varas noturesanas un palielinasanas ieroci. Pietruks garigo bremzu. Ar zvaigznu slimibu lielaka vai mazaka mera slimo milzigs skaits cilveku, un pat atseviskas val­stis (pasreiz pec PSRS sabrukuma - Amerikas Savienotas Valstis) saslimst ar so kaiti. Tiks radits arkartigi specigs psi- hotronais ierocis, tiks kloneti briesmoni… un atmaksa par to bus Zemes pasattirisanas, parvirzot savu asi par 6666 kilometriem, un kartejie Pasaules Pludi bus klat. Zvaigznu slimibas parnemtie pazudinas visus parejos.

Kapec es, sakdams rezumet pardomas par seno cilveku tra­gisko vestijumu, peksni saku domat par zvaigznu slimibas par­nemtajiem cilvekiem un secinaju, ka tiesi vini ir cilueku sa­biedribas inde, kas var novest pie globalas katastrofas? Varbut sis nenovidigas, skaudigas un savtigas pasmirdzosas zvaigznes man ir ta apnikusas, ka es, jutot personigu nepatiku, sabiezinu krasas un parverteju vinu kaitigo nozimibu. Bet varbut man ir taisniba. Dzive radis.

Vienalga, vai man ir taisniba vai nav, man skiet, ka seno cil­veku tragiskais vestijums skaitlu 6666 veida, kas mums nodots ar sveta Kailasa kalna augstumu un liecina par Zemes speju pagriezties par tikpat kilometriem, skaidri norada uz vel vienu aspektu - satanisko. Es ceru, ka lielaka dala no mums tic

Zvaigznu slimiba

Satana, Velna un parejo launo speku esamibai, ko zinatnieki sauc par negativo psihisko energiju. Sie sataniskie speki censas iemitinaties cilveka, vispirms radot tikai zvaigznu slimibas pazimes. Ja sataniskas energijas cilvekos klust parak daudz, ta jau sak iedarboties uz Zemi ka dzivu butni, uz Zemes Garu, tapec Zemei rodas nepieciesamiba attirities no sataniska pirm­sakuma.

Ka attirities no sataniskas energijas? Atbilde ir tikai viena - pagrieziens par 6666 kilometriem. Kapec tiesi par 6666 kilo­metriem? To acimredzot ir noteicis Raditajs.

Tapec ari skaitli 6 tauta uzskata par sliktu skaitli, 66 ir vel sliktaks, 666 - vel sliktaks, bet 6666 - ipasi slikts. Skaitlis 6666 ir globalas katastrofas vai apokalipses skaitlis, kas sak dar­boties, kad sataniskais pirmsakums Zemes iedzivotajos ir iesaknojies bezgala stipri.

No sataniska faktora, ko simbolize skaitlis 6, cilveks var atbrivoties pats, no 66-cilveku grupa (valsts), no 666- visa cil­vece kopa, bet no 6666- tikai ar planetas Zemes palidzibu. Nez kapec man galva ienaca si doma, bet es to atbidiju nostak, lai sodien pie tas vairs neatgrieztos.

Ja balstamies uz domu, ka Zeme no sataniska faktora atbrivojas, pagriezoties par 6666 kilometriem, tad var pienemt, ka sesnieki nav sataniski, bet gan pozitivi skaitli, jo ir saistiti ar atbrivosanos no sataniskas energijas. Kapec gan tauta tos uzskata par sataniskiem?

Atbildet uz so jautajumu nav viegli. Ticigie cilveki zina, ka ikviena atbrivosanas no sataniskas energijas ir saistita ar ciesanam. Tapec cilvekiem, ciesot un jutot satana izdzisanu no sevis, sie no zemapzinas dzilem uzpeldejusie un mums neizpro­tama veida ar smalkas pasaules likumiem saistitie sesnieki rada asociacijas ar sataniskiem skaitliem. Iespejams, ka saja sakariba sesnieki ir atbrivosanas skaitli no sataniskas energijas,

lai gan sataniskais elements tik un ta sesniekos ir, ja jau reiz tas tika pielaists pie Dveseles un tas ir jaizdzen.

Nevar izslegt ari, ka sesnieki patiesiba tomer ir sataniski skaitli, bet Zemes atbrivosanas no sataniskas energijas, pagriezoties par 6666 kilometriem, ir filozofijas nolieguma nolieguma likuma mehanisms. Tas nozime, ka sataniskais elements tiek izdzits, radot mehanismu, kas lidzigs sataniskajam, bet noliedz to.

Starp citu, nolieguma nolieguma likumu samera biezi izman­to psihoterapeiti, arstejot neirozes. Tiek atrasts kairinosais fak­tors, kas izraisa neirozi. Pavisam nesen, kad es biju arkartigi noguris, katru dienu stradajot lidz trijiem nakti, mani loti paze­moja kads cilveks, un man sakas neiroze, kuru sajutu ka ipat­neju kamolu dvesele. Zales nelidzeja. Mani izarsteja psihote-

Sesnieki ir skaitli, lai atbri­votos no sataniskas ener­gijas, lai gan … sataniskais elements tik un ta sesnie­kos ir, ja jau reiz tas tika pielaists pie Dveseles un tas ir jaizdzen

rapeits Jevgenijs Ivanovics Maksimovs, kas piespieda mani atcereties so cilveku, bez mitas atkartodams: «Nu pamegini, izsauc man neirozi! Maita tads!»

Runajot par sesnieku satanisko aspektu, nevaru ne apgalvot, ka tie ir saistiti ar satanisko energiju, ne ari dot pozitivu rakstu­rojumu par sesniekiem ka sataniskas energijas izdzinejiem un dveseles atbrivotajiem no negativa (sataniska) komponenta. Prieks ta mans prats ir parak vajs. Varu tikai pateikt, ka Dieva raditaja pasaule ikviens dzives elements pilda vismaz divas funkcijas, kas biezi vien ir pavisam pretejas. Tas var attiekties ari uz nostastiem apvitajiem sesniekiem. Bet kaut kas sajos sesniekos ir! Ne jau velti sveta Kailasa augstums ir 6666 metri, bet attalums no Kailasa lidz Ziemelpolam - 6666 kilometri.

Dargo lasitaj, vestijums par sesniekiem (un devitniekiem) saistiba ar Zemes uzbuvi tikai sakas. Sis mistiskas temas turp­maka zinatniska analize, no kuras rezultatiem man mati sacelsies stavus gaisa, bus izklastita nakamajas nodalas, pec

kuru izlasisanas mes visi drosi vien iesauksimies: «Paldies jums, Atlanti!»

Atras palidzibas masina, ar kuru mes visi braucam, palecas uz cina, un es ar galvu pret kaut ko sapigi atsitos.

- Andrej, netrako, tu tacu neved malku! - atskaneja kada balss.

Grihejas paplapat par kaut ko piezemetaku, piemeram, pa­meginat saprecinat Seliverstovu ar gavilnieci. Sakopoju visu savu gribasspeku, lai nenovirzitos no domas par sesniekiem.

«Labak es mazliet pafantazesu bez realiem zinatniskiem pieradijumiem,» domas sev pateicu, «un, turpinot temu par sesnieku satanisko aspektu, centisos pec kartas izprast, kada loma ir vienam, diviem, trim un cetriem sesniekiem.»

Domas saverpas un saka svaidities, nevarot atrast tadas mistiski filozofiskas analizes sakumpunktu, bet, kad masina kartejo reizi palecas uz cina, sakumpunkts iezimejas pats no sevis - ciesanas, par kuram jau runaju.

Psihoterapeits Jevgenijs Ivanovics Maksimovs sava prakse izmanto nolieguma nolieguma likumu

Japasaka bez aplinkiem, ka ciesanam un lidzcietibai Austrumos tiek pieskirta loti liela nozime. Jo vairak cilveks cies, jo labak, vai Cietiet uz veselibu, vai Cilveks, kas cies, ir vis­labakais cilveks - ta telaini skan tukstosiem Indijas skolu pamat­postulatu. Sis skolas ir specializejusas uz ciesanam un piespiez cilvekus ciest. Loti interesanta ir so ciesanu skolu attieksme pret nabagiem un ubagiem, kuru varetu fomulet sadi: «Cik laimigi cil­veki - cies visu muzu.» Par galveno arstniecibas metodi sis sko­las uzskata lidzcietibu, kas vispirms saasina cilveka ciesanas, pec tam palidz vinam attirities, un tad, beidzot, nak atvieglojums, jo negativa sataniska energija ir izdzita. Pie tam, jo vairak cilveks cies, jo augstaka pakape vins atbrivojas no sataniskas energijas.

So divaino Indijas skolu, kas cilvekus piespiez ciest un tadejadi attirities, filozofiska butiba acimredzot ir loti dzila un nak no senatnes, kad cilveki bija garigi tuvaki Dievam, saprata, cik bistama ir sataniska faktora uzkrasanas cilvekos, jo var novest pie nelaimem, globalo katastrofu ieskaitot.

Cik laimigi cilveki - cies visu muzu

Bet sesnieki? Man skiet, ka skaitlis 6 kalpo par sataniska fak­tora mervienibu dzivu butnu dveseles un ir noslepumainas un mums pagaidam nesaprotamas dieviskas smalkas pasaules pastavesanas sastavdala - tas smalkas pasaules, kas radijusi To Pasauli, kur busim mes visi, un musu dveseles skaidriba tiks merita ar to, vai tur ir vai nav atrodami sie sesnieki. Tur, Taja

Man skiet, ka skaitlis 6 ir sataniska faktora mervie­niba dzivu butnu dveseles

Skaitlis 6 simbolize sata­nisko faktoru atseviska cilveka dvesele, un par to ir jamaksa ar ciesanam

Pasaule, mes klusim pa­visam citi, lai gan palik­sim pasi, gaidot nakamo reinkarnaciju uz Zemes. Gn, pilnigi iespejams, mums bus mazliet skumji, ka pagajusaja Zemes dzi­ve esam maz cietusi un neesam varejusi attiri­ties, izdzenot no sevis satanisko faktoru.

Man nav pieradijumu, bet man skiet, ka pastav noteikta ar ciesanam saistita sesnieku rindas gradacija. Proti, skaitlis 6 pats par sevi (tas ir - viens sesnieks) simbolize satanisko faktoru atse­viska cilveka dvesele, un par to ir jamaksa ar ciesanam, izdzenot nega­tivo satanisko energiju. Ja sataniskais faktors netiks izdzits, veidosies fiziska vai gariga slimiba vai - kas ir vel launak - zvaigznu slimiba.

Skaitlis 66, manuprat, ir simbolisks grupveida sataniska faktora perso­nificejums cilveku dveseles, piemeram, tas varetu attiekties uz kadu valsti. Maksa par to ir tautas pasmocisanas, ciesot no ieksejam represijam vai karu izraisisanas. Tadas grupveida sataniskas ietekmes piemers varetu but komunisms, kas Krievija sakas ar divainu frazi - Regs klist pa Eiropu, komunisma regs, un vacu fasisms ar lozungu - Deutschland uber alles\ Abas tautas - krievu un vacu - cieta ar­kartigi smagus parbaudijumus, kas bija maksa par grupveida zvaigznu slimibu. Vienai bija komunistisks (pasaules re­volucija), otrai fasistisks (augstaka rase) raksturs.

Skaitlis 666, manuprat, ir visparcilveciska sataniska faktora simbols un mervieniba. Par to jamaksa ar cilveku degradesanos un parversanos par mezoniem. Ir cilveki, kas doma, ka truli un aprobezoti cilveki ir laimigaki par gudrajiem. Pajautajiet sev - vai jus gribetu klut aprobezots? Jus, ne mirkli nedomajot, atbildesiet - ne. Stulbus cilvekus, un jo ipasi evolucijas degra- dantus, nepartraukti grauz skaudiba, bet pasa nepilnvertibas sajuta urda no ieksienes, zemapzina radot lielas ciesanas, jo zemapzina atceras sencu dizenumu un it ka parmet par satanisko greznibu degradeties. Stulbs degradants, protams, nav

spejigs to visu saprast un mokoso ieksejo nepilnvertibas sajutu pauz ar izmisigu gaudosanu Meness apspidetas naktis u… u… u…, kura skan viss vina apvainojums uz talajiem senciem, kas nav spejusi atbrivoties no visparcilveciska sataniska faktora un saslimusi ar visparcilvecisku, zvaigznu slimibu. Saja izmisigaja gaudosana u… u… u…, ko pavada akmens cirvja vicinasana neredzama pretinieka virziena, tiek izpausts dzili zemapzina iesedies sasutums par to, ka zaudet un iztirgot visus progresa sa­sniegumus var viena mir­kli, bet to zaudeta limena atjaunosanai bus vajadzi­gi simtiem tukstosiem gadu neatlaidiga darba, kas pilns ar briesmam un pazemojumiem.

Par mezoni kluvis cil­veks nekad nevares but laimigs, jo Dievs radijis Cilveku ka sapratigu, in­telektualu un dievisku butni, un dabiska dishar­monija dvesele nekad nenorims, spidzinot, spi­dzinot un velreiz spidzi­not degradantu. Vilks, pele vai varde ir daudz laimigaki par mezoni, jo Dievs tos ir radijis tiesi tadus un saja sakariba viniem ir sava vilka, peles vai vardes dveseles miers.

Zinatnisko tehnologiju progress ir dabisks un logisks, bet ari bistams ne tikai tadel, ka var tikt izmantots ka masu izni­cinasanas ierocis, bet ari tadel, ka cilveki var sa­slimst ar visu cilveci ap­tverosu zvaigznu slimi­bu, kas nes lidzi bais- migu sataniska faktora kombinaciju no trim ses­niekiem, un ta izpaudi­sies ka neizprotamas sli­mibas vai notiks kaut kas pilnigi negaidits (nokritis kometa utt.). Maksa par to bus atlikusas cilveces degradesanas un parver­sanas par mezoniem.

Man skiet, ka skaitlis 6666 simbolize globala meroga sataniska faktora klatbutni, kad tas ir iemiesojies ne tikai visa cil­vece, bet ari visas Zemes dzives formas, ieskaitot pasu planetu Zemi ka dzivu butni. Maksa par cetru sesnieku sataniskas energi­jas globalu iemiesosanu ir apokalipse, ko izraisa Zemes ass parvietosanas par 6666 kilometriem. Iet boja visas Zemes dzivibas formas, ieskaitot cilvekus (iznemot visu Zemes dzivibas formu un dievbijigo cilveku seklu, kas glabajas Vara), bet pati Zeme iziet caur baismigam ciesanam - sadalas kontinenti, parvi­etojas magma un daudz kas cits.

Attieciba uz globala sataniska faktora iemiesosanos visas Zemes dzives formas man gribetos uzsvert kloneto mutantu

lomu, kuri sakuma var tikt raditi pat ar celu merki - milzigas govis, milzigi kartupeli, arkarti­gi razigi kviesi u.c. Sadu rokdarbu veidosanas bis- i tamiba slepjas ne tikai^* taja apstakli, ka tie satur vielmainu graujosos muta- genus, bet daudz vairak fakta, ka cilvekam nav tiesibu ar genu inzenieri­jas palidzibu iejaukties Dieva lietas, kas ir radijis visu sabalanseto dabas kompleksu. Lai to ne­daritu, ir ne tikai no sirds jatic Dievam, bet ari jaciena Dieva milzigais radosais darbs. Preteja gadijuma Zeme iemiesosies milziga cetru sesnieku sataniska energija ar jau aprakstitajam sekam.

Par nozelosanu starptautiska programma Genoms jau darbo­jas, tas baze galvenokart ir ASV, kuru Himalaju jogi sauc par vis­bezdievigako valsti pasaule. Ja sai programmai bus lieli pa­nakumi, tad uz pasaules galu nav ilgi jagaida.

- Nu, luk, vel viena dama ir majas, - atskaneja kada balss. - Aleksej, pavadi vinu lidz ieejai.

Masina devas talak. Zem sedekla nepartraukti klabeja kads dzelzs gabals. Bija jutams, ka neviens tam nepievers nekadu uzmanibu. Bet mani si skana saka nervozet.

«Ja es visas tas domas, kas sovakar jaucas pa galvu, pub­licesu, tad daudzi iesauksies: Bet tu man dod tiesus pieradijumus!

un uzskatis mani par kaut ko lidzigu sim klabosajam dzelzs gabalam,» es ner­vozi nodomaju.

Pec tam sanemu sevi rokas, parstaju pieverst uzmanibu klabeklim zem sedekla un iedzilinajos domas par to, ka visam nav iespejams atrast tie­sus pieradijumus, ka, atrodot interesantu faktu, piemeram, Kailasa kalna augstuma un ta attaluma lidz Ziemelpolam relativo atbilstibu, nepavisam nav nosodami logiski attistit so domu, ieklausoties sava zemapzina, un iz­darit visparcilveciskus secinajumus. Gudri un dievbijigi cilveki to sa- Vaj patiesj mes vjsj esgm jznakusj nQ pratis, bet tie, kas staiga megenes? pa dzivi ar augstpratigi

paceltu galvu, nirgasies par domam un logiku, un tiem drosi vien dvesele jau ir ieperinajies sataniskas energijas sesnieks, liekot uzskatit savas domas par vienigajam patiesajam visa pasaule.

6. nodala

6666 - APOKALIPSES ZIME 9999 - ZEMES BOJAEJAS ZIME

Tehniska kluda, kuru mineju iepriekseja nodala, atklajas sados apstaklos.

Bija 1999. gada junijs. Clz Tibetu mes planojam doties augus­ta vidu. Es loti steidzos. Bez milziga sagatavosanas darbu apjo­ma (jasagada aprikojums, emblemas, biletes, finanses un daudz kas cits) man loti gribejas maksimali pamatigi pardomat visus ar planetu Zemi, pasaules piramidu un seno monumentu siste­mu saistitos jautajumus. Sapratu, ka galvenokart no ta bus

Rims Anvarovics Hamzins

atkariga Dievu Pilsetas meklejumu ekspedicijas veiksme. Bez tam biju ieplanojis ari aizbraukt uz Novosibirsku, lai papetitu ta sauktos «Kozireva spogulus».

Ka par nelaimi, slimnieku vidu bija izplatijusas baumas, ka es dodos kaut kada loti riskanta ekspedicija, no kurienes diezin vai atgriezisos, un pacienti neatlaidigi centas pierunat mani, lai ope­reju vinus tulin, uz karstam pedam, nevis atlieku operaciju uz rudeni vai ziemu. Mana dvesele valdija tads sajukums, ka es pil­nigi piemirsu savu lidz idiotismam nelogisko paradumu nodar­boties ar zinatni, kad apkart valda troksnis un jautriba, un nole­mu uz dazam dienam kaut kur aizbraukt, lai mierigi varetu kon­centreties un apdomat visus satraucosos jautajumus.

Piezvaniju savam draugam Rimam Anvarovicam Hamzinam - Baskirijas Tuimazinskas rajona administracijas vaditajam - un ludzu, lai sagada man vietu kaut kada turistu baze. Mes ari norunajam, ka pec tam, kad busu iznacis no savas vientulibas, sarikosu rajona iedzivotajiem konferenci par musu ekspedicijam uz Himalajiem.

Ar Rimu Anvarovicu es iepazinos 1990. gada, kad abi bijam KPFSR pirma sasaukuma tautas deputati. Vins bija izteikts ko­munists, es - merens demokrats, bloka «Demokratiska Krievija» loceklis. Tomer mes sadraudzejamies, neskatoties uz atskiribam politiskajos uzskatos. Bet pec tam… 1993. gada oktobri, dienu pirms «Balta nama» apsaudes, dala deputatu sapulcejas viesnica «Rossija», lai atbalstitu Krievijas parlamenta loceklus, kas bija bloketi «Baltaja nama». Daudzi nobijas un neatbrauca, bet daudzi nenobijas. (Jn starp tiem, kas nenobijas, bija ari Rims Anvarovics. Mani viesnica aresteja nakti pirms «Balta nama» apsaudes, piekava un piecos no rita izlaida lauka, iesperot ar zabaku pa pakalu. Bet pavisam driz Baskirijas prezidents Murtaza Rahimovs atsutija specialu lidmasinu, un ta Baskirijas deputatus aizveda atpakal uz (Jfu. Vareja aizlidot ari musu parla­

menta locekli (Boriss Haki- movs, Pjotrs Mors un citi), kuri bija tik daudz izcietusi, ka mans arests uz ta fona lidzi­najas bernu neratnibai. Bet lid­masina bija speciali mums sutits sampanietis.

Turistu baze, kur mani ie­kartoja Rims Anvarovics, bija gleznaina Kandirkula ezera krasta. Bet mana istaba bija divas lietas, kas attiecas uz seno laiku petisanas temu, - ledusskapis «Atlants» un udens silditajs «Sfinksa». Bez tam Rims Anvarovics, budams ciesi par­liecinats, ka smadzenu dar­bibai nepieciesami vitamini, atveda tik daudz auglu, ka tos nebutu iespejams apest pat menesa laika.

-   Paskat, ka dzive ir mainijusies, - katra ciemata var nopirkt visus dienvidu auglus, - es nokomenteju.

-   Mans rajons ir pirmrindniekos. Cilveki stradigi. (Jn vispar driz vien es visu atdosu privatas rokas, - atteica bijusais komu­nists Rims Anvarovics Hamzins.

Gzliku uz galda globusu, sakartoju papirus, gramatas un sedos pie darba. Pa atverto logu ielidoja zilite un mierigi apsedas uz globusa.

Laimiga tehniska klume

Centos sakartot domas par iespejamo Ziemelpola novir­zisanos par 6666 kilometriem uz vietu, kur atrodas Velna tornis (ASV). Biju parliecinats, ka attalumi Kailass - Ziemelpols un Ziemelpols - Velna tornis ir vienadi, proti, 6666 kilometri. Pa­skatijos uz globusu un… peksni man likas, ka nav vis vienadi. Velreiz uzmanigi paskatijos uz globusu, bet sajuta, ka sie attalu­mi nav vienadi, pienemas speka.

Panemu elastigu merlenti, no jauna izmeriju attalumus un parliecinajos, ka uz liela globusa attalums no Kailasa lidz Zie­melpolam ir par 5 centimetriem lielaks neka no Ziemelpola lidz Velna tornim. Meriju velreiz - atkal tas pats.

- Vai tad es prata biju jucis, vai, kad toreiz meriju?! - skali

iesaucos, izbaididams ziliti. - Nu, bet kapec kludijas Tatjana, Olga un Aleksejs? Vini tacu ari merija!

Dvesele iezagas neapmierinatiba, savilkas kamola un saka mani mocit. Lai nomierinatos, aizgaju lidz ezeram, aizpeldeju kadus 300 metrus, bet, peldot atpakal uz krastu, sapinos udens­zales un gandriz nosliku. Dveseles apjukums neatkapas.

Nolemu piezvanit uz (Jfu, bet telefonu centrale pateica, ka vakar kaut kur nogazies stabs un pagaidam ar (Jfu sakaru nav.

Sanervozejos pavisam, devos uz savu istabu, izdzeru pusglazi snabja, bet miera nebija. Devos uz 7 kilometrus attalo kaiminu ciematu ceriba tomer sazvanities ar (Jfu un parunaties ar Alek­seju, Olgu vai Tatjanu. Solodams pa puteklaino celu, naidigi skatijos uz telefona stabiem, kuriem piemit tendence gazties. Mani nepartraukti mocija doma, ka sabruk hipoteze par to, ka visi Zemes 6666 punkti ir bloketi ar piramidam vai senatnes monumentiem.

«Cetru sesnieku sakumpunkts atrodas Tibeta, un uz ta ir milziga piramida (Kailass),» es domaju. «Nevar izslegt ari iespeju, ka uz nakama punkta 6666, un, proti, uz Ziemelpola, zem udens ari atrodas kaut kads pagatnes monuments. Mes domajam, ka nakamais punkts 6666 ir iezimets ar Velna torni, bet vel nakamais - Lieldienu sala - ar akmens milzu statujam. Viss bija tik skaisti! Bet… Velna tornis nav uz punkta 666&. Punkts ir Teksasas stata (ASV) — krietni vairak uz dienvidiem.

No krumiem peksni ar troksni izlidoja rubenis. Es satrukos.

- Jasazvanas ar (Jfu, - skaitiju pie sevis ka Tevreizi, - lai interneta apskatas - varbut tur, Teksasa, ari ir kads senatnes monuments? Japaprasa, kapec merot kludijos ne tikai es, bet ari Olga, Aleksejs un Tatjana. Beidzot tiku lidz ciematam, atradu pastu, uzzinaju, ka vairak neviens stabs nav nogazies, un vareju piezvanit uz (Jfu. Klausuli pacela Aleksejs. Noklausijies manu stastu, saka mani parliecinat, ka ne par kadu kludu nevar but ne runas. Pienaca ari Olga ar Tatjanu un ari saka parliecinat mani, ka kludos.

-   Ka tad mes varam parbaudit! Globusi un lielas kartes tacu ir tur - pie jums! - Olga centas parkliegt klausule dzirdamos sprakskus un krakskus.

Beigu beigas norunajam, ka rit vini atbrauks pie manis un panems lidzi mazo datoru Note book, lai tiktu interneta.

Solodams atpakal uz bazi, protams, jutos neerti, ka esmu piespiedis cilvekus pamest savas gimenes un savus darbus, lai nobrauktu 200 kilometrus un palidzetu man tikt skaidriba par pielauto kludu.

«Rikojos ka tads barons, izmantoju Centra direktora statusu!» pie sevis nodomaju un, nikni iesperis uz cela gulosajam akmenim, palecos aiz sapem.

Pamazam nomierinajos un saku domat, kads ir musu klu­disanas celonis. Merot 21 centimetru, kas uz musu globusa at­bilst aptuveni 6666 kilometriem, esam kludijusies gandriz par 5 centimetriem. Pie tam visi cetri! Toties… mes atradam Velna torni, par kuru, dzivodami Krievija, neko nezinajam.

-   Kaut kada mistika! - es nevareju novaldities. - It ka kads speciali butu licis mums visiem kludities, lai pieverstu uzmanibu Velna tornim. Preteja gadijuma mes to nebutu ieklavusi Zemes piramidu un senatnes monumentu sistema.

Protams, es no sirds ticu, ka pasaule nav neka nejausa, ka visas zinatnieka domas nak no zemapzinas dzilem un tas stimu­le cilveka dieviskais ieksejais Es, kas uztver Augstaka Saprata majienu. Vienmer un visur es atkartoju, ka nav genialu un talan- tigu cilveku, ir darbigi cilveki ar tiru dveseli, kuriem Dievs dod zinatniskas domas intuitivu majienu veida. Nevaru novertet, cik tiras ir musu dveseles, vismaz mana dzive ir bijis daudz mulkibu un greku, tomer, ne sekundi pesauboties, varu teikt, ka mes visi cetri esam loti darbigi cilveki. Tapec ari Dievs deva mums… so

kludu, kas aizveda mus tiesi pie Velna torna. Dievs vienmer ir originals!

- Nu gan uz globusa veidosies interesantas lietas! Bus loti interesanti! Loti! - ta runadamies ar sevi, pieliku soli, un man kluva jautrak.

Jau saku ilgoties pec jaunas smadzenu vetras, bet tobrid es vel nezinaju, ka tiesi si «laimiga kluda» driz vien mus novedis pie secinajuma, ka 6666 un 9999 ir «planetas sapju punkti», no kuriem visai originala veida tiek novirzita negativa energija, bet Tibetas Dievu Pilseta, kuru mes dosimies meklet, nebut nebus vieniga tada uz Zemes.

Ticis lidz bazei, celmalas pelke noskaloju puteklainas kro- senes un pamatigi nobaidiju vardi.

«Ari Dieva radiba! Skietami nekur nederigas un nevajadzigas ~l vardes radisana acimredzot ari ietilpa arkartigi sarezgitaja *

dzivibas veidosanas programma, kur viss ir sabalansets - sakot ar so lekajoso abinieku un beidzot ar visas planetas «sapju pun­ktiem».» Si doma uzplaiksnija un tulin pat pieversas hipotezei par Dievu Pilsetu un tas radoso lomu Zemes dzive.

Vakaru es pavadiju pie televizora, vienlaicigi bez kadiem rezultatiem petidams globusu. Nakamaja diena atbrauca Alek­sejs un Tatjana. Vinus atveda Risats Bulatovs.

Risats Bulatovs, medicinas zinatnu kandidats un viens no musu Centra vadosajiem kirurgiem, man ir loti tuvs un dargs cil­veks. Zinatnes pasaule ir loti nezeliga, bet kirurgu pasaule vel bez tam ir nenovidigi cietsirdiga, sai zina lidzinoties makslai, jo kirur­gi apskauz ne tik daudz zinatniskos nosaukumus, ka kirurga rokas. Bet rokas, ka zinams, ir no Dieva. Kad Maskavas komisija

kopa ar Gfas Acu slimibu ZPI direktoru samina, nolidzina­ja lidz ar zemi un apsplaudija musu jauno kirurgijas virzienu, bet mani parverta par tuksu vietu, Risats Bula­tovs, ne mirkli nedoma­dams, saistija savu likteni ar so tukso vietu, un vinu vadi- ja vienigi cilveka godajutas un draudziba, tapat ka Amiru Salihovu un citus, par kuriem es jau rakstiju. Nesen Risats nodzina bardu un kluva svess un nepazis­tams, bet tulin saka audzet bardu no jauna.

- Nu izmerisim to attalu­mu no Ziemelpola lidz Velna

tornim un salidzinasim ar attalumu no Kailasa lidz Ziemelpolam, - es teicu, paskatoties uz Alekseju un Tatjanu.

Pec merisanas abi pa­cela galvu no globusa un neizpratne skatijas uz mani.

- Skaidri atceros, ka merot pirmoreiz trapiju Vaiomingas stata (ASV), bet tagad - Teksasa, pie Sanantonio pilsetinas, - Aleksejs bija pavisam

apmulsis. - Vaiominga ir daudz vairak uz ziemeliem. Tira ap- matiba, vai, bus bijusi!

-   Tas ir loti divaini, - piemetinaja Tana. - Starp citu, tagad mes trapam uz vietu pie Sanantonio, kas saucas Odesa. Ame­rikanu pilsetina, bet musu nosaukums - Odesa.

Drosi vien uz turieni parcelas Odesas ebreji un apmetni nosauca dzimtaja varda, - Risats Bulatovs izmeta repliku.

-   Tad gan vini ir izvelejusies labu vietu - punktu 6666, - atsaucas Aleksejs.

-  Paskatisimies interneta, varbut dabusim vairak informacijas par so vietu. Varbut tur ari ir kads senatnes monuments, - es ierosinaju.

Iesledzis datoru, Aleksejs pazinoja, ka turistu baze atrodas bedre un jabrauc uz rajona centru Tuimazi. Tur ari dabujam informaciju par so ASV rajonu.

Izradijas, ka amerikanu pilsetina Odesa atrodas uz Eduardsas plato, kura galvena iezime ir gleznaini pakalni. Blakus esosais Stoktonas plato aprakstits ka vieta, kur aug loti skaisti ozoli, bet tuvuma esosie Glasa kalni - ka vieta, kur aug loti gardas vin- ogas. Nacionalais parks Big-Bens (mazliet uz dienvidrietumiem no Odesas) ir pazistams ar gleznainam klintim gar Riograndes krastiem.

-     Nav neka interesanta. Kad iegaju interneta ar paroli «Vaiomingas stats (ASV)», ka pirma ieveribas cieniga vieta ir aprakstits Velna tornis. Drosi vien pie Odesas Teksasa nekadu senatnes monumentu nav. - Aleksejs bija vilies.

Cik daudz mes toreiz vel nezinajam! Driz vien klus skaidrs, ka senie cilveki ir zinajusi par briesmam, kadas rodas, aktivizejoties «planetas sapju punktiem 6666 un 9999», un «arstejusi» Zemi, ne tikai blokejot «sapju punktus» ar monumentiem, bet ari izveido­jot uz Zemes originalus trijsturus, pie tam izmantodami matematikas principu, kura butiba pavideja Tatjanas galva jau tovakar, kad tika svineta vardadiena un bija runa par smarzam Kenzo, kad mes analizejam seno cilveku tragisko vestijumu.

Kad ieradamies turistu baze un no jauna sakam petit globusu, Tatjana teica:

-   Paskatieties, man skiet, ka attalums no amerikanu Odesas lidz Velna tornim ir tads pats ka lidz Meksikas piramidam.

-   Gribu piebilst, - es iesaucos, - ka, manuprat, attalums no Velna torna lidz punktam 9999 (Atabaskas ezers Kanada) ari ir tiesi tads pats. Tas nozime, ka var runat par tris pilnigi vienadiem attalumiem starp punktu 9999 (Atabaskas ezers), Velna torni, punktu 6666 (Odesa, Teksasas stata) un Meksikas piramidam.

Aprekini uz globusa un kartes paradija, ka visi sie attalumi patiesi sastada 1550 -1700 kilometrus.

Matematiskie aprekini izgaismoja sekojosu ainu. Ja par pamatu nemam hipotezi, ka Zemes pusaploce ir 9999 km x 2 = 19 998 km jeb 6666 km x 3 = 19 998 km, tad uz globusa var samera precizi aprekinat daudzus attalumus. Cln proti: 6666 km = 60° Zemes apkartmera, 9999 km = 90, bet attalums no Lieldienu salas lidz Meksikas piramidam veido 45° Zemes apkartmera un ir vienads ar 4999 kilometriem. Tatad Meksikas piramidas sadala 9999 km lielo attalumu no Atabaskas ezera lidz Lieldienu salai divas vienadas dalas pa 4999 km (9999 km : 2 = 4999 km). [3]

Ja attalumu no Meksikas piramidam lidz Atabaskas ezeram, kas ir vienads ar 4999 km, sadala tris dalas, iegustam 1666 km (4999 : 3 = 1666). No ta izriet, ka attalumi Meksikas piramidas - amerikanu Odesa (punkts 6666), amerikanu Odesa - Velna

tornis un Velna tornis - Atabaskas ezers (punkts 9999) ir viena­di un sastada 1666 kilometrus.

-    Piramidu un senatnes monumentu izvietojuma uz Zemes slepjas liela jega. Tikai kada? Mes it ka butu kaut ko uztaustijusi, bet, jo dzilak ejam, jo vairak grutibu, - teica Aleksejs.

-   Bet tomer si bija laimiga kluda! Ja, sistema klust arvien sarezgitaka, bet man skiet, ka atminejums bus originals un vienkarss. Sis kludas del mes sapratam, ka ne jau katrs Zemes punkts 6666 un 9999 ir blokets ar senatnes monumentiem vai piramidam, bet tas it ka ielenc sos punktus, un ielenc tadel, lai iedarbotos uz tiem ar kaut kadiem mums nezinamiem spekiem, kas paklaujas mums nezinamiem likumiem, - es nokomenteju.

Meksikas un Egiptes piramidas dala attiecigo zemeslodes dalu divas vienadas 4999 km lielas dalas

-   Ar kadiem nezinamiem spekiem? - jautaja Tana.

-   Esmu parliecinats, ka tie ir smalkas pasaules speki, tas ir - smalka energija, par kuru mes pedeja laika tik daudz runajam, atsaucot atmina Genadija Sipova un Anatolija Akimova apreki­nus, par tas neaptveramo speku. Bet…, - es aizdomajos, - man nez kadel liekas, ka smalkaja pasaule galvenais ir telpa un laiks. Tiesi caur telpu un laiku piramidas un senatnes monumenti var iedarboties uz musu zemiti. Bet es par to zinu tik maz! Tik maz!

-   Mes tomer esam mediki, - noputas Aleksejs.

-   Bet tomer, - es turpinaju pratot, - ja nem par pamatu to, ka mes dzivojam trisdimensiju telpa, var pienemt, ka piramidu un senatnes monumentu iedarbibas sistema uz planetu Zemi notiek caur kaut kadam likumsakaribam trijsturos.

-   Bet jus tacu pats reiz teicat, ka vienigi piramidas ir tas, kas vienlaicigi atrodas gan saja, gan paralelaja pasaule, - atgadina­ja Aleksejs.

-   Ja, man tiesam reiz ienaca prata tada doma… Nevaru neko pieradit. Nu, bet ja pienem, ka uz Zemes pastav ari sesdimensi- ju telpa ka paralela sesdimensiju pasaule, tad tas pamata bus sessturis vai divi trijsturi.

-    Interesanti, kada ir ta sesdimensiju pasaule? - ievaicajas Tana.

-   Nezinu, Tana! Domaju, ka planetas Zemes galvena sastav­

dala ir nevis tas materija - kontinenti, okeani, magma un ta talak -, bet gan tas smalkais kermenis jeb, citiem vardiem sakot, tas fantoms, ko senas religijas sauc par Zemes Garu. Tiesi caur so fantomu darbo­jas piramidas un senatnes monumenti un darbojas musu trisdimensiju telpas laba caur trijsturiem saskana ar liku­miem, kas saistiti ar skaitlu kombinacijam… Nezinu, kapec man ta skiet… Skaitliem ir speks… Tur, smalkaja pasaule.

- Atceros, mes runajam, ka tur, smalkaja pasaule, viss ir nosacits! Tur nav iespejams neko aptaustit, piemeram, glazi vai abolu, tur var tikai sajust, - piebilda Tatjana.

Saja bridi man pat prata nenaca, ka pec dazam dienam kopa ar matematikiem mums izdosies apjaust dazus no siem trijsturu likumiem, kas… drosi vien klus mums tuvi un saprotami tad, kad

nonaksim Taja Pasaule un pariesim cita - smalka stavokli.

- Drosi vien Dievu Pilseta, ja vien izdosies to atrast, atbildes uz daudziem jautaju­miem, - teica Andrejs.

Man briesmigi gribejas atrak doties ekspedicija uz Tibetu. Bet peksni man ienaca prata, ka Dievu Pilseta nav viena vieniga uz Zemes, ir jabut divam (!). Lai pavisam

nenogrimtu filozofiskas par­domas, atri atvairiju so domu un liku prieksa uz globusa detalizeti izanalizet punktus 6666 un 9999.

- Ja Odesas ebreji uzcela jauno Odesu punkta 6666, - tad vai tikai punkta 9999 nav Zmerinkas? - Risats Bulatovs nevareja attureties no replikas.

6666 - Apokalipses zime

Otras dienas rita mes izpeldejamies Kandirkula ezera, parunajamies ar zvejniekiem, cik lieli asari keras, noklausija­mies parastas runas, ka sodien kaut ka nekeras, bet pirms ne­delas gan… Turistu baze nemos Jelenas Blavatskas «Slepenaja Doktrina» meklet informaciju par Zemes polu nobidi. Un atradu loti interesantu lietu!

Luk, ko vina raksta par Pasaules Pludiem («Slepena Doktrina», II sej. Antropogeneze. - R., 1937):

«Kataklizma, kas izpostija milzu kontinentu… notika tadeL ka pakapeniski radas traucejumi ass griesanas kustiba» (392. Ipp.).

«Kad poli izkustejas [ceturto reizi]…» (439. Ipp.)

No siem Jelenas Blavatskas vardiem izriet, ka Zeme secigi maina savas ass stavokli un, pats galvenais, Zemes ass nobide ir notikusi ceturto reizi !

Balstoties uz savu hipotezi par to, ka Pasaules Pludu laika

pirms 850 000 gadu Ziemel­pols no Kailasa kalna parvie­tojas par 6666 km lidz ta pasreizejai atrasanas vietai, mes no Ziemelpola atme­rijam atpakal cetras reizes pa 6666 km un … atdu- ramies Lieldienu sala.

No ta vareja izdarit se­cinajumu, ka pirmais plane­tas Zemes Ziemelpols bijis Lieldienu salas rajona!

No ta vareja secinat ari, ka savas vestures laika Zeme ir pardzivojusi cetras apokalipses un katru reizi Zemes ass ir pavirzijusies par 6666 kilometriem. Pedeja apokalipse bija Bibele aprakstitie Pasaules Pludi.

Pedeja, ceturta apokalipse, ka zinams, iznicinaja Atlantidu, bet Muzigaja Kontinenta izglabas tikai «dievbijigie» atlanti un agrinie ariesi. Tiesi vini bija tie, kas deva jaunu atzaru dzivibai uz Zemes, jo saglabaja visu Zemes dzivibas formu seklu «norobezota vieta Vara», par ko es jau rakstiju iepriekseja nodala. Sis apokalipses celonis, ka raksta Jelena Blavatska, bija atlantu, tas ir, ceturtas rases, greks.

Bet kas izraisija treso apokalipsi, kad ieprieksejais Ziemelpols no punkta 6666 Indijas okeana novirzijas tiesi par 6666 kilomet­riem uz Kailasa kalnu? Balstoties uz Jelenas Blavatskas un sena­jas austrumu religijas (Bonpo, Gurunama u.c.) izklastitajam zinasanam un izmantojot parasto logiku, varetu domat, ka treso apokalipsi izraisija tas civilizacijas greks, kas dzivoja pirms atlantiem, tatad dizie lemuriesi vai tresa rase. Vai patiesam ari

vini, dizie lemuriesi, nogrekojas pret mati Zemi un vina ari tos noslaucija no Zemes virsas, lai attiritos? Vai patiesam ari vini, lemuriesi, kloneja briesmigus mutantus, tadejadi izjaucot lidz­svaru un harmoniju Zemes dzivibas formas? Gn varbut dinozauri [4] , lai cik fantastiski tas ari neizklausitos, bija lemuriesu raditi mutanti un vinu negaidito bojaeju, iespejams, var izskaidrot ar treso apokalipsi? Vai patiesam…? Vai patiesam…?

Saprotams, ka es nevaru atbildet uz siem jautajumiem, jo manam pratam trukst sadu speju. Ari ezoteriskaja un religiskaja lite­ratura ir loti maz zinu par lemu­riesu civilizaciju, daudz mazak neka par atlantiem. Tas ari ir saprotams - Lemurijas vesture stiepjas taltala senatne, un laiku lokos izgaist pat legendas.

Man kluva skumji, apzinoties, ka eksiste sis Visuresosais Greks, kas sainde cilveku civi­lizacijas. Bet… man ari ienaca prata doma, ka apokalipses uz Zemes ir attaisnojamas, jo iznicina visus «grecigos» cilvekus, kuru dveseles ir kaut kas no velniskiga, un atstaj dzivus ta sauktos «dievbijigos» cilvekus. Bet «dievbijigie» ir tie, kas spej ieiet somati, izmantojot «tiras dveseles» energiju, un izglabties no apokalipses, iekonservejot savu kermeni.

Ja sekojam sai logikai, tad no tresas apokalipses bija jaizglabjas «dievbijigajiem lemuriesiem». Nevar izslegt ari to, ka vini ir dzivi ari vel sodien - par to stasta parak daudz faktu un legendu. Piemeram, legenda par zemzemes valstibam Sambalu un Aharti, kur dzivo parcilveki, ir sastopama visas pasaules religijas, visos Lielo Iesvetito (Jelenas Blavatskas, Helenas Rerihas, Alises Beilijas u. c.) darbos, un si legenda pat lika Hitleram censties noklut lidz Tibetai, uznemt kontaktus ar Sam- balas parcilvekiem un iegut zinasanas par «Gara Speku». Tapat jamin ari fakts, ka austrumu religijas ir zinas par «Dievu Deliem», kas ierodas nez no kurienes, kritiskos brizos izdara korekcijas cilveces attistiba un dod zinasanas praviesiem. Gn, visbeidzot,

varam atcereties, ka mes petijam cilveces genofondu un faktus par milziga auguma zemzemes parcilvekiem, kurus lamas un ipasie cilveki godbijigi deve par «Vins» un kas dod telepatisku atlauju ieiet somati alas, apsargajot tas. Bez saubam, visas sis zinas norada, ka lemuriesi ir saglabajusies.

Ja sekojam sai logikai, tad otra apokalipse notika vel sena­ka Ziemelpola parvietosanas del par 6666 kilometriem no mus­dienu Dienvidpola Antarktida lidz punktam 6666 Indijas okeana. Kas to izraisija? Iznak, ka otro apokalipsi izraisija otras rases (regcilveku) greks.

Kadi vini bija, otras rases regveidigie cilveki? Austrumu religijas un Blavatskas darbos vini aprakstiti ka sapratigi milziga izmera cil­veki (augums desmitiem metru), kuru materiala substance vel

bijusi loti irdena, un tadel vini varejusi iet cauri sienam. Tas bijusas viendzimuma butnes, kas vairojusas ar pumpurosanos. Redze lidzinajusies redzei ar «treso aci». Viniem bijusi tikai viena acs.

Ko regveidigie cilveki no­grekojas, ja Zemei bija japa­griezas par 6666 kilometriem, lai noslaucitu vinus no savas virsas? Neko konkretu par to literatura vel neesmu atradis, bet turpinasu meklet - drosi vien, ka sis zinas ir. Daudz uzmanigak jaizstude Bibele, Korans, Talmuds, austrumu religijas un lesvaidito darbi! Visas sis gramatas ir sarakstitas specifiska un musdienu cilvekam gruti uztverama valoda. Tajos valda kaut kada cita, mums nesaprotama logika. Iespejams, ka man ir nacies saskarties ar sim zinam, bet es tas palaidu garam, jo mani tobrid nodarbinaja cits jautajums.

Bet es esmu parliecinats, ka otras rases regveidigo cilveku dzive riteja pec saviem likumiem un ari vinu pasaule notika regueidiga launa un laba cina, ari viniem bija sava regveidiga milestiba. Un kadubrid launa sakotne saka gut parsvaru, para­dijas regveidigie mutanti, daudzi saslima ar regveidigo zvaigznu slimibu un… piektaja [5] regveidigaja Zemes dzivibas elementa

saka prevalet velniskiga dala. Si velniskiga regoeidiga energija saka sukties mamula Zeme, traucet un postit tas dzivi un… Zeme atkal pati attirijas no sava dzimta regvaidiga piekta ele­menta ar apokalipses palidzibu.

Kads bija galvenais greka celonis regveidigo cilveku attistibas laika? Pec analogijas ar to, ka muslaiku piektas rases cilveku greks pirmam kartam saistas ar materialas dabas kardinajumiem par launu garigumam, var pienemt, ka ari regveidigajiem cilvekiem arvien stiprakais materialais kompo­nents likas tik «negaiditi salds», ka vareja noverst tos no iedzim­tas milestibas pret Dievu, kam par savu radisanu jabut patei-

cigam visam rasem. Bet bez ticibas Dievam iestajas tuk­sums, kuru aizpilda Velns.

Vai palika kads dievbijigs regveidigais cilveks? Logika saka, ka vajadzeja palikt. Bet kur vini ir? Es nezinu.

Firma apokalipse, ja tur­pinam analizi tikpat secigi un konsekventi, notika tadel, ka parvietojas vel senakais Ziemelpols - no Lieldienu salas lidz vietai, kur tagad An- tarktida atrodas Dienvidpols. To izraisija pirmas rases (engelveidigo cilveku) greks.

Kadi bija sie engelveidigie cilveki? Religijas, legendas un pasakas tie tiek aprakstiti loti dazadi, ieskaitot engelisus ar sparniniem. Bet vards «engelitis» glasta sieviesu dzirdi un ir pat tadu vardu ka Anzelika un Angelina pamata. Musu centra kadru dalu vada loti skaista sieviete Anzelika Blinova, ar kuru daudzus jautajumus ir atrisinat daudz vieglak, saucot vinu par engeliti. Starp citu, vina popularo dziedataju Anzeliku Varumu vis neuzska­ta par lidzigu engelitim, lai gan viriesu domas ir tiesi pretejas.

Bet, runajot nopietnak, jaatzist, ka solidakie pirmas rases engelveidigo cilveku apraksti (pirmam kartam jau Blavatskas darbos) dod sadas zinas. Pirmas rases cilveki uz Zemes raditi pakapeniski, padarot garu arvien blivaku, un tadel viniem bija raksturiga Tas Pasaules vilnveida dzivibas forma, un tai pat laika vini jau bija adaptejusies dzivei uz Zemes. Vini vel nebija mate­rializejusies. Vinu izmeri bija milzigi - 60 metru un vairak.

Kads bija engelveidigo pirmas rases cilveku greks, ka Zeme noslaucija tos no savas virsas, pagriezdamas par 6666 kilomet­riem? Atskiriba no ta, kas attiecas uz regveidigajiem cilvekiem, par engelveidigajiem religiskaja un ezoteriskaja literatura var atrast daudz zinu. Vardu savienojums engelu, greks sastopams vai uz katra soja, ari Je|enas Blavatskas darbos. Neapgrutinasu lasitaja uztveri ar so daudzo frazu citesanu, lai nenovirzitu no sis nodalas galvenas logikas. Vel vairak, dargo lasitaj, es gribetu pavestit, ka pie engelveidigajiem cilvekiem mes vel atgrie­zisimies sis gramatas otraja un tresaja sejuma, un tas notiks pavisam negaidita aspekta.

Bet toreiz, 1999. gada junija, Tuimazinsakas turistu baze Baskirija, man likas loti divaini, ka par engeliem ir rakstits tik daudz, bet par regveidigajiem cilvekiem - tik maz.

«Divaini, loti divaini,» es domaju. «Otras rases reg- veidigie cilveki tacu evolu­cionara zina stav mums daudz tuvak neka pirmas rases engelveidigie, tadel par viniem vajadzetu but vel vairak informacijas neka par pirmo rasi.»

Sis pirmaja mirkli it ka pavisam nenozimigais fakts stingri iesedas manas sma­dzenes un atkal uzpeldeja, kad es staveju un ka ap­burts skatijos uz Dievu Pil­setu. Bet pec tam sis lite­rarajos avotos rodamo zinu nesamerigums saka mani mocit pa istam, un atrisina­jums radas tikai tad, kad bija pabeigta visa arkartigi plasa materiala analize par Dievu Pilsetu. Tikai pec tam es saksu pavisam nopietni attiekties pret legendam un

pasakam par engeliem, sapratisu, cik varena un nozimiga ir si mums nezinama Zemes dzives holografiska forma. Cln vel man vajadzes parsteiguma sakert galvu, kad sapratisu, ka pirmas rases engelveidigais cilveks ir atkartoti radits uz Zemes pec visam cetram apokalipsem ka pretsvars mums - piektajai ariesu rasei, ka driz mes saksim vinus redzet, baidoties un godajot.

Tomer ari toreiz turistu baze pratodams par pirmas engelvei- digas rases cilveku greku, es domaju, ka acimredzot vinu civi­lizacijas dziles ari cinijas engelveidigais labais ar launo un bija engelveidiga Milestiba. Ar laiku launajam izdevas gut parsvaru, paradijas engelveidigie mutanti, daudzi saslima ar engelu zvaigznu slimibu, un velniskigais engelveida civilizacijas kom­ponents saka ieplust mamula Zeme. Zeme attirijas no ta ar apokalipses palidzibu, pagriezoties par 6666 kilometriem. Piek­tais - engelveidigais elements tika iznicinats. Ta bija pirma reize, kad Zeme iznicinaja cilveci.

Engelu greka celoni diezin vai slepas kardinosaja materiala­ja elementa, tapec ka ta vel vispar nebija. Parstavedami Zemes dzivei adaptetu Tas Pasaules vilnveida dzivibas formu, engelvei- digie cilveki, ka man skiet, saglabaja kontaktus ar To Pasauli, kas bija vinus radijusi, un Zemi uzskatija tikai par pagaidu uzturesanas vietu, neapzinoties sevi ka piekto, Zemei nepie­ciesamo elementu. Ta Pasaule viniem bija daudz tuvaka, ta bija vinu dzimta vieta. Bet Dievs izdarija ta, ka engelveidigie cilveki kluva par planetas Zemes sastavdalu. Sis lidzsvara trukums, manuprat, izpaudas tadejadi, ka engelveidigie cilveki pret Zemi izturejas augstpratigi, zinadami, ka visas dzivibas formas gal­veno lomu spele Ta Pasaule. Bet augstpratibai lidzi naca visatlautiba ar visam no ta izrietosajam sekam (engelueidigu mutantu radisana utt.) un velniskiga komponenta pastiprina­sanas engelveidigaja dzi- ue lidz kritiskajai robezai. Tas ir, religijas valoda ru­najot, engeli nepaklausija Dievam un negribeja but par Zemes galveno sa­stavdalu.

Tagad, rakstot sis rin­das, man gribas dalities ar lasitaju musu zinat­niskajos secinajumos par adaptacijas mehanismu, ar kadu Tas Pasaules kos­miskas dzivibas formas piemerojas dzivei uz Ze­mes. Bet man liekas, ka tam vel nav pienacis laiks. Kad tu, lasitaj, redzesi

Dievu Pilsetas zimejumus un fotografijas sis gramatas otraja sejuma, musu secinajumi izskatisies daudz parliecinosaki. Pa­teiksu tikai, ka so piemerosanos dzivei uz Zemes mes nosaucam par kosmiskas hologrammas strukturizaciju telpa un laika. Bet hologrammu veidoja Dievu Pilsetas piramidu un spogulu kon­strukcijas.

Vai pec pirmas apokalipses palika ari dievbijigi engelveida cilveki? Uz so jautajumu varu atbildet pilnigi precizi - ja. Bet tikai ar vienu loti nozimigu piebildi - pec ceturtas apokalipses uz Zemes paradijas jauni engelveidigie cilveki, par kuriem vel bus runa. Aizsteidzoties notikumiem prieksa, tikai pateiksu, ka viss ir saistits ar to, ka uz Zemes ir nevis viena, bet… divas Dievu Pilsetas.

Pie visa teikta man vel gribetos piebilst, ka es neko neap­galvoju. Es vienkarsi izklastu savu domu gaitu, palaujoties uz

zinatnisko logiku un zemapzinu. Vai man ir taisniba vai nav - es nezinu. To izlems Dievs.

Kamer es par to visu domaju, mani draugi - Risats, Aleksejs un Tatjana - eda Rima Anvarovica Hamzina atvestos auglus un nez kapec pilnigi ignoreja bananus. isos vardos izstastiju ieprieks aprakstito un jautaju, ko vini par to visu doma.

-   Kad es piedzimu, - teica Risats Bulatovs, - mani paradija ciema vardotajai. Un, ka stastija vecaki, si sievina uz mana laba pleca esot redzejusi engeli. Varbut vinai bija taisniba, ko?

-   Musu dzivoklis atrodas pirmaja stava, - savu stastu saka Tatjana. - Tevs uztaisija iekarinamu balkonu, kas bija savienots ar izrakto pagrabu zem gridas. Tur mums stav saliti gurki un tomati. Berniba mani nekad uz turieni nelaida, baidot, ka tur dzivo spoks. Reiz es tur ielidu un it ka patiesam ieraudziju spoku. Nezinu, protams, iespejams, ka tas man radijas tikai no bailem.

-    Bet vispar Zemes apokalipsu periodiskums mums iznaca visai logisks: katrai cilveku rasei bija sava apokalipse, - teica Aleksejs. - Kadel ta?

Sveta Trisvieniba

Nakamas dienas rita, kad atkal devamies peldeties uz Kan- drikula ezeru, mani neatstaja doma, cik divaina ir sakritiba starp apokalipsu un cilveku rasu skaitu.

- Divaini, loti divaini, - es nemitigi atkartoju, peldot starp udensrozem. - Rodas iespaids, ka apokalipses ar Zemes pa- griesanos par 6666 kilometriem ir bijusas ieplanotas. Bet kadel? Apokalipse tacu ir nave, totala nave visam Dieva radibam - cil­vekiem un visam citam dzivibas formam. Kadel ta? Kadel nevareja izraudzities citu celu, lai pretotos velniskigajai sakot­nei?

Kandrikula ezers

Es jau sapratu, ka no dievisko koncepciju viedokla nave uz Zemes vel nenozime pilnigu un absolutu nogrimsanu nebutiba, ka ta ir tikai pareja uz dzivo nematerialo vilnveida stavokli, kas raksturigs sis dzivibas raditajai - Tai Pasaulei. Tadel ari Raditajs neuzskata navi uz Zemes par kaut ko fatalu un arkartigi tragisku. Raditajam fatals un arkartigi tragisks ir greks visas ta izpausmes. Greks baismigaks par Navi? Kadel ta?

Atbilde uz so jautajumu var slepties vardu savienojuma dzimta Ta Pasaule, ista dzimtene nav Zeme, bet gan Ta Pasaule. Mes visi esam atnaceji no Tas Pasaules, jo cilveka galvena sastavdala ir vina Gars, kas iemitinas cilveka kermeni dzivei

6666 - Apokalipses zime. 9999 - Zemes bojaejas zime

fiziskaja pasaule. Pec kermena naves Gars (vai ieksejais Es) atkal aiziet atpakal uz To Pasauli un, iespejams, atkal atgrie­zisies uz Zemes, bet izmantos jau pavisam citu fizisko kermeni.

Dzimtajai Tai Pasaulei ir savi likumi, kurus mes apgusim, tikai nonakot tur. Pareizak sakot, mes tos atceresimies. Man skiet, ka Tas Pasaules galvenais likums ir nepielaut to, ko religija sauc visaptverosaja varda - par Greku. Vardam Greks ir gruti dot precizu definiciju, to var tikai izjust, nemot talka vel nenoteiktako jedzienu

patiesums. Ne jau velti mus pie­velk patiesi un sirsnigi cilveki, ko­pa ar kuriem mes jutamies labaki, gudraki, skaistaki, drosmigaki, bet, pats galvenais, - bezgreciga­ki.

Kadel berniem vienmer ir tiras un patiesas acis? Tadel, ka Gars, kas ienacis fiziskaja kermeni*, berniem vel ir tirs, jo tikai nesen atnacis no Tas Pasaules, kur drosi vien ir gajis caur dievisko attiri­sanos. Bernu acis atspogulojas Tas Pasaules tiriba un skaidriba. Audzinot bernus, mes it ka iegremdejamies Tas Pasaules tiriba un zemapzina atceramies to.

Bet pamazam bernu acis mainas. Zemes dzives apstaklos tas klust nespodras, tajas paradas dusmas, histeriskums, viltiba un… driz vien tas klust par greka pilnajam pieaugusa cilveka acim. Kapec? Kadel uz Zemes ta notiek? Nezinu. Bet esmu par-

* Austrumu religijas uzskata, ka Gars iemiesojas fiziskaja kermeni 12.-14. grutniecibas nedela.

Par atminam par dzivi Taja Pasaule var saukt saskarsmi ar dzivniekiem

liecinats, ka Dievs visiem cilvekiem neatkarigi no vinu vecuma gribetu redzet tiras un skaidras bernu acis.

Kapec mes milam dzivniekus un izturamies pret tiem ka pret berniem? Kapec, glaudot kaki vai suni, sakam tiem tos pasus var­dus, ko parasti sakam berniem? Kapec vecmeitas iegadajas dziv­niekus un mil tos tapat ka bernus? Atskiriba no cilveka dzivniekiem Dievs ir uzlicis noteiktus ierobezojumus attieciba uz radosam iespejam, tie dzivo instinktu un dabas likumu pasaule. Paskatieties, ka kakis spele­jas ar nokerto peli. Acis spid tads berniskigs prieks, ka tajas atspogulojas kaka laimes kalngali. Dzivnieku dveseles pirmatneja skaidri-

ba, ko instinkti un dabas likumi sarga no Greka, atgadina bernu dveseles skaidribu, pec kuras mes drosi vien skumstam visu pieaugusa cilveka dzivi, dzivojot un klustot arvien solidaki un materiala zina nodrosinataki. Par atminam par bernibu un To Pasauli var nosaukt saskarsmi ar dzivniekiem. (Jn ari vecmeitam, kas pa ielu pastaigajas ar savu suniti, nav nemaz tik drausmigs raksturs, visbiezak ir ta, ka vinu dvesele nevar piekrist un samie­rinaties ar Greku, kas cauraudis visu cilveku sabiedribu, tadel vinas sapno par stipro bruninieku ar berniskigi tiru dveseli. Bet tadu ir maz, pavisam maz.

Vai cilveka laimei ir noteikta robeza? Ja dzivnieku laimes kalngalu ierobezo instinkti, tad cilveku Dievs ir radijis un sutijis uz Zemes ka pasprogresejosu sakotni. Tapec ari cilvekam pilna laime nav sasniedzama, jo progresam nav robezu. Cilveks censas but laimigs, biezi vien sajaucot laimi ar naudu vai varu. Bet cilveka galvena laime ir speja saglabat berna patiesumu, kad pat no rita nemazgata un «apnurcita» seja skiet jauka un patikama. Tomer saglabat berna pasaules uztveri ir gruti, loti gruti. Tas izdodas tikai garigi stipriem cilvekiem, kurus mes

atpazistam pec kaut kada ipasa starojuma acis un iemilam sos cilvekus bez iebildem, neraugoties uz vinu arejo izskatu un vecu­mu, un diemzel biezi vien censamies pieverst vinu skaidro berna dveseli mazvertigiem materialiem centieniem. Mes nesaprotam, ka, esot tadu cilveku tuvuma, ikviens cilveks jutas tuvaks Die­vam, tuvaks tai sakotnejai dzimtajai laimei, ko sauc par Milestibu.

Ari pats Dievs ir pasprogresejosa sakotne. Pec harmoniskas un pilnigas Tas Pasaules radisanas vins dara lielu dabas evolu­cijas darbu dzivibas fizisko formu apgusana un soli pa solim veido harmoniju un pilnibu materialaja pasaule, tai skaita ari uz Zemes. Pieversiet uzmanibu vardiem soli pa solim. Soli var but pavisam nelieli, bet var but ari pavisam lieli, un tos mes saucam par apokalipsi.

Vissarezgitakais uzdevums Dabas evolucija ir grutibas apvienot viena sistema tris dieviskos elementus - To Pasauli, Zemi un Cilveku. Lieta ta, ka visus sos elementus Dievs ir radijis ka pasprogresejosas Sakotnes.

Domaju, ka Ta Pasaule milzigi garaja evolucijas cela ir klu­vusi salidzinosi pilniga un harmoniska. Bet Dievs to tika radijis ka pasprogresejosu sakotni! Tapec evolucija nevar apstaties ari, ja sasniegta harmonija un pilniba. Sis progress ir virzits uz dzivibas fiziskas formas apgusanu, kura ari japadara har­moniska un pilniga. Ne jau velti katra fiziska dziva butne, vai ta butu pati Zeme, cilveks vai varde, ir ietverts Tas Pasaules ele­ments - Gars, kas mitinas fiziskaja kermeni. Atgriezoties Taja Pasaule (pec fiziska kermena naves), Gara darbosanas fiziskaja pasaule sanem vertejumu balvas vai soda veida. Dievs nedod gariem iespeju mierigi dzivot majigaja un briniskigaja Taja Pasaule un nemitigi suta «cina» uz pagaidam vel mirstigo pasauli. Preteja gadijuma iestasies bezdarbiba un dikdieniba un saksies Tas Pasaules regress.

Zeme ka dziva materiala butne, kurai ir savs Gars, ari, nemiti- gi progresejot, tiecas pec harmonijas attiecibas ar To Pasauli un ar visu Dzivo Kosmosu. Soli pa solim, apokalipsi pec apo­kalipses. Acimredzot ari Zeme var klut greciga, bet vina zina, ka par to naks atmaksa, kas saistita ar skaitli 9999. Bez tam Zeme atrodas pastaviga kontakta ar citu pasprogresejosu sakotni - Cilveku, izjutot ta ietekmi uz sevi un ari pati ietekmejot vinu. Pie tam vesturiska meroga Zemes ietekme uz Cilveku ir arkartigi liela, un lasitajs jau drosi vien ir sacis par to parliecinaties.

Cilveks ka pasprogresejosa sakotne ari tiecas pec harmonijas ar Zemi un To Pasauli. Budams vienlaikus Tas Pasaules un Zemes radita butne (Gars + Fiziskais kermenis), cilveks ir radits saskana ar dievisko principu «Realizejies pats!». Bet… vina ir ari plass «lauks Grekam», jo cilveku, preteji dzivniekiem, instinkti neierobezo.

So tris pasprogresejoso sakotnu - Tas Pasaules, Zemes un Cilveka - savstarpejas attie­cibas atgadina situaciju, kad kopa salikti tris lideri, kuriem jadzivo miera un draudziba, tadel katram ir kaut kas no savam liderpozicijam jazau­de.

Ja runajam godigi, tad sada veida Dievs ir radijis idealus apstaklus progresam. Ikviens no «lideriem» it ka skubina parejos.

Saja sakariba var rasties saubas, vai cilveks saja Tris­vieniba patiesam ir tik no­zimigs. Bet tas ta nav. Atraz­damies uz Zemes kaujas ap­staklos, Cilveks ietekme To Pasauli, paklaujot parbau­dijumiem savu Garu un ta­dejadi veicinot Tas Pasaules progresu. Tapat ari, budams Zemes dzives piektais elements, Cilveks ar savu garigo un fizisko darbibu ietekme Zemi.

Kadel gan progress ir tik loti nepieciesams? Kadel nevar mierigi dzivot, kadel nepartraukti pec kaut ka jatiecas, ejot cauri ciesanam uz uzvaram? Kadel progresa del tik mazs svars tiek pieskirts ciesanam, navei un pat apokalipsei? Atbildi uz siem jautajumiem var iegut, aplukojot kaut vai vienu vienigu cilveka vai dzivnieka organisma suninu. Ta ir tik neaptverami sarezgita… un tas ir milzigas un reizem ari nezeligas evolucijas rezultats! Atbildi uz siem jautajumiem var iegut, uzdodot sev vel vienu jautajumu - vai jus, piemeram, gribetu klut par vardi vai

mikrobu? Jus noteikti atbildesiet, ka ne, jo neviens nevelas no­laisties zemak par sasniegto progresa gaita, tapat ka neviens vairs negrib dzivot bez silta udens, ledusskapja, paklaja un citiem musdienu cilveka dzives atributiem. Gn, visbeidzot, atbildes uz siem jautajumiem var iegut, ja padoma, ka visas religijas ir sastopams vards uelns un satans, kuri tulin aizpildis neprogresi- uo tuksumu un vienigais cinas veids ar kuriem ir - progress.

Man skiet, ka navei var but divi veidi - ka atmaksa par lau­niem darbiem un ka rezultats cina par labiem darbiem. Pirma nave ir pretiga un drausmiga, jo pec tas sekos sods Taja Pasaule. Otro var raksturot ar popularas dziesmas vardiem: «Nave nav baiga, Ar to esam tikusies kauja, Un ari tagad Ta rinko virs manis…»

Otraja gadijuma nave patiesam nav briesmigs notikums, jo ta tur, musu Sakotneja Dzimtene, tiek verteta loti augstu.

Kadel jauni puisi ka brivpratigie dodas kara, naves nebidamies?

Tadel, ka dzili so cilveku sirdi mit skaidra, dieviska sakotne, kas zemapzina cukst, ka Gods un Dzim­tenes Milestiba stav aug­stak par navi. Gn japasaka godigi, ka tadu cilveku ir daudz, loti daudz.

Atceros savu tevu - Rifgatu Iskandarovicu Mul- dasovu, kas kara aizgaja ka brivpratigais un pie Stalingradas bija parasts lozmetejnieks. Dzimtaja ciema un savu represeto vecaku nabadzigaja ma­jokli vins atgriezas ka

pusdzivs invalids ar 61 ievainojumu. Bet mana mate - Valentina Kirsanovna Mahina, jauna ukrainu meitene, iemileja so ievaino­jumu sakroploto kareivi, kas bija spejis saglabat godu un cienu, un iznesa so milestibu cauri visai dzivei. Ari tagad vini ir sveiki un veseli.

Par to visu domadams, es sedeju zalite pie Kandrikula ezera. Blakus sisinaja sienazi. Nogulos un saku petit, kada izskatas Zeme tuvuma. Kas viss tikai tur nerapoja pa zaliti! Cik dziviba uz Zemes ir daudzveidiga! Cik varens ir Dieva radosais speks! (Jn peksni… apokalipse! Vai tiesam Greks ir tik briesmigs?

Pakratiju galvu, lai atvairitu romantiskas domas, un pieversos tam, kada, no analitiska aspekta, ir apokalipses jega uz Zemes. Tagad jau analizet bija vieglak, - es jau sapratu visas religijas ietverto vienkarso patiesibu, ka briesmiga nav Nave, briesmigs ir Greks. Sis patiesibas pamatos ietverti visi tris galvenie dzivibas komponenti - Ta Pasaule, Zeme un Cilveks.

Ar katru apokalipsi Zeme uzkraj dievbijigus cilvekus, iznicinot grecigos un veidojot Cilveces zelta fondu

«Tatad,» es saku pratot, «apokalipses jega ir cilveces un citu dzivibas formu iznicinasana, bet… ar vienu atrunu, kuru mineja Jelena Blavatska, aprakstot ceturto apokalipsi (Pasaules Pludus), - paliek dievbijigie cilveki, kas spej izglabties un saglabat fizisko Zemes dzivibas formu seklu.

Bez tam no Blavatskas «Slepenas Doktrinas» izriet, ka katra nakama rase dzimst ieprieksejas rases dziles. Vina raksta, ka piek­ta rase - ariesi - radusies ceturtas rases - atlantu dziles 200 000 gadu pirms lielajiem Pasaules Pludiem. Tadel apokalipsei vienlaici­gi tiek paklautas divas rases - gan pamatrase, gan ta, kas veidojas.

Saja sakariba var domat, ka pec pirmas apokalipses izglabas un dzivibu no jauna radija dievbijigie engelveidigie pirmas rases cilveki kopa ar otras rases regveidigajiem cilvekiem.

Pec otras apokalipses izglabas un dzivibu no jauna radija dievbijigie regveidigie otras rases cilveki kopa ar lemuriesiem (tresa rase).

Sekojot sai logikai, pec tresas apokalipses izglabas un dzi­vibu uz Zemes no jauna radija dievbijigie lemuriesi (tresa rase) kopa ar atlantiem (ceturta rase).

Pec ceturtas apokalipses izglabas un dzivibu uz Zemes no jauna radija dievbijigie atlanti (ceturta rase) un ariesi (piekta rase).

Piekta apokalipse vel nav bijusi.»

Man saka veidoties iespaids, ka no apokalipses uz apokalip­si Zeme uzkraj dievbijigos cilvekus no visam piecam rasem un iznicina grecigos. Ciesot milzigus zaudejumus, tiek veidots Cilveces zelta fonds. Un tiesi si milzigo zaudejumu cena rada domu, ka Cilveces zelta fonds ir veidots ar kadu noteiktu merki, kuru acimredzot var raksturot ka vienotas dievbijigas cilveku sabiedribas veidosanu, kas spej dzivot harmonija ar Zemi un To Pasauli.

Citiem vardiem sakot, uz Zemes ir notikusi atlase - labakie no labakajiem, kas pec apokalipses ne tikai no jauna radija cil­veci, bet soli pa solim, apokalipsi pec apokalipses pastiprinaja vienotas dievbijigo cilveku sabiedribas varenibu un speku.

Ja nemam vera so pienemumu, tad mums ir ari jaatzist, ka vienota un tai pat laika daudzveidiga dievbijiga cilveku sabiedri­ba kaut kur pastav. Kur? Paralelaja pasaule? Sambala? Vai kaut kur citur?

Atbildes uz siem jautajumiem, bez saubam, sniedzas arpus manu cilvecisko iespeju loka. Bet es zinu, ka logika reti kad piekrapj zinatnieku, lai cik neticami ari neskistu iegutie secinaju­mi. Tapec ir jega kaut vai padomat par ieprieks izklastito, pir­mam kartam izmantojot legendas un teikas saskana ar principu, ka «nav dumu bez uguns», un izradot cienu tautas gudribai.

Legenda par zemzemes valstibu Sambalu ir visas religijas, visos lesvaidito darbos, un tiek nodota no paaudzes paaudze. Bez tam ari musu petijumi Himalajos, kas lava izvirzit hipotezi par cilveces genofonda pastavesanu, kura ir dazadu pamatrasu parstavji somati stavokli, loti ciesi saistas ar legendu par Sam-

balu. Tadel es uzskatu par pilnigi iespejamu, ka legendara Sam- bala tad ari ir ta vienota dievbijiga daudzveidiga Zemes cilveku sabiedriba, kas savakta vienuviet un, manuprat, izvietota Mu­ziga Kontinenta rajona, tas ir - Tibeta, Himalajos un Gobi.

Paralelas pasaules nav tikai saistosu filmu atributs, bet biezi tiek minetas ari austrumu religijas. Par tam stasta Himalaju jogi, un tam veltiti daudzi nopietni zinatniski petijumi (A. Trofimovs, A. Timasevs u.c.). Daudzi uzskata, ka NLO ierodas no turienes. Tadel nevar izslegt, ka hipotetiska vienota dievbijiga cilveku sabiedriba atrodas tur, tas ir - mums blakus, tikai cita laika un cita telpa. Par to mes parunasim sikak sis gramatas tresaja sejuma, vieta, kur analizesim milzigos Dievu Pilsetas «laika akmens spogulus».

Japiemin ari daudzas legendas un verojumi par engeliem un spokiem. Kas zina, varbut pasakainie engeli un spoki patiesam eksiste un ir pirmas un otras rases engelveidigo un regveidigo cilveku pecteci, kas saglabajusies Zemes vienotaja dievbijigo cilveku sabiedriba?

Bet, ja nu reiz esam sakusi runat par hipotetisko Zemes vienoto dievbijigo cilveku sabiedribu, tad jasaka dazi vardi par si cilveces zelta fonda iespejamajam tehnologijam. Tam jabut arkartigi augsti attistitam un daudzveidigam, kur savakts viss labakais, ko devusas visas piecas cilveku pamatrases. Visdrizak ir ta, ka sis tehnologijas balstas uz Gara Speku, tas ir - uz smalko energiju izmantosanu. Sai daudzveidigajai sabiedribai acimredzot paklaujas teleportacija, levitacija, telekineze, mate- rializacija, dematerializacija un daudzas citas brinumainas ipasibas, kas alegoriski aprakstitas legendas un pasakas.

Si daudzveidiga «Vislabako» sabiedriba drosi vien ir loti interesanta. Pat nerunajot par dveseles tiribu un arkartigi augstajam tehnologijam, tai jabut visai neparastai, jo «pie viena galda sez» visu uz Zemes dzivojuso cilveku rasu parstavji -

engeli, regi, lemuriesi, at­lanti un ariesi, kuru para- disanos uz Zemes skir desmitiem vai simtiem miljonu gadu. Navei saja sabiedriba nav principia­las nozimes, jo nomainit kermeni ar jaunu nav problema. Principiala no­zime ir tirai dveselei un darbibai pret Greku.

Kadel gan Cilueces zelta fonds neka neiz­pauzas musu ikdienas dzive? Kapec tas mus ne­vada? Pirms kada laika sis jautajums mani butu parsteidzis lidz sirds dzi­lumiem. Bet tagad es jau sapratu, ka tas nav ie­spejams principa, - ik­vienu cilveku Dievs ir ra­dijis ka sakotni, kas attis- tas pati (velreiz pasvitro- ju vardus attistas pati, ar uzsvaru uz pati), tadel klut par kartejas cilveku rases «aukli» un vadit to prieks Cilueces zelta fon­da nozimetu darboties pret principialiem dieviskiem likumiem. Tur, Cilueces zelta fonda, kas varbut irta pati Sambala, tiek atlasiti vislabakie, un… varbut uz Zemes pienaks laiks, kad vairs nebus nevienas greci­gas rases, bus tikai viena daudzveidiga un diza Sambala, kas sastaves no Vislabakajiem.

Sadu domu parnemts, piecelos, iebridu udeni un iepeldeju ezera. Dalities domas ar draugiem, ka es to parasti daru, soreiz negribejas. Kapec? Atkal apsedos zalite un sapratu, ka doma vel nav pabeigta, ka ir palikusi viena neskaidriba - Sambalai vajadzeja sevi kaut ka izpaust, ta, lai mes, piektas rases parastie cilveki, to varam redzet savam acim.

Pardomas par to, ka cilveces zelta fonds ir izveidojis kadu citu Zemes aizsardzibas sistemu no cilveku Greka

Es skaidri sapratu Sambalas nozimi ierobezotas vietas Varas radisana un cilveces atjaunosana pec kartejas apokalipses, bet…

«Ko es neesmu sapratis?» Es saspringti domaju un beidzot sapratu.

Pec tresas apokalipses Zeme mainija polus. Sakotnejais Ziemelpols no Lieldienu salas parvietojas par 6666 kilometriem uz Kailasa kalnu. Ceturta apokalipse, kad polu nobide jau pargaja uz otru puslodi, bija ka signals Sambalai, ka javeido cita Zemes aizsardzibas sistema no cilveku Greka.

Cita Zemes aizsardzibas sistema no cilveku Greka? Kada? Gn tad es sapratu, ka ta ir piramidu un seno monumentu sistema, kas Sambalas vadiba izveidota pec ceturtas apokalipses.

Es pavisam skaidri sapratu, ka si sistema, kas tik ideali iz­vietota uz zemeslodes, nekad nav pildijusi kapenu lomu. Loma bija pavisam cita. Tacu doma, ka piramidas celtas, lai pasarga­tu Zemi no cilveku Greka, skita parak negaidita un pat ekstra­vaganta. Jau gribeju no tas atteikties, jo pec savas dabas esmu «kirurgiski piezemets», kad, ta teikt, nav laika ekstravagantam domam, bet jaaptur asinosana vai jasasuj bruce.

Tomer zemapzina teica prieksa, ka logiskais izklasts par Zemes pagriezieniem par 6666 kilometriem ar tiem sekojosam apokalipsem, kas balstas uz J. Blavatskas teicienu «… kad poli izkustejas [ceturto reizi]…», ir pareizs ar visiem no ta izrietosa­jiem secinajumiem. Bet zemapzinai esmu pieradis ticet, ta mani vel ne reizi nav pievilusi, izstradajot jaunas kirurgiskas operaci­jas, ieskaitot acs transplantaciju. Tikai parak jau nu gan ekso­tiski skan teiciens piramidu pretgreka iedarbibai

Tomer pienemums par piramidu un senatnes mo­numentu pretgreka funkci­ju prasija pavisam citu zinasanu limeni, kas mums vel nav pieejams. (Jn, ne­raugoties uz sadas jautaju­ma nostadnes «eksotiku», bija jamegina kaut mazliet izprast so limeni.

«Kur slepjas si cita lime­na zinasanu butiba?» centos piespiest stradat savu pratu, pats ezera krasta sededams zalite.

Pedejiem spekiem «kus­tinadams smadzenes», gai­diju… gaidiju, ka Dievs man dos so ideju. Domas sau- dijas ka garambraucosa vilciena logi, pec tam sie «logi» sapluda kopa, logs ieguva skaidras aprises un beidzot es skali iesaucos:

- Re, ka! Miklas atminejums ir Skaitlos! Caur Skaitliem var saprast piramidu «pretgreka» funkciju.

Sekoja vilsanas pasam sevi:

«Ka es to agrak nevareju izdomat? Viss tacu ir tik vienkarsi! Mes sakam analizi ar seno cilveku tragisko vestijumu, kas nodots caur Kailasa kalna augstumu un ir vienads ar 6666 metriem, un turpmak viss grozijas ap skaitliem 6666, 9999, 4999… Visas domas radas so skaitlu analizes rezultata. Bet domam, ka saka fiziki, ir liels speks!»

Gandriz aizrijos ar zaliti, kuru tai bridi koslaju. Izklepojos un neatlaidigi nolemu novest atnakuso domu lidz galam.

«Vajag… vajag…,» es neatlaidigi turpinaju domat, «vajag izmerit visu to trijsturu lenkus, ko sava starpa veido visas piramidas, senatnes monumenti un punkti 6666 un 9999. Drosi vien to summa bus «sesnieki» un «devitnieki». Smalka energija musu trisdimensiju telpa darbojas caur trijsturiem, bet to vada skaitli! Piramidu lenki… Trijsturveida domas, par kuram stasta jogi… Vai patiesi piramidas var «izskaitlot» grecigos cilvekus caur vinu «devitnieku» vai «sesnieku» grecigajam domam… Ja­aprunajas ar matematikiem… Nolieguma nolieguma likums…»

Atkritu zalite un teicu pats sev:

-   Viss! Nevaru! Esmu piekusis! Jaiegaume un pec tam ja­izanalize doma, ka piramidu un monumentu sistema, kas aptver zemeslodi, veido trijsturu sistemu ar noteiktiem matematiskiem raksturojumiem, kas acimredzot aizved lidz skaitliem 9 un 6, kas saskana ar nolieguma nolieguma principu sagrauj launas «trij­sturveida domas», kuras ari var raksturot ar skaitliem 9 un 6.

Tobrid es jau sapratu, ka Dieva dota doma no logikas cela iegutas atskiras ar to, ka ir geniali vienkarsa un negaidita, bet si geniali vienkarsa doma rada paguruma lekmes, jo cilveka saprats ir saskaries ar Augstako Sapratu.

-    Tikai neaizmirst so domu, - es teicu sev un iesaucos: - Risat, Tana, Aleksej, ejam uz bazi!

Vai Blavatskai var ticet?

Otra rita es valajos pa gultu un sazin kapec domaju par lasitaju vestulem, ko biju sanemis sakara ar gramatu «No ka mes esam celusies?». Vestulu bija loti daudz, un tas turpina pienakt vel sodien. Visas vestules var iedalit divas dalas:

- pateicibas vestules par meginajumu pa jaunam, no zinatnisko ekspediciju viedokla, runat par vestures dzilem un par Dievu;

- aizkaitinajuma pilnas vestules, kur lasami vardi «…bet Jus man paradiet tiesus pieradijumus……………….. ka gan drikst publicet tadas mulkibas, Lenina maciba tacu saka, ka…», vai ari«… Jusu Blavatska, uz kuru Jus tik biezi atsaucaties, ir sizofrenike un masoniste…».

Man kluva zel Blavatskas, kuru Austrumos uzskata par Lielo Iesvaidito. Zinaju ari, ka vinas dzislas rit krievu un vacu asinis, bet uzvards ir pirma vira - Erevanas gubernatora Blavatska kunga. Gn, ja ari vina ir bijusi ebrejiete, - kas par to? Kada starpiba?

Svarigi ir tas, ka caur so stipro sievieti Dievs ir novadijis lidz cilvekiem neaptveramu zinasanu apjomu. Pati Jelena Blavatska rakstija: «…it ka Balss man dikteja no augsas…».

Milie lasitaji! Atveriet un centieties izlasit vinas «Slepeno Doktrinu«! Jus loti atri parliecinasieties, ka cilveks, lai cik genials vins ari butu, nav spejigs pat ne tuvu aptvert visu to zinasanu apjomu, kas izklastits saja gramata. Ka vina vareja zinat, ka materialas pasaules raditaju sauc Ahura Mazda? Ka vina vareja zinat, ka atlantu lidaparatus sauca par «vimanam»? Ka vina visos sikumos vareja parzinat Platona macibu? Ka, nu ka… Nav saubu, ka ar Blavatskas muti un spalvu runaja Augstakais Saprats, pie tam ar kaut kadu cilvekam nepiemitosu logiku iz­klastidams faktus un tikai faktus. Nekadu pamacibu, tikai fakti.

«Gn vina drosi vien bija loti piekususi,» es nodomaju.

Visas religijas, to skaita ari senas Austrumu religijas, salidzi­najuma ar «Slepeno Doktrinu» atskiras tikai ar to, ka tur viss ir pasniegts alegoriskas pasaules forma, kas parastam cilvekam ir vieglak uztverama, tacu butiba ir un paliek ta pati. Gn religijas dod ari pamacibas cilvekiem.

Nemot to visu vera, es nevareju neticet Blavatskai un tostarp ari vinas vardiem: «…kad poli izkustejas [ceturto reizi]…», kurus logiski apdomajot mes nonacam pie tik negaiditiem secinaju­miem ka tas, ka uz Zemes eksiste noslepumaina vienota Vis­labako sabiedriba.

9999 - Zemes bojaejas skaitlis

Bistoties, ka mani tulin pasauks brokastis un izjauks so domu gaitu, centos izteloties situaciju: kas butu noticis ar Zemi, ja ta, mainot polu stavokli, izietu «pilnu apokalipses apli»? Tas ir - kas notiktu ar Zemi, ja ta mainitu savu asi par 6666 kilometriem 6 reizes, kad Ziemelpols atkal atgrieztos sava sakumvieta - Lieldienu salas rajona?

Protams, atbildi uz so jautajumu zina vienigi Dievs. Bet man

tomer skiet, ka pec tam, kad Zeme butu pabeigusi savu «sesnieku ciklu», tas ir, apokalipsu ciklu, ta parietu uz «devitnieku ciklu», kad Zemes ass nobide notiktu jau par 9999 kilometriem.

Kapec man ta skiet? Tadel, ka uz Zemes ir izvei­dota planetas piramidu un seno monumentu sistema, kura, manuprat, ir paredzeta, lai nepielautu kartejo Zemes polu nobidi par 6666 kilometriem un tuvinasanos «fatala apla» noslegumam. Cetri pagriezieni par 6666 kilometriem jau ir bijusi, atlikusi vairs tikai divi! Ka apstiprinajumu tam var minet, ka piramidu un seno monumentu izvietojums ir loti simetrisks ne tikai ar punktiem 6666 , bet ari ar punktiem 9999, par ko lasitajs vareja parliecinaties piemera ar Velna torni, kura attalums gan no punkta 6666, gan no punkta 9999 ir 1666 kilometri.

Ko var nozimet Zemes pagriezienu «devitnieku» cikls, tas ir, periodiska ass nobide par 9999 kilomet­riem? Nezinu. Bet, manu­prat, tas nozimes Zemes bojaeju. Zeme to neiztures un sagrus.

Lai gan es nemaz negu­leju, mani uzmodinaja Risats

Bulatovs. Izstastiju vinam, kadas domas rosas mana galva sakara ar piramidu un senatnes monumentu aizsargfunkciju, un to, ka si aizsarg- funkcija kaut kada mera ir saistita ar skaitliem.

- Kad es rakstiju disertaciju, manas domas ari bija pavisam sajukusas, - teica Risats, - tik sajukusas, ka es vispar neredzeju nekadu izeju. Bet… kad es nodz- inu bardu, visas domas noskaidro­jas.

Es steidzigi devos pie izlietnes, saziepeju bardu un ar strauju kustibu novilku ar zileti pa bardas vidu. Gn peksni sapratu, ka atpakalcela vairs nav - naksies vien nodzit bardu lidz galam.

- Arprats! Izteikts birokrata gimis, - es komenteju savu jauno izskatu. - Audzesu no jauna.

Taja diena mes novadijam konferenci par Himalaju ekspedici­jam Baskirijas Tuimazinskas rajona iedzivotajiem. Bija sanakusi 600-700 cilveku. Es staveju uz skatuves, juzdamies nepilnvertigs sava necila izskata del, un asi izjutu to, ka man nav bardas.

Pec tam Rims Anvarovics Hamzins sarikoja varenu banketu, kura laika, par laimi, mana atjaunota ariene netika apspriesta.

Pa celam uz Gfu es masina iemigu. Pamodies biju pavisam piemirsis savu «bezbardas kompleksu» un atkal saku pratot par piramidu lomu uz Zemes. Loti gribejas atrak tikties ar matematikiem.

7. nodala

MALACIS, TANA!

Godigi sakot, dargo lasitaj, man jau ari pasam gribas atrak pariet pie celojuma apraksta, pastastit, ka mes meklejam Dievu Pilsetu, un paradit jums to brinumaino un miklaino monumentu fotografijas un zimejumus, kurus redzejam saja divainaja seno cilveku pilseta pie pasiem makoniem. Bet man tomer skiet, ka pareizak butu velreiz verst jusu uzmanibu uz daziem musu pirmsekspedicijas pardomu zinatniski filozofiskiem aspektiem. Tada nu bija ekspedicijas sagatavosana, bez kuras ta diezin vai butu veiksmiga.

Dargo lasitaj, es esmu parliecinats, ka turpmakas divas no­dalas, kur bus runa par launas sataniskas energijas iznicinasanu uz Zemes ar seno cilveku buveto piramidu palidzibu, jums bus interesantas. Varbut jus pat uzskatisiet sis nodalas par sva­rigakajam visa gramata, jo tajas seno cilveku zinasanas sasauk­sies ar musu ikdienas dzivi.

Tacu septitas nodalas sakuma es tomer velos «pajaukt» jums galvu ar skaitlu pasauli, jo bez tas launas energijas iznicinasanas mehanisms uz Zemes nebus saprotams. Ticiet man, ka ilgi es jums galvu nejauksu.

Bez tam man gribetos piezimet, ka, pats to nemanidams, ter­mina negativa psihiska energija vieta esmu sacis lietot religijas terminu launa vai sataniska energija. Ceru, ka zinatnieki man piedos, bet plasam cilveku lokam vardi launa vai sataniska labak asociesies ar to jutu gammu, kas piemit katram cilvekam.

Viss sakas taja 1999. gada junija vakara ar jubileju un smarzam Kenzo, kad mes, pametusi svinosas sievietes, otra istaba anali­zejam seno cilveku tragisko vestijumu un Tatjana pavisam negaiditi izdarija aritmetisku aprekinu 6+ 6 + 6 + 6 = 24, 2 + 4 = 6.

Atceros, ka taja bridi Tatjana ar vienu aci skatijas uz papiru, bet ar otru - uz mani, lai gan nekad nebija skielejusi. Atceros ari, ka mes izdarijam tadus pasus aprekinus ar skaitliem 9, 8 un 7, bet nekadus nopietnus secinajumus neizdarijam. Tikai emo­cionali iesaucamies: Paskat tik! Sanak totals launums! Cik atceros, mes partraucam saskaitit skaitlus, jo bijam aizravusies ar seno cilveku tragisko vestijumu 6666, un mes sakam analizet situaciju, censoties saprast Zemes vesturi un cilveces likteni apokalipsu laika.

Bet doma par siem aprekiniem iegulas kaut kur dzili zemap­zina. Es vel nesapratu, ka tiesi tur slepsies seno cilveku izstrada­tais un iedarbinatais galvenais princips cinai ar launo energiju, bet jau neskaidri kaut ko sajutu.

Gatavojot planoto tiksanos ar matematikiem, lai konsulte­tos, mes - Jurijs Ivanovics Vasiljevs, Tatjana un es - nolemam pamatigak izanalizet so aritmetisko darbibu.

Tana, ka tev tas ienaca prata?

Atceros, ka pirms sis sarunas es pavaicaju Tatjanai:

-   Saki, ludzu, kapec tu peksni nolemi saskaitit 6 + 6 + 6 + 6, bet pec tam -2 + 4 = 6?

-   Nu, mes tacu visu laiku runajam - 6666, 6666…un es tos ciparus saskaitiju.

-   Bet tomer, ka tev ienaca prata doma to izdarit? - es neatlaidos.

-   Nezinu, iedomajos - un viss! - Tana atbildeja.

-   Varbut zemapzina pateica prieksa?

-    Nu ka lai es zinu? Sa­skaitiju - un viss!

-     Vai tev pec sis domas neuznaca nogurums?

-    Es neatceros. Varbut ari uznaca, bet taja vakara mani jau ar to Kenzo parmocija.

-  Tu saproti, Tana, - es neat­laidigi turpinaju, - so arkartigi vienkarso aritmetisko darbibu vareja izdarit jebkurs jaunako klasu skolens. Tur nekads lielais prats nav vajadzigs. Bet vertigais ir tas, ka si doma paradijas tiesi taja bridi, kad pieversam uzma­nibu skaitlu rindai 6666. It ka kads butu prieksa pateicis - pieversiet tam uzmanibu!

-   Vispar jau ta ir.

-   Tagad nemam kalkulatoru un attistam tavu domu talak!

-   Labi.

-  Mes visi esam Dieva vara. Un domas biezi vien ka prieksa teiksana nak no Dieva, tin tiesi sis domas paradas visvajadzigakaja bridi, - es pamacosi piebildu.

-    Klausies, sef, - iejaucas Jurijs Ivanovics. - Es, ka jau tehnisks cilveks, pats saproti, stavu tuvak matematikai neka tu, budams arsts. Cln pateiksu

tev, ka ir, - matematiki ir greizsirdiga tauta! Sliktaki par sievie­tem! Vini jau nu neuzticesies arstam matematiskos jautajumos, vini pat fizikus uzskata par stulbeniem - it ka fizikis nezinatu, cik ir divreiz divi. U-u… Ka tikai vini nesak mus kritizet!

- Dievs ar viniem, Jura! Lai kritize! Esmu pilnigi parliecinats, ka sadas aritmetiskas darbibas jau sen ir izdaritas un tapat sen ir noteiktas ari noteiktas likumsakaribas, bet… Bet seit mes meginam iegut analogijas ar seno laiku noslepumiem, - sie monumenti tacu ir uzcelti pec kaut kadiem matematiskiem aprekiniem. Nu, bet tie matematiki, kuri uzstajas ar profesionalu aplombu… Nu ko tur var darit… visi jau tadi nav.

Kad Tatjana beidza rekinat, Jurijs Ivanovics klusi iesvilpas: - Tas tik ir devitnieks! Visas kombinacijas tikai devitnieki! Otra tada skaitla nav. Diezin kapec mes liskus saucam par sesniekiem, pedejais laiks saukt par devitniekiem, citadi…

Jurijs Ivanovics: - Visuresosais devitniecins iznak!

-   Pieversiet uzmanibu, - Tana vinu partrauca, - ka, analizejot katru skaitli, pedejo tris rindu summu summa ari ir 9. Ko tas varetu nozimet?

-    Saskaitiet jebkura cita skaitla otras, tresas un ceturtas rindas summas - visur iznaks 9. Visuresosais devitnieks! Vai tiesam tada veida launums lien visur un visa? - Jurijs Ivanovics atkal iesvilpas.

-   Pagaidi, Jura! Ka tu teici? Ka devitnieks iznak, summejot ikviena skaitla otras (2), tresas (3) un ceturtas (4) rindas sum­mas? Paskat - 2 + 3 + 4 = 9. Te ari devitnieks! - manam izbri­nam nebija robezu.

-   Vai dienin! - ari Jurijs Ivanovics nespeja slept parsteigumu. - Ir gan tas velniskigais devitnieks varen nadzigs! Ne jau velti vecinas saka, ka velns vienmer ir blakus un cinities ar to ir gruti. Ka salasisi dvesele devitniecinus, ta saksi raut zvaigznes no

debesim, un nebus ilgi jagaida, kad ari zvaigznu slimiba bus klat un pats tu par velnenu paliksi…

Bet pec paris dienam varen izbriniti bus matematiki, kad, anali­zejot piramidu un seno monumentu sistemu saskana ar uz globusa izveidoto trijsturu hordam, konstates, ka visas matematiskas likum­sakaribas, saskaitot summas, obligati aizved pie skaitla 9.

-   Paskatieties, cik skaista simetrija iznaca! - Tana teica. - Sa­skaitot katra skaitla visu cetru rindu summas, atkal iznak tas pats skaitlis.

-    Pasaule vienmer ir simetriska, - ar uzsvaru teica Jurijs Ivanovics. - Pasaule un antipasaule, virietis un sieviete, divas rokas, divas kajas un ta talak.

-   Mu, ir jau ari citi organi, piemeram, smadzenes, un vel… - es iebildu un ierosinaju pieverst uzmanibu skaitlim 6.

-   Sesnieks ir loti lidzigs trijniekam, - piemetinaja Jurijs Ivanovics. - Paska­tieties, skaitlim 3 ceturtas rindas summa ir 3, skaitlim 6-6. Nekur citur, iznemot skaitli 9, ta nav ceturtas rindas summa. Skaitlim 1 ir 4, skaitlim 2-8, skaitlim 4-7, skaitlim 5-2, skait­lim 7-7, skaitlim 8-5. Ta ipasi uzvedas tikai sesnieki un trijnieki kopa ar devit­nieku. Lieku galvu kila, ka sataniska energija ir ne tikai devitniekos, bet ari ses­niekos un trijniekos. 9 tacu ir 3 + 3 + 3, bet 6-3 + 3.

-   Es vel kaut ko pamaniju attieciba uz skaitliem 6 un 9, - piemetinaja Tatjana. - Saskaitot divu pedejo rindu (tas ir, rindu, kuras ir tris vai cetri vienadi skaitli) summas, tikai skaitlis 6 un skaitlis 3 uzrada to pasu skaitli: skaitlim 6 tas ir 6, skaitlim 3 - 3. Salidziniet: skaitlim 1 si attieciba ir 7, skaitlim 2-5, skaitlim 4-1, skaitlim 5-8, skaitlim 7-4 un skaitlim 8-2. Sesnieki un trijnieki stav it ka atseviski, par devitnieku vispar nerunasim, tam visos variantos rezultats ir 9.

-   Tu saki, ka sesnieki un trijnieki kopa ar devitniekiem stav it ka atseviski, - es aizdomajos.

Tobrid es vel nezinaju, ka tiesi sie skaitli (3, 6 un 9) figures ari trijsturos, kas veidojas, ar linijam uz globusa savienojot dazadas piramidas un senatnes monumentus. Bez tam man pat prata nevareja ienakt, ka sis vienkarsas aritmetiskas darbibas, kuras tika izdaritas pec Tatjanas idejas, driz vien novedis pie paralelo sesu un devinu dimensiju pasaulu aprekiniem, it ka laujot ielukoties tajas.

Laba un Launa skaitliskais lidzsvars

Petot tabulu ar skaitlu rindam, es arvien vairak parliecinajos, ka jau aprakstitas likumsakaribas nav parasta «skaitlu klejosana», bet gan izsaka kaut kadas loti svarigas likumsakaribas, kas pastav pasaule. (Jn ir pilnigi iepejams, ka skaitliem piemit speks, kas pilna apjoma izpauzas tur - noslepumainaja smalkaja pasaule.

Kas izdomaja skaitlus? Cilveks? Varbut tie tika doti ar zemapzinas palidzibu un kada galva paradijas ka konkreta doma, kuru pati sevi iemilejusies cilvece jau paspejusi pierakstit sev, aizmirstot par Dievu.

Un tomer sajos skaitlos slepjas kaut kads speks, kas vel nepaklaujas petisanai un kuru senie cilveki uzskatija par vis­svarigako speku pasaule. Kas tas ir par speku? Man skiet, ka tas

ir domas speks. Ne jau velti fizi­ki saka, ka doma ir materiala, un pie ta vel var piebilst, ka doma ir skaitliska.

Ka zinams, ir labas un lau­nas domas. Saka ari, ka pasau­le pastav Laba un Launa lidz­svars, un, tikai Labajam cino­ties ar Launo, dzimst zinasanas un progress.

Tautas gudriba vesta, ka skaitli 6 un 9 simbolize launumu vai satanu. Es ticu tautas gudribai, bet es skaitliem 6 un 9 vel pievienotu ari skaitli 3. Kapec? Ka jau teicu, analizejot so skaitlu summu summas, izradas, ka 9, 6 un 3 stav it ka atseviski, tiem, atskiriba no citiem skaitliem, ir vienada rakstura likumsakaribas.

Tapec es paludzu, lai Tatjana musu izveidotaja tabula saskai­ta iespejamos launos (9, 6 un 3) un labos (1, 2, 4, 5, 7 un 8) skaitlus visu skaitlu rindu summu summas, tas ir, skaitlus, kas kreisaja puse apvilkti ar apliti (pavisam tadu ir 36). Izveidojas sekojosa tabula:

-   Laba un Launa lidzsvars! - es iesaucos.

-   Vai dienin! - ar baudu noteica Jurijs Ivanovics. - Patiesam ta ir! Ne jau velti vecinas saka, ka…

-   Bet kurs skaitlis ir Launaks - 3, 6 vai 9? - filozofiski pavaica­ja Tatjana, partraucot Juriju Ivanovicu.

-  Man skiet, ka pats launakais skaitlis ir 9, pec tam nak 6, un pec tam 3. Devitnieks ir tris reizes launaks par trijnieku, bet sesnieks ir divas reizes launaks par trijnieku, - parliecinati teica Jurijs Ivanovics.

-  Mums ir gruti par to spriest, - es pratoju, - bet visa saja lieta noteikti ir kada jega. Kada? Iespejams, ka skaitlis 3 simbolize launumu cilveka, skaitlis 6- visas Zemes launumu, bet skaitlis 9 - Visuma vai Tas Pasaules launumu. Tomer drosi vien pastav mums nezinamas likumsakaribas, kuram jabut gan loti sarezgitam, gan tai pat laika geniali vienkarsam. Cik talu mums vel lidz tam, lai to saprastu!

-  Kad es stradaju trase, mums bija viens soferis - par Andreju sauca. Launs ka bestija! Atceros, ka vins lidz navei sasita suniti, kas, kede piesiets, uz vinu reja, bet acis spideja velniskiga prieka… Vareja just, ka no tam lauka jono vieni vienigi devitnie­ki, - Jurijs Ivanovics nespeja slept rugtumu.

-   Tana, saskaiti, ludzu, atseviski pa skaitliem 3, 6 un 9- cik un kads procents to ir sajas 36 summu summas, - es ierosinaju.

Tatjana saka skaitit un pec dazam minutem pazinoja:

-   Katrs no siem trim skaitliem (3, 6 un 9) 36 skaitlu rinda ir sastopams 6 reizes, un tas ir 16,66 % katram skaitlim.

-Ko?

-   16,66%. Kas tad ir?

-   Smalka pasaule ir nosacita, tur nav metru, kilometru, pro­centu, tur ir tikai skaitli, - es satraukti teicu.

-   Nu un tad?

-   Attalums no Satana torna lidz punktam 6666 ir 1666 kilo­

metri, tapat ari lidz punktam 9999. Mes ieguvam tadus pasus skaitlus - 1666.

-          Tapat ka atta­lums no Meksikas piramidam lidz punk­tam 6666 - ari 1666 kilometri, - piebilda Tatjana.

-        Interesanti! Rodas iespaids, ka senatnes monumenti ir celti, ieverojot skaitlu 9, 6 un 3 matematiskas likumsakaribas… Vai tikai senatnes monu­menti nav paredzeti Zemes negativas (lau­nas) energijas iznicina­sanai vai korigesanai? - nevareju attureties no komentara.

-  Pareizak sakot, tie iznicina jaunas devitnieku, sesnieku un trijnieku domas, - piebilda Jurijs Ivanovics.

-   Vai patiesi launas domas ir tik briesmigas? - Tatjana apjuka.

-  Tana! Saskaiti, ludzu, cik liels kombinacijas 6 un 9 procents ir taja 36 skaitlu rinda?

Pec aprekiniem Tatjana paradija aprakstito lapu:

-  Analogija turpinas, - es lavos emocijam. - 6666 kilometri - apokalipses skaitlis un ari attalums no Kailasa kalna lidz Ziemelpolam, bet 3333 kilometri - puse si attaluma. Mums izna­ca 66,66% un 33,33%, tatad nosacita varianta tie pasi skaitli - 6666 un 3333.

-    Starp citu, - Tatjana piebilda, - attalums no Meksikas piramidam lidz Satana tornim ari ir 3333 kilometri, tas ir, divas reizes pa 1666 kilometriem*.

-   Interesanti, interesanti, - es satraucos.

-  Tana, saskaiti kombinacijas 3 un 6 un 3 un 9, - paludza Jurijs Ivanovics.

-         Tur jau pat nav ko skaitit, - kom­binacijas 3 un 6 un 3 un 9 ari katra dos 33,33%. Tapec ka summu summesa­nas rinda, kas sastav no 36 skaitliem, tikai skaitli 3, 6 un 9 ir sastopami 6 reizes, bet parejie skaitli 3 reizes.

* Tobrid es vel nezinaju, ka attalums no Lieldienu salas lidz Naskas tuksnesim ir 3333 kilometri.

Jutu, ka likum­sakaribas, kas veido­jas, saskaitot sum­mas un salidzinot ar

seno monumentu geografiskajam atrasanas vietam uz Zemes, sak paradities kaut kada relativa saistiba, lai gan si saistiba vel bija pavisam miglaina un skietama. Tomer mani arvien vairak un vairak nostiprinajas doma, ka senatnes monumentiem un piramidam ir pretgreku loma, kas smalkaja relativaja vai domu pasaule tiek istenota ar Ipasu matematisku likumu palidzibu.

«Ja piramidas un monumenti kaut kada veida spej iznicinat negativo psihisko energiju (jeb launas domas),» es domaju, «tad jabut ari matematiskam mehanismam, kas noved pie skaitla 0, tas ir - lidz iznicibas skaitlim. Kads ir sis mehanisms?»

Skaitlu reizinajumu rezinajums

Puloties kaut ka tikt skaidriba, mes sakam izdarit ari citas matematiskas darbibas - dalisanu, atnemsanu un reizinasanu. Dalisana un atnemsana neko nedeva, bet reizinasanas rezultati gan bija interesanti.

Nejauksu lasitajiem galvu ar katra skaitla reizinajumu reizi­nasanas tabulu, ko izveidojam pec ta pasa principa, ka izman­tojot viena, divu, tris un cetru vienadu skaitlu rindu summu saskaitisanu. Izklastisu tikai principus.

Ja sareizina rinda esosos skaitlus un pec tam sareizina iegu­tos reizinajumus un dara to pietiekami ilgi, tad agrak vai velak iegust veselu skaitli. Piemeram, 5x5x5= 125; 1 x 2 x 5 =10; 1x0 = 0 vai 3 x 3 x 3 x 3 = 81; 8 x 1 =8.

Analizejot visus ar reizinajumu reizinasanu iegutos 36 skaitlus, paradijas sekojosas likumsakaribas: 9 gadijumos (25%) ieguvam skaitli 0, 21 gadijuma (58,33%) - labos skaitlus 1; 2; 4; 5; 7 un 8 un sesos gadijumos (16,66%) - launos skaitlus 3; 6 un 9.

- Oho! Atkal paradijas 1666, - noteica Jurijs Ivanovics. - Cln

atkal tas ir saistits ar launajiem skaitliem 3, 6 un 9. (Jn atkal ja­doma par attalumu no Satana torna lidz punktam 6666… vai lidz punktam 9999. Bet tagad tas paradijas, reizinot skaitlu reizi­najumus, tapat ka saskaitot sum­mas. Relativs ir relativs, tas jums nav nekas absoluts! Relativitate viss vienalga - procenti, kilometri, milimetri vai parseki. Relativaja pasaule vajag vienkarsi galva vei­dot skaitlu kombinacijas, un tu vienlaicigi vari atrasties gan uz Meness, gan uz Marsa, gan kadas molekulas vai atoma ieksiene. Ta drosi vien ir interesanta - tiras relativitates pasaule.

-     Interesanti ir tas, ka 9 gadijumos no 36, tas ir, 26%, paradijas Ojeb iznicibas skaitlis, - es teicu.

-   Sef, tu doma, ka ar skaitli 0 tiek iznicinata launa energija

jeb launas domas? - viltigi paska­tijies uz mani, pajautaja Jurijs Ivanovics.

-   Ja, es ta domaju.

-    Kas vinu zina, - Jurijs Iva­novics pasmaidija. Ne jau velti tauta dumjus cilvekus, kuriem nav ne launu, ne labu domu, sauc par nullem vai nullitem. Varbut vinu dvesele darbojas skaitlu reizinaju­mu reizinasanas mehanisms, kas

visas vinu domas parvers par nullem? Tadel vini ari ir dumji. Bet Ukraina ta­das sievietes sauc par nekadam. Vina var but loti skaista, bet… nekada.

-Tana! Bet kadas skait­lu kombinacijas iznak, ja sareizina skaitlus, kuru reizinajums ir 0?

-          Kombinacijas ir sa­das:

4444 5555 555 55 6666 7777 8888 888 9999

-   Interesanti!

-         No tiem, - Tana tur­pinaja, - visinteresanta­kas ir kombinacijas 6666 un 9999, jo gala rezultata tas dod skaitlus 108 un 180, kas veido nulli. Paskatieties!

6x6x6x6 = 1296; 1x2x9x6=108; 1x0x8 = 0

9x9x9x9 = 6561; 6x5x6x1 =180; 1x8x0 = 0

-   Mm… ja… - teica Jurijs Ivanovics.

-   Nu, jus pats tacu teicat, ka skaitlis 108 Austrumos ir svets un magisks skaitlis, bet 180 ir trijstura lenku summa, - Tatjana nedrosi versas pie manis. - Vai tas nav interesanti?

-   Kaut kas tur ir.

-    Austrumi ir smalka lieta, - ierunajas Jurijs Ivanovics. - Austrumos, atskiriba no mums, cilve­ki goda senas zinasanas. Viniem, Austrumu cilve­kiem, gan ir sauras acis, toties viniem piemit liela gudriba. Vini sevi neuz­skata par Dieviem. Kas vinu zina, varbut vinu svetaja skaitli 108 ir kaut kas svarigs! Mes pasi tacu visu vakaru runajam par skaitliem, analizejam dazadas kombinacijas, salidzinam ar senajam piramidam un visu laiku domajam par to, ka Taja Pasaule skaitliem piemit speks. Varbut skaitlis 108 ir robezskaitlis, - esi

aizgajis lidz tam un stavi uz robezas - vai tava doma parvertisies par nulli vai ne.

Toreiz es vel nezinaju, ka, saskana ar izcila krievu zinatnieka S. B. Proskurjakova aprekiniem, daudzas piramidas ir celtas, ieverojot matematiskas likumsakaribas, kas saistas ar skaitli 108. Gn, kas vinu zina, - varbut tiesi Jurija Ivanovica vienkarsie un valsirdigie vardi par si skaitla robezu ir patiesi, un tas tiesam veicina domas substances noteiksanu uz kritiskas izvertesanas robezas pirms tas iznicinasanas vai atbrivosanas! Bet… vai tad

patiesi piramidas un senatnes monumenti spej novertet domas un izlemt - iznicinat tas vai ne?

Attieciba uz skaitli 180, kuru akcenteja Tatjana, pavisam neapzinati skita, ka piramidas, kas sastav no cetriem trijsturiem, spej noslegt sevi domu smalko energiju, parversot to trijsturvei- da rotacija skaitla 180 (trijstura lenku summa ir 180°) robezas, un ar matematisko skaitlu reizinasanas mehanismu parverst par nulli, tas ir - iznicinat. Logiski izvirzijas jautajums - kadas domas piramidas spej iznicinat? Atbilde uz so jautajumu izrieteja no pasa skaitla 180, kuru ieguvam ka skaitla 9999 reizinajumu reizinajumu. No ta vareja secinat, ka piramidas spej iznicinat negativas (devitnieku) domas.

Tikpat neapzinati galva saudijas doma par to, ka tads pats negativas psihiskas energijas iznicinasanas process notiek trij­sturos, kas veidojas, savienojot (uz globusa) piramidas un sen­atnes monumentus.

Tomer saja bridi es biju spiests atzit, ka doma par piramidu un seno monumentu pretgreka funkciju ir tik nenobriedusi un nepratiga, ka to vel nevareja uztvert nopietni. Bet, dargo lasitaj,

kad busi izlasijis nakamo nodalu, tu parliecinasies, ka kopa ar matematikiem mums tomer izdevas atrast pieradijumus sai skietami nepratigajai idejai.

Es vel gribetu piebilst, ka visu aprakstito pardomu laika man nezin kapec skita, ka tiesi ar piramidu pakapieniem tiek realizets skaitlu reizinajuma reizinasanas efekts, kas launas domas parvers par 0, bet citi piramidu komponenti darbojas pec summu saskaitisanas principa. Bet ari to es nevareju pieradit.

- Es, protams, izskatisos pec sicosa zaga, - noteica Jurijs Ivanovics, - bet tomer pateiksu: ja mes visu sito publicesim, matematiki mus noknabas, lieku galvu kila, ka noknabas.

Fizika un religija

Jurija Ivanovica vardi atsauca atmina neseno tiksanos ar fizi­kiem slavenaja zinatnes centra Arzamasa-16, kur es vadiju kon­ferenci par Himalaju ekspediciju rezultatiem. Sapulcejas 200 - 300 zinatnieku. Mans merkis bija nodibinat kontaktus ar fizikiem, lai izveidotu aparaturu, kas spej registret smalko energiju.

Divaini, bet fiziki uzmanigi noklausijas manu referatu par Cilveces genofondu, religiskajam cilveka izcelsmes koncepci­jam, kundalini, Dzanandzaijas energijam un … Milestibu. Pec tam par sim temam sakas interesantas diskusijas no fizikas viedokla. Bet fiziku vidu bija ari viens skeptikis, kas nepartrauk­ti slejas kajas un spalga balsi uzdeva nikni naidigus jautajumus. Ar vinu diskusijas turpinajas ari kuluaros citu zinatnieku loka.

- Luk, jus, godajams profesors, acu specialists, ta vieta, lai piemekletu brilles, uzdodat mums, fizikiem, jautajumu par iespeju registret smalkas energijas. Vai jums neskiet, ka sis jautajums no acu dakteretaja lupam skan netaktiski?

-   Ne, - es atbildeju, - atvainojiet, bet, ja jus mani saucat par acu dakteretaju, tad ka jus mani sauktu, ja es butu ginekologs?

Zale atskaneja smiekli.

-   Bet ar ko jus varat pieradit, ka smalkas energijas eksiste? Divi fiziki sizofreniki Akimovs un Sipovs smalkas energijas pamato pat ar matematiskam likumsakaribam vai, ka vini pasi saka, torsionu laukiem. Bet kas tad viniem tic? Es, piemeram, neticu. Bet jus laikam ticat un veltigi terejat laiku, - teica zinat­nieks skeptikis.

-     Bet vai jus ticat Dievam? - uz jautajumu atbildeju ar jautajumu.

-   Ta ir mana personiga darisana, - zinatnieks skeptikis pa­smineja. - Dodiet mums smalkas energijas pieradijumus, pa­stastiet par tas svarstibu diapazoniem, - tad ari mes uztaisisim uztvereju… protams, ja varesiet finanset musu darbu.

-    Es nezinu smalkas energijas svarstibu diapazonus, - es apjucis teicu. - Es esmu arsts un atbraucu pie jums, lai tiesi jums par tiem pajautatu.

-   Ta gan, - zinatnieks skeptikis aizsvilas, - ta vieta, lai runa­tu par svarstibu diapazoniem, jus te spriedelejat par kaut kadu Milestibas energiju, kura it ka varot paveikt brinumus un pat pasiekonservet cilveka kermeni.

-   Vai jus kadreiz esat bijis iemilejies? - es dzeligi pajautaju.

-   Nu kam gan jauniba negadas.

-   Vai jutat speku piepludumu, darbaspeju paaugstinasanos, varejat stradat cauram naktim?

-   Manas darbaspejas vienmer ir nemainiga limeni, - zinat­nieks skeptikis atbildeja.

-   Tatad nekad nav iemilejies! - no zales atskaneja replika.

-   Mes ar sievu visu muzu dzivojam ka cimds ar roku… Bet speku piepludumu saja perioda var izskaidrot ar organisma ka sistemas uzbudinasanos.

-   Seksualu vai ka? - no zales atkal atskaneja replika.

-   Atlaujiet uzdot jums vel vienu jautajumu, - no jauna versos pie vina. - Vai jus ticat, ka dazadu valstu religiskie kalpotaji tic nevis viena tipa pasakai dazados variantos, bet censas novadit lidz cilvekiem kaut kadas senas zinasanas, kas kardinali atski­ras no musdienas lietotajiem un zinatnieka dzirdi kaitinosajiem vardiem greks, satans, Dievs..:Ticat vai ne?

-      Pastav vesturiski pieradits nepatiesas informacijas izplatisanas fenomens.

-    Kas to ir pieradijis? Kadu literaturu jus varat ieteikt saja sakariba?

-    Minesu vienu piemeru, - es turpinaju. - Indijas svami un Nepalas lamas loti augstu verte gramatu ar nosaukumu «Apzinas energija». Saja visai apjomigaja gramata aprakstiti vairak neka 200 energijas veidi (pranajama, dhanandzaija u.c.), kas ietilpst apzinas energijas sastava. Pie tam sis energijas ir aprakstitas tik siki un pamatigi, ka rodas prieksstats, ka sis energijas kads ir siki izpetijis zinatniska aspekta, un tas nebut nav arkartigi augstas klases zinatnisks izdomajums. Piebildisu vel, ka lamas savu religiju nesauc vis par religiju, bet par gad­simtiem cauri iznestam ieprieksejas civilizacijas zinasanam. Acimredzot viniem, tas ir, senajiem cilvekiem, bija zinatniska aparatura smalko energiju petisanai. Bet pie jums es atbraucu, lai pastastitu par zinatnisko ekspediciju rezultatiem un kopa ar jums…

-   Biedri! - zinatnieks skeptikis mani partrauca. - Ja acu dak­teri saks mums macit fiziku, kas tad bus! Saskana ar Darvinu ieprieksejo civilizaciju zinasanas ir pertiku zinasanas! Skaidrs?

-    Skaidrs. Gn skaidrs ir ari tas, ka… dazadu naciju cilveki ir celusies no dazadiem pertiku veidiem: krievi - no pertikiem gaori- la, armeni - no pertika makakjans, gruzini - no pertika sim-

panidze, - es sarkastiski atbildeju. Bet, loti cienijamo profesor, jus ka zinatnieks, kas nodarbojas ar atomfiziku, tacu loti labi zinat, ka divdesmita gadsimta sakuma neviens neticeja atomenergijas pastavesanai. Tai laika ari teica, ka tadas atomenergijas nevar but… tapat ka jus tagad apgalvojat, ka nav iespejama smalko energiju eksistesana, apsaukajot fizikus, kas censas to pieradit, par sizofrenikiem, bet mani par… Tiesu spriest var tikai Dievs, nevis Dievs viltvardis!

-Ko?

- Dievs viltvardis! Gn tam visam es vel varu pievienot jums nedabisko vardu Greks, tapec ka pats lielakais Greks ir uzskatit sevi par Dievu.

Pec tam vairaki fiziki atvainojas par savu kolegi, bet zinatniskus kontaktus nodibinat tomer neizdevas. Gn nekas cits neatlika ka pasiem meklet smalko energiju diapazonus, izmantojot logiku un religiskas zinasanas, un varbut ari dazas matematiskas metodes.

Un tomer tajos skaitlos kaut kas ir!

Pateicu Tatjanai, ka vinas idejas par summu saskai­tisanu un skaitlu reizinajumu reizinasanu var izradities tas atslegas, kas dotu iespeju re­gistret un vadit smalkas energijas, kuras, iespejams, tiks izmantotas nakotne. Va­reja just, ka sim likumsaka­ribam bus noteikta loma piramidu un seno monumen tu sistemas analize.

Jurijs Ivanovics noputas un klusa balsi noteica: - Gn tomer tajos skaitlos kaut kas ir! Lieku galvu kila! Malacis, Tana!

Es labi sapratu, ka tik vienkarsa un originala ideja vareja ienakt prata ne tikai Tatjanai, bet ari kadam citam. Tomer es pat iedomaties nevareju, ka tiesi tadu pasu matematisko metodi jau sirma senatne, aprakstot pasauli un Visumu, ir izmantojis pats Pitagors.

Pitagora matematika

Driz vien pec visu mineto matematisko aprekinu pabeigsanas kads man atnesa Vladimira Babanina gramatu «Lielo piramidu noslepumi», kur 303.- 375. lappuse aprakstitas galvenas zinas par ta saucamo Pitagora matematiku.

8. nodala

PASAULES PIRAMIDU UN SENO MONUMENTU

SISTEMA IZGLABA MUS NO PASAULES GALA,

BET…

Hipoteze par to, ka pasaules piramidu un seno monumentu sistema ir uzcelta pec Zemes ceturtas apokalipses, lai maksligi iznicinatu negativo psihisko energiju (jaunas domas), man skita pilnigi apstiprinamies sekojosu apstaklu del.

Hipoteze par piramidu un senatnes monumentu pretgreku lomu

Ikviens normals cilveks, kuram nav Dieva viltvarza pazimju, saprot, ka religiskas macibas nav radusas tuksa vieta un visuresosa­jam jedzienam Greks, ar kuru cinas visas religijas, ir kaut kada dzila un loti svariga nozime. Pasaules Pludu iemesls bija atlantu greks; nozelo savu greku, nelaid greku dvesele - sadi teicieni sastopami visos religiskajos un ezoteriskajos rakstos. Vai tiesam greks ir tik briesmigs? Acimredzot ja. Citadi tas netiktu tik loti akcentets.

(Jn kas tad ir greks, raugoties no zinatniska viedokla? Acimredzot ar vardu Greks jasaprot negativa (launa, sataniska) psihiska energija, kuras izplatisanas globala meroga ir bistama planetai Zemei, un tadel Zeme tiecas uz pasattirisanos no tas ar apokalipsu palidzibu, iznicinot negativas psihiskas energijas avotu - cilveci.

Atbilstosi musu spriedumiem, Zeme jau ir pardzivojusi cetras apokalipses, katru reizi noslaukot no Zemes uirsas jaunu cil­veces rasi, un no katras rases atstajot tikai dievbijigus cilvekus, uzkrajot tos Cilveces zelta fonda, kuru mes uzskatam par legendaro Sambalu.

Manuprat, tiesi neticami intelektuali varenaja Sambala, kas dzivo saskana ar ipasiem garigiem likumiem zemzeme vai para­lelaja pasaule, tika izstradata globala Zemes aizsardzibas siste­ma no cilveku raditas negativas psihiskas energijas, lai noverstu kartejo, nu jau piekto apokalipsi. Man skiet, ka so globalo Zemes aizsardzibas sistemu, kas sastav no piramidam un sen­atnes monumentiem, saka buvet, kad bija pagajis kads laiks no Pasaules Pludiem, kas notika pirms 850 000 gadu. Celtnieciba drosi vien sakas Muzigaja Kontinenta, Tibeta, ar milzigo Kailasa piramidu (vai Dievu Pilsetu?). Pec tam celtnieciba turpinajas citos zemeslodes regionos - gan uz kontinentiem, kas bija atbrivojusies no udeniem (Meksika, Egipte, Anglija u.c.), gan zem udens. Galvenie darbi globalas piramidu un senatnes monu­mentu sistemas veidosana drosi vien tika pabeigti pirms 75-80 tukstosiem gadu, kad, ka raksta Blavatska, tika uzceltas Egiptes piramidas, lai gan iespejams, ka papildu objektu buvnieciba turpinajas ari velak (Arkaima, Naska uc.).

Manuprat, buvetaji bija pec Pasaules Pludiem dzivi palikusie atlanti un agrinie ariesi, kas izmantoja mums nezinamus Sam­balas aprekinus un tehnologijas.

(Jz kadiem principiem balstijas globalas pretgreku sistemas planosana un buvnieciba uz Zemes? Mes, musdienu cilveki, drosi vien pat aptuveni nespesim atbildet uz so jautajumu. Bet es esmu parliecinats, ka sie zinatniskie aprekini bija loti sarezgiti un aptvera milzigu zinasanu kompleksu par planetu Zemi, par Saules sistemu, par smalko pasauli, par paralelam pasaulem un daudz ko citu. Tadas zinasanas acimredzot ir tikai Sambalai, kur pec Dieva gribas tika savakti Labakie no Labakajiem visu piecu Zemes Cilveces pamatrasu parstavjiem.

Bet var but, ka lidzigas pretgreku sistemas uz Zemes jau tika celtas ari pec pirmas, otras un tresas apokalipses? Iespejams, bet es to nezinu. Bet, ja tas ari tika celtas, tad nespeja tikt gala ar cilveku raditas negativas psihiskas energijas straumi, un naca karteja apokalipse.

Es pat neesmu parliecinats, ka patreizeja globala piramidu un senatnes monumentu sistema patiesi spes tikt gala ar launumu, kas parnemis musu civilizaciju. Bet, ja ari piekta apokalipse pienaks, tad Zemei paliek tikai viena iespeja, vairs tikai viena apokalipse, lai butu nosledzies fatalais apokalip­tiskais loks - 6 reizes pa 6666 kilometriem. Man skiet, ka pec tam Zeme paries navejosu pagriezienu stadija un pagriezieni notiks jau par 9999 kilometriem. Tapec no mums, parastajiem piektas rases cilvekiem, ir atkarigs loti daudz, un proti - no Launuma iesaknosanas pakapes musu dzive.

Protams, musdienu zinatniekam ir mazliet sapigi par savu, maigi izsakoties, seno piramidu un monumentu lomas vajo izpratni, kad zinatniskas fantazijas lidojums reti kad pacelas pari jau runatajam un parrunatajam jautajumam par monumentala­jam faraonu vai citu lideru kapenem laika, kad cilvece nepazina riteni. Musdienu zinatnieks pat sak izstarot negativu psihisko energiju, papildinot ar to planetas jau ta negativo energijas fonu, kad sirds dzilumos sajut, ka aiz matiem pievelk faktus, kas it ka apstiprina, ka piramidas ir kapenes. Musdienu zinatnieks, attieciba uz cilveces pagatnes izpratni budams pertika varianta vara, neparko negrib verst savu skatienu uz vestures religisko un ezoterisko traktejumu, no kura starp skaistam frazem ar pasaku pieskanu var saprast, ka pagatne ir pastavejusas varenas civi­lizacijas ar daudz augstaku zinatnisko limeni neka musejais, ka uz Zemes pastav mums neredzama sabiedriba - Labakie no

Labakajiem jeb Sambala kur runas par piramidam ka ka­penem izsauktu homeriskus smieklus. Bet musdienu zinat­niekam arkartigi gribas uzskatit sevi par cilveces attistibas augstako sasniegumu, un saja sakariba vinu pilnigi apmierina pertiku pagatne, pat neskatoties uz to, ka sadu radniecibu nu nepavisam nevar uzskatit par respektablu.

No otras puses raugoties, musdienu zinatniekam, ari man, nav visai taktiski censties saprast hipotetisko Lielas Sambalas monumentalo veidojumu pretgreku lomu, jo tas prats, kas piemit Labakajiem no Labakajiem, ir nesalidzinami augstaks par musejo. Tomer es domaju, ka meginajums saprast nevar tikt nosodits vai uzskatits par greku, ja vien, protams, sim meginaju­mam nav augstpratiga visu ieprieksejo sasniegumu nolieguma pieskana, ja tas notiek, cienot religiskas zinasanas un tautas gudribu.

Pasaules piramidu un seno monumentu sistema ir celta, par pamatu nemot apokalipses skaitli 6666

Raugoties uz globusu, es sapratu, ka izprast katras piramidas un senatnes monumenta lomu uz Zemes mums nebus pa spekam. Bet aplukot piramidu un senatnes monumentu sav­starpejas sakaribas vienas ceturtas dalas zemeslodes robezas (par kuram mes runajam sis gramatas ceturtaja nodala) no matematisko likumsakaribu viedokla, kuras sakam meklet, pateicoties Tatjanas idejai, varetu but iespejams.

- Jurij Ivanovic, - es versos pie sava drauga, - pameginasim velreiz apskatit piramidu un senatnes monumentu globalo siste­mu taja zemeslodes ceturtdala, par kuru mes visu laiku runa­jam. Bet tagad izmantosim nevis gradus un tadus jedzienus ka ceturtdala uai tresdala attaluma no Kailasa lidz Lieldienu salai, bet meginasim aprekinat attalumus starp piramidam un sen­atnes monumentiem kilometros, paturot prata apokalipses skaitli 6666.

-   Es ari par to domaju, - piekrita Jurijs Ivanovics, - un ta uz aci jau noteicu sos attalumus. Jutu, ka te atkal izlidis apokalipses skaitlis 6666. (Jn ta jau ari jabut, jo pasaules pirami­du un seno monumentu sistema ir veidota, lai cinitos pret kartejo apokalipsi.

-   Interesanti, kas mums iznaks!

-   Bet ka tad mes merisim? - Jurijs Ivanovics apjuka.

-   Ar miksto centimetra meru pa globusu. (Jn ka tad vel? - es atbildeju. - Bet, ta ka tadi merijumi nevar but loti precizi, tad naksies izdarit matematiskus parrekinus, balstoties uz analogi­jam, par pamatu nemot sekojosus skaitlus:

-   9999 km - puse Zemes puslodes apkartmera jeb 90°;

-    6666 km - 1/3 Zemes puslodes apkartmera jeb 60° (piemeram, attalums no Kailasa kalna lidz Ziemelpolam);

-    4999 km - 1/4 Zemes puslodes apkartmera jeb 45° (piemeram, attalums no Lieldienu salas lidz Meksikas piramidam);

-    3333 km - 1/6 Zemes puslodes apkartmera jeb 30° (piemeram, attalums no Meksikas piramidam lidz Satana tornim);

-    1666 km - 1/12 Zemes puslodes apkartmera jeb 15° (piemeram, attalums no Meksikas piramidam lidz punktam 6666 ASV).

-    Es tevi saprotu. Salidzinajums ar siem logiski iegutajiem

skaitliem laus mums diezgan precizi noteikt attalumus starp piramidam [6] , vel jo vairak tapec, ka visas piramidas un senatnes monumenti uz Zemes ir izvietoti stingri simetriska kartiba, - Jurijs Ivanovics piekrita.

Skatoties uz gjobusu, es jutu, ka japaradas vel vienam skait­lim, kas ari raksturotu attalumus starp piramidam un senatnes monumentiem. Kadam? Es to nezinaju. Bet man skita, ka si

jauna attaluma summesana gradu izteiksme novedis pie skaitliem 9, 6 vai 3, jo tiesi tadas summas figureja musu izvele­tajos grados (90°, tas ir 9 + 0 = 9; 60°, tas ir 6 + 0 = 6; 45°, tas ir 4 + 5 = 9; 30°, tas ir 3 + 0 = 3; 15°, tas ir 1 + 5 = 6).

-   Es tev, sef, saku skaidri un gaisi, - domu partrauca Jurijs Ivanovics, - attalums no Kailasa lidz Stonhendzas monumentam Anglija ir 6666 kilometri.

-   Kapec ta?

-   Atceries, mes jau noteicam, ka attalums no Kailasa lidz Stonhendzas monumentam ir 1/3 attaluma no Kailasa lidz Lieldienu salai? Bet 1/3 ir 60°, tas ir - 6666 kilometri.

-  Vel japiebilst, ka attalums no Stonhendzas monumenta lidz Bermudu trijsturim ari ir 6666 kilometri, tapat ka attalums no Bermudu trijstura lidz Lieldienu salai - 6666 kilometri! - es iesaucos. - Izmerisim visu ar miksto centimetra meru!

Pec merisanas Jurijs Ivanovics teica:

-    Viss sakrit. Neaizmirsti, ka Bermudu trijstura rajona amerikanis Berlics atrada lielu piramidu.

-   Atceros. Bez tam, man liekas, tiesi tur, Bermudu trijstura rajona, kadreiz bija legendara Platona sala, kur dzivoja pedejie atlanti un kura nogrima okeana pirms 12 000 gadu, kad taja ietriecas Tifona kometa (ta saka Blavatska un Nostradams). Drosi vien atlanti ari uzcela to piramidu (varbut pat piramidu kompleksu), kas atrodas 6666 kilometru attaluma gan no Stonhendzas monumenta, gan no Lieldienu salas.

Tatad ar relativu ticamibas pakapi vareja konstatet, ka apokalipses skaitlis 6666 tris reizes paradas piramidu un sen­atnes monumentu izvietojuma pa centralo liniju, kas musu peta­mo zemeslodes ceturtdalu sadala divas dalas.

Vai apokalipses skaitlis 6666 slepjas vel kaut kur? Izdarot merijumus un salidzinosu matematisko analizi, mes pasaules piramidu un seno monumentu sistema atradam vel sesus nogrieznus 6666 km ga­ruma.

Pats negaiditakais bija tas, ka attalums no Egip­tes piramidam lidz taga­dejam Ziemelpolam ari ir 6666 kilometri.

-  Tas nu gan ir! - Jurijs Ivanovics iesaucas. - Ne­kad nebutu neko tadu iedomajies. Viniem tik pre­cizi vajadzeja aprekinat Egiptes piramidu atrasa­nas vietu, lai tas, tapat ka Kailass, atrastos 6666 km attaluma no Ziemelpola! Tas nevar but tapat vien, tici man - nevar but. Tur ir ielikta dzila jega, apokalip­se, pareizak sakot, bridina­jums no apokalipses.

-   Jura! - es atsaucos. - Esmu gandriz vai par­liecinats, ka Ziemelpola punkta zem udens ari ir piramidas vai senatnes monumenti, lai ari pagai­dam tos neviens nav at­radis.

-  Tos jau nav tik viegli atrast, - Jurijs Ivanovics daudznozimigi noteica.

Mani parsteidza vel viens ar 6666 km attalu­mu saistits fakts - ari attalums no Stonhendzas monumenta Anglija lidz Satana tornim ASV bija 6666 km.

- Tas nav tapat vien, nav gan, - atkartoja Jurijs Ivanovics. - Ta nenotiek, ka divi monumenti daza­dos kontinentos nejausi atrastos 6666 km attaluma viens no otra… un pie tam apokalipses skaitla attaluma. Angliem vismaz pietika prata uzskatit Stonhendzu par senatnes monumentu, nevis izmantot to par treninu vietu alpinistiem. Toties amerikani, kuri, iznemot dolaru, vispar neko citu neredz, piene­ma, ka Satana tornis ir vienkarss klinsu izaugums, un saka tur treneties alpinisma. Bet vini, tas ir, amerikani, tacu nak no Anglijas un drosi vien zinaja par Stonhendzu, bet aprekinat attalumu no tas

lidz Satana tornim viniem neienaca prata. Amerikani visi staiga dolara uzbudinati, praktize speciga cilveka kultu naudas izteiksme, bet par garigam lietam aizmirst. Nu, ko tur var gribet, tur tacu dzivo tikai emigranti, cilveki bez Dzimtenes.

- Jura, nu ko tu ta piesienies amerikaniem! Vini vismaz Satana torni pasludinaja par dabas pieminekli. Ar ko tad ir labak pasludinat, ka piramidas ir faraonu kapenes vai skatu laukumi Saules un Meness verosanai laulibu diena! Lai gan tev, Jura, ir taisniba, ka pieveikt monumentu, kas pilda pretgreka funkciju, jau pats par sevi ir greks.

Tobrid es vel nezinaju, ka Tibetas ekspedicijas laika lamas mus bridinas, apgalvodami, ka svetajiem monumentiem sveta

Kailasa rajona ne­drikst pat tuvoties, nemaz jau nerunajot par pieveiksanu. Sa solijuma parkapejus gaida sods straujas novecosanas un na­ves veida. To izdaris svetais laiks.

Nakamais fakts, kas saistits ar 6666 kilometru lielu atta­lumu, bija it ka ne­tiess apstiprinajums tam, ka Ziemelpola zem udens atrodas senatnes monumenti. Ja paskatas uz musu petamo zemeslodes dalu, var pieverst uzmanibu, cik simetriski pasaules piramidu un seno monumentu sistema ir izvietotas Egiptes un Meksikas piramidas. Ziemelpolam, kas atrodas 6666 kilometru attaluma no Kailasa kalna, ir tikpat simetrisks punkts sistemas otra puse, kas atrodas 6666 kilometru attaluma no Lieldienu salas. Sis punkts atrodas Brazilija, Salvadoras pilsetas rajona. Tiesi tur, taja punkta ir Tazumala (Tazumal) - pussagru- vusu piramidu komplekss, kas aiznem aptuveni 10 kvadratkilo­metru lielu platibu. Maiju valoda Tazumal nozime piramidas, kur tika dedzinati upuri. Blakus atrodas Calcuapas pilsetina.

Diemzel mes interneta nevarejam atrast sagruvuso piramidu attelus.

- Jura, tu iedomajies, es tacu biju Brazilija, Salvadoras pil­seta, bet par piramidu drupam neko nezinaju, tapec ari tas neredzeju, - es zeli teicu. - Toreiz, manuprat, 1992. gada, pec seminara braziliesu arstiem man piedavaja vienu dienu

atpusties. Es atteicos no brauciena ar jahtu un kopa ar vienu arstu aiz­braucu apskatit vina teva - fermera saimniecibu. Atceros, ka tur ferma stradaja kads indianis, kas, dzidams govis, loti meistarigi un skaisti au­loja uz zirga. Atceros, fermas saimnieks stasti­ja, ka sis indianis nak no kaut kadas vietinas, kur ir senas piramidas, un apgalvoja, ka visi cilveki, kas nak no tas vietas, ir loti labsirdigi un dar­baspejigi. Varbut vins bija no Tazumalas.

- Piramidas drosi vien necies launus cilvekus. Launie tacu ir aprobezo­taki par labajiem, jo vi­niem visa energija iztere­jas dusmas un skaudi­ba, - Jurijs Ivanovics izteica komentaru manai runai.

Tas, ka attalums no Tazumalas piramidu dru­pam Dienvidamerika lidz Meksikas piramidam Ziemelamerika ari ir 6666 kilometri, mums jau skita gandriz vai pats par sevi saprotams, lai gan principa sis fakts bija parsteidzoss, jo apokalipses skaitlis 6666, kas attelots sveta Kailasa augstuma, bija nemts vera, buvejot piramidas otra pasaules mala.

Sis nogrieznis (Meksikas piramidas - Tazumala) uz globusa bija simetrisks nogrieznim Egiptes piramidas - Ziemelpols: ari 6666 kilometru garuma.

Man ienaca prata, ka nogrieznim Stonhendza - Satana tornis ari jabut simetriskam nogrieznim 6666 kilometru attaluma. Kadam? Gz globusa bija skaidri redzams, ka tadu var veidot tikai paralela linija, kas iet no Bermudu trijstura uz Afrikas pusi un ved uz Gao pilsetinu Sahara (Mali). Vai saja Saharas rajona ir kadi senatnes monumenti? Diemzel izradijas, ka par so zemes­lodes rajonu interneta ir loti maz zinu. Interesants skita tas, ka netalu no Gao pilsetinas (Mali) Alziras rajona atrodas gravejums klinti ar nosaukumu Velniskiga milestiba. Atcerejos ari kadu pa televiziju raditu filmu par to, ka Sahara ir pazemes labirints, kura ieeju zina tikai beduini, bet ari vini baidas tur iet.

Drunvalo Melhisedeka interesantaja gramata «Dzivibas Zieda Senais Noslepums (Clear Light Truce, 1998, 26.-30. Ipp.) rak-

stits par dogoniem - cilti, kas dzivo Sahara, Mali valsts teritori­ja. Tur ir ala, kuru sarga sis cilts svetais ipasais Cilveks, sezot pie ieejas. So Ipaso Cilveku edina, par vinu rupejas, un neviens neuzdrosinas vinam pieskarties. Saja ala atrodas apbrinojami zimejumi un apraksti.

Ir lidojosa skivisa zimejums un apraksts. No ta paradijusas neparastas dzivas butnes. Tas izrakusas zeme bedri, piepil­dijusas to ar udeni un salekusas tur ieksa. Tas bijusas loti lidzi­gas delfiniem. Starp tam bijis ari Lielais Nommo, kas atnesis uz Zemes civilizaciju. Starp citu, lidzigi zimejumi ir ari Titikakas ezera rajona Dienvidamerika, tas ir - otra pasaules mala.

Ala, kuru apsarga pirmatnejie dogoni, ir Siriusa A un Siriusa B trajektoriju zimejums, kas apbrinojami precizi sakrit ar mus­dienu astronomu aprekinatam trajektorijam. Tai pat ala ir apraksts Vissmagakas Visuma vielas Maza zvaigzne, kas aprinko Siriusu laika, kas tuvs 50 gadiem. Musdienu zinatnieki uzskata, ka ap

Siriusu A rinko balts punduris, kura svars ir aptuveni 1,5 miljoni tonnu uz kubikcollu un kas aprinko Siriusu 50,1 gada laika.

(Jn tiesi turp, pie noslepumainajiem dogoniem, ved linija 6666 kilometru garuma no Bermudu trijstura paraleli linijai Satana tornis - Stonhendza.

Bez tam mes atzimejam 6666 km lielu attalumu no Kailasa caur Egiptes piramidam un nonacam Saharas tuksnesi uz plakankalnes ar divaino nosaukumu Tibesti.

Kas gan atrodas saja plakankalne, kuras nosaukums sasaucas ar vardu Tibeta? Varbut tur ari ir piramidas? Aleksejs Saveljevs pec musu luguma interneta samekleja informaciju par Tibesti plakankalni, kas atrodas Cada. Izradijas, ka si plakankalne, ko ieskauj Saharas nedzivas smiltis, sastav no sep­tiniem vulkaniem. Tomer uziet kaut kadas zinas par piramidam vai seniem monumentiem neizdevas. Iespejams, ka to tur nav,

bet iespejams ari, ka tie apraksta vienkarsi nav ieklauti. Tapec mes Tibesti plakankalni nevarejam ieklaut pasaules piramidu un senatnes monumentu sistema, lai gan nosaukums Tibesti mums vel arvien skiet loti intrigejoss.

Tatad, analizejot pasaules piramidu un seno monumentu sistemu viena ceturtaja dala zemeslodes, apokalipses skaitlis 6666 attalumos starp piramidam un monumentiem paradijas 9 reizes:

-   Kailass - Ziemelpols - 6666 km

-   Egiptes piramidas - Ziemelpols - 6666 km

-   Kailass - Stonhendza - 6666 km

-   Stonhendza - Satana tornis - 6666 km

-   Stonhendza - Bermudu trijsturis - 6666 km

-   Bermudu trijsturis - Lieldienu sala - 6666 km

-   Bermudu trijsturis - Gao (Sahara) - 6666 km

-   Lieldienu sala - Tazumala - 6666 km

-   Meksikas piramidas - Tazumala - 6666 km

Pec tam mes uz globusa savienojam ar linijam visas zinamas piramidas un senatnes monumentus un ieguvam geometrisku figuru tiklu visa saja zemeslodes ceturtdala. Sis geometrisko figuru tikls mus apbura. Bija skaidri redzams, ka piramidas un senie monumenti uz Zemes nav celti ka pagadas, bet gan saskana ar stingram matematiskam likumsakaribam, kuras pir­mam kartam iezimejas dazadi trijsturi. Kapec tiesi trijsturi? Es nevaru precizi atbildet uz so jautajumu, bet man skiet, ka musu trisdimensiju telpa tiesi trijsturi var pildit matematisku mezgla punktu lomu negativas (launas) psihiskas energijas iznici­nasana.

Kada veida var iznicinaties negativa psihiska energija? Es nez kadel jutu, ka sajos trijsturos, kas izveidojas, savienojot ar linijam piramidas un senatnes monumentus, saudas negativa psihiska energija (launas domas) un nevar atrast izeju no

Geometrisko figuru tikls, kas ieguts, savienojot ar linijam zinamas piramidas un senatnes monumentus viena ceturtdala zemeslodes

trijstura noslegtas telpas, nevar izplatities pa visu zemeslodi un aiziet kosmosa. Pie tam trijsturos saudas tiesi launa psihiska energija, ko attelo skaitli 9, 6 un 3. Tadel man likas, ka so trij­sturu lenku un malu izmeri, aprekinot summu summas, dod skaitlus 9, 6 un 3, bet tada negativas psihiskas energijas atlase un ieslegsana trijsturu telpa agri vai velu novedis pie ta, ka piramidas un senatnes monumenti to iznicinas.

Bet vai so trijsturu raksturojums patiesam bus 9, 6 un 3?

-    Teiksu tev, ka ir, - satraukti teica Jurijs Ivanovics, - ja pec aprekiniem sie trijsturi patiesi uzradis devitnieku, sesnieku un trijnieku raksturlielumus, nevis kaut kadu skaitlu sajaukumu, tad var uzskatit, ka hipoteze par piramidu un seno monumentu pretgreku funkciju nav nekads murgs, bet reala iespejamiba. Ar adu jutu, ka, summejot lenku summas, atkal dabusim devit­niekus, sesniekus un trijniekus. Vai tiesam ta bus?

-   Saksim merit? Bet mums vajadzigi precizi skaitli!

-    Pats galvenais ir zinat trijsturu malu garumu. Devinos gadijumos mums jau ir vienas vai divu malu garums - 6666

kilometri. Mes zinam ari, ka attalums no Kailasa lidz Egiptes piramidam, tapat ka attalums no Lieldienu salas lidz Meksikas piramidam, ir 4999 kilometri. Attalums no Meksikas piramidam lidz Satana tornim - 3333 kilometri jeb divas reizes pa 1666 kilometriem. Merisim un reize izdarisim matematisko analizi. Varu zveret, ka iegusim precizus skaitlus! Tu tacu pats ta teici.

-   Sakam.

Pec visiem aprekiniem mes parliecinajamies, ka mums patiesi ir izdevies precizi noteikt attalumus starp piramidam un senatnes monumentiem, tikai klat nacis vel viens attalums - 3999 kilometri, kas veido 36".

-    Tu pareizi pateici, ka sa jauna attaluma skaitlu sum­ma gradu izteiksme uzradis skaitli 9, 6 vai 3. Paskaties! 36 jeb 3 + 6 = 9,- piebilda Jurijs Ivanovics.

Trijsturi, kas izveidojas, savienojot sava starpa piramidas un senatnes monumentus, izradijas ne tikai interesanti, bet pat intrigejosi interesanti. Tomer par to, dargo lasitaj, parunasim mazliet velak, bet tagad pieversisim uzmanibu tam, ka notika tiksanas ar lidotajiem un matematikiem.

Tiksanas ar lidotajiem

Lai velreiz parliecinatos, ka musu aprekinatie attalumi starp piramidam un senatnes monumentiem ir pareizi, nolemu lugt palidzibu lidotajiem. Es sapratu, ka lidojumu laika ir loti svarigi noteikt attalumu starp dazadiem objektiem. Piezvaniju Tatjanas tevam - Vladimiram Drapenko, kas ir lidmasinas TCI-154 komandieris. Norunajam tiksanos.

Vins uz tiksanos bija uzaicinajis ari savu kolegi - sturmani Sergeju Zaidullinu, kurs tureja roka nelielu masiniti. Ta bija Global position system, ko izmanto, lai ar sputniku palidzibu

noteiktu objekta lokalizacijas vietu karte. Ar to pat vareja noteikt attalumus starp dazadiem objektiem.

Diemzel izradijas, ka precizitate, ar kadu var noteikt attalu­mus starp objektiem, ir atkariga no sa objekta precizas lokaliza­cijas karte. Bet mums nebija piramidu un seno monumentu izvietojuma precizu geografisku koordinasu. Lai tadas iegutu, vajadzeja pabut sajas vietas un ar Global position silstem. noteikt precizas koordinates.

Tomer, nosakot visai aptuvenas koordinates uz globusa vai pasaules kartes, mes starp piramidam un senatnes monumen­tiem ieguvam orientejosi tadus pasus attalumus, kadus izman­tojam savos aprekinos. Piemeram, attalumu no Kailasa lidz Stonhendzai, kas vienads ar 6666 kilometriem, izmantojot Glo­bal position sgstem, ieguvam trijos variantos: 6583 km, 6712 km un 6630 km. Bet mums neviena karte nebija preciza atskaites punkta.

Tiksanas ar matematikiem

So tiksanos pec mana luguma noorganizeja Baskirijas Valsts universitates rektors Muhameds Hadisovics Harasovs. Mes ar vinu esam no viena ciema, un pats vins ir matematikis. Rektors sapul­ceja sava kabineta labakos (Jfas matematikus. Es uzstajos, pastastiju par musu matematiskajam koncepcijam, to sakaribam ar Zemes vesturi un ludzu palldzibu. Samera mulkigi izskatijas jaukas un loti jauninas Tatjanas ka idejas par summu saskaitisanu autores prieksa stadisana. Toties Sergejs Anatoljevics Seliverstovs un Jurijs Ivanovics Vasiljevs izskatijas pavisam solidi.

Ka jau gaidiju, matematiki par musu matematiskajiem sas­niegumiem neizradija nekadu sajusmu un saka barstities ar ko- sinusiem, sinusiem un diferencialiem vienadojumiem, ta pama­zam novirzot sarunu uz to, ka arstiem butu labak arstet slim­niekus, nevis list svesa zinatnes laucina.

Jurijs Ivanovics pieliecas man tuvak un pacuksteja:

- Es tacu tev teicu - matematiki ir greizsirdiga tauta, ak, cik greizsirdiga! •.

Situaciju mainija Muhameds Harasovs. Izmantojot rektora autoritati, vins teica runu par zinatniskas izzinas neparskatamibu un par to, ka ari diletanti reizem izdara atklajumus, tadejadi apturedams skepticisma vilni.

Pec tam matematiki saka runat ar mums nopietni un deva vairakas rekomendacijas. Vini vienojas, ka no matematiska viedokla summu saskaitisanas princips tiesam ir interesants, bet musdienu mehanika un fizika to neizmanto. Sa principa izman­tosana, analizejot trijsturus, kas veidojas, savienojot piramidas un senatnes monumentus uz globusa, var dot interesantus rezultatus, kuru nozimi diemzel gruti pagaidam novertet. Matematiki ietaica mums izmerit uz globusa ari sferiskos un hordu trijsturus, kuros atveidosies zemeslodes elipses veids.

Tatjana sedeja nopietno mate­matiku prieksa kosi pietvikusi.

Matematiku vidu bija ari jauns cil­veks ar loti dzivam acim - Samils Ciganovs. Tiesi vinam korifeji ari uzdeva nodarboties ar mums, rak­sturodami vinu ka loti talantigu zinatnieku. Noskaidrojas, ka blakus pasniedzeja darbam universitate Samils nodarbojas ari ar (Jfas talan­tigajiem berniem.

Samils patiesi bija loti talantigs cilveks, vins momentani speja uztvert lietas butibu un radosi attistit ideju no matematikas viedokla. Musu starpa uzreiz radas pilniga sapratne. Samils mums paradija ari savu patlaban Krievija lielako lid­masinu modelu kolekciju, kuru bija vacis kops bernibas.

Kopa ar Samilu Ciganovu mes matematiski izanalizejam trij­sturus, kas veidojas, savienojot piramidas un senatnes monu­mentus viena ceturtaja dala zemeslodes. Pie tam katrs trijsturis tika aprekinats un analizets tris variantos:

- plaknes trijsturis , tas ir trijsturis, kas veidojas, par­nesot to no globusa uz plakni, zinot trijstura malu garumu. Piemeram, trijstu­ris, ko veido Kailass, Egip­tes piramidas un Ziemel­pols, tika parnests uz plak­ni, uzzimejot trijsturi, kura malas relativas mervieni­bas vienadas ar mums jau

zinamajiem lielumiem - 6666 km, 6666 km un 4999 km. Pec tam tika aprekinati lenki un saskaititas to summas;

- hordas trijsturis veidojas, aprekinot hordas attalumu katrai trijstura malai un izdarot korekcijas sakara ar to, ka Zemei ir elipses veids. Piemeram, iecirkna Kailass - Ziemelpols horda ir 6372 km, bet attalums pa Zemes virsmu - 6666 km, iecirkna Egiptes piramidas - Ziemelpols horda - ari 6372 km, iecirkna Kailass - Egiptes piramidas horda - 4860 km, bet attalums pa Zemes virsmu - 4999 km. Ari siem hordu trijsturiem tika aprekinati lenki un saskaititas lenku summas;

- sferiskais trijsturi? tika aprekinats tikai len­ku izteiksme, pienemot, ka 6666 km atbilst 60°, 4999 km - 45° un ta talak.

Tulin japasaka, ka sferiskie trijsturi attieciba uz ieguto lenku summu saskaitisanu deva maz informacijas un veidojas pilnigs skaitlu sajukums. Tapec turpmakaja iz­klasta es tos neminesu. Toties, kad mes pabeidzam plaknes un hordas trijsturu aprekinus, tad musu izbrinam nebija robezu - viss noradija uz to, ka hipoteze par piramidu un seno monumentu pretgreku lomu ir pareiza!

Bet Samila Ciganova izbrinu radija vel viena lieta. - Zeni, jus pat nevarat iedomaties, ko jums ir izdevies paveikt!

- vins iesaucas. - Jus tik originali apspele­jat seno cilveku tra­gisko vestijumu skaitla 6666 veida, uz ko norada Kailasa kalna augstums, ka mums, matematikiem, ir ra­dusies iespeja izvei­dot precizu Zemes matematisko modeli, bet ar sa modela

palidzibu matematiska cela vares pat ielukoties musu planetas dziles.

-   Labi, ka visi matematiki nav greizsirdigi, - atskaneja Jurija Ivanovica replika.

Piramidu un senatnes monumentu izvietojuma matematiskas analizes rezultati

Pavisam mes apskatijam 13 pamattrijsturus, kas veidojas, savienojot piramidas un senos monumentus viena ceturtaja dala zemeslodes. Bez tam mes apskatijam ari 3 papildu trijsturus, kas ietilpst viena no pamattrijsturiem.

Izradijas, ka katram pamattrijsturim (iznemot vienu) ir … simetrisks paris zemeslodes otra puse! Tapec labak apskatit tos pa pariem.

Pirmais trijsturu paris - Kailass - Ziemelpols - Egiptes pira­midas un Lieldienu sala - Tazumala - Meksikas piramidas.

Pat saja brivi uzzimetaja shema ir redzams, ka abiem trij­sturiem ir simetrisks izvietojums vienas ceturtas dalas zemes­lodes ietvaros. Bet uz globusa si simetrija ir redzama vel labak (attela paradit to ir loti gruti, jo nav iespejams labi nofotografet ieapalu virsmu).

Aplukosim katru no siem diviem trijsturiem.

Trijsturim Kailass - Ziemelpols - Egiptes piramidas ir sekojosi malu garumi:

-   Kailass - Ziemelpols - 6666 km;

-   Egiptes piramidas - Ziemelpols - 6666 km;

-   Kailass - Egiptes piramidas - 4999 km.

Nemot par pamatu malu garumu kopa ar uz globusa izveido­jusos lenku salidzinoso analizi, var uzkonstruet plaknes trijsturi, bet no ta - hordas trijsturi, nemot vera Zemes virsmas slipumu,

ko veido zemeslodes elipses veids.

Turpmak mineta­jos plaknes un hordas trijsturos ar ciparu ap- liti es apzimesu katra lenka skaitlu summu (piemeram, 42° jeb 4 + 2 = ©). Tads ci­pars apliti bus blakus katram trijstura lenkim.

Ar skaitli kvadratina apliti es apzimesu skait­lu summu summu, ko veido katra trijstura mala kilometros (pie­meram, 6666 km jeb 6 + 6 + 6 + 6 = 24; 2 + 4 = . Tads cipars retuseta apliti bus blakus katram skaitlim, kas apzime trijstura malas garumu.

Bez tam sajas shemas es dosu ari zinas par visu trijstura lenku summu summu un par visu tris malu summu summu, un to darisu gan attieciba uz plaknes, gan uz hordu trijsturiem.

Tatad mineta trijstura matematiskie parametri ir sadi:

Saja shema redzams, ka lenku raksturojums gan plaknes, gan hordas trijsturim uzrada negativu skaitli - 666. Abos gadiju­mos lenku summu summa ari uzrada negativu skaitli - 9. Toties malu raksturojumos un summu summa paradas nesaskanotiba, kas izpauzas tadejadi, ka attieciba uz hordas trijsturi turpinas negativo skaitlu serenade (999 un 9), bet attieciba uz plaknes trijsturi paradas ari pozitivi skaitli (4 un 7).

Turpmakajas shemas es izlaidisu paskaidrojosos pierakstus, tadus ka 6 + 9 = 15; 1 + 5 = 6, jeb 4 + 9 + 9 + 9 = 31; 3 + 1 =4, lai shema nebutu tik piebliveta. Es domaju, jus sapratisiet, ka cipars apliti apzime attieciga lenka skaitlu summu, bet cipars retusetaja apliti - attiecigas trijstura malas garuma skaitlu summu.

Aprakstitajam trijsturim simetrisks ir trijsturis Lieldienu sala - Tazumala - Meksikas piramidas. Sim trijsturim ir sekojosa garu­ma malas:

-   Lieldienu sala - Tazumala - 6666 km;

-   Tazumala - Meksikas piramidas - 6666 km;

-   Lieldienu sala - Meksikas piramidas - 4999 km.

Sa trijstura plaknes un hordas trijsturu variantiem bus seko­joss raksturojums:

Shema ir redzams, ka visi trijstura Lieldienu sala - Tazumala - Meksikas piramidas parametri ir pilnigi tadi pasi ka trijsturim Kailass - Ziemelpols - Egiptes piramidas, kas atrodas otra zemeslodes mala.

Man tas vairs nelikas divaini, jo skaidri iezimejas piramidu un seno monumentu izvietojuma shemas precizais planojums. Bet parsteidzosi bija tas, ka abu so trijsturu galvenie raksturojumi uzradija negativos skaitlus - 6 un 9. Vai tiesam ari citi trijsturi uzradis negativos skaitlus?

Otrais trijsturu paris - Kailass - Stonhendza - Egiptes pirami­das un Lieldienu sala - Bermudu trijsturis - Meksikas piramidas

- ari uz globusa ir izvietojies loti simetriski zemeslodes vienas ceturtdalas virsmas ietvaros.

Saja pari ietilpstosajam trijsturim Kailass - Stonhendza - Egiptes piramidas ir sekojosi malu garumi:

-   Kailass - Stonhendza - 6666 km;

-   Stonhendza - Egiptes piramidas - 3999 km;

-   Egiptes piramidas - Kailass - 4999 km.

Sa trijstura plaknes un hordas variantu raksturojumi:

So shemu nekomentesu, aplukosim otra para otro simetrisko trijsturi Lieldienu sala - Bermudu trijsturis - Meksikas piramidas.

Sim trijsturim ir tadi pasi malu garumi ka iepriekse­jam:

-           Lieldienu sala - Ber­mudu trijsturis - 6666 km;

-     Bermudu trijsturis -

- Meksikas piramidas - Lieldienu sala - 4999 km. Sa trijstura plaknes un hordas trijstura variantu raksturojumi:

Ka redzams, tad sim trijsturim visi parametri ir tiesi tadi pasi ka ieprieksejam un ir tam pilnigi simetriski aplukojamas zemes­lodes ceturtdalas ietvaros. Abu trijsturu matematiskie raksturo­jumi lenku analize uzrada tikai negativus skaitlus - 9, 6 un 3, toties, analizejot hordas trijstura malas, saglabajas negativa skaitla 9 serenade, bet plaknes trijsturim paradas pozitivais skaitlis 4. Sis otrais trijsturu paris izradijas visai lidzigs pirmajam simetrisko trijsturu parim.

Es jau hipotetiski saku pratot, ka ar piramidu un seno mo­numentu palidzibu negativa energija, ko attelo skaitli 9, 6 un 3, it ka tiek iedzita hordas trijsturos zem zemes, bet virspuse (plak­nes trijsturos) tiek iegriezta ne tikai negativa, bet daleji ari pozi­tiva energija.

Bet lenki… Trijsturu lenki uzrada tikai negativo psihisko energiju (skaitli 9, 6 un 3), un saja sakariba var pienemt, ka tiesi tur ar piramidu un senatnes monumentu palidzibu tiek iznicina­ta negativa psihiska energija.

Tresais trijsturu paris Kailass - Stonhendza - Ziemelpols un Lieldienu sala - Bermudu trijsturis - Tazumala.

To simetriskais izvietojums ari nerada saubas.

Saja pari ietilpstosajam trijsturim Kailass - Stonhendza - Ziemelpols ir sekojosi malu garumi:

-   Kailass - Ziemelpols - 6666 km;

-   Kailass - Stonhendza - 6666 km;

-   Stonhendza - Ziemelpols - 3999 km.

Trijstura plaknes un hordas varianta raksturojumu sk. 421. Ipp..

Otrs trijsturis, kas ietilpst tresaja pari - Lieldienu sala - Bermudu trijsturis - Tazumala.

Sa trijstura malu garumi ir tadi pasi:

-   Lieldienu sala - Bermudu trijsturis - 6666 km;

-   Lieldienu sala - Tazumala - 6666 km;

-   Bermudu trijsturis - Tazumala - 3999 km.

Abas shemas redzams, ka tresaja simetrisko trijsturu pari abi trijsturi uzrada tikai negativos skaitlus - 9, 6 un 3, un visos rak­sturlielumos prevale skaitlis 9.

Ceturtais trijsturu paris - Stonhendza - Satana tornis - Ziemelpols un Bermudu trijsturis - Gao (Mali) - Tazumala. Ari tie ir izvietojusies simetriski.

Ceturtaja pari ietilpstosa trijstura Stonhendza - Satana tornis - Ziemelpols malu garumi:

-   Stonhendza - Satana tornis - 6666 km;

-   Satana tornis - Ziemelpols - 4999 km;

-   Ziemelpols - Stonhendza - 3999 km.

Trijsturis Lieldienu sala - Bermudu trijsturis - Tazu­mala

Trijstura matematiskie raksturojumi:

Trijsturis Bermudu trijsturis - Gao - Tazumala

Otrs trijsturis, kas ietilpst ceturtaja pari - Bermudu trijsturis - Gao - Tazumala. Ta malu garumi:

-   Bermudu trijsturis - Gao - 6666 km;

-   Gao - Tazumala - 4999 km;

-   Tazumala - Bermudu trijsturis - 3999 km.

Sa trijstura matematiskie raksturojumi ir tiesi tadi pasi ka ieprieksejam ceturta para trijsturim.

Tadejadi ceturtaja trijsturu pari matematiskie raksturojumi atkal parsvara uzrada negativos skaitlus 9, 6 un 3, bet plaknes trijsturu malu raksturojuma paradas skaitlis 4.

Pigktgis trijsturu pa­ris - Egiptes piramidas - Ziemelpols - Stonhendza un Meksikas piramidas - Tazumala - Bermudu trij­sturis, kurs tapat ir simet­riski izvietojies zemes­lodes ceturtdala.

Saja pari ietilpstosa trij­stura Egiptes piramidas - Ziemelpols - Stonhendza malu garumi:

-    Egiptes piramidas - Ziemelpols - 6666 km;

-    Ziemelpols - Ston­hendza - 3999 km;

-    Stonhendza - Egip­tes piramidas - 3999 km.

Otra piektaja pari ietilpstosa trijstura (Meksikas piramidas - Tazumala - Bermudu trijsturis) malu garumi:

-   Meksikas piramidas - Tazumala - 6666 km;

-   Tazumala - Bermudu trijsturis - 3999 km;

Trijstura matematiskie raksturojumi:

-   Bermudu trijsturis - Meksikas piramidas - 3999 km.

Trijsturis Meksikas piramidas - Tazumala - Bermudu trijsturis

Trijstura matematiskie raksturojumi:

Tadejadi piektaja trijsturu pari visi matematiskie raksturojumi uzrada tikai negativos skaitlus - 9, 6 un 3.

Sesto trijsturu pari var saukt par pari, kas piegul musu peta­majai zemeslodes ceturtdalai.

Sa trijsturu para atklasanas vesture ir saistita ar turisma pargajienu pa Sajaniem. Kad musu grupa ieradas Abakana (Hakasija), vietejie oftalmologi, vesturnieki un turisti mus sagaidija parak labi, un prieks manis pat bija pasutits luksa numurs labakaja viesnica. Mums noorganizeja ari tiksanos ar Hakasijas valdibas priekssedetaju Alekseju Lebegu. Pierasta pirmspargajiena niksana stacija izpalika, un mes savos turistu terpos dizojamies ka goda viesi. Tiesa gan, viesnicas luksa numura es tik un ta likos gulet gulammaisa - tas ir pierastak.

Monuments Salbikskas kurgans

Neskatoties uz to, Ita mes steidzamies atrak tikt kalnos, mums noorganizeja pikniku un paradija slaveno Salbikskas kurganu. Hakasijas galvena oftalmologe Lubova Aleksejevna Karamcakova apgalvoja, ka bus loti interesanti.

Izradijas, ka Salbikskas kurgana ieverojamaka vieta ir monu­ments Viriska un sieviska sakotne. Tas sastav no milziga, aptu­veni 10-15 metrus augsta ieapala akmens staba ar paplatinatu augsdalu, kurs cilvekiem diezin kapec asociejas ar dzimumlo­cekli. Tam blakus pacelas divas milzigas akmens plaksnes, kuras ir sprauga, kas cilvekiem asociejas ar sievietes dzimumorganiem. Ap so seksualo monumentu apli izvietotas milzigas akmens plaksnes, kas sver desmitiem tonnu.

Vesturnieki apgalvo, ka akmenlauztuves bijusas daudzu kilo­metru attaluma un senie hakasiesi parvietojusi akmens plak­snes, slidinot pa sasaluso zemi, lai gan neviens musdienu trak­tors tas nevar izkustinat no vietas. Oficiali Salbikskas kurgans, protams, skaitas kaut kadu puspirmatneju lideru apbedijumu vieta, bet hakasi vel atceras legendu par milziga auguma gais- acainiem cilvekiem, kuriem bijusas neaptveramas spejas un kas paradijusies sajas vietas.

Paslaik Hakasija atdzimst samanisms un vardi samana meita vai samana dels vairs neskan eksotiski, bet gan lepni.

Ja uz globusa savieno Salbikskas kurganu ar Kailasu un Ziemelpolu, veidojas trijsturis. Ta malu garumi:

-   Salbikskas kurgans - Ziemelpols - 3999 km;

-   Ziemelpols - Kailass - 6666 km;

-   Kailass - Salbikskas kurgans - 3333 km.

Trijsturis Salbikskas kurgans - Ziemelpols - Kailass

Trijstura matematiskie raksturojumi:

Pec tam kad ari attieciba uz so trijsturi paradijas jau pierastie raksturskaitli (tikai negativie skaitli 9, 6 un 3), man saka likties, ka ikviens sodien neizskaidrojams senatnes monuments ir novietots uz Zemes saskana ar stingri noteiktu matematisku shemu. Ikviens senatnes monuments, nevis tikai plasak zinamie!

Bez tam es saku domat, ka, nemot par pamatu musu izdaritos petijumus un veidojot lidzigus trijsturus, uz Zemes var atrast tos sen­atnes monumentus, kuri pagaidam ir mazzinami vai vispar nav zina­mi. Tagad mus gaida sadi meklejumi. Trijsturim Salbikskas kurgans

- Kailass - Ziemelpols saskana ar seno cilveku planu zemeslodes otra puse preti vajadzeja but simet­riskam trijsturim. Mes to atzimejam uz globusa, un trijstura virsotne iezimejas Argentinas ziemelos vieta, ko sauc par Tukumanu.

-           Vai tur ir kads se­natnes monuments? - es satraukti domaju un uzde­vu Aleksejam Saveljevam un vina paligam Igoram Buzajevam pameklet in- terneta.

Pec divam stundam atnaca Igors.

-   Nu? Vai tur ir monuments?

-   Ne tikai monuments, bet vesels monumentu komplekss - Kvilmess, - Igors atbildeja.

-  Divains monuments, - piezimeja Jurijs Ivanovics. - Sastav it ka no atseviskam norobezotam akmens plaksnem, kas izvietotas dazados limenos. Interesanti, kadu funk­ciju tas pildija? Pasaule nav divu vienadu senatnes monumentu!

-         Oi, Jura, es nezinu! Man skiet, ka senatnes monumen­ti tika celti uz tada zinasanu apjoma bazes, kads mums pat sapnos neradas.Tos celot, acimredzot tika nemts vera viss - Kosmosa energija,

Zemes energija un Cilveka energija. Bet smalkas energijas ir for- motropas, tas ir - atkarigas no prieksmeta formas. Es esmu par­liecinats, ka viens no galvenajiem piramidu un monumentu celt­niecibas merkiem ir cina ar launajam domam. Un launas domas drosi vien ir loti daudzveidigas, - es mazliet apjucis skaidroju.

Trijstura Tukumana - Tazumala - Lieldienu sala malu garumi:

-   Tukumana - Lieldienu sala - 3999 km;

-   Lieldienu sala - Tazumala - 6666 km;

-   Tazumala - Tukumana - 3333 km.

Sa trijstura matematiskie raksturojumi ir tadi pasi ka trij­sturim Salbikskas kurgans - Ziemelpols - Kailass.

Ka redzams, sa trijstura matematiskie raksturojumi uzrada dazadas negativo skaitlu 9, 6 un 3 kombinacijas.

Tatad mes esam apskatijusi 12 simetriskus para trijsturus (6 parus), kas iezimejas uz zemeslodes ceturtdalas. Atlicis vel viens nepara - trispadsmitais trijsturis Stonhendza - Satana tornis - Bermudu trijsturis.

Trispadsmita nepara trijstura malu garumi:

-   Stonhendza - Satana tornis - 6666 km;

-   Satana tornis - Bermudu trijsturis - 4999 km;

-   Bermudu trijsturis - Stonhendza - 6666 km.

Trijstura matematiskie raksturojumi:

Ka redzams shema, saja nepara trijsturi saglabajas mate­matiska situacija, kas lidziga daudziem ieprieks analizetajiem trijsturiem, kad visi raksturojumi uzrada negativus skaitlus, bet to vidu ir ari viens pozitivs skaitlis.

Bet tagad, dargo lasitaj, salidzinasim visu so trijsturu matematiskos raksturojumus.

Trijsturu matematisko raksturojumu salidzinosa analize

Vispirms salidzinasim visu trijsturu lenku raksturojumus, iz­veidojot atsevisku tabulu.

Tabula redzams, ka ikviena trijstura lenki gan plaknes, gan hordas varianta sakrit. Lenku raksturojumos visbiezak sastopa-

ma skaitlu kombinacija 963 - 6 reizes. Kombinacija 666 para­das 5 reizes, bet kombinacija 999 - 2 reizes. Atgadinasu, ka pavisam ir 13 trijsturi un 12 no tiem ir para trijsturi.

-    Ko tas varetu nozimet? - es pratoju, kasidams pakausi. - Jurij Ivanovic, ko tu par to doma?

-   Kolosali! Lenku raksturojumos visur paradas tikai negativie skaitli. Neviena pozitiva skaitla! Tas nozime, ka sajos trijsturos virpinas negativa energija un launas domas, kuru raksturojums izpauzas ar skaitliem 9, 6 un 3, - Jurijs Ivanovics bija satraukts.

-Mes jau to gaidijam, kad izvirzijam hipotezi par piramidu un senatnes monumentu pretgreka lomu. Man skiet, ka tie ir celti pec ceturtas apokalipses, lai cinitos ar launajam domam un noverstu kartejo apokalipsi. Kaut kadu apstiprinajumu sai domai mes atradam, - grados izteikto lenku skaitlu summu saskaitisana uzradija tikai negativus skaitlus.

-  Bet kapec paradas tikai tris skaitlu kombinacijas - 963, 666 un 999? Kapec nav 966, 996, 933, 663 un 633? - vaicaja Jurijs Ivanovics.

-   Jura, atceresimies Pitagoru. Mazliet brivi interpretejot vina var­dus, var teikt, ka skaitlis 3 apzime lidzsvaru un harmoniju, skaitlis 6- attirisanos no materialas dabas netirumiem, bet skaitlis 9- beigas vai pedejo instanci. Attieciba uz jedzienu launas domas sos skaitlus var interpretet sadi: 3- launo un labo domu lidzsvars cilveka dvesele, 6- jutams materiala rakstura launo domu vai velmes klut bagatam parsvars dvesele, 9 - pedeja launuma vai launo satanisko domu stadija.

Tiesi tad ar troksni atveras durvis un uz slieksna paradijas razenais Sergeja Anatoljevica Seliverstova stavs un partrauca musu mierigo atmosferu.

-    Re, ko es atradu! Paskat! - vins satraukti vicinaja papira lapu. - Vietejie Lieldienu salu sauc par Pasaules nabu, saprotat, na-bu! Vieteja izloksne tas skan Ta-pi-to-o-te-he-nu-a.

-   Sausmigi sarezgiti, - Jurijs Ivanovics pazobojas, budams neapmierinats, ka Seliverstovs izjauca musu domu gaitu.

-    Nu kas tur sarezgits, - Seliverstovs paskatijas uz Juriju Ivanovicu, - ta-pi-to-o-te-he-nu-a.

-   Krieviski daudz isak bus - naba.

-   Izradas, ka Lieldienu salas rajona, - Seliverstovs turpinaja, - 1958. gada pabijusi amerikanu zemudene Nautilus un atradusi loti augstu pareizas formas zemudens kalnu. Drosi vien ta bija piramida.

-    Pilnigi var but. Starp citu, musu pienemumi un aprekini norada nevis uz pasu Lieldienu salu, bet gan uz vietu aptuveni

150-200 kilometrus uz austrumiem no salas. Iespejams, ka tur ari atrodas sis kalns, - es piekritu.

-    Tu, Sergej Anatoljevic, pats uzvedies ka pasaules naba. Iebruc un tulin partrauc citus. Vai tu doma, ka mes te par sievie­tem plapajam? Mes par trijsturiem runajam, caur tiem cilveku launumu parskaitam, - Jurijs Ivanovics saskaitas.

-   Serjoza, nac sedies un piedalies saruna, - es teicu. - Tatad, ja par pamatu pienemam musu hipotezi, ka trijsturos, kas vei­dojas, savienojot piramidas un senatnes monumentus, tiek iznicinatas tikai launas domas, tad izvirzas jautajums - kas ir doma?

Kas ir doma?

Atcerejos musu treso ekspediciju uz Himalajiem, kas notika 1998. gada. Toreiz mums bija iespeja petit istus Himalaju alu jogus. Ak, cik vini bija eksotiski! Bet galvenais bija tas, ka jogi vareja lasit cilveku domas un loti skaidri atskirt labus nodomus no pazemojosi pretencioziem meginajumiem aizskart vinu eksotismu.

Ar vienu no jogiem mums izdevas iesaistities saruna, un vins izskaidroja domu lasisanas mehanismu. Izradas, ka es jau mineju agrak, jogs domas redz ka trijsturus. Trenejot domu lasisanas spejas, jogs medite uz jantras (mistiskas figuras), uz kuras ir attelots trijsturis, domas griezdams so trijsturi pa ta lini­jam. Kad pec neatlaidigiem

treniniem ir sasniegts ne­pieciesamais trijstura grie­sanas atrums, jogam pa­veras domu pasaule. (Jn domas vins redz ka trij­sturus. Sakot tadu pat domas trijstura griesanu, jogs no ta nolasa informa­ciju. Tas viss notiek zem­apzina un izskatas ka zi- beniga cilveka domu nola­sisana - vel neesi paspejis uzdot jautajumu, kad jau sanem atbildi.

Ja par pamatu nem faktu, ka trisdimensiju telpa domai ir trij­stura forma, tad logiski var izdarit sledzienu, ka sis trijsturveida smalkas energijas substances informacijas ierakstisana notiek saskana ar diviem parametriem: -trijstura lenkiem; - trijstura malu garumu.

Ne velti lingvisti runa par domas divejado dabu!

Var labi izteloties, cik daudz un dazadas var but trijsturu variacijas un to savstarpejas attiecibas. Tikpat daudz variaciju ir trijsturu malu garumiem. Tadel sadam pierakstam ir jabut informativi arkar­tigi ietilpigam.

Acimredzot jogs uztver visniecigakas izmainas

domu trijsturu lenkos un malu garumos. Bet vis­pirms jogs drosi vien uz­tver domas trijstura gal­veno principialo raksturu - vai ta ir laba vai launa. Gn to vins dara, sum­mejot lenku lielumus. Ja paradas skaitli 9, 6 vai 3, tad doma tiek uztverta ka launa, ja citi skaitli (1, 2, 4, 5, 7 un 8), - ka laba.

Ir 10 launo domu un 56 labo domu kombinacijas. Pie launa­jam domam var pieskaitit trijsturu lenku summu raksturlielumus 999, 996, 966, 963, 993, 666, 663, 633, 333. Pie labajam domam - 111, 112, 114, 115, 117, 118, 122, 124, 125, 127, 128, 144, 145, 147, 148, 155, 157, 158, 177, 178, 188, 222, 224, 225, 227, 228, 244, 245, 247, 248, 255, 257, 258, 277, 278, 288, 444, 445, 447, 448, 455, 457, 458, 477, 478, 488, 555, 557, 558, 577, 578, 588, 777, 778, 788, 888.

Kad es to visu pastastiju saviem draugiem, Jurijs Ivanovics daudznozimigi teica:

-   Paskat tikai, launajam domam ir tikai 10 varianti, bet laba­jam - 56! Tatad iznak, ka launie cilveki ir vairak neka piecas reizes dumjaki par labajiem, jo, ja ir tik maz domu variantu, gudrs nebusi.

-     Es ari neticu launajiem genijiem, - piebilda Seliverstovs. - Vai tad Hitlers bija gudrs? Nepietika tacu prata, lai liktu Krieviju miera. Skaidrs, ka ar desmit domasanas variantiem bija gruti paredzet, ka notikumu gaitu ietekmes lielais aukstums, krievu tautas gars un daudz kas cits. Gn vina zemo domasanas speju 442

rezultats izvertas par vacu tautas tragediju. Bet Lenins un Stalins … eh…

-   Kad es agrak stradaju trase, tur galvenokart bija sastopa­ma dumja tauta, ne jau ta, ka musu centra - visi ar inteligentam frazem barstas, - saka spriedelet Jurijs Ivanovics. - Bet es neteiktu, ka cilveki trase bija launi. Bija daudz labu viru. Tikai es ieveroju, ka cilveks, ja parskaisas vai sak psihot, klust vel stul­baks. Tas ir - ka tikai domas ielec devitniecini, sesniecini un trij- niecini, ta domasana tulin pariet uz tiem desmit stulbajiem vari­antiem. Bet trase drosi vien domasana pariet pat tikai uz vienu vai diviem variantiem. Kad psiho, veci tikai bauro vien, vairs pat parunat nevar.

-   Vienreiz, kad es psi­hoju, es pat galdu gribeju uzgazt cieminiem virsu. Taja bridi smadzenes bija pilnigi atslegusas, tikai viens niknums palicis, - vinam piekrita Seliver­stovs. - Tiesam, jo vairak dusmojies, jo stulbaks paliec. Bez niknuma var ieslegt visus 56 vari­antus, bet ar niknumu…

-   Zini, ko es teiksu, - Jurijs Ivanovics kluva domigs, - domas, kur parsvara ir devitnieki, ir ari loti viltigas. Ka saka - satans ir viltigs. Kad pa domam leka devitnieki, psihoze neuznak, bet

paradas tieksme kadu piekrapt. Bet piekrapt jau nav kaut ko radit - tur lielas gudribas nevajag, jabut tikai nelietim.

Klausidamies saja saruna, es domaju, ka loti launajiem trijstura domu variantiem radosa zina patiesi ir jabut mazak ietilpigiem neka labajam domam - to pierada ikdiena, kas apstiprina minetas skaitlu variacijas. Bet drosi vien ir ari launu un labu domu kom­binacijas, piemeram, 156, 376 vai 129, kas rada musu dzives domasanas procesa daudzveidibu. Sesdimensiju pasaule cilveki drosi vien ir divas reizes gudraki par mums, jo domai tur jabut sessturveida, bet devinu dimensiju pasaule - tris reizes gudraki… Pilnigi iespejams, ka ta ari ir, bet iespejams ari, ka es kludos.

Pilnigi patiess man skiet tikai viens postulats: ja gribat klut gudraki, esiet labaki.

Domas fraktalitate

Esmu spiests velreiz atkartoties un atgadinat lasitajam frak- talitates jedzienu, kas ir labi pazistams matematika un fizika. Nebudams so divu cienijamo profesiju parstavis un pec savas iniciativas apgustot zinasanas ilgas diskusijas ar so nozaru zinat­niekiem, es fraktalitati varu definet ka merogu dazadibu.

Kas ir merogu dazadiba? Tas ir energetiskas (vai materialas) substances stavoklis, kad nav absolutos skaitlos (mm, cm, km utt.) izteikta mera, bet ir tikai relativitate, viena vieniga relati­vitate. Citiem vardiem sakot, fraktalai substancei ir pilnigi vien­alga - but atoma, metra, Zemes vai Visuma lieluma.

Vai patiesi tas ir iespejams? Ja, ir. Un ne tikai iespejams, bet tas ir loti svarigi, jo fraktalitate ir makropasaules un mikro- pasaules vienojosais faktors, kas vieno Visumu, Zemi, cilveku, molekulas, atomus, neitronus un daudz ko citu.

Fraktalitate piemit smalkajam energijam, kuru daudzveidiba

fizikai pagaidam ir maz pazistama. Es domaju, ka smalkaja pasaule pastav dzives vilnveida forma vai Ta Pasaule. Kad mes pasi tur busim, tad sapratisim, kas ir fraktalitate. Vajag tikai iedomaties, ka janoklust uz Jupitera, un tu jau esi tur. Vajag tikai iedomaties, ka jaieiet elektrona orbita, un mes viena mirkli busim tur. Vajag iedomaties par Zemes dzilu apmeklejumu - un mes busim tur. Drosi vien Ta Pasaule ir loti interesanta un cilveka iespejas taja - neierobezotas, jo saja tiras relativitates pasaule nav robezu. Taja Pasaule visu izskir skaitli, kuru relativajam sav­starpejam attiecibam ir energetiska un parveidojosa jega.

Taja neticamaja pasaule, kur teiciens uajag tikai iedomaties ir arkartigi aktuals, darbojas fraktalitate, jo doma ir fraktala un zibenigi izplatas visur. Vajag tikai iedomaties. Bet cilveks, tas ir, Gars, Taja Pasaule ari ir frak- tals, jo var zibenigi parvietoties lidzi domai. Iedomajies, ka esi uz Meness, - un tu tur esi.

Man skiet, ka uz Zemes dzi­vojosa cilveka domas ari ir frak- talas. Mes tacu varam izteloties, ka atrodamies uz Meness! Bet, ta ka musu fiziskais kermenis nav fraktals, bet Gars to nevar pa­mest, mes nevaram domai lidzi parvietoties telpa. Gribetos jau, bet nevaram. Jogi to var izdarit, jo ipasi tie, kas spej ieiet somati sta­vokli un pamest savu kermeni.

Tomer tiesi tapec, ka musu domas ir fraktalas, tas nav tikai

musu personigais atributs, bet zibenigi izplatas pa visu Zemi un visu To Pasauli. Mes vienkarsi to nezinam un naivi ceram, ka doma ir slepena. Bet dazi cilveki, piemeram, lielais paregis Edgars Keisijs, to zinaja, jo viniem ir iespe­jams ieiet debesu datora, ko sauc par Akasas hroniku un kur glabajas visu cilveku domas, kas dzivo un ir dzivo­jusi uz Zemes, un nolasit so informaciju. Nav jabrinas par sa debesu datora informativo varenibu, to ir veidojis Dievs, kura speks cilvekam ne tuvu nav aptverams, bet ir jazina, ka musu domas nekur nepa-

zud, tas tiek saglabatas un analizetas. Jazina, ka musu personigaja Akasas hronikas faila jauzkraj vairak labu domu neka launu, - no ta bus atkarigs visu musu dzivju liktenis. Jabaidas ne tikai no launiem darbiem, bet ari no launam domam.

No visa teikta, dargo lasitaj, klust saprotams, kapec Zeme bez zelastibas noslauka no savas virsas visu cilveci, parvietojot savu asi, - Akasas hronika launo domu svaru kauss klust smagaks neka labo, bet launas domas nav radosas (atcerieties 10 launos domasanas variantus un 56 labos domasanas vari­antus!) un var izjaukt visu Dieva uz Laba un Milestibas pamatiem raditas Dzivibas harmoniju.

Man skiet, ka piramidu un senatnes monumentu buvetaji ir nemusi vera to, ka doma ir fraktala, un centusies izdarit ta, lai launas domas tiktu iedzitas jau aprakstitajos trijsturos un tur tiktu iznicinatas, nelaujot tam izplatities pa visu Zemi un To Pasauli.

Ka launa doma tiek iedzita trijsturi? Manuprat, ja cilveks, kas atrodas kada no siem trijsturiem, rada launu trijsturveida domu, tas zibeniga fraktala izplatisanas tiek partraukta, norobezojot to attieciga trijstura teritorija. Launa doma neaptver visu Zemi un netiek lidz Tas Pasaules Akasas hronikam. (Jn ir pilnigi sapro­tams, ka ieslegta tiks ta launa doma, kuras matematiskie rak­sturojumi sakrit ar ta trijstura matematiskajiem raksturojumiem, kurs veidojas, savienojot piramidas un senatnes monumentus.

Nodrebeju, atjedzies no sim domam, un palukojos uz saviem draugiem.

- Kamer tu domaji, sef, - teica Jurijs Ivanovics, - mes te ar Seliverstovu sakam spriest par to, kadas ir launas domas. Serjoga saka, ka kareivigas domas ir kaitigakas par alkatigajam.

Launo domu veidi

- Paklausies, - Seliverstovs vinu partrauca, - alkatigas domas nevar novest pie kara, bet kareivigas - gan.

-   Bet kadel tad karo? - Jurijs Ivanovics bargi paskatijas uz Seliverstovu. - Tikai aiz alkatibas. Grib vairak sagrabt svesu mantu. Ari pie mums trase, kad es tur stradaju, gadijas konflik­ti starp kravas automasinu vaditajiem. Nudien neteiksu, ka soferi butu ipasi kareivigi, draudziga tauta, un vieni pasi nekad pie pudeles nekeras. Bet palaid tikai nagus - noskruve kadam rezerves riepu vai iznem magnetofonu - ne tikai dabusi pa fizionomiju, bet ari ar uzgrieznu atslegu pa galvu. Zagligums nak no alkatibas. Soferi nemil alkatigos.

-    Nu, ja jau mes runajam par trasi, - es iejaucos saruna, - varu pastastit, ka es opereju vienu MAZ vaditaju, kuram dzeraju kautina iesitusi pa galvu ar lielo veseri. Nav saprotams, ka dzivs palicis! Bedre seja bija dures lieluma. Piecas stundas taisiju plas­tisko operaciju - un iznaca labi. Veroju vinu paris gadu - viss

kartiba. Bet pec tam vins ierodas ar jaunu bedri tai pasa vieta, tikai soreiz ta bedre iegarena. «Ar ko tad tagad iesita?» - es vaicaju. Atbild, ka ar uzgrieznu atslegu. Ladedamies taisiju to operaciju no jauna.

-   Vispirms dabut pa galvu ar lielo veseri, pec tam ar …! Ka vins vispar dzivs palika? - brinijas Seliverstovs.

-   Drosi vien magnetofonu kadam nociepa, - Jurijs Ivanovics izteica pienemumu.

-   Nu ko! Paanalizesim uzmanigi velreiz visus 10 launo domu variantus, - es ierosinaju. - Atcerieties, tie bija sadi skaitlu vari­anti - 999, 996, 966, 963, 993, 933, 666, 663, 633, 333. Izvirzisim jautajumu - ko var nozimet katra no sim skaitlu kom­binacijam cilveka ikdienas izpratne? Atgadinasu tikai, ka, nedaudz brivi interpretejot Pitagoru, skaitli 3 var uzskatit par laba un launa lidzsvaru, skaitli 6 - par materialas dabas launo domu simbolu, bet skaitli 9- par sataniskajam launajam domam.

Pec ilgam diskusijam mes izdarijam dazus secinajumus un izveidojam vairakus hipotetiskus pienemumus. Vispirms bija uzkritosi, ka no desmit launo domu variantiem tikai trijiem - 999, 963 un 666 - bija matematiski analogi pasaules piramidu un seno monumentu sistema.

(999)996. 966.(963)993. 933. (666)663. 633. 333

Trijsturos, kas veidojas, savienojot piramidas un senatnes monumentus, paradas tikai tris lenku raksturojuma kombina­cijas (summejot lenku lielumus) - 999, 963 un 666

- Ja par pamatu nem hipotezi, ka pasaules piramidu un seno monumentu sistema tika veidota, lai iznicinatu launas domas, - es pratoju, - tad kapec gan tikai tris launo domu veidi var tikt ieslegti trijsturos, kas veidojas, savienojot piramidas un senatnes monumentus? Kapec netiek ieslegtas launas domas, kuras rak­sturo skaitli 996, 966, 993, 933, 663, 633 un 333?

(Jz siem jautajumiem mes nevarejam atrast konkretu atbildi. Pietruka zinasanu par smalkajam energijam. Mes vel parak slik­ti izpratam relativo un fraktalo domu pasauli. Tadel ikvienam atbildes variantam vareja but tikai patvaliga sprieduma raksturs, bet ar tiem es tomer dalisos ar jums, dargie lasitaji.

Interesanti bija tas, ka no minetajam 10 skaitlu variacijam tikai 999, 963 un 666 lenku summu summa bija 9, bet parejos gadijumos, iznemot vienu, 9 neparadijas. Paskatieties pasi:

Kapec skaitlis 333 neparadas trijsturos, kas veidojas, savieno­jot piramidas un senatnes monumentus, ja tas galarezultata dod 9? Atbildi uz so jautajumu, dargo lasitaj, atlaujiet man dot velak, jo ta logiski izriet no filozofiskiem spriedumiem.

Bet tagad papetisim visu 13 pasaules piramidu un senatnes monumentu sistema ietverto trijsturu lenku summu summas salidzinosas analizes tabulu.

Vispar jau so tabulu vareja ari neveidot. Gz to ir garlaicigi skatities - visur tikai devitnieki!

Bet no zinatnes viedokla seit paradas loti izteikta likum­sakariba - absoluti visiem trijsturiem, kas veidojas, savienojot uz Zemes izvietotas piramidas un senatnes monumentus, lenku summu summa (grados) galarezultata dod skaitli 9.

Kapec visi piramidu un seno monumentu sistemas trijsturi ir saistiti ar skaitli 9?

Balstoties uz spriedumiem, kas jau aprakstiti saja gramata, var pienemt, ka tiesi 9 ir sataniskais skaitlis. Vai patiesam visi trijsturi norada uz satanisko skaitli? Meginasim abstraheties no prieksstata, ka 9 ir slikts un satanisks skaitlis, un pieversisim uzmanibu Pitagora matematiskajai filozofijai. Ta labi izklastita briniskigaja Vladimira Babanina gramata «Dizo piramidu noslepumi» (izd. Lan, St-Peterburga, 1998, 303.-357. Ipp.).

Saskana ar Pitagoru skaitlis 9 simbolize dieviskas radisanas cikla beigas un … atgriesanos sakumstavokli.

Ar vardu sakums Pitagors saprot monadi (jeb pirmmateriju, jeb pranu, jeb dievisko DNS), no kuras tika raditas dazadas dzivibas formas, izmantojot, ka noradits dazados avotos, Domu un Milestibu. Mums, protams, ir gruti aptvert jedzienus Doma un Milestiba ka dzivibu radosus spekus, jo mes esam materializeti un piezemeti, bet mes varam saprast, ka varda monade slepjas kaut kas tirs un dzivibu apliecinoss. No ta izriet, ka skaitlis 9 sastav it ka no diviem komponentiem - sataniskas energijas un atgriesanas pie sakuma monades.

Divains skaitlis ir 9! Ne tikai biezak par citiem sastopams skaitlu rindas, bet ari vel divdabis. Tomer saja skaitla 9 div- dabiba, manuprat, ir loti dzila un loti svariga jega. Skiet, ka Raditajs loti viltigi, gudri un geniali ir paredzejis, ka no skaitla 3 caur skaitli 6 Launums palielinasies lidz skaitlim 9, kad pedejai sataniskajai instancei, ko atveido skaitlis 9, paradas tieksme pasiznicinaties un atgriezties pie sava pirmsakuma (monades), lai, nozelojot pagatni, saktu visu no jauna.

Vienkarsa valoda runajot, si situacija atgadina cilveku, kas sava sataniski launaja uzliesmojuma gatavs skriet ar pieri siena. Ikviens no mums pazist un atceras cilvekus, kas, nevaldama niknuma vai atriebibas kares vaditi, gajusi boja pasi sava launa

dulnuma del. Par ta­diem cilvekiem krievu sadza runa aptuveni ta: - Tas Vanka gan bija mulkis! Ka sadzeras, viss ta dreb no niknu­ma, ka meicas beg uz visam pusem ka tadas kazinas. Nu, un sava niknuma del ari galu dabuja - puisis, meiteni aizstavedams, ar vina pa­sa pudeli pa galvu iesi­ta. Nu, un nomira Van- ka no sava dulnuma.

Satans drosi vien ir viltigs un gudrs, bet dusmu uzpluda, zibina­dams devitniekus pa labi un pa kreisi, pats nemana, ka vina miesigie devitnieki peksni pariet cita kvalitate, un satans krit nebutiba, izkusdams pirmmaterija un pazuzdams uz visiem laikiem. Sataniskais devit­nieks ir viltigi bistams ari pasam satanam. Raditajs

to ir nemis vera… un

izmantojis so sataniska dulnuma fenomenu pa­saules piramidu un seno monumentu sistemas iz­veidosanai. Man skiet, ka tai stavet pretim var tikai demonisks launums.

Visos trijsturos, kas veidojas, savienojot piramidas un sen­atnes monumentus, saskaitot lenku summas, visi lenku raksturo­jumi noteikti uzrada skaitli 9. It ka tas butu pats launakais skaitlis! Bet tas ir ari ipass skaitlis - caur to var iznicinat launo energiju.

Ta mes visi sakam saprast mehanismu, ar kadu piramidas un senie monumenti iznicina launas domas. Tas ir loti interesanti. Bet par to mes parunasim mazliet velak. Bet tagad, dargo lasitaj, es gribetu turpinat pardomas par launo domu veidiem, talka nemot logiku un dzives pieredzi. Protams, mes sajos spriedumos lidzi­nasimies maziem berniem, jo musu prats un ari tehnologiskais limenis nav salidzinams ar piramidu buvetaju neizsakami augsto limeni. Tomer, ka saka, meginats nav zaudets.

So stastu man gribetos sakt ar hipotetisku atbildi uz ieprieks uzstadito jautajumu: kapec pasaules piramidu un seno monu­mentu sistemas trijsturos netiek iznicinatas launas domas ar raksturojumu 333? Ari si skaitlu kombinacija tacu, saskaitot summas, noved pie skaitla 9 (3 + 3 + 3 = 9), caur kuru var iznicinat sa tipa launas domas!

Acimredzot trijsturveida domu 333 var uzskatit par simbolu Launa un Laba lidzsvaram dvesele, jo saskana ar Pitagora macibu skaitlis 3 ir harmonijas un lidzsvara zime. Sadas domas nav jegas iznicinat, jo tiks iznicinats ari doma ietilpstosais Labais. Bet tas nav sapratigi - cilvekiem ar tadam domam ir iespeja klut labakiem, tas ir, parslegt savu domasanas procesu uz labo domu variantu.

Man skiet, ka uz Zemes ir loti daudz cilveku, kuru domas pieder tipam 333. Vismaz ir zinams, ka nereti tadas domas rodas ari loti labiem cilvekiem un izpauzas tadejadi, ka cilveks grib atriebties paridaritajam, ar launu panakt taisnibas uzvaru un tamlidzigi. Diemzel reti kurs spej ieverot dievisko principu neso­di vai Dievs sodis.

Var teikt, ka musdienu sabiedriba valda pat 333 tipa domu kults un propaganda. Manuprat, sis paradibas tipiska izpausme ir amerikanu bojeuiki, kuros galvenais varonis (ar anaboliku palidzibu uzaudzetiem muskuliem) nogalina desmitiem cilveku un uzvar saja asinainaja drama, apliecinot laba uzvaru par launo un sludinot principu atrieb paridaritajam. Neraugoties uz to, ka sie Holivudas sedevri ir truli stampi, cilvekiem tie patik un komerciali ir loti izdevigi. Kapec? Tapec, ka cilveku mentalitate parsvara ir 333 tipa domas, kur labais un launais ir ciesi blakus, un ka bez launa it ka ir garlaicigi dzivot.

Tomer pedeja laika daudzi cilveki noversas no amerikanu bojevikiem. Piemeram, Francija ir aizliegusi sis kinoprodukcijas demonstresanu, savu ricibu argumentejot ar to, ka ta cilvekos audzina nezelibu. Ari daudzi amerikani saka:

- Es ienistu televiziju. Visur tikai spradzieni un slepkavibas, liekas, ka cilveka dzivibai nav nekadas vertibas.

Bet komercija ir komercija. (Jz trijnieku psihologiju balstito boje- viku demonstresana zel un plaukst, nostiprinot asinainas nezelibas pastavesanas tiesibas laba aizstavibas aizsega, kas it ka attaisno so nezelibu. Aprobezoti cilveki, kuriem loti patik bojeviki, so filmu varonus uzskata par piemeru un sak vi­nus atdarinat, tade­jadi saldinot savu dzilo skaudibu pret gudriem un labiem cilvekiem, kurus, iespejams, domas nogalina, iztelojoties tos par viltigiem laundariem un sprie­zot savu aprobezoto

tiesu. Ne jau tapat vien bojeviku varonus parasti telo aktieri ar attistitiem muskuliem un neapgarotu sejas izteiksmi. Sie aktieri stav tuvak tiem, kurus Dievs ar pratu nav apveltijis. Aprobezotie cilveki, protams, pat nenojaus, ka labs un aprobezots cilveks ir pat simpatisks, jo atgadina lielu nesapratigu bernu un izraisa cil­vekos labas aizbildniecibas jutas. Bet bojeviki virza sos Dieva apdalitos cilvekus agresiva gultne ar pasapliecinasanas pieskanu. Tads jau ir triju trijnieku (333 tipa domu) likums - uz kuru pusi pagriezisies, uz to ari iesi.

Ja siem tris trijnieku lidz-svara cilvekiem hroniski parsvara

bus novirze uz Launa pusi, tad agrak vai velak 333 tipa domas paradisies 6 vai 9, un cilveks saslims ar launumu. Gn no tadiem ar niknumu un launumu saslimusiem cil­vekiem ir jabaidas.

Skaitla 6 paradisanos starp trijniekiem (piemeram 336) saskana ar Pitagora teoriju var interpretet ka alkatigi materi­alistisku tieksmi. Ja piede­vam sis cilveks vel ir ari stulbs, tad vina domu gaita bus, pie­meram, tada:

- Kapec tu panemi manu zimuli? Tas ir mans zimulis, ne tavs. Mans, saproti, mans! Tulin atdod!

Tads cilveks nav agresivs un vel nav saslimis ar alkatibu, vins vienkarsi ir sikumains,

vinu apvaino un kaitina necienas izradisana vina personibai. Vai vina izveidosies neapturama un visaptverosa alkatiba vai ne - nav zinams.

Bet man skiet, ka visbiezak driz vien pec tam, kad domas paradas 6, tur bus ari 9. (Jn reize ar skaitli 9 nak ari stipra velesanas nodarit kadam launu. Si velesanas urda no iekspuses un izpauzas ta, ka cilveks sak izjust prieku, ja kadam citam neveicas vai notiek kada nelaime. Un Dievs no Dveseles pazud pavisam.

Ar to es velreiz gribeju uzsvert, ka cilvekiem ar 963 tipa domam Dievs pamet dveseli pavisam. Piramidas iznicina tiesi tadas domas, jo tas ir pilnigi atskirtas no Dieva. Bez tam negativas 963 domas acimredzot ir visizplatitakais domu tips uz Zemes, jo no visiem 13 trijsturiem, ko veido piramidu un seno monumentu sistema viena zemeslodes ceturtdala, 6 trijsturu lenku raksturojums ir 963, bet kombinacija 666 paradas 5 reizes un 999 - 2 reizes.

Ka izpauzas 963 tipa domas? Ja tadas domas parsvara ir sievietei, tad Krievija vinu telaini sauc par cusku ueceni. Biezi vien tadam sievietem ir engela sejina un loti labs izskats, vinas prot taisit actinas un runa laipna, patikama balsi. Viriesi vinu prieksa parasti dizojas, izriez krutis un neapzinati izjut sava nozimiguma uzpludus. Protams, sie viriesi nojaus, ka sava nozimiguma lekmjveida uzpludi ir saistiti ar vinos mitosa dieviska elementa uzstasanos salidzinajuma ar so bezdievigo sievieti: «Paskat, kads tu esi labs». Si sava nozimiguma sajuta ta panem sava vara, ka virietis turpina damas prieksa platities ka gailis, neraugoties uz citu cilveku bridinajumiem, piemeram:

- Vai tu, Vasjka, pavisam pratu esi zaudejis? Atver tacu acis!

Maska tacu ir cuska, ista cuska! …………….. Naks laiks, iedzels ta, ka pagalam busi.

Bet pec tam kadubrid Vasjka ieveros, ka vina izredzeta ir sik- maniga un nekad nespej no sirds kaut ko uzdavinat tuvam cil­vekam. Driz vien Vasjka saks nogurt no nepartrauktajiem padomiem palikt kaju prieksa savam draugam un ienemt vina amatu, kas ir augstaks. Kada bridi Vasjka visdrizak paklausies parliecinasanai, ka visi cilveki ir slikti un ka jacinas ar vinu pasu metodem, izdaris kaut ko nekrietnu, pec tam piedzersies un dzeruma uzkliegs savai izredzetajai, kuras prieksa vel nesen bija tik saldkaisli platijies:

-   Ko tu man iestastiji, cuska tada! Kolam es vairs acis nevaru skatities! Sirdsapzinu savu esmu aptraipijis.

Dveseles lidzsvars bus zudis, un Vasjka saks dzert arvien biezak, lidz pienaks reize, kad, sadzeries parnacis majas, vins ieraudzis, ka vina izredzetas acis ir aukstas ka ledus. Vasjka vaidedams sakers galvu, censoties atvairit sa acu skatiena radi- to pretigo sajutu, zemapzina aptverot, ka tajas nav neka no Dieva. Nespedams analizet savas jutas, Vasjka, protams, nesapratis, ka sajas svesajas, ledainajas acis spulgo sataniskais elements un vina dieviskais pirmsakums censas pretoties satanam. Vasjka tikai pacels duri un dusmas iesauksies:

-   Nositisu, sterva!

Bet ledainas acis vinu attures, un Vasjka, plosidamies sasu­tuma un dures vistidams, aizies gulet.

-   Par maitu klustu, vai? - vins vel iemiegot nodomas.

Cilvekiem, kuru domas domine skaitlu kombinacija 963,

manuprat, nav Sirdsapzinas. Kas ir Sirdsapzina? Man skiet, ka Sirdsapzina ir laba mers cilveka dvesele. Mums visiem ir pazis­tama si smeldzosa sajuta krutis, kas rodas brizos, kad apstakli mus noliek izveles prieksa - darit vai nedarit nekrietnibu? Tiesi si sajuta mus aptur. Ta nav atkariga no musu apzinas, ta nepa­radas dvesele pati no sevis, to it ka suta kads no augsas. Sirdsapzinu var saukt par Dieva sutitu bridinajumu. Ta ir tiesa Dieva ietekme uz cilveku.

Cilveks, kura sirdsap­zina ir tira, ir patiesi lai­migs. Vina skatiens ir at­klats, vins ir parliecinats par sevi, laipns un sirs­nigs, lai gan - visai iespe­jams - nav bagats. (Jn kas tad ir bagatiba? Ka saka, desmit uzvalkus mugura neuzvilksi un des­mit dzives nenodzivosi. Toties cilvekam ar tiru Sirdsapzinu pieder lielaka bagatiba - dveseles miers un tuviba Dievam.

Cilvekam ar aptraipitu Sirdsapzinu krutis visu

laiku ir smaga, znau­dzosa sajuta. Si sajuta pastiprinas, atceroties to nelaimigo bridi, kad vins ir gajis pret savu Sirds­apzinu, un ar laiku pie­klust tikai nedaudz. Cil­veks, censoties atbrivo­ties no sis mokosas saju­tas, censas pierakstit tam, pret kuru ir aptraipijis savu Sirdsapzinu, fan­tastiski viltigus nodomus, bet transa vai slimibas laika si sajuta atgriezas un, it ka sitot ar bomi pa galvu, atkarto: «Tu aptraipiji, aptraipiji, aptraipiji savu Sirdsapzinu!»

-   M-m… - cilveks mokas neko citu nespes izdvest.

-    Kas tev sap? - naivi jautas tas, kas bus pie slima un… Sirdsapzinas mocita cilveka gultas.

-    Kreisaja sana iedura, - samelos cilveks ar aptraipitu Sirdsapzinu.

Aptraipitu Sirdsapzinu var saukt par Dieva sodu. Sodu par saviem grekiem cilveks sanems Taja Pasaule, un to mes uzzinasim tad, kad busim tur. Bet par aptraipitu Sirdsapzinu cil­veks sanem sodu tepat, uz Zemes, un pie tam nekavejoties.

Mans draugs Veners Gabdrahimovics Gafarovs - musu pir­mas Himalaju ekspedicijas dalibnieks - reiz man paradija intere­santu rakstu vieteja avize, kuru bija uzrakstijis kads lauku skolotajs. Tur bija rakstits par V. I. Leninu pirms naves. Ja sim rakstam var ticet, tad paralizetais Lenins pilnmeness laika visu laiku raudzijies debesis ar sausmas parverstu seju un kliedzis

vienu un to pasu: «A-la- la… a-la-la… a-la-la…» Vins kaut ko redzejis debesis. Iespejams, ka vins, ka doma raksta autors, transa stavokli redzeja to sodu, kads bus jasanem Taja Pasaule, un ludza Dievu apzeloties. Ta ka vins bija paralizets, tad nespe­ja krievu valoda pateikt vardu Dievs un sauca daudz vieglak izrunajamo ebreju vardu, kas apzime Dievu - Alla (varbut Allahs?). Bet… vina mocibas sakas vel uz Zemes. (Jn mocija vinu Sirdsapzina. Ka tad bus tur, Taja Pasaule?…

Man nez kapec skiet, ka Taja Pasaule sanemamais sods lidzi­nas tam, ko izjut cilveks ar aptraipitu Sirdsapzinu. Bet si bries­miga sajuta tur acimredzot ir daudz stipraka. Ta tik loti grauz un skrape dveseli, ka cilveks ir gatavs uz visu, lai tikai no tas atbrivotos. Tapec drosi vien Saja Pasaule ir labak dzivot saskana ar Sirdsapzinu.

Es neaizbraucu uz Ameriku, kad mani kopa ar visiem izgudrojumiem centas nopirkt par dau­dziem miljoniem dolaru, es neaizbraucu no Cfas uz Maskavu, lai taisitu kar­jeru un… ta talak. Kapec? Sirdsapzina nelava. Visi (Amirs Salihovs, Risats Bulatovs, Sagits Musli- movs, Rafiks Nigma- tullins, Venera Galimova, Matans Selskis, Jura Va- siljevs, Vala Jakovleva, Lala Musina, Klara Zah- vatkina un citi) visgrutako

mani tikai savas Sirdsapzinas del. Ka es varetu dzivot bez viniem - cilvekiem ar tiru Sirdsapzinu? Es nevaretu.

Atceros pirms vairakiem gadiem redzetu videofrag­mentu, kur radija, ka uz ielas burkas pardeva Sirdsapzinu. Trislitru burka - 5 rubli, divlit- ru burka - 3 rubli, litra burka - 1 rublis. (Jn… ja var ticet si­zetam, tad cilveki pirka Sirds­apzinu. Tatad ta vinus moka.

Cilvekus, kuru domas do­mine 963 tipa domas, ka mes jau runajam, raksturo tas, ka viniem nav Sirdsapzinas un ta vinus nemoka. Vini priecajas par citu cilveku bedam. Vini ir atskirti no Dieva, un Dieva ietekme vinus nevar skart. Sie cilveki izjauc lidzsvaru visos garigas dzives limenos un vei­cina zemiska, graujosa elementa ieviesanos skaistaja un daudz­veidigaja Dieva raditaja pa­saule. (Jn tikai piramidas, tikai svetas piramidas spej sagraut sis trudus radosas domas. Bet cilveki ar kauna traipu 963 dzivo musu vidu, un visbriesmigakais ir tas, ka vini doma. Bet paies laiks un ari vini nonaks Taja Pasaule, kur gaida nenoversams sods.

Otrs domu tips, ko pira­midas iznicina, ir 666. Sa­skana ar Pitagora matema­tisko filozofiju un musu iz­klastito logiku var teikt, ka cilveki, kuru domas domine skaitlu kombinacija 666, ir maksimali materialisti. Tas ir - vinu materialistiskie centieni aptver pilnigi visu, neatstajot garigajam ne mazako vietinu.

Ar skaitlu kombinaciju 666 apzimogotu cilveku gal­vena ipasiba ir alkatiba. Tas nav ekonomiskums, taupi- gums vai aprekins - un pat ne sikstuliba, bet gan slimi­ga visaptverosa alkatiba, kad, ka saka, cilveks ir gatavs savu mati pardot bagatibas del.

Cilvekiem ar 666 tipa domam alkatiba biezi vien pariet passaustisanas un passpidzinasanas pakape. Cilveks neatlaujas neko prieks sevis tikai vienas kaisligas velesanas del - krat, krat un velreiz krat. Tadi cilveki desu griez planas skelites, perk pasu letako snabi, nevienu neaicina pie sevis ciemos un ta talak. Toties par brivu, pieedas un piedzeras lidz ukai. So cilveku galva nepar­traukti rosas kariga dominante - krat prieks nebaltam dienam. Nebaltajam dienam vini upure visu - draudzibu, milestibu, labu garastavokli, izklaides un daudz ko citu. Kaut gan, ja sis nebaltas dienas, kuru gaidisanai veltita visa dzive, pienak, cilveki ar 666 tipa domam parasti nespej atvert savu melno dienu macinu.

Es pazinu kadu medicinas instituta pasniedzeju, kurs nekad

nebija precejies un jau 10-15 gadus vasaru un ziemu staigaja viena un tai pasa tumsi zilaja meteliti, lidzinadamies bomzim. Pec kada laika vins saslima ar plausu vezi un, guledams uz naves gultas, pasauca pazistamu sievieti, lai atvaditos. Sieviete paludza naudu vina kopsanai un berem. Vins izrakstija ceku par 300 rubliem, bet peksni uzsauca aizejosajai sievietei:

-   Marija Ivanovna, stavi! Nac atpakal! Atdod manu ceku!

Kad sieviete atdeva ceku, vins to saplesa ar vardiem:

-   Ne, es nevaru.

-   Bet tas tacu ir prieks jums, jus tacu saprotat, ka pavisam driz…

-   Es visu saprotu, bet nevaru.

Driz vien sis cilveks nomira, un vinu apbereja par medicinas studentu savakto naudu. Uz kapa palika miets ar lika numuru morga. Bet uz krajgramatinas palika 49 000 pilnvertigu padomju rublu.

Tajos pat padomju laikos es reiz nolemu sievai nopirkt (pareizak sakot, dabut) modernu somu meteli. Man paveicas, jo biju arstejis acis kadai sievietei, kurai bija tais laikos arkartigi nozimigs darbs - veikala vaditaja. Vina pat apsolija dabut nevis tikai vienu, bet divus metelus, par 500 rubliem katru. Otru es piedavaju nopirkt savam pazinam Andrejam, kas bija loti bagats

(baumoja, ka vinam uz krajgramatinas ir 100 000 rublu) un kas sagajas ar kadu skirtu sievieti, kuras lidzekli bija visai ierobezoti.

Pec mana piedavajuma Andrejs saka izvairities no sis sarunas, sakot, ka vel nav galigi izlemis - saistit savu likteni ar so sievieti vai ne.

-   Bet tu tacu pastavigi esi pie vinas, ed vistu un visu parejo. Tu vinai kaut ko davini? - es pajautaju.

-   Nu… vel ne…

-Tad uzdavini! (Jzdavini vinai meteli. Skaties, kada novalkata paltraka tava sieviete staiga. Kads vinai bus prieks! Dod 500 rublus un pasniedz vinai davanu.

-Tu saproti, es vel neesmu galigi izlemis…

-Ko?

-    Es vinai uzdavinasu meteli, bet vina peksni… aizies pie cita…

-   Nu un tad?

-   Saproti, vajadzigas garantijas, ka pie cita ne… - Andrejs samulsa.

-   Kadas garantijas? - es saku skaisties. Tu dosi 500 rublus vai ne?

-   Nevaru, - Andrejs ar grutibam izspieda.

-   Bet vai tu saproti, ka vina jau zina par to meteli, kurs tev jadavina? Vina pazist to veikala vaditaju un sarunu par meteli manai sievai saka tiesi tava sieviete. isi sakot, dod 500 rublus un beidz mazoties! - es pargaju uzbrukuma.

-Ne!

-   Bet vai tev neskiet, ka so 500 rublu del, kuri pie tavas algas ir nieka summa, tu zaudesi miloto sievieti, ar kuru satiecies jau vairakus gadus?

-  Es saprotu, bet milestibu jau nemera ar naudu, - Andrejs teica lepni atmestu galvu. - Ja vina mani mil tikai naudas del, tad…

-   Tu vinai palidzi ar naudu?

-   Ne…

-   Vinas alga tacu ir tikai 104 rubli, bet tu visu laiku ed pie vinas… Vina censas, taupa katru kapeiku, lai tev butu labi. Tev jadod tie 500 rubli!

-   M… m…

-   Nu, tu dosi vai ne?

-  Zini, ko es tev gribu pateikt, - Andrejs pacela acis. - Ja vina butu mana sieva, tad taveja salidzinajuma ar vinu butu plika. Saproti - plika!

-Ko?

-   Plika!

Tai bridi vina acis kluva miglainas un paversas augsup. Man likas, ka Andrejs doma par savu gadiem ilgi krato bagatibu. Varbut miglaino acu prieksa zib visa vina nauda - caukstosas banknotes ar specifisku smarzu. To bija daudz, loti daudz, veseli simts tukstosi. Bet, ja no 100 000 rubliem atnem 500 rublu, tad paliks vairs tikai 95 500 rublu! Tikai 95 500 rublu! To nedrikst pielaut, nedrikst! Tik daudzus gadus kraju, neko prieks sevis neatlavos, braucu tikai trolejbusa par 5 kapeikam, bikses pirku reizi 10 gados, bet ziemas meteli (vel no skolas laikiem) nesen apgriezu uz otru pusi un vel tagad taja staigaju, desu pirku tikai pasu letako, vairijos no draugiem, jo vini prasija, lai noperku pudeli… un te peksni… tulin liec galda 500 rublus. Ne, ne, es nevaru! Nauda ir mans speks, mans balsts un mana vara! Re, cik tas ir daudz! Driz bus vel vairak! Es to milu!

Andrejs papurinaja galvu, it ka atbrivodamies no paradibas, un teica:

-   Atskiriba no tevis, Ernst, es esmu ekonomisks cilveks.

-   Bet prieks kam tu kraj?

-   Ka, prieks kam?

-   Nu, prieks kam, prieks kam?

-   Nu… nebaltai dienai.

-   (Jn kas ir ta nebalta diena? - es turpinaju vinu tirdit.

-   Ka kas?

-   Kas, kas? Ir tacu paruna - «labak simts draugu neka simts rublu». Ja notiks nelaime, nauda nepalidzes, bet draugi palidzes.

-   Tu saki, nebalta diena, - Andrejs aizdomajas un atkal iega­ja tada ka transa. Es domaju, ka vina acis atspogulosies nemiers un bailes, bet tajas atainojas saldkaisls aizkustinajums, ka cil­vekam, kurs nepartraukti pieskaras slimam zobam un gust saldi pretrunigu baudu. Vins, protams, saprata, ka nauda nevar visu glabt, bet vins to mileja, mileja naudu un gribeja redzet tas varu. Vins uztvera naudu ka dzivu butni - varenu, skaistu un vis­specigu - un pieludza to, atdeva tai visu savu milestibu ar tadu kaisli, salidzinajuma ar kuru milestiba uz sievieti bija tirais sikums. Vins ne tikai gribeja, lai si nebalta diena pienaktu, vins ilgojas pec tas, lai redzetu savu Milestibu, savu Dievu - naudu, tas visvarenibu.

-   Nu, kas tad ir ta nebalta diena? - es partraucu vina domu gaitu.

-  Nebalta diena - tas ir… m… m… m… - Andrejs apstiprinosi pakratija duri.

Sa nelaimiga metela del Andrejs bija spiests skirties no savas sievietes. Es, pretrunigu jutu makts, centos sakrat vel 500 rublus tam metelim, bet nevareju, jo mana alga bija maza.

-Tu saproti, - vina raudadama teica, - pa visu so laiku, kops mes ar Andreju tiekamies, vins ir uzdavinajis man sokoladiti par 34 kapeikam un … pudeli limonades. Bet es vinu mileju, dzirdiju un edinaju, galds vienmer bija pilns - kartupeli, kaposti, tomati un … vista. Drosi vien, ka vins nemileja.

-   Ne jau tevi vins mileja.

-   Ko tad?

-   Naudu.

Ari Andrejs loti pardzivoja skirsanos no milotas sievietes.

Vins kluva pavisam peleks, sakrities un, atnacis pie manis, daudzreiz raudaja, saci­dams:

-    Pirmo reizi dzive tacu biju iemilejies! Pir­mo reizi! Bet vina! E-eh, vina mani nemileja, vina mileja manu naudu.

Andrejs stastija, ka ciesanu lekme gandriz gribejis padarit sev galu un ka nav parliecinats, vai to ari neizdaris.

-   Dod 500 rublus, es nopirksu vinai meteli un varbut visu nokartosu, - es paludzu.

Andrejs skumji pa­skatijas uz mani un no­raidosi papurinaja galvu.

Tapat ka cilveki, kuru domas domine skaitlu kombinacija 963, ari 666 tipa domas ir atskirtas no Dieva. Ari no siem cilvekiem Dievs aiziet pavisam. Tikai iemesls ir cits - patiesa milestiba uz citu Dievu - Naudu. Alkatigs cilveks var iet uz baznicu, var runat par Dievu, pat barstit frazes no Bibeles, macot citus …, bet vins nemil isto Dievu - Raditaju, jo viss alkatiga cilveka dveseles potencials ir aiznemts ar elkvei- da milestibu pret maksligu cilveces darinajumu, kas dod cilvekam Varu un Bagatibu, - Naudu. Bet milestiba uz elku, lai ari tas butu no papira, ir greks, bries­migs greks, jo si milesti­ba stiprina dzives zemos un netiros principus, lie­kot tos augsto un evolu­cionari noteikto principu vieta. Alkatigs cilveks ir kaisligs sava milestiba, bet vins nemil to, kas vinam ka Dieva radibai jamil.

Himalaju jogi saka, ka alkatiba ir dveseles sli­miba. Ja tas ta ir, tad jaatzist, ka ieverojama zemeslodes iedzivotaju

dala ir slima. Kad es saku braukat pa pasauli ka acu kirurgs, es uz daudzu zemju un dazadu kontinentu arstiem skatijos ar berniskigi naivu parliecibu, ka arsta galvenais merkis ir palidzet slimniekam lidzjutibas un milestibas varda. Bet, reizi no reizes vilies, es sapratu, ka pacients pirmam kartam ir naudas iegu­sanas objekts. Es neesmu pret to, ka par operacijam un mediku darbu ir jamaksa, es esmu pret to, ka arsti uzstajas pret jaunam arstesanas metodem savu finansialo interesu del, kas masketas ar kirurgisko nepilnvertibu. Piemeram, daudz izdevigak ir pilinat acis zales (slimnieks pastavigi naks un maksas naudu), kuras tikpat ka nepalidz, neka izdarit operaciju un cilveku izarstet. Slimiba ir finansiali izdeviga! Nu, bet ja saslims tava mate… vai… tu pats?

Ja Krievija stasta anekdotes par cukcu naivumu, tad Eiropa - par sveiciesu alkatibu. Nevaru pateikt, vai sveiciesi patiesam ir tik alkatigi (Sveice esmu bijis tikai vienu reizi), bet esmu novero­jis, ka alkatiba ir iesukusies visa zemeslode un pat piramidas,

senas piramidas, manuprat, netiek gala ar alkatigo 666 tipa domu plusmu, un sis domas aizlido uz To Pasauli, sagande musu Sakotnejo Dzimteni un fiksejas debesu datora, ko sauc par Akasas hroniku.

Nakamais domu tips, kuru piramidas iznicina, ir 999. Ari sie cilveki ir kaisligi sava milestiba, pat loti… bet vini mii nevis Dievu, nevis mati, tevu vai bernu, - vini kaisligi mii pasi Sevi. Cilvekam, kura domas domine 999, ir tikai viens Dievs - vins Pats, kura prieksa nobal Dievs Raditajs. Citiem vardiem sakot, tas ir cilveku tips, kurus sauc par egoistiem.

Kapec sie cilveki tik loti mii sevi? Iemileties sevi tacu ir mulkigi! Atbildi uz so jautajumu var dot skaitla 999 analize. Tur, ka jau minejam, mit sataniskais pirmsakums. Bet sataniskais pirmsakums ir pilnigi svess dieviskajam pirmsakumam. Tiesi ta - svess! Sataniskais pirmsakums daudzos aspektos konkure ar radoso un labdabigo dievisko pirmsakumu, tas pec savas dabas ir postoss un launs. Ta ir dzives melna puse. Ta ir tumsa. Tadel cilveki, kuru galva paradas 999 tipa domas, klust mums svesi, parversas par sveskermeniem musu, Dieva radibu, vidu. Mes vinus nemilam.

Bet cilvekiem ar zimogu 999 mes, Dieva radibas, ari esam garigi un psihologiski svesi. Tadel vini mus nemil un ignore, ipasi neieredzot Dievu, kuru mes pieludzam un kuru godinam ka Raditaju. 999 tipa cilveks acimredzot tomer saprot, ka vinu ir radijis Dievs, nevis Lucifers, bet svesa sataniskas domas energija, kas iespiedusies vina apzina, dara savu melno darbu un attalina vinu no Dieva. Tads cilveks drosi vien gribetu pielugt Satanu, bet zemapzina cukst un atgadina par vina isto piederibu dievisko radibu kategorijai. Cilveks sak mocities un svaidities, atrod izeju, atzistot sevi par unikalu Dabas veidojumu, kas balstas uz diviem pirmsakumiem - satanisko un dievisko. No sis domas vinam klust vieglak, vins lepni pacel galvu un ar nicinajumu noraugas cil­

vekos, pie sevis atkarto­dams: «es esmu unikums, es esmu unikums, es esmu unikums…» Bet driz vien pec varda unikums nak truls un nelogisks vardu savienojums Es esmu Dieusf. Si trula doma vinam skiet ka atklajums, pie kuras vins tik velu nona­cis savas pieticibas del. Nak dveseles atvieglojums un rodas velme veikt dizus va­rondarbus, paklaut sev ne­sapratigos un otrskirigos cil­vekus, lai lemtu to liktenus. Katrs iebildums skiet nepa­reizs, katra pasa doma - geniala un… cilveks pama­zam iemilas pats sevi. Parasto cilveka patmilibu nomaina iemilesanas sevi. (Jn ka tad ar milestibu uz citiem cilvekiem? (Jz Dievu? Vai tad tie ir milestibas verti? (Jn tikai kaut kur dzili dvesele dazreiz drosi vien iezogas saubu vilnis, kuru nekavejoties padzen domas uzliesmojums, liekot lepni izsliet zodu un pavert muti.

Tadu cilveku, ja tas ir virietis vai vismaz zilais, tauta sauc par Narcisu. Narcisiem tik dizoties spogula prieksa, raustit lauka no deguna matinus, un nelielu putiti vini uztver ka tragediju. Bet, lai cik dargus kremus ari nelietotu sads virietis, lai cik noslepumai­ni nesmaiditu, sievietes vina iemilas loti reti, jo ar septito pratu jut so arkartejo patmilibu un iekseji ir greizsirdigas uz vinu pasu. Ar Narcisu var aizrauties tikai gatavas mulkes un tuksgalvites. Bet tadas vinu neapmierina.

Nepatikami ir tas, ka reklamu veidosanai visbiezak tiek uzaicinati tiesi viriesi - Narcisi. No televizoru ekraniem nak tadi devitnieki, ka vinu reklametais produkts skiet ka inde, seviski gadijumos, kad vini, caur pieri lukodamies, ar baudu kaut ko nokoz vai iedzer malku kada sakimikota dzeriena. Reiz man gadijas parunaties ar to firmu vaditajiem, kas taisa reklamu. Atbilde uz manu jautajumu, ka­pec vinu produkcija ir tik zemas raudzes, bija visai divaina: «Tau­tas masas ir stulbas un dumjas, tapec tam patik tiesi sada rek­lama.» Tomer es esmu par­liecinats, ka ta nav, un tadel gribetu atzimet, ka sada rekla­ma demoralize un notrulina garu. Manuprat, reklama klust ar katru dienu trulaka. Nav iz­slegts, ka driz vien televizoru ekranos vares redzet, ka Nar­cisi ar elegantam kustibam pluc no deguna spalvinas, skatoties uz mums caur brillem, kas atgadina devitniekus.

Ja nu sie pasi sevi iemilejusies cilveki ar 999 tipa domam tikai dizotos spogula prieksa! To vel varetu pardzivot. Diemzel viniem piemit vel viena ipasiba - skaudiba. Ta ka cilveki ar 999 tipa domam kaisligi un ar milzigu iniciativu cel debesis pasi sevi, tad tikpat stipri vini mokas, skauzot citus cilvekus, kad jut, ka tie ir labaki, stipraki un gudraki par viniem. Ar tikpat kaisligu iniciativu vini cinas ar cilveku, pret kuru izjut skaudibu, censoties dot

navigu triecienu, ilgi lai­pojot un gaidot savu stun­du.

Sis situacijas dzilais netaisnigums slepjas ap­stakli, ka apskaustais cil­veks ne pie ka nav vai- nigs. Vina vaina ir tikai ta, ka vins ir labaks. Tiesi tadel 999 tipa domas ir arkartigi grecigas un bais­migas, jo nostajas pret cilveka svetajam tiesi­bam maksimali izmantot dievisko principu Realize sevi pats.

Nedod Dievs, ka rea­lizesies skaudiba! Tad, piemeram, skaudigs un egoistisks zinatniskas pet­niecibas instituta direk­tors noed visus talantigos zinatniekus, savac ap sevi viduvejibas un sagrauj instituta zinatnisko potencialu.

Atceros, ka pirms daudziem gadiem ta instituta direktors, kura es kopa ar kolegiem stradaju, musu grupas darba par­baudei organizeja komisiju pec komisijas un reiz skaidri pateica: - Pats nobeigsos, Muldasov, bet tevi es iznicinasu! Toreiz vinam izdevas iznicinat musu darba grupu. Bet pagaja laiks, un dzive visu nolika sava vieta.

Bet ja nenovidigs cilveks nonak visas valsts vadiba? Sekas nebus ilgi jagaida. Saks kristies ekonomika, zels korupcija, ka­pitals pludis prom no valsts. Bet tam par iemeslu bus vienkarss postulats - var un vajag pielaut visu negativo, lai uz zaglu bandas fona varetu izlikties par hege­monu.

Tomer pati baismiga­ka 999 tipa domu iz­pausme ir nenovidibas un skaudibas izmanto­sana par politisku ieroci. Domaju, ka komunisma teorija ir balstita tiesi uz to. Iedzilinieties devize proletariata hegemonija. Pati par sevi si devize ir loti viltiga: izpilditajs (proletariats) tiek pasludinats par vaditaju un komandieri (hegemonu) zinat­niekiem un citiem cilvekiem, kuru projekti tam jaisteno dzive. Dabiski, ka, nometot vazas, tas ir, domas, kas proletariatam jaisteno dzive, tas nonak suspendeta stavokli un, ta ka pats nespej izstradat sis idejas un projektus, sak skaisties un apskaust gariga darba stradniekus, kas liek vinam stradat. Devize proletariata hegemonija noved pie arkartigi dzilas pretrunas, kad izpilditajs jutas augstaks par vaditaju, un veicina gan ekonomikas, gan dzives sabrukumu. Si devize stimule muzseno skaudibu un nenovidibu attieciba uz gudriem cilvekiem un padara to likumigu. Saja viltigaja devize ir jutams sataniskais pirmsakums.

Ari otra komunisma devize - vienlidziba - ekspluate skaudibu un nenovidibu. Cilveki pec savas dabas nevar but garigi vienlidzigi, tadel ari devize vienlidziba padara par likumigu viduvejibas skaudibu attieciba uz gudru un labu cilveku. Ja devize butu vederu vienlidzi­ba, to vel varetu pardzivot, bet ta skan lepni - vienlidziba… likumigs

Komunismu var saukt par skaudibas un neno­vidibas piesatinatu sa­biedribu.

Es domaju, ka tas ari izskaidro faktu, kapec ko­munisms vienmer saistas ar represijam - nenovidigi cilveki nonave tos, kurus apskauz. Pie tam - no­nave labakos. Komunis­mu var saukt par skau­dibas triumfu.

Ja piramidas neizni­cinatu 999 tipa skaudigi egoistiskas domas, tad visa si negativisma straume 476 skaugis, protams, saks stucit par savas nenovi­dibas objektu, pierakstis tam fantastiskus grekus - kontrrevolucionaru darbibu, spiegosanu kapitalistu laba un tamlidzigi. Bet valsts vaditaji, kas pasi iegrimusi skaudiba viens pret otru, sos rakstitos fak­tus pienems ar sataniska slepkavas baudu.

ielauztos Taja Pasaule un … tad karteja apokalipse drosi vien butu notikusi 1937. gada! Bet Raditajs ne­pielava, ka Dieva radijumi - cilveki - klutu par satanis­kas energijas avotu. Pirami­das mus izglaba.

Mans bralis Alberts Muldasovs - biologijas zi­natnu kandidats un dau­dzu monografiju autors - samekleja dokumentus par musu vecteva Iskan- dera Lutfullovica Mulda- sova represesanu. Vien­karss mezsargs 1937. ga­da tika notiesats uz 13 gadiem sakara ar apsu­dzibu spiegosana Japa­nas laba (un tas - (Jralu mezos). Spriedumu pa­sludinaja lielais trijnieks, kura sastava, manuprat, ietilpa PSKP apgabala komitejas sekretars, leTK priekssedetajs un pro­kurors. Sveta Trisvieniba, ka medz teikt?!

Atceros, ka vectevs stastija, ka vinam vairakas dienas nav devusi udeni,

bet pec tam aizvedusi uz pirti, sautejusi un iedevusi roka glazi udens. Ja nenoturesies un saksi dzert - saviens deninos, ja noturesies - sautes vel.

-   Vectetin, kapec vini ta da- rija? - mes berniba naivi jau­tajam.

-   Delini, tie jau nebija cilve­ki, tie bija satani, - vectevs to­reiz atbildeja.

Atceros ari, ka otrs mans bralis (dvinubralis) - Eduards Muldasovs, sos vardus izdzir- dis, raudaja. Berniba ieguta pieredze izveidoja Eduardu par loti labdabigu cilveku. Si lab- dabiba padarija vinu par lielisku kirurgu, slimnieki saka, ka vinam ir stipras un labas rokas.

Tatad, beidzot nodalu par launo domu veidiem, man gribetos atzimet, ka 963 un 666 tipa domas ir pretigas un zemiskas, bet 999- baismigas. Zel, ka nav neviena likuma pret skaudibu un nenovidibu! (Jn tada ari nevar but. Vien­karsi no sirds jatic Dievam!

Protams, var izteloties ari citas launo domu variacijas - 996, 966, 993, 933, 663, 633

un 333, kas neatspogulojas pasaules piramidu un seno monu­mentu sistema. Piemeram, cilveku ar 996 tipa domam varetu saukt par nenovidigo satanu, ar 966 tipa domam - par loti nen­ovidigu velnenu, 993 - satans, kurs dazreiz var ari piedot, 933 - grekus nozelojoss velnens un ta talak.

Bet pasaules piramidu un seno monumentu sistema pirmam kartam iznicina domas 963, 666 un 999. Kapec tiesi tas? To zina tikai Sambala, pec kuras plana tika celtas piramidas un sen­atnes monumenti. Bet vienu niansi mes tomer zinam - tiesi sis skaitlu kombinacijas (963, 666 un 999), summejot lenku sum­mas, noved pie skaitla 9, kam ir divejads raksturs un kas negaiditi simbolize beigas un atgriesanos pirmmaterija.

Launo domu iznicinasanas mehanisms piramidu un seno monumentu sistema

Domadams par launo domu iznicinasanas mehanismu, es par­lasiju loti daudzas gramatas par piramidam un daudzas reizes par­rekinaju visus trijsturus, meginadams atrast kadu matematisku sakaribu. Bet viss izradijas tik vienkarsi! Tik vienkarsi.

Tomer, dargo lasitaj, ludzu, parskirstiet so nodalu velreiz un pieversiet uzmanibu skaitliem, kas raksturo katra piramidu un sen­atnes monumentu sistema ietilpstosa trijstura lenkus un malas.

Ka jau, analizejot trijsturu matematiskos lielumus, minejam, visos variantos skaitlis 9, kas veidojas, saskaitot lenku summas, domu 963, 666 un 999 energiju novirza robezpunkta, tas ir, pirmsiznicinasanas stavokli (vai robezojas ar atgriesanos pirm­materija) pec principa, ko telaini deve par «velniskigu dullumu». Citiem vardiem sakot, pec ieslegsanas trijsturi, kur trijstura domas lenku summa ir robezlielums 9, doma ir gatava iznicinasanai.

Bet ka tad isti tada negativa doma tiek iznicinata? Ka tiek pa­nakts, ka launa doma nenonak Taja Pasaule un nesadranke musu Galveno Dzimteni? Atbildi uz so jautajumu izdevas atrast (nezinu, protams, pareizu vai nepareizu!), analizejot to trijsturu malu matematiskos lielumus, kas veidojas, savienojot piramidas un sen­atnes monumentus. Jaatgadina, ka ar malu raksturojumu mes sapro­tam tris skaitlus, kur katrs nozime skaitlu summu, kas ieguta, saskaitot katras trijstura malas lielumus. Piemeram, trijstura «Kailass - Stonhendza - Egiptes piramidas» malas ir 6666 km, 3999 km un 4999 km, un sa trijstura malu raksturojums bus 634 km, jo skaitli 6666 raksturo 6 (6 + 6 + 6 + 6 = 24; 2 + 4 = 6), skaitli 3999 km raksturo 3' (3 + 9 + 9 + 9 = 30; 3 + 0 = 3), bet 4999 km-4 (4 + 9 + 9 + 9 = 31; 3 + 1 =4). Ieskatisimies trijsturu malu raksturojumu tabula.

Tabula redzams, ka, gadijuma, ja plaknes trijsturu raksturo­jumos valda skaitlu dazadiba, tad hordas trijsturos - stingri noteikta analogija, kas ved tikai un vienigi pie skaitla 999. Tas ir loti zimigs fakts, jo attalumi pa hordam starp piramidam un sen­atnes monumentiem ir visai dazadi, bet, saskaitot skaitlus, kas apzime kilometrus, iznakums ir tikai viens skaitlis - 999. Tatad tur ir kada likumsakariba! Bet kada?

Tobrid es vel nesapratu, ka savdabiga likumsakariba pastav ari plaknes trijsturu raksturojumos (466, 634, 633 utt.). So likumsakaribu es apjautu tikai tad, kad atcerejos Tatjanas matematisko etidi ar reizinasanu. Jau toreiz, pirms dazam nedelam, mes ar Tatjanu un Juriju Ivanovicu pieversam uzmanibu faktam, ka, reizinot skaitlus, reizem rezultats ir vienads ar nulli (piemeram, skaitlis 6666 - 6x6x6x6 = 1296; 1 x 2 x 9 x 6 = 108; 1 x 0 x 8 = 0). Bet tikai dazreiz! Nebut ne vienmer! Varetu domat, ka sie reizinasanas principi piramidu un senatnes monumentu sistema darbojas, parversot par 0 (izni­cinot) launas domas. Tomer mums nebija nekadu pieradijumu..

«Vai ta ir?» es mocijos ar so jautajumu, pie reizes atcere­damies ari musu pienemumu, ka piramidu pakapieni kaut kada veida realize skaitlu reizinasanas efektu un parvers launas domas par nulli.

Meginaju kaut ko sareizinat, bet nekas nesanaca, - ilgota nulle neparadijas.

«Paga, paga,» par mani peksni naca apskaidriba, «skaitli, kas veido lenku summu, jareizina ar trijstura malu raksturojumu. Ari trijstura malam saja brinumainaja fraktalaja pasaule var but sava loma, ne jau tapat vien hordas trijsturu malu raksturojums vienmer ir 999. Trijstura malas un lenki ir viens veselums, vienots komponents launo trijsturveida domu iznicinasana.»

Panemu pirma vienado trijsturu para Kailass - Ziemelpols - Egiptes piramidas un Lieldienu sala - Tazumala - Meksikas piramidas matematiskos raksturojumus un nolemu vispirms aprekinat so trijsturu hordas variantu:

-   lenku raksturojums - 666;

-   malu raksturojums - 999.

Sareizinaju abus lielumus lidz pedejam skaitlim: 666 x 999 = 665334; 6x6x5x3x3x4 = 6480; 6x4x8x0 = 0.

-   Vareni! Rezultats ir nulle - iznicibas skaitlis! - es iesaucos. - (Jn kas bus ar plaknes trijsturu pari?

Plaknes variantu raksturoja sadi skaitli: - lenku raksturojums - 666;

-   malu raksturojums - 466. Pec reizinasanas:

666 x 466 = 310356; 3x1x0x3x5x6 = 0.

-  Vel viena nulle! - es atkal iesaucos. - Vai si likum­sakariba apstiprinasies ari otraja trijsturu pari?

Otra trijsturu para Kailass - Stonhendza - Egiptes piramidas un Lieldienu sala - Bermudu trijsturis - Meksikas piramidas hor­das variantu raksturoja sadi lielumi:

-   lenku raksturojums - 963;

-   malu raksturojums - 999.

Pec reizinasanas: 963 x 999 = 962037; 9x6x2x0x3x7 = 0. Plaknes variants:

-   lenku raksturojums - 963;

-   malu raksturojums - 634.

Pec reizinasanas: 963 x 634 = 610542; 6x1x0x5x4x2 = 0.

Tada pati likumsakariba paradijas visos piramidu un sen­atnes monumentu sistemas trijsturos. Neraugoties uz to, ka viss jau tapat ir skaidrs, es uzskatamibas labad tomer sastadiju rei­zinasanas rezultatu apkopojuma tabulu.

Tabula redzams, ka visi piramidu un senatnes monumentu sistemas trijsturi veidoti ta, lai gan plaknes, gan hordas varianta lenku raksturojumu reizinajums ar malu raksturojumu lidz pede­jam skaitlim butu nulle.

Par so nulli var daudz diskutet, bet fakts paliek fakts - sadu rezultatu, veidojot piramidu un monumentu sistemu, senie cilve­ki bija ieplanojusi. Tapec musu hipoteze, ka 0 saja sistema ir paredzeta launo trijsturveida domu iznicinasanai.

Velreiz ielukojoties tabula, var redzet, ka hordas trijsturos atskiriba no plaknes trijsturiem vienmer un visur figure skaitlis 9.

No ta var secinat, ka hor­das trijsturi daudz pama­tigak iznicina launas do­mas, jo iznicinasanas pro­cess ar skaitlu reizinasanu vienmer notiek caur ro- bezskaitli 9, kas nozime, ka si doma ir gatava izni­cinasanai. So apgalvo­jumu apstiprina ari tas, ka hordas trijsturu malu sum­mu summa vienmer ir 9.

Ka tad notiek skaitlu reizinasanas fenomens ar launo domu neitralizesanu piramidu un senatnes monumentu sistemas trij­sturos? Kas liek trijsturos ieslegtajam launajam domam pariet uz pasiznicinoso reizinasanas procesu? Atbildet uz siem jautaju­miem es nevaru. Varu tikai izteikt pienemumus. Ka jau tika minets, iespejams, ka piramidu pakapieni kaut kada mums nesaprotama veida parnes trijsturi ieslegto un trakojoso launo domu uz reizinasanas fenomenu. Pakapienu pa pakapienam notiek reizinasanas process, zib skaitli, paradas devitnieki, peksni rodas skaitlis 0, un launa doma jut, ka iekrit nebutiba - pirmmaterija, kur izskist un izzud uz visiem laikiem.

Mes esam pieradusi uzskatit pakapienus par kapnem, pa kuram var uzkapt augsa un nokapt leja. Bet acimredzot katram piramidas pakapienu lenkim un katrai malai ir sava ipasa loma miklainaja visaptverosaja smalkaja pasaule. Ne velti daudzas piramidas ir tiesi kapnveida.

Otrs mehanisms, kas, manuprat, iedarbina reizinasanas fenomenu ar launo domu neitralizesanu, var but piramidu izvieto­jums kompleksa. Ir zinams, ka daudzas piramidas veido komplek­sus. Piemeram, Egiptes piramidu komplekss stiepjas gandriz 1000 kilometru garuma un aptver vairak neka 100 piramidu. Tapec nevar izslegt faktu, ka launa doma, ieslegta viena no trijsturiem, kontakta ar piramidu kompleksu sak svaidities no piramidas uz piramidu, iedarbinot reizi­nasanas fenomenu, kas beidzas ar nulli. Pirma

piramida, otra, tresa, ceturta… nulle… iegrimsana pirmmaterija.

Nevar izslegt ari faktu, ka senatnes monumentos, kas veidoti apla veida (piemeram, Stonhendza), launa doma sak griezties, apli pa aplim parversoties par nulli monumenta centra. Tapat nevar izslegt ari vel dau­dzus, loti daudzus piene­mumus.

Petot uz globusa trij­sturus, kas veidojas, sa­vienojot piramidas un se­natnes monumentus, re­dzot piramidu un monu­mentu grandiozumu un daudzveidibu, gribot ne­gribot jabrinas par seno cilveku intelektualo un tehnologisko varenibu. Vini, Labakie no Labaka­jiem, ir saglabati un, dzivojot noslepumainaja Sambala, vareja un var

redzet un analizet domas. Viniem drosi vien bija un ir zinatne par domam. Si zinatne pagaidam mums nav pieejama un apgusta­ma, bet sis zinatnes attistibas rezultatus katrs var redzet savam acim - tas ir piramidas un senatnes monumenti.

Man loti gribejas noorganizet ekspediciju apkart pasaulei un izpetit senatnes monumentus un piramidas no sis hipotezes viedokla. Vai tam ir pretgreka loma? Man skita, ka, rupigi izmerot visus piramidu, to pakapienu un citu sastavdalu lenkus, mes spetu kaut ko saprast. Es labi sapratu, ka tada veida petiju­mi nevar iziet arpus hipotezes robezam, jo atskiriba no senajiem cilvekiem mes nespejam saskatit domas, mums nav iericu domu analizesanai un daudz ka cita, bet mes loti velamies saprast. Starp citu, velesanas - tas jau ir labi, jo ikviena zinatne sakas ar rupigu un pedantisku faktu vaksanu, kuri ved petnieku aizvien talak un talak vel neizzinata miglainaja tale. Esmu par­liecinats, ka sada ekspedicija agri vai velu notiks.

Bet pagaidam… Pagaidam ir paragri domat par sadu ekspediciju. Mes pavisam driz, pec divam nedelam, dosimies ne mazak aizraujosa ekspedicija un meklesim Dievu Pilsetu. Vai mes to Tibeta atradisim? (Jn ko mes tur satiksim?

-   Sef, kamer tu domaji, mes ar Juriju lvanovicu jau visas problemas apspriedam, - atskaneja Seliverstova balss. - Jurijs Ivanovics beidza dusmoties uz mani par to, ka partraucu jusu sarunu ar informaciju par Pasaules Nabu, ko sauc Ta-pi-to-te- he-nu-a. Jurijam Ivanovicam ir loti zel, ka vins radikulita del nevar piedalities ekspedicija. Starp citu, es atnacu pastastit par ekspedicijas aprikojuma gatavosanu. Vai skabekla balonus nemsim? Loti ilgi busim liela augstuma!

-   Ne, skabekli nenemsim. Iztiksim tapat. Ar baloniem ir liela kepa… Paklausieties, ko es domaju… Esmu gandriz vai par­liecinats, ka Dievu Pilseta sastaves no piramidam un senatnes monumentiem. Citadi nemaz nevar but. Preteja gadijuma visa

musu hipoteze par pira­midu un monumentu pretgreka lomu tiks noraidita. Bez tam, man liekas, dala Dievu Pil­setas piramidu un mo­numentu pildis pretgre­ka lomu, dala - kaut kadu citu. Bet kadu?

Taja bridi es ar kaut kadu septito manu ju­tu, ka cita (domaja­ma!) Dievu Pilsetas (vel neatrastas!) funk­cija bus ne mazak grandioza, bet ta bus ciesi saistita ar pirmo - pretgreka lomu. Tad es vel nezinaju dizo vardu matrica.

-   Ir jau vels, varbut iesim majas, - teica Jurijs Ivanovics. - Es apsoliju Vovkam, nu musu soferim, ka rit palidzesu salabot «Ni- vas» atrumkarbu. Kaut kas ir noticis ar atpakalgaitu, vins nevar parapties atpakal.

-    Nu, mes ekspedicija ari atpakal nerapsimies, uz prieksu, tikai uz prieksu - uz Dievu Pilsetu, - Seliverstovs teica, graciozi atgainadams musu.

-    Ritvakar sanaksim kopa ar Samilu Ciganovu un Ravilu Mirhaidarovu un izanalizesim piramidu un senatnes monumentu sistemas papildu trijsturus. Tie zeni mums bus vajadzigi. Samils ir matematikis, Ravils ir bijis Arkaima.

Piramidu un senatnes monumentu sistemas papildtrijsturi

Kad nakamas dienas vakara bijam sapulcejusies kopa, sakam skatities, ka izvietoti mazak zinami senatnes monumenti un senas pilsetas. Centamies atrast kadu sakaribu ar piramidu un monumentu sistemu. Si nodarbe izradijas visai saistosa.

-   Paskat! - es iesaucos, petidams globusu. - Senas pilsetas - Venecija un Atenas - atrodas uz vienas linijas, uz tas pasas, kas savieno Stonhendzu un Egiptes piramidas. Bez tam man liekas, ka Venecija un Atenas so liniju dala tris vienadas dalas. Griekija es neesmu bijis, bet Venecija biju divas reizes. Apbrinojama pil­seta. Pilseta uz udens. Tada sajuta, ka pilseta paredzeta cil­vekiem, kas pa pusei dzivo udeni. Bet atlanti dzivoja gan uz sauszemes, gan udeni…

Aizsteidzoties notikumiem prieksa, pateiksu, ka ekspedicija mums izdevas atrast pavisam nopietnas zinas, ka atlanti dzivo­jusi uz Zemes lidz musu eras 7-8 gadsimtam. Tagad mes pat zinam to vietu, kur atrodas atlantu pedeja pilseta. Pilnigi iespe­jams, ka atlantiem bija kontakti ar grieku un romiesu civilizaci­jam un vini kaut kada veida ietekmejusi to attistibu, kaut vai celot atlantiem raksturigas pilsetas uz udens.

-   Mana sieva ir dzimusi pie Hoperas upes, Ukraina, - teica Jurijs Ivanovics. - Ne reizi vien esmu bijis sievas dzimtene. Man ir laba sievasmate. Atceros, vietejie kazaki stastija, ka ari kaut kur Ukraina ir piramida, tiesa gan, veca un lidzinas pakalnam. Varu paradit, kur ta atrodas, - uz linijas Stonhendza - Kailass, vieta, kur linija dalas tris dalas. Re, kur ir!

-   Un es atceros, - Seliverstovs paironizeja, - ka perestroikas laika, kad tautu krapa finansu piramidas, tadas ka MMM vai Hoper-inuest, jums, Jurij Ivanovic, bija iesauka Hopers Ivanovics… pec sievas dzimsanas vietas nosaukuma.

-   Ko nu mels.

-     Paskat! - es atkal iesaucos. - Senas sumeru pilsetas Babilonas (Iraka) drupas atrodas uz linijas Egiptes piramidas - Kailass un iezime tiesi treso dalu si attaluma. Bet vel pec tres­dalas attaluma ir sena Kandagara (Afganistana). Interesanti!

Velreiz aizsteidzoties notikumiem prieksa, pateiksu, ka visas sis sakritibas nebija radusas tuksa vieta. Blakus Kailasa kalnam kadreiz ir bijusi pilseta, kas ari saukusies Babilona… Abas Babilonas atradas uz linijas Kailass - Egiptes piramidas.

-     Skatieties, - Seliverstovs ar pirkstu bakstija globusu, - Ustjurtas plato Kazahstana, kur ir Naskas zimejumiem lidzigi atteli, atrodas uz linijas, kas trijsturi Kailass - Ziemelpols - Egiptes piramidas dala divas vienadas dalas.

-    (Jz sis linijas atrodas ari slavena Arkaima ( Celabinskas apgabals, pie robezas ar Baskiriju), - iesaucas Ravils Mir- haidarovs. - Kad es tur biju, Arkaima atstaja uz mani lielu ie­spaidu. Kaut kas nesaprotams! Bet tagad klust skaidrs, ka tas bija senatnes monuments. Gn tas ir sistema.

-  Atcerieties, - Jurijs Ivanovics paskatijas uz mums ar Ravilu,

- jus bijat pargajiena uz Ziemeluraliem. Gribejat at­rast Zelta Sievieti. Gn neat­radat! Bet es varu pateikt, kur vina ir, - uz sis pasas linijas. Re, kur tas vieta! Bet jus meklejat mazliet sanus, Djatlova parejas rajona, kur nezinamu iemeslu del gajusi boja devini cilveki. Vel es kaut kur, skiet, «Skandalos», lasiju, ka tur, Gralos, ir sfinksa - gandriz tada pati

ka Egipte. Vietejie mansi stasta - ja kads paskatas sfinksai acis, tulin mirst.

-   Vai ta sfinksa ir ka meduza Gorgona?

-   Ka Gorgona.

-   Nu, ja saksim ticet «Skandaliem»… - Ravils sabozas.

-    Legendas un pasakas tuksa vieta nerodas, - pamacosi noteica Jurijs Ivanovics. - Pat dzive tadas Gorgonas meduzas atrodas. Atceros vienu jaunu meitieti - ka paskatisies vinai acis, tulin paliksi par mulki, gars kaut kur aizkrit un dvesele sak saudities. Ja vina butu atlants, kuru gars bija daudz specigaks, tad, ieskatoties vinai acis…

-   Parverstos par salsstabu, vai? - indigi pajautaja Ravils.

-   Nu, ne gluzi, bet tomer…

Beidzot mes sapratam, ka si papildu analize var turpinaties bezgaligi. Bet laika nebija. Lidz ekspedicijai bija palikusas tikai divas nedelas. Tapec mes nolemam matematiski izanalizet tikai

tos papildu trijsturus, kas ietilpst jau atzimetaja trijsturi Kailass - Ziemelpols - Egiptes piramidas. Izveidojas sekojosa shema:

Matematika Samila Ciganova aprekini paradija, ka sie monu­menti atrodas vienada attaluma viens no otra un sis attalums ir 1666 km, ja mera pa liniju, kas dala trijsturi Kailass - Ziemelpols - Egiptes piramidas divas vienadas dalas. (Jz sis linijas atrodas (Jstjurtas plato, Arkaima, varbut ari Zelta Sieviete. Samils Ciga- novs ir parliecinats, ka, pec tam, kad, balstoties uz musu piene­mumiem, kas sakas ar skaitla 6666 analizi (seno cilveku tragiskais vestijums), bus izveidots Zemes matematiskais mode­lis, bus pilnigi iespejams precizi noteikt vietu, kur atrodas Zelta Sieviete. Protams, ja vina tiesam ir.

Man negribetos velreiz sarezgit gramatas tekstu ar atzimeto tijsturu plaknes un hordas variantu analizi, tapec aprobezosos tikai ar so papildtrijsturu matematisko raksturojumu uzskaiti­jumu:

Tabulas redzams, ka so papildtrijsturu matematiskie rakstu­rojumi ir loti lidzigi galvena tijstura matematiskajiem raksturoju­miem. Lenku raksturojumos tapat rodas 666 un 999, lenku summu summa vienmer ir vienada ar 9 un ta talak. Bet pats galvenais ir tas, ka, reizinot lenku raksturojumus ar malu rak-

sturojumiem lidz pedejam skaitlim, vienmer paradas nulle. Tiesi sis nulles paradisanas var liecinat, ka ari piramidu un senatnes monumentu sistemas papildtrijsturos notiek negativas psihiskas energijas (launo domu) iznicinasana.

-   Zinat, ko es domaju, - teica Jurijs Ivanovics, ar svilpienu izpuzdams bulgaru cigaretes dumus, - celdami un iedarbinada­mi piramidu un seno monumentu sistemu, lemuriesi un atlanti saprata, ka tas speka nepietiks, lai iznicinatu visas cilveku domatas launas domas. Gn vini uzcela papildmonumentus, lai ar mazaku trijsturu palidzibu iznicinatu launas domas un tas ka trakas neskraiditu pa To un So Pasauli.

-    Es gan gribu jums iebilst, Jurij lvanovic, - teica Se­liverstovs, palugdams vinam cigareti, - piramidu un seno monu­mentu sistema ir celta loti sen, pec tam, kad bija paradijusies Pasaules Pludu laika appludusie kontinenti un salas. Tajos laikos ari cilveku uz Zemes bija pavisam maz. Butu logiski pienemt, ka proporcionali tam, ka uz planetas palielinajas cilveku skaits, palielinajas ari vinu launo domu daudzums. Tapec piramidu un seno nponumentu sistema, kas bija radita, lai, ka jau mes runajam, noverstu kartejo apokalipsi, bija nepartraukti japapil­dina, lai tas pretgreka loma adekvati atbilstu cilveces stavoklim.

-   Vina jau ari tiek papildinata. Papildus uz Gstjurtas plato ir zimejumi, ir uzcelta Arkaima, Ziemeluralos ari Zelta Sieviete ir nolikta vajadzigaja vieta, - atskaneja Jurija Ivanovica replika.

-  Bet kapec tagad neviens necel ne piramidas, ne tadus monu­mentus? Kapec nav ne majiena par to? ledzivotaju skaits uz zemeslodes 20. gadsimta ir palielinajies tris reizes, pasaule ir pardzivojusi sausmigus karus! Launuma un niknuma kluvis vairak! - Seliverstovs nelikas miera.

-    Ka tad necel? Re, biznesmenis, varda Golods, cel ap Maskavu skarda vai papes piramidas, lai attiritu Krievijas gal­vaspilsetu. Lai gan… sis Golods jau nav atlants, tikai uznemejs ar zinatniskam spejam. Vins grib izdarit labu darbu, nevis tikai turet naudu banka vairakam dzivem uz prieksu. Drosi vien loti garigs un gaiss cilveks, - piebilda Jurijs Ivanovics.

-     Paskatisimies, vai Maskava atrodas kada no piramidu un senatnes monumentu sistemas trij­sturu liniju krustpunk­tiem - ierosinaja Ravils. - Varbut tur piramidas nemaz nevajag celt.

Mes sakam petit glo­busu.

-  Liekas, ka musu gal­vaspilseta nav saja siste­ma, - noburkskeja Seli­verstovs.

-   Laikam nav gan…

-    Nu, ja ari Goloda kunga uzceltas piramidas nevar ieklauties pasaules piramidu un seno monumentu sistema, tomer cilveks ir izdarijis kaut ko labu. Nedomaju, ka vins laida piramida mulka turistus un ievaca naudinu, stastidams pasacinas par organisma atjaunosanos, - Jurijs Ivanovics nostajas aizstavja pozicijas.

-  No kurienes tad Goloda kungs uzzinaja, kadiem jabut pirami­das skautnu lenkiem, tas izmeriem un citiem matematiskajiem raksturojumiem? Vai tad vins zina seno zinatni par domam? Vai vins var lasit domas? - Seliverstovs pargaja uzbrukuma.

-    Var but, ka sis Golods to tiesam nezina. Bet labak gan uzmeistarot piramidu un virzit cilvekus uz garigumu neka, ka tagad iegajies, atri iegutu naudu zeke glabat, visu muzu pielugt so zeki Dieva vieta un ticet, ka si zeke nelaus muza gala saput cietuma, - parliecinati pazinoja Jurijs Ivanovics. - Pat ja, ska­toties uz piramidu, cilveku garigais limenis tikai pavisam maz­liet paaugstinas, merkis bus sasniegts, jo garigs domu pludums klust dievisks.

Kas cela piramidas?

-   Tomer, tomer - kapec mes sodiem neredzam Sambalas darbibu? Notiek tacu pareja uz jaunu gadu tukstoti! Tiesi uz so laiku tacu attiecas visi paregojumi par pasaules galu! Tagad ir pats istakais laiks! - Ravils bija satraukts ne pa jokam.

-   Driz redzesim, - daudznozimigi noteica Seliverstovs.

-   Ko redzesim?

-   Cilvekus no Sambalas.

-   ???

- Austrumos, - Seliverstovs aizsmekeja jaunu cigareti, - gaida jauna praviesa - Maitreijas atnaksanu. Gn, man pat liekas, sakusi vinam celt milzu statuju. Iesvaiditie cilveki stasta, ka jau­nais pravietis bus milziga auguma. Varbut tas bus lemurietis?

-   Atveriet logu! Piepipets, - paludza nerunigais Samils Ciga­novs.

-   Tad, luk, - teica Seliverstovs, atverot logu, - Eiropa gaida jauna Kristus atnaksanu. Vel runa, ka ari jaunais Antikrists paradisies. Kadi vini bus? Neviens to nezina.

-  (Jn vai tad vini, tikko atnakusi uz Zemes, tulin saks celt jau­nas piramidas? - sarkastiski pajautaja Jurijs Ivanovics.

-    Nu to gan es nezinu. Vinu prats ir daudz augstaks par musejo.

-   Bet man liekas, - saruna iejaucos es, - ka Sambalas cilve­ki cel piramidas un monumentus nevis musu, bet gan paralela­ja pasaule jeb, ka saka, cita dimensija.

-   Kapec?

-   Nebrinieties, man pat ir dazi pienemumi, kas to apstiprina, - es turpinaju. - Bet vispirms man gribetos pateikt, ka tur, taja noslepumainaja paralelaja pasaule, drosi vien viss ir citadi - citadas debesis, citadi koki, citadi dzivnieki, citadi cilveki, un nav neka tada, kas vienlaicigi pastavetu divas pasaules. Tikai piramidas un monumenti vienlaicigi atrodas musu un paralelaja pasaule.

-   Kapec ta?

-   Nezinu, kapec, bet es ta domaju. Man nez kapec liekas, ka paralelaja pasaule, kur Sambala dzivo Labakie no Labakajiem, periodiski tiek celtas piramidas un senatnes monumenti, kuri vajadzigaja bridi tiek ievaditi musu dimensija, musu pasaule. Tie it ka paradas no nekurienes. Piramidu ievadisanas merkus un laiku zina tikai vini - piramidu buvetaji, bet mes varam tikai nojaust. Piemeram, pasreiz mes petam piramidu un seno monu­mentu sistemas trijsturu matematiskas Ipatnibas attieciba uz cil­veces launo domu iznicinasanu.

-   Var jau but, bet var ari…

-   Pie tam, - es spitigi turpinaju attistit peksni nez no kurienes

uzradusos domu, - musu tel­pa (musu dimensija) vis­drizak tiek ievadita tikai pira­midas domforma, bet noteik­tai cilveku grupai tiek nodo­tas zinasanas par piramidas materialo pabeigsanu un spejas izmantot psihisko energiju, lai parvietotu ak­mens blokus un tamlidzigas lietas. Zema gariguma cilve­kiem sadas spejas drosi vien nodot nav iespejams. Tadel piramidu «materialo pabeig­sanu» drosi vien paveica par mums daudz augstak attis- titie atlanti, kas uz Zemes (musu pasaule) bija palikusi pec Pasaules Pludiem, kas notika pirms 850 000 gadu. Tadejadi piramidas un senos monumentus var uzskatit par paralelas un musu pasaules kopigi veidotu kompleksu. - Bet es gribu pateikt, luk, ko, - piebilda Jurijs Ivanovics, - es ticu paralelajam pasaulem. Cln daudzi tic, ne jau tikai es viens. Netic tikai tie, kuru paralela pasaule ir Sveice, kur banka atverts slepens rekins. Tu, sef, labak man pasaki, vai cilveki no daudz augstak attistitas pa­ralelas pasaules iegriezas ari musu pasaule? Es lasiju, ka iegriezas gan - un pavisam biezi. Bet reizumis ielido ar lidojosa­jiem skivisiem.

-Tur jau ta lieta, Jura. Ir sakrajies ne mazums zinu par to, ka mus pastavigi apmekle viesi no paralelas pasaules, kuri, iespejams, tiesi vadijusi piramidu «materialo pabeigsanu»… Ieskatisimies kaut vai Drunvalo Melhisedeka da­tos gramata «Dzivibas zieda senais noslepums». Sis autors izklasta milzigu ekstraordinaru zinasanu apjomu, kuras nu nekadi nevar nosaukt par «izdo­mu» vai «fantaziju», jo tas sakrit ar senajiem prieks­statiem par dzivibas radisa­nu uz Zemes, un tur ir mil­zumdaudz pilnigi konkretu un precizu datu un faktu. Saskana ar siem faktiem laika, kad tika celtas Egiptes piramidas, Egipte valdija milziga auguma un neparasta izskata cilveki, kas atteloti, piemeram, Abu Simbelas templa statujas. Autors apgalvo, ka no sakuma Egipte valdijusi piektas dimensijas (vai piekta apzi­nas limena) cilveki, kuru augums bijis aptuveni 18 metri, un vinu statujas ir veidotas dabiska lieluma. Egipte valdija ari cilveki no ceturtas dimensijas (ceturta apzinas limena), kuru statujas redza­mas Nofretetes templi. Ceturtas dimensijas cilvekus sauca par Hatoriem. Un, visbeidzot, Egipte valdija tresas dimensijas (tresa apzinas limena) cilveki, kuru augums bija 3,0-4,8 metri. Tipiska so cilveku parstave bija skaistule Nofretete. Vina bija loti gara un izskatijas diezgan neparasti. Vinas augums bija aptuve­ni 3,5 metri. Parsteidzosi ir vinas galvaskausa izmeri un ta forma. (Jn tikai pec tam, kad piramidas un monu­menti jau bija uzcelti, Egip­te valdija musu otras dimen­sijas (otra apzinas limena) cilveki ar mums pierastu augumu (150-210 cm).

- Ja ticam Drunvalo Melhisedekam, - Seliver­stovs atkal aizsmekeja ci­gareti «Vega», - jaatzist, ka piramidu celtnieciba piedalijusies cilveki no dazadam paralelajam pa­saulem vai dimensijam. Saja procesa dalibu ne­musi cilveki no trim pa­ralelajam pasaulem (tresa, ceturta un piekta dimensija) un ari musu pasaule, tas ir - musu otra dimensija. Tatad piramidas ir loti sarezgitas! Lai tas uzceltu, jasauc paliga paralelas pasaules. Vienas pasaules zinasanu ir par maz. Iznak logiski - piramidas sak celt visaugstaka limena (piektas dimensijas) cilveki, bet turpina zemaka limena (ceturtas un tresas dimensijas) cilveki. (Jn prieks ka? Prieks otras dimensijas cilvekiem, tatad prieks mums. Daudz gan par musu launajam domam nakas maksat Visuma meroga!

- Ja mes celam statujas, tad noteikti palielinam to izmerus, - ieteicas Jurijs Ivanovics. Paskatieties uz Leninu - visas vietas tik milzigs ka ceturtas dimensijas cilveks. Stav un kaut kur rada ar roku. Kapec mes palielinajam vina augumu? Vins tacu bija pavisam mazins un vajins. Tikai tapec, ka Le­ninu mes meligi nolikam Dieva vie­ta un ar kermena izmeru varenibu kul­tu veidojam. Musu zemapzina drosi vien ir palikusas atminas par milzi­ga auguma cilve­kiem, kas naca no paralelajam pasau­lem un parsteidza mus ar savu dize­numu un intelektu. Bet uzbudinata skul­ptoru zemapzina centas piedot vinam citu dimensiju lielo skolotaju vaibstus. Veltigi gan.

- Atskiriba no mums cilveki no augsti attistitajam paralelajam pasaulem patiesi no sirds ticeja Dievam un labi parzinaja dievisko pasaules telpu. Tapec viniem pat prata nenaca doma, ka statujas vajadzetu palielinat sava kermena izmerus. Tas nebutu korekti attieciba pret cilvekiem no tas paralelas pasaules, kuru apzinas limenis ir vel augstaks, un lidzi­natos sevis cildinasanai, - pie­bilda Seliverstovs.

-    (Jn kada dimensija dzivo Sambala? - Ravils peksni pa­jautaja.

-   Nezinu, - es godigi atbildeju, - man liekas, ka ne jau museja. Bet kada? Ka mes jau runajam, Sambalai ir jabut daudzveidigai. Ja skatamies uz to cilveku statu­jam, kas atteloti Abu Simbelas templi, rodas prieksstats, ka dazadu dimensiju (vai dazadu pasaulu) cilveki izskatas diezgan lidzigi, atskirigs ir vienigi augums. Tomer… tomer drosi vien telpa ir daudzskautnainaka, neka mes domajam, un paralelo pasaulu ir daudz vairak, neka varam iedo­maties, dzivojot musu pasaule ar musu apzinas limeni. Loti gudrs cilveks, visu Krievijas Eiropas dalas musulmanu lideris muftijs Talgats Tadzutdins reiz man teica, ka Korana esot minetas tukstos paralelas pasaules.

Cik daudz es toreiz vel nezinaju! Mani mocija domas, kas neka­di negribeja sakartoties sistema. Galva saudijas jautajums pec jau­tajuma, bet neradas pat hipotetiskas atbildes. Kas izstradaja pirami­du un senatnes monumentu radisanas principus? Vai ta bija Sam- bala vai cilveki no paralelajam pasaulem? Vai daudzveidiga Sam- bala dzivo kopa ar cilvekiem no vienas paralelas pasaules, vai ta ir zem zemes musu pasaule? Vai tiesam cilveku launas domas ir tik briesmigas? Bet varbut, atski­riba no mums, paralelas pa­saules kontaktejas sava starpa, jo saprot Dieva raditas pasaules vienotibu? Kas ir telpa, un ka to sajust? Vai tiesam ta telpa, kura visu laiku ir ap mums, var but pavisam citada? Gn kada? Vai tiesam uz vienas un tas pasas Zemes, kurai ir noteikti ap­meri, noslanojoties vienai uz otras, var pastavet vairakas paralelas pasaules? Ka tas notiek? Vai tiesam telpa ir tik nozimiga, ka tas iedarbiba uz materialas dabas objektiem tik loti maina to ipasibas, ka sie materialie objekti - vienal­ga, koks, cilveks vai akmens - klust savstarpeji caurlaidigi dazadas paralelajas pasaules? Gn laiks? Kas ir laiks? Ka tas ir saistits ar telpu? Vai tiesam laiks dazadas paralelas pasaules ari var but dazads? Varbut paralelas pasaules atskiras laika zina un mes, cilveki, nespejam saskatit paralelas pasaules tapec, ka tur ir cits laika pludums? Vai tiesam materija, kuru mes redzam un varam aptaustit, ir tikai sekundars un maznozimigs mik- laina telpas un laika kompleksa substrats?

Tagad, rakstot so gramatu, Dievu Pilsetas meklesanas ekspedicija jau ir beigusies. Esmu kluvis mazliet gudraks, bet

tikai mazliet. CJz daziem no siem jautajumiem jau varu atbildet ar lielaku vai mazaku hipotetiskas ticamibas pakapi, uz citiem - ne. Bet paies kads laiks, beigsies jauni petijumi, tiks apkopoti citi rezultati, un ari uz siem sodien neatbildamajiem jautajumiem atradisies atbildes, lai gan… lai gan bus ne mazak jaunu jautaju­mu. Tada ir dzive, un izzinas robezas ir loti plasas. Sakuma pus- mezonigais vards «brinums» pamazam apaug ar pardomam un pieradijumiem un parversas par realitati, lidz ar to klustot gar­laicigs un neinteresants, bet tas iekvelina ilgas pec «jauna brinu­ma», un sakas jauns pardomu un pieradijumu loks.

Tomer es dosu kadu majienu. Tur, talaja Tibeta, Dievu Pilseta, mes kaut ka tulin aptveram telpas un laika lomu. Mes sapratam, ka telpa un laiks tika izmainiti ar Dievu Pilsetas piramidu un monumentu palidzibu, lai dzive uz Zemes saktu ritet savadak neka agrak. Mes uzreiz sapratam, ka telpa un laiks ir galvenais, bet tas materijas ipasibas, pie kuram mes tik loti esam pieradusi ikdiena, pilniba ir atkarigas no siem diviem jedzieniem, kurus ir gruti aptaustit un izprast. Tur, Tibetas augst- kalne, mes jutam paralelo pasaulu tuvumu un pat redzejam vietas (pat pietuvojamies tam), kuras senie cilveki ir speciali izveidojusi parejai paralelajas pasaules. Bet par to, dargo lasitaj, stastisu sis gramatas otraja un tresaja sejuma.

-  Atcerieties, PSRS laikos iznaca interesants zurnals «Tehnika molodjozi»? - teica Samils Ciganovs. - Izskatiju milzum daudz sa zurnala numuru un atradu, luk, ko. N. Goncarova, V. Makarova un V. Morozova raksta (1981) ir minets, ka indiesu eposa «Mahabharata», senindiesu himnas un ari filozofa Platona darbos ir runa par kaut kadu trijsturveida Zemes sadalijumu. Vai tas nav tas pats, ko izdarijam mes? Bez tam sie autori uz globusa savienoja seno kulturu centrus un ari ieguva visai skaidru Zemes sadalijumu trijsturos, cetrsturos un piecsturos.

-   Tas ir arkartigi interesanti, - es teicu.

-   Bet es domaju, - Samils parliecinati turpinaja, - ka musu sadalijums trijsturos ir precizaks, jo mes par pamatu nemam pil­nigi konkretu skaitli 6666, kas nodots cilvekiem, ka mes sakam, seno cilveku tragiska vestijuma veida. Man ka matematikim musu shema, kas sastav no serijas simetrisku trijsturu ar vienotiem matematiskiem raksturojumiem, skiet loti parlieci­nosa. Nejausibas izturas pavisam citadi.

-    Sef, vai atceries vakaru, - iejaucas Seliverstovs, - nu to vakaru, kad sievietes mums uzmacas ar smarzam Kenzo, - tiesi toreiz mums ienaca prata Kailasa augstumu (6666 km) salidzi­nat ar attalumu no Kailasa lidz Ziemelpolam (6666 km). Ar to ari viss sakas.

-   Ta gan.

-    1984. gada zurnala «Tehnika molodjozi», - Samils turpina­ja, - atradu M. Struninas rakstu par ta saucamajiem hiperbore- jiem, tiem pasiem hiperborejiem, kurus gribeja atrast Hitlers. Balstoties uz senindiesu eposu Mahabharata, autore apraksta Arktidu, kas atrodas Ziemelpola. Klimats saja zeme ir bijis silts un maigs, jo tolaik Golfa straume pluda lidz Ziemelpolam un si zeme bija piemerota dzivosanai. Autore bija atradusi 1595. gada izdotu Gerharda Merkatora karti, uz kuras Arktida (jeb Hiperboreja) sastav no cetram lielam dalam, kuras atdala no centra izvietotas ieksejas juras iztekosas upes. Pasa sis juras centra uz pasa Ziemelpola bijusi melna klints vai legendarais kalns Meru. So kalnu uzskatija par visvareno dievu majokli.

-   Es tacu teicu! - vinu strauji partrauca Jurijs Ivanovics. - Es tacu teicu, ka zem Ziemelpola lediem jabut senatnes monumen­tam. Legendarajam Meru kalnam jabut monumentam - tapat ka Kailass ir piramida. Preteja gadijuma Ziemelpola punkts nebutu ieklauts piramidu un senatnes monumentu sistema. Bet pec tam Meru kalns nogrima zem udens. Interesanti, kads tas bija?

-   Taja raksta teikts, - Samils turpinaja izklastit faktus, - ka

Arktida gajusi boja aptuveni pirms 12-13 tukstosiem gadu, nogrimstot okeana. Golfa straume mainija virzienu un saka apsildit Eiropas krastus.

-   Arktidas bojaeja laika zina sakrit ar Platona salas bojaeju Atlantijas okeana, bet Blavatska raksta, ka uz tas dzivojusi pe­dejie atlanti. Atcerietes, atlidoja Tifona kometa un… Interesanti, kadi bija tie hiperboreji? - Samilu partrauca Seliverstovs.

-   Ja spriezam pec ta, kas lasams saja raksta, - Samils saka skirstit kserokopijas, - tad hiperborejus sauca par «titanu pecteciem». Atzimets ari, ka hiperboreji kontakteju­sies ar senajiem grie­kiem.

-   Interesanti, - es no­teicu. - Tatad hiperboreji dzivoja salidzinosi nesen. Gn kas tur rakstits par hiperboreju bojaeju?

-    Rakstits, ka, iespe­jams, vini parcelusies kaut kur citur.

-   Kur?

-     Par to nekas nav teikts.

-     Vai tikai vini nav atgriezusies sava sakot­neja dzimtene - tAuzigaja Kontinenta (Tibeta, Himalaji, Gobi tuksnesis, Altajs), kur vinu senci savulaik glabas no Pasaules Pludiem? Tur tacu atrodas Vara, kuras ieksiene, ka mes piene­mam, no ieprieks atnestajam seklam tika no jauna klonets cil­veks un visas parejas Zemes dzives formas. Tiesi tur tacu acim­redzot glabas labakie atlanti un agrinie lemuriesi, ieejot somati stavokli. No kartejas globalas kataklizmas, ko pirms 12-13 tuk­stosiem gadu izsauca Tifona kometas krisana, tacu vislogiskak butu bijis glabties tiesi Muzigaja Kontinenta. Drosi vien hiper­boreji, zinadami, pa kadu trajektoriju kometa lidos, saprata, ka vinu kontinents Arktida ies boja, - es pratoju.

-   Iznak, ka pec kataklizmas vini turpinaja dzivot Muzigaja Kontinenta, uzcela tur pilsetas… - Seliverstovs konstateja. - Var­but Tibeta mes atradisim hiperboreju pilsetu? Tai jabut blakus Dievu Pilsetai! Kapec? Tapec, ka svetais Kailass viniem drosi vien

simbolizeja un atgadinaja dzimto un udenos nogrimuso sveto Meru kalnu Ziemelpola.

- Zinat, ko es gribetu uzsvert, - es teicu. - Saskana ar lite­raturu, kuru esmu varejis izstudet, Hitlers caur Krieviju gribeja sasniegt Tibetu (Muzigo Kontinentu) un atrast tur hiperborejus. Vins gribeja uzzinat vinu parcilveciskas energijas noslepumu un ar tas palidzibu izmainit pasauli. Bet mes, pratojot par seno cil­veku tragisko vestijumu un analizejot dzives ipatnibas Muzigaja Kontinenta, nonacam pie secinajuma, ka pec Pasaules Pludiem tiesi atlanti deva pirmos «pecpludu dzives» asnus uz Zemes, bet pec tam izplatijas pa visu pasauli, apgustot kontinentus, no kuriem bija atkapies udens. No ta var secinat, ka atlanti un hiper­boreji ir ceturtas rases cilveku apzimejumu sinonimi. Var secinat ari, ka Hitlers mekleja atlantus un ticeja, ka vini vel ir dzivi.

Drosi vien hiperboreji, zinadami, pa kadu trajektoriju kometa lidos, saprata, ka vinu kontinents Arktida ies boja

-   No visa teikta var secinat, ka atlanti (vai hiperboreji), kas pirms 850 000 gadu izdzivoja pec Pasaules Pludiem, vel ilgu laiku dzivoja uz Zemes, vismaz lidz nakamajiem Pasaules Pludiem pirms 12 000 gadu. Vai ta varetu but? - jautaja Ravils.

-  Ta iznak, - es atbildeju. - Vel vairak - man skiet, ka atlanti pali­ka dzivi ari pec otras kataklizmas (pirms 12 000 gadu) un turpina­ja dzivot Muzigaja Kontinenta. Preteja gadijuma gruti izskaidrot vinu kontaktus ar griekiem (helleniem), kas dzivoja salidzinosi nesen. Ari hakasiesu legenda par milziga auguma gaisacainiem cilvekiem, kas, iespejams, celusi Salbikskas kurganu, liecina par to. Tapec nostasti par titaniem, kas kadreiz dzivojusi uz Zemes, var but patiesi, jo tie palikusi musu - piektas rases cilveku atmina.

-Man radas prieksstats, ka musu rases cilveki kadu laiku pec Pasaules Pludiem ir kloneti no agrino ariesu seklas, kas glabajas Vara, bet titani, tas ir, atlanti, turpinaja dzivot, pec apokalipses beigam iznakot no so­mati, - Ravils pratoja.

-          Vai tiesam jau pa­visam driz mes busim taja vieta, Dievu Pilseta, kur dzila zemzeme ir legendara Vara un titani no jauna kloneja piektas rases cilvekus, tas ir, mus! - Seliverstovs bija sajusma.

-          Bet es kaut kur la­siju, ka hiperboreji bijusi atnaceji no kosmosa un izplatijusies pa Zemi, - domigi teica Jurijs Iva­novics. - To rakstija kads

muslaiku Iesvaiditais, bet varbut… tads, kas tikai teloja lesvai- dito.

-Ja saksim runat par visiem rakstiem, ko publice «Skandali», tad… - Ravils nosmineja.

-    Tu labak ieklausies citu domas, nevis… Jaunins vel esi! Nav dumu bez uguns! - Jurijs Ivanovics saskaitas.

-   Godigi jaatzist, - es partraucu stridu, - ka zinu par atnacejiem no kosmosa un vinu ietekmi uz Zemes dzivi literatura ir loti daudz. Ari loti nopietna literatura. Kaut vai sumeru kilraksti no senas Babilonas. Tur rakstits, ka pirmo cilveku uz Zemes (musu rases cil­veku) radija anuaki no Niburu planetas. Gn Drunvalo Melhisedeka daudzie fakti par to, ka Zemes dzivi ietekmejusi atnaceji no Siriusa. Un paralelas pasaules? Cilveku dzives atjaunosana uz Zemes pec Pasaules Pludiem nemaz nebija tik viennozimigi vienkarsa. Domaju, ka bija ne mazums meginajumu. Viss ir loti sarezgiti.

Tobrid es nezinaju, ka si nesteidziga saruna mana kabineta klus par sakumu skrupulozai analizei, lai izpetitu cilveku dzives

atjaunosanas vesturi uz Zemes pec ceturtas kataklizmas - Pasaules Pludiem. Es pat nevareju iedomaties, ka sis process bus tik intrigejosi neviennozimigs un noskaidrosies, ka taja iesaistitas loti augstas un mums nezinamas tehnologijas un… ka Dievu Pilsetai un visai piramidu un seno monumentu sistemai tur bijusi sava loma. Bet par to, dargo lasitaj, es stastisu sis gramatas tresaja sejuma - pec tam, kad busu aprakstijis celojumu uz Dievu Pilsetu. Tresais sejums sauksies «Dzivibas matrica uz Zemes».

-   Ja jau runajam par to, ka musu rases cilvekus pec Pasaules Pludiem kloneja atlanti, - ieteicas Jurijs Ivanovics, - es neka nevaru tikt vala no vienas domas - vai tad vini, tas ir, atlanti, nevareja «uzklonet» kaut ko labaku? Tik daudz alkasu, prostitutu, narkomanu, zaglu un mulku pa ielam vazajas. Pilns! Viniem visas sis piramidu problemas un cina ar launajam domam, ka saka, pie kajas. Ne jau mes, varu likt galvu kila, esam uzcelusi piramidu un senatnes monumentu sistemu. To uzcela atlanti kontakta ar Dizo Sambalu. Varbut palidzeja ari atnaceji no citam pasaulem. Tikai man rodas jautajums - vai mes, mulki, esam ta verti, lai musu del visu zemeslodi apvitu ar piramidu un seno monumentu sistemu un iznicinatu musu launas domas? (Jn vel viens jautajums. Kapec gudrie un stiprie atlanti vairs nedzivo, kapec vini izzuda no Zemes virsas un atdeva savu vietu mums, pirms tam izdarijusi visu, lai mes ar savam launajam domam neizprovocetu kartejo apokalipsi?

-   Kapec?

-   Nu tapec, ka Dievs ir licis, lai viena cilveku rase nomainitu otru, bet Labakie no katras rases tiktu savakti Sambala vai cita dimensija. Dievam tas ir labak zinams. Vins redz visas pasaules vienlaicigi, - atbildeja Jurijs Ivanovics.

Klausoties saja saruna, es domaju, ka acimredzot atlanti, dzivodami uz Zemes lidz neseniem vesturiskiem laikiem, patiesam soli pa solim veidoja piramidu un seno monumentu sistemu, veroja un analizeja tas darbu, cela papildmonumentus, lai sis sistemas pretgreku funkcija (un citas mums nezinamas funkcijas) butu efektiva. Man skita, ka vispirms tika uzcelta Dievu Pilseta. No tas ari viss sakas.

Piramidu fantomi

-   Paklau, - Seliverstovs ieteicas, - vai mes to gribam vai ne, piramidas un senie monumenti tik un ta ir paklauti laika iedar­bibai un pamazam sabruk. Bet mes te spriezam, ka launo domu iznicinasana loti svarigs ir katrs piramidas lenkis un katrs slipnes grads. Bet ja nu so lenki ir iznicinajis laiks? Vai piramidas parstas darboties?

-   Neparstas, lieku galvu kila, ka neparstas, - iebilda Jurijs Ivanovics.

-   Kapec?

-    Man ir pazina, Vitjka. Biezi vien piestaiga pie mums tehniskaja nodala un savu protezi kustina.

-   Kadu vel protezi? Acs?

-   Nu, ne tacu, - Jurijs Ivanovics loti nopietni paskatijas uz Seliverstovu, - kajas protezi. Vinam pie udenssukna norava labo kaju. Arsti gadijas nejegas un kaju nepiesuva, bet veikli parzageja kaulu lidz galam, izmeta bloda un ieteica iegadaties protezi. Luk, no ta laika vinam sap ta kaja.

-   Kur sap, kapa, vai? - Seliverstovs bija parsteigts.

-  Vai tu esi prata jucis? Vitjka tacu ir dzivs. Klausities vajag, es tacu teicu, ka Vitjka pie mums piestaiga un savu protezi kustina.

-   Nu, bet kaju pec apgraizisanas tacu drosi vien apraka, - Seliverstovs nebeidza brinities.

-   Nevis pec apgraizisanas, bet pec amputacijas. Tu galu gala sedi blakus medikiem, - Jurijs Ivanovics noradija uz mums ar Ravilu.

-   Bet kas tad tam Vitjkam sap? Kajas tacu vairs nav.

-   Kajas nav, tas tiesa. Bet vina sap.

-   Ka sap?

-   Vinam sap… - Jurijs Ivanovics daudznozimigi pacela pirk­stu, - vinam sap… nu, ka vinu tur… neatceros… vards tads jocigs, lidzigs fantomasam.

-   Fantomasam? - Seliverstovs iepleta acis.

-    Ne jau fantomass sap, bet fantoms, - Ravils pateica prieksa.

-   Ka tad, Vitjkam sap fantoms, - bez mazaka mulsuma teica Jurijs Ivanovics. - Paskaidrosu, kas tas ir. Katram organam ir savs fantoms. Citiem vardiem sakot, energetiskais organs, kas sastav tikai no energijas.

-Tatad, kuram taja ir vairak energijas, tas…

-   Es tacu par kaju runaju. Par Vitjkas kaju. Par to kaju, kuras nav. Pareizak sakot, par to, kura bija, bet vairs nav.

-   Nu, nu.

-   Tad, luk, sai Vitjkas kajai ari ir energetiskais organs…

-   Kajai ari?

-   Nepartrauc! - Jurijs Ivanovics uzmeta Seliverstovam niknu skatienu. - Sis kajas energetiskais organs var dzivot bez pasas kajas. Patstavigi. Tas stav kajas vieta.

-   Ka tas var notikt?

-    Nu, cilveks stav. Skaidrs? No vienas puses stav kaja, no otras - stav energetiskais organs, tas ir, fantoms.

-   Vai tad Vitjka stav uz si energetiska organa?

-   Nu ne tacu, uz protezes!

-   (Jn ko tad dara energetiskais organs?

-   Stav kopa ar protezi.

-   Ak ta…

-   Tad nu ta, - Jurijs Ivanovics turpinaja, - ja Vitjkam ienak prata pakustinat kaju, ari energetiskais organs tulin sakustas.

-   Ja vinam ienak prata pakustinat kaju, energetiskais organs ari tulin sakustas?

-Ja.

-  Tas gan ir vareni!

-Tad, luk, sis energetiskais organs ari Vitjkam sap.

-Ja?

-  Nu, energetiskais organs jeb fantoms atceras bijuso kaju un cies. Kajas vieta regojas proteze, un organs, tas ir - fantoms, to pardzivo.

-   Nu gan tu saputrojies!

-   Ka tad, - Jurijs Ivanovics aizsmekeja. - Aizskaru to vietu, saka Vitjka, kur sap, bet kajas nav. Cln sap! Sap bijusas kajas energija, isi sakot - apraud kaju. Si energija atceras, ka kaja tika traumeta un amputeta. Vina ir istas kajas radiniece.

-   Bet stavet uz kajas fantoma var?

-   Nevar. Neiztures svaru.

-   Skaidrs.

-    Pateiksu vel tikai, ka Dievs sakuma cilveku izveidoja no energijas, bet pec tam no sis energijas veidoja cilveka kermeni.

-Ak ta…

-   Tapec ari ikvienam cilveka organam ir savs energetiskais organs - ta kopija, tikai energetiska, bez miesas. Re, kads tev liels kermenis, tatad ari fantoms ir liels. Tavam vederam ari ir liels fantoms.

-   Nu, no ta es ekspedicija tiksu vala, - Seliverstovs atcirta.

-   Ka tiksi vala, ta ari vedera fantoms samazinasies. Ari zarnu energetiskas kopijas klus mazakas.

-     Jurij lvanovic, tatad ari piramidam ir fantoms? - Seliverstovs pajautaja.

-   Protams, ka ir. Tu neatradisi pat visparastako akmeni bez fantoma, kur nu vel piramidu. Tapec, saproti pats, Sergej Anatoljevic, piramida var sabrukt, bet fantoms paliks. (Jz visiem laikiem. Muzigi. Tas bus tads pats, ka piramidas uzcelsanas bridi.

-   Bet kapec tu saki, ka vedera fantoms samazinasies, bet piramidas - ne?

-   Veders nav piramida.

-   Ak ta…

-    Pateiksu vel, luk, ko, - Jurijs Ivanovics apdzesa izsmeki pret pelnutrauka malu, - sis fantoms sastav no smalkas energi­jas, tas pasas energijas, no kuras sastav cilveku domas. Mulkiem (un Vitjka nekad nav bijis ipasi gudrs) fantoms, tapat ka doma, ir vargs, gudriem cilvekiem - specigs. Tapec ari Vitjka nevar stavet uz fantoma, bet jogi varbut ari varetu.

-   (Jn ka fantoms veidojas? Pats no sevis?

-    Doma to zina, doma! Tu tacu, Sergej Anatoljevic, pirms kaut ko dari, vispirms padoma par to un padoma ari, ka to izdarit. Vitjka gan sakuma darija un tikai pec tam domaja, tin

palika ar fantomu kajas vieta, to pasu ari drosi vien pec tam piedomaja, redzedams, ka kajas vairs nav, un gribedams, lai ta atkal butu. Fantoms at­griezas, bet kaja palika bloda.

-       Kopa ar fantomu? - Kur?

-   Bloda.

-          Blodai ir savs fan­toms. Domaju, ka bridi, kad Vitjkas kaja ielidoja bloda, fantoms uzreiz saprata, ka bloda nav ta radiniece, un atgriezas pie Vitjkas kajas atlikuma.

-     (Jn ko piedomaja Vitjka?

-                                                                                  Drosi vien apvienoja so fantomu ar sava ker­mena fantomu, izvilka savas kajas fantomu no blodas.

-   Ak ta…

-   Pateiksu tev, Sergej Anatoljevic, skaidri un gaisi, - cilveka kaja var veidot fantomu…

-   Ko? Kaja?

-    Ludzu piedosanu, fantomu var veidot cilveka doma, - Jurijs Ivanovics samulsa. - Bet vargu, tadu ka Vitjkam. Atlanti vareja veidot daudz specigakus fantomus, lemuriesi - vel specigakus. Nu tad vini ari, tas ir, atlanti un lemuriesi, ar savu domu izveidoja piramidu fanto­mus, jo vispirms viss bija jarada domas un tikai pec tam materija.

-   Vai tas nozime, ka atlanti materializeja fantomus? Mes ar sefu redzejam, ka Sai Baba materializeja pelnus.

-   Varbut materializeja, varbut ari ne. Drizak jau lika uzcelt no akmens blokiem, orientejoties no fantoma, kuru redzeja iztele. Doma kaut kada veida palika karajamies telpa. (Jn celtnieku domas fantomu nostiprinaja vel vairak.

-   Interesanti.

-   Zinat, ko es vel domaju, - Jurijs Ivanovics atkal aizsmeke­ja, - pasu varenako fantomu var radit Dieva doma. Tapec lemuriesi un atlanti drosi vien pieludza fantomu veidosanu.

-   Ko pieludza?

-    Fantomu veidosanu. Nu… pirms ta izveidosanas galva. Nu… ne jau pasa galva, bet domas, kas nak no galvas.

-    Bet doma tacu aizlido, pie tam momenta. Ka tad ta aizkavejas telpa pie fan­toma? - iebilda Seliver­stovs.

-    Lai doma neizklistu uz visam pusem, tev ja­medite uz fantomu, tas ir, jadoma tikai par fantomu un vairak ne par ko citu. Citadi tacu tu drosi vien doma par sievietem, at­ceries paridarijumus… bet jadoma tikai par fan­tomu.

-   (Jn ilgi?

-   Loti ilgi.

-   Cik ilgi?

-   Nezinu, varbut visu muzu.

-      (Jn Vitjka, kuram amputeja kaju, ilgi doma­ja par savu fantomu?

-    Vitjka jau nedomaja par fantomu, vins savas neizglitotibas de| neko par fantomu nezinaja. Vins domaja, ka proteze sap. Pat pie arsta aizgaja par protezi sudzeties. Saka, ka gribejis saposo vietu uz protezes novilet.

-    Nu, un ko teica arsts?

-   Nezinu, ko teica, bet es Vitjam devu padomu pasam arstet savu fantomu un nenovelt vainu uz protezi.

-   Ar ko arstet?

-   Ka ta?

-     Nu, pirmkart, vajag savu fantomu izteloties veselu, nevis pargrieztu uz pusem, - Jurijs Ivanovics centas to paradit ar rokas vezienu, - un pec tam domat, ka kaja ir, nevis metajas bloda.

-   Kada kaja? Energetiska?

-   Abas.

-    Abas - tas ir divas kajas vai viena kopa ar energetisko? - Seliverstovs bija nesaprasana.

-   Visas kajas.

-   Ak ta…

-    Gn pec tam, - Jurijs Ivanovics koncentrejas, - jasak medi­tet uz kajam, cukstot, ka tas ir sava vieta tapat ka agrak, kamer Vitjka nesaka stradat pie udenssukna.

-   (Jn par cik kajam jamedite?

-   Es tacu teicu, ka par abam.

-   Es nesapratu, vai abas nozime vienu vai divas.

-  Tas tacu ir skaidrs! Viena energetiska plus viena miesas un vel viena energetiska, un vel viena miesiska. Iznak, ka Vitjkam bija cetras.

-   Ak ta…

-   Pie tam ir jaaizmirst, ka viena ir pazudusi un ir par vienu mazak.

-   Tatad palikusas tris?

-   Ja, bet jaiztelojas, ka ir visas cetras.

-   Gn kas tad bus?

-  Tad fantoms nomierinasies un, telaini sakot, aizmirsis, ka ir nogriezts no kermena, un saks protezi uzskatit par savu draugu.

-   Gn proteze pildis ceturtas kajas lomu?

-   Protams, nepilnvertigu, bet pildis. Doma fantomu izarstes. Vitjka ta ari izdarija.

-Gn?

-   Proteze vairs nesap. Oi, tas ir - fantoms nesap.

-   CIn ar rokam notiek tas pats?

-   Ne tikai ar rokam, bet ar visiem organiem.

Klausidamies saja saruna un klusiba uz­jautrinoties par Jurija Ivanovica divaini telai­najiem izteicieniem, es sapratu, ka principa vi­nam ir taisniba. Tautas gudriba, kas mita sai cilveka, lava vinam sa­protami izskaidrot lie­tas, kas ne vienmer ir saprotamas pat zinat­niekiem.

Atkal atcerejos savu milo Drunvalo Melhise- deka gramatu «Dzivibas zieda senais noslepums», kura mineta ari Gizas piramidu kompleksa celtnieciba Egipte. Pec vina domam, so kompleksu cela augstak attistiti cilveki no citas dimensijas, kuri vispirms bija izveidojusi buvju domformu, kas brinumaina veida parvertas par grandiozu materialu celtnu kompleksu.

Mums, protams, ir gruti tam noticet (lai gan loti biezi netica­mas bilinas atri vien klust par patiesibu), tomer domformas un ar to saistita fantoma jedzieni ir visai interesanti. Ikviens no mums zina, ka jebkuras lietas, piemeram, instrumenta, izgatavosana sakas ar ta konstrukcijas pardomasanu (domfor­mas radisanu). Pec tam tiek veidots rasejums un saskana ar to sakas sis lietas materialas iemiesosanas darbs. Ja ticam, ka

doma ir materiala, japiekrit ari, ka sis instruments bus ietverts domas, tas ir, no domas sastavosa apvalka, kas acimredzot ari ir fantoms. Tapec mes, cilveki, stradajot un radot kaut ko mate­rialu, radam ari fantomus.

Bet ir ari fantomi, kurus izveidojis kads pirms mums, un par piemeru tam var kalpot jau mineta Vitjkas zaudetas kajas fan­toms. Acimredzot musu dzimtas Tas Pasaules dzives vilnveida forma, nolemusi radit materialu Zemes cilveku, vispirms radija ta fantomu, kura bija viss - no rokas vai kajas lidz katrai molekulai.

Pec tam uz si fantoma sakas materiala substrata vaksana un fiziska kermena veidosana.

No ka sastav fantoms? To neviens nezina. Anatomi, kas stude cilveka kermena uzbuvi, runa par kaut kadiem «formveidojosiem spekiem», gar kuriem stiepjas cipslu un saisu skiedras, bet uz jautajumu par so speku dabu vinu atbilde ir viennozimiga - zinat­nei tas nav zinams. Fiziki doma, ka fantoms ir informacijas holo­gramma.

Tomer mums japiekrit ari, ka fantoms ir informacijas pro­gramma, kas veidota no mums nepazistamas energijas (vai materijas), kuru visparinati sauc par smalko energiju un no kuras sastav doma. Tomer fantomam nav fraktalu (bezrobezu) ipasibu, tas ir strukturets telpa, it ka karajas telpa, kaut gan tam ir forma un izmeri.

Divains vards - strukturesana! Acimredzot telpa ir tik daudzskautnaina, ka spej ipasi norobezot un saglabat informa­cijas iecirkni un noverst tas izplusanu uz visam pusem.

«Ka notiek telpas strukturesana un fantoma veidosana?» es pratoju, nepieversot uzmanibu turpmakajai sarunai par Vitjkas nelaimigo kaju. «Drosi vien sakuma tiek veidota objekta, piemeram, piramidas, domforma. Atbilstosi sai domformai tiek celta piramida materialaja pasaule. Kadel? Tadel, lai ta pilditu

matricas lomu, jo uz tas tiks struktureta telpa. CJz matricu tiek raidita spe- ciga smalka energija, kura uz tas ka uz sab­lona izliec telpu un vei­do fantomu. Kas var but tadas specigas smalkas energijas avots? Visdri­zak ta ir cilveka doma, ne jau tapat vien Bla­vatska sauca Cilveku par visvarenako ener­getisko masinu. Pec fantoma izveidosanas ta materialajam analogam vairs nebus principialas nozimes, tas var sa­brukt, nogrimt okeana dziles, iegrimt zeme - galveno lomu speles fantoms, kas mums fi­ziskaja pasaule nav re­dzams, par kuru ne­viens neko nezina, bet tas skaists un harmonisks staves smalka­ja pasaule. Gn principa laikam ta ari vajag but, jo piramidas gal­venokart darbojas (strada) smalkaja-domu pasaule, kuru attirit no launa un graujosa elementa ir piramidu uzdevums. Laika gaita fantomi drosi vien tiek regulari nostiprinati ar piramidu buvetaju domam.»

Godigi sakot, sada domu gaita man pasam patika. Tagad es jau vareju izteloties pasaules piramidu un monumentu sistemu

ne tikai ka milzigas akmens buves, kas paklautas laika zobam, bet ari ka elegantus, starojosus, caurspidigus piramidu un monu­mentu fantomus, kad to veidotaju doma it ka karajas gaisa. Man skita, ka fantomi ir muzigi.

Bija interesanti ieskatities smalkaja pasaule, lai ieraudzitu so skaistumu, bet… Es sapratu, ka fantomi nodrosina smalkas un fiziskas pasaules parmantojamibu un pectecibu. Smalkaja pasaule drosi vien fiziska materija nav redzama, ir redzami tikai prieksmetu fantomi un… drosi vien ka skaisti starojosi piramidu fantomi!

Bet, domadams par to, es nepieversu vajadzigo uzmanibu matricas jedzienam. Driz vien tur, talaja Tibeta, kad savam acim ieraudzisu to, ko nevareju izteloties pat sapni, es sapratisu, ka ari cilveks uz Zemes ir radits ar matricas palidzibu.

Piramidu un seno monumentu sistema paglaba mus no pasaules gala

Bija 1999. gada augusta sakums. Pa televizoru arvien biezak stastija par dazadiem paregojumiem attieciba uz pasaules galu, kuram bija japienak 1999. gada julija vai augusta. Bet pasaules gala nebija. Dievs apzelojas par Zemi, karteja, piekta, apokalipse nepienaca. Kapec?

Tapec, ka (drosi vien tas tiesam ta ir!) nostradaja piramidu un senatnes monumentu pretgreka funkcija. Dargo lasitaj, atsauksim atmina sis gramatas sestaja nodala izklastitos spriedumus. Apokalipsi pec apokalipses Zeme, nosviezdama no sevis grekos iegrimuso cilveci un reklonejot to no jauna, cita dimensija (paralelaja pasaule) uzkraja dievbijigus cilvekus no dazadam cilveku rasem, tas ir, Labakos no Labakajiem. Do­maju, ka ta tika izveidota Sambala. Sambalas del Zeme ziedoja miljardiem un atkal miljardiem cilveku dzivibu, kas gaja boja apokalipsu laika. Kapec tas notika tik nezeligi? Kapec Dievs izlema darit tiesi ta? Tapec, ka launu domu prevalesana cilveku sabiedriba nenoversami ved uz cilveces pasiznicinasanos vai degradesanos, klusanu par mezoniem un pareju uz pus- dzivniecisku dzivesveidu. Tapec merktiecigak ir glabt Labakos, lai stulbuma grimstosa un launa cilveku masa neierautu tos bezdievibas un mezoniguma bezdibeni. Tas ir sapratigak.

Sambalai, kuras pasakaino dzivi mums ir gruti iedomaties, acimredzot ari ir bijusi savas dauzveidigas sabiedribas uzplau­kuma un pagrimuma periodi, bet no apokalipses uz apokalipsi ta arvien vairak nostiprinajas, papildinot savas rindas ar kartejas cilveku rases labakajiem parstavjiem un pasludinot lozungu Dzive ar Tiru Dveseli.

Gn, luk, pec ceturtas apokalipses bija pienacis laiks, kad Sambala nolema partraukt tradicionalo praksi uznemt savas rindas Labakos laika kad Zeme attiras no grecigas un launuma iesligusas cilveces. Sambala nolema uz Zemes izveidot sistemu, kas iznicinatu visa negativa pirmceloni - launas domas, lai tas neapgrutinatu mamulu Zemi, neietekmetu paralelas pasaules un nesagrautu miljoniem gadu laika sasniegto Tas Pasaules svetibu.

Ne, es negribu teikt, ka mums paralela Sambala ir radijusi siste­mu, kas musu iznicigas domas ievirzitu pozitiva gultne. Tas nav sasniegts, jo cilveku Dievs ir radijis ka pasattistosos pirmsakumu. Pasaules piramidu un senatnes monumentu sistema tikai iznicina launas domas, lai tas, budamas fraktalas, neizplatitos Visuma un neparverstu Zemi par «domu piesarnojuma» avotu. (Jn, ticiet man,

dargie lasitaji, tas nav maz, tas nepavisam nav maz. Es domaju, ka tas jau ir palidzejis mums paglabties no kartejas, piektas, apokalipses. Sambalas eksperiments ir izdevies. Bet dziva Zeme, apokalipsi pec apokalipses stiprinot Sambalu, beidzot ir sasniegusi to, ka Sambala sak arstet Zemi no… cilveku launuma.

Es atkal un atkal censos izteloties musu planetas Zemes smalko pasauli. Ta man radas loti skaista, un ipasi skaisti skiet

mirdzosie piramidu un se­natnes monumentu fan­tomi, ko radijis Sambalas prats. Launo domu tum­sas enas svaidas starp piramidu fantomiem, si­tas pret tiem un pazud uz visiem laikiem. Bet fanto­mi stav - dizeni un vien­mer kristalskaidri.

Protams, es saprotu, ka pasaules piramidu un seno monu­mentu sistemai ir vel citas funkcijas, jo Augstakais Saprats vien­mer izvirza vairakus merkus. Bet par tiem es pagaidam neko ne­zinu. Toties attieciba uz pretgreka funkciju esmu parliecinats, ka ta ir galvena. Tapec gribas teikt: «Cilveki! Centieties but labi!»

Kad par to visu pastastiju saviem draugiem, Sergejs Anatoljevics Seliverstovs daudznozimigi teica:

-    Sambalas eksperiments turpinas, kungi! Bistieties no launam domam!

Bet Jurijs Ivanovics noputas un skumji noteica:

-    Eh, ja es nebutu atmetis, nudien viena raviena izdzertu kadu glaziti par Sambalu.

9. nodala

PIRAMIDAS SAISINA CILVEKU DZIVES ILGUMU

Lidz ekspedicijas sakumam bija palikusas tikai dazas dienas. «Veju roze» (N. Kucnevs) mums bija sagadajusi briniskigu ekipejumu. Sagatavosanas darba bija iesaistiti loti daudzi cilve­ki, tai skaita ari musu Viskrievijas Acu un plastiskas kirurgijas centra darbinieki un pacienti. Dizainere Olga Ismitova kopa ar susanas darbnicu (paldies T. I. Gromovai un V. N. Zolotarevai) rupejas par ekspedicijas anoraku kvalitati, makslinieces Ana un Jula izsuva emblemas, vecaka masa Zalifa komplekteja aptiecinu, Jurijs Ivanovics vaca remonta komplektu, Rafaels Jusupovs un Ravils gatavoja aparaturu, ukrainis Petrovics salija speki Luganskas gaume…

Kad viss jau bija gandriz kartiba, mes devamies arpus pilse­tas izmeginat aprikojumu un aparaturu lauka apstaklos. Aizbraucam uz nelielas baskiru pilsetinas Djurtjuli rajonu, kur mus sagaidija galvenais starprajonu zvejas in­spektors Rims Fidailovics Gusmanovs. Pirms dosa­nas uz Tibetu man gri­bejas aizbraukt tiesi uz turieni, jo sim koloritajam cilvekam, neraugoties uz vina bargo amatu, bija silta dvesele. Budams dzili inteligents, vins pil­nigi speja saprast musu romantisko pirmsekspe- dicijas noskanojumu. Mums bija svarigi aiz­braukt no sejienes ar berniskigi tiru dveseli.

Aprikojuma izmegi­nasanas laika mani par­steidza laiva, kuru eks­pedicijas vajadzibam bija konstruejis jauns zenins ar ebreju vardu Emils un tataru uzvardu - Fathutdinovs. Laivu izgatavoja Ufas gumijas izstradajumu rupnica. To bija loti gruti apgazt, laiva vareja sacelties gandriz vertikali un tomer neapgazas. Ka mus si laiva glaba demoniskaja Raksas ezera! Paldies Emilam.

Nakti, kad visi izklida pa teltim, mes divata ar Veneru Gafarovu palikam pie ugunskura. Ggunskurs spregaja. Blakus telti kads klusi kraca. Mes klusejam.

-Tada ugunskura Tibeta nebus, - Veners partrauca klusumu.

Piramidas saisina cilveku dzives ilgumu un izraisa slimibas

Domas gribot negribot pieversas musu turpmako meklejumu objektam - Dievu Pilsetai. Ggunskura atspidumu apburts, cen­tos izteloties Dievu Pilsetu visa tas mirdzosa fantoma lieliskuma.

Ugunskurs rosinaja izteli, paveras jaunas robezas, it ka paradot telpas pasakainas iespejas. Bet bija vel viens jedziens - laiks, kas, ka zinams, ir loti ciesi saistits ar telpu un kura izpratne ir viens no grutakajiem zinatnes uzdevumiem. Paskatijos uz savu pulksteni. Bija viens nakti.

«Bet piramidas tacu saisina cilveku dzives il­gumu,» peksni caur sma­dzenem izskreja traka do­ma.

Saka smidzinat silts vasarigs lietus. Veners turpinaja gulet pie ugun­skura, tikai pievirzijas mazliet tuvak liesmam. List telti negribejas.

«Kapec es ta iedoma­jos?» uzdevu jautajumu pats sev un nezinaju, ko atbildet.

«.. .cilveks no vesela Tresas Rases dzivnie­ku valsts valdnieka musu. Piektaja, Rase

(Jn tad es atcerejos labi zinamo Blavatskas teicienu, kuru zinaju gan­driz no galvas («Slepena Doktrina», II sej. Antro- pogeneze. - R., 19^7 514., 515. Ipp.):

kluua par nozelojamu skrofulozu butni un tagad uz musu zemeslodes izradijas esam bagats fizisku un iedzimtu slimibu mantinieks.»

Si Blavatskas fraze liecinaja par to, ka ieprieksejas cilveku Rases bija veselas un tas nemocija slimibas. Kapec tad musu, Piekta, Rase ir tik nelaimiga?

«Tiesi Piektas Rases laika tacu uz Zemes ir uzcelta piramidu un seno monumentu sistema! Vai tikai sis fenomens nav kaut ka saistits ar piramidam?» es pratoju. «Bet, ja piramidas un senat­nes monumenti ir slimibu paradisanas un dzives ilguma samazi­nasanas iemesls, tad visa taja ir jabut kadai jegai. Kadai?»

Es skaidri apzinajos, ka sai jegai nevar but launa nodoma raksturs (Augstakais Saprats ta nerikojas!), nodoms ir bijis cil­dens, paradoksali cildens. Saubas, kas mani parnema, cuksteja ausi vienkarsus cilveciskus postulatus, piemeram: «Vai tad tas ir cildeni - uzlaist slimibas?», «Vai tad ir cildeni saisinat cilveku dzivi?» un tamlidzigi. Bet dzila ticiba Dievam un Sambalai nelava man saubities par Dieva darbu taisnigumu.

Pirmsnaves domas

Sazin kapec es atcerejos savu ciemu Sermenevo, kur uzau­gu. No atminas dzilem uzpeldeja setnieks Ahmadulla, kas visu savu dzivi bija neglabjams dzerajs, terorizeja savu gimeni un bija nolemis to pusbada dzivei. Ahmadulla biezi slimoja, bet arstejas tikai ar vienam zalem - ar snabi. Bet, kad Ahmadulla kluva vecs, vins peksni parstaja dzert un visiem par parsteigumu kluva stipri dievticigs. Savu aprobezoto prata speju del vins bija iemacijies tikai vienu lugsanu, protams, ta ari nesapratis tas jegu. Toties visas beres un beru mielastos saka uzstaties ar mezonigu aktiv-

Mans dzimtais ciems Sermenevo

itati, iztelojot sevi par musulmanu ritualu zinataju. Tacu Ahmadullas dievbijiga dzive nebija ilga. Driz vien vins saka mirt. Atceros, ka pirms naves vins saka runat savas dzives galvenos vardus, kas skaneja skaisti augsta stila - Ahmadulla macija cil­vekiem, ka dzive galvenais ir Labais un Milestiba.

Jau toreiz, berniba, man bija jadoma par dzives kolizijam, kad cilveks, kura dzive bijusi paklauta dzeruma kaislibam un dusmam, naves prieksa censas izskatities cels un dievbijigs.

- Paskat tikai, naves tuvums dara cilveku cildenaku, - toreiz es, mazs puika, neapzinati nodomaju. - Ja tikai Ahmadulla butu tapat domajis ari agrak!

Toreiz es, protams, pat nenojautu, ka pastav tads «debesu dators», ko sauc par Akasas hroniku un kur «individualos failos» tiek ierakstitas visas cilveka domas, bet Ahmadullas «fails» jau bija par­pilns ar grecigam un zemiskam domam par savu velniskigo kaislibu,

un pirmsnaves domas par Labo un par Milestibu tur butu ka piliens jura. Gn, lai cik paradoksali tas ari neskanetu, ja «nave pienaktu biezak», tad celo un dievbijigo domu cilvekiem butu vairak. Acimredzot cilveks zemapzina jut, ka tuvojas pareja cita pasaule, kur vinu gaida pavisam citi dzives likumi, kur galvenais ir Labo Nodomu likums. Gn… ak, cik zel, ka dzive uz Zemes ir pagajusi dzeruma dur- numa ar zemiskam domam par pudeli, bet so tuksumu diemzel neiz­dosies aizpildit ar pirmsnaves labajam domam, bet - kaut vai ta, nu kaut vai ta…

Paskatijos uz Veneru, kas guleja pie ugunskura, un atcerejos rakstu par Leninu, kuru vins man atnesa. Tur bija rakstits, ka pasaules proletariata vadonis pirms naves skatijies debesis un kliedzis: «A-la-la, A-la-la», versdamies pie Dieva.

-   Vener, vai atceries to rakstu par Leninu, nu to, kur bija rak­stits, ka vins kliedzis «A-la-la»? - es pajautaju.

-   Protams, atceros.

-          Ka tu doma, ja Lenins butu nodzivojis ilgak, vai vins izdaritu vel vairak launa? Nu pienemsim, ka vins nodzivo- tu 90 gadus.

-         Protams, ka vairak. Vins drosi vien ne tikai Krieviju, bet visu pasauli parverstu par represiju placdarmu. Atceries bolseviku postulatu - pasaules revolucija!?

-         Iznak, ka vina nave pa­glaba parejo pasauli no sausmigajam komunistiska­jam represijam. Tatad iznak,

ka nave ir augstsirdiga. Vai tiesam?

-       Saja gadijuma ja, - Veners parliecinati atbil­deja. - Gadijuma, ja mirst launs cilveks. Gz vina naves rekina cilvece at­svabinas no launiem dar­biem.

-       Atceries, ka pirmas Himalaju ekspedicijas laika mes atradam zinas, ka lemuriesi un atlanti dzivojusi 1000 un vairak gadu, - es nelikos miera. - Iedomajies, ka mus­dienu cilveki dzivotu 1000 gadu. Kas tad bus? Ka tu doma?

Veners ilgi domaja un atbildeja:

-   Butu loti slikti. Ta butu katastrofa, jo launie cilveki gutu virsroku. Kapec? Nu tapec, ka launajiem darbiem ir postoss un graujoss raksturs, bet sagraut vienmer ir atrak neka uzcelt no jauna. Launos cilvekus var apstadinat tikai nave. Bet ja vini dzivotu 1000 gadu… Gn launu cilveku ir daudz, loti daudz.

-  Man skiet, - es turpinaju, - ka oligarhi, kas sakrajusi naudu 100 dzivem uz prieksu, loti gribetu nodzivot 1000 gadu. Bet tad jau vini ari kratu prieks 100 dzivem uz prieksu… katrai 1000 gadu garuma. Tagad, kad videjais dzives ilgums ir 70 gadi, vini vismaz saprot un izjut savu milzigo uzkrajumu bezjedzibu. Bez tam liela nauda nozime lielu varu. Gn, ja cilvekam pieder liela vara, ne jau katrs spej nesaslimt ar «zvaigznu slimibu». Ar

«zvaigznu slimibu» saslimis lideris 1000 gadu laika noteikti novedis pie katastrofas. Zini, Vener, par ko ir parversta Kuba ar neaizvietojama un ilgdzivojosa lidera Fidela Kastro rokam? Tas ir sausmas. Kad vins aizies cita saule, tad Kuba saks dzivot. Bet ja Fidels varetu nodzivot 1000 gadu?

-   Nu ko tur runat par 1000 gadiem, ari 100 ir par daudz…

-   Esmu parliecinats, ka, gadijuma, ja Lenins nodzivotu divas reizes ilgak, pasaules gals, tas ir, piekta apokalipse, vareja ari pienakt. Ka jau mes runajam, Lenins ar savu velniskigo geni­alitati drosi vien butu uztaisijis pasaules revoluciju. Tad ne tikai Krievija, bet visa pasaule iegrimtu skaudibas (proletariats pret inteligenci!) vara, tas ir, visa pasaule saktu prevalet 999 tipa domas. Tadu negativo domu plusmu Zeme neizturetu un attiri­tos no launuma iegrimusas cil­veces. Saktos apokalipse. Leni­na agra nave mus izglaba. Bet Stalins «sajos melnajos darbos» Leninu pilniba aizstat nespeja.

-    Bet Lenins loti baidijas no naves un sauca Dievu. Vins zina­ja, ka Taja Pasaule vinu gaida sausmigs sods, - Veners komen­teja manu runu.

-   Bailes no soda Taja Pasaule par launajiem darbiem mit katra cilveka. Sis bailes zemapzina visu dzivi cukst «Nedari to! Bis- ties Dieva! Nedari! Esi cildens!». Bet mes diemzel reti ieklausa­mies sava zemapzina un spre­dikus, kas maca to pasu, atce-

ramies tikai reto baznicas apmeklejumu laika - un tad ari klausamies tikai ta pa pusei. Toties pirms naves sie cuksti klust stipraki un pamazam parversas skalos vardos, kas ples vai pusu bungadinas. So no Visuma nakoso vardu ietekme cilveks sak svaidities, censas attaisnoties pats sev, bet driz vien pagurst, juz­dams so centienu neaugligumu un… peksni pavisam negaiditi ver vala muti un sak runat labus un patiesus vardus par Labo un Milestibu, mulkigi pamacot citus… Pec tam vinam klust vieglak, lai gan briesmigais apvainojums pasam uz sevi nepariet un ka ass metals griezas vel pukstosaja sirdi…

-   Cilveki biezi saka labus vardus, bet naves prieksa vini saka tos no sirds, - atkal atskaneja Venera komentars.

-    Cik labi butu, ja tikpat labi domati un sirsnigi vardi tiktu teikti biezak, kamer cilveks vel dzivo! Bet to ir tik maz, tik maz! Nu tad vismaz naves prieksa…

Slimibas laika domas

-   (Jn slimibas laika, - piemetinaja Veners.

-   Ja. Bailes zaudet redzi vai dzirdi, bailes no klibuma vai no naves cilveks sak apelet pie patiesas, no sirds nakosas attieksmes pret sevi, jo saprot, ka meliga un karjeriska attieksme vinam nav piemerota. Apelesana pie neliekulota patiesuma jau ir kaut kas labs, ta domu pasaule jau ir svaiga strava. Bez tam slims cilveks izsauc cilvekos lidzcietibu. Bet lidzcietibas raditas domas ari ir tiras. No ta visa var secinat, ka slimibas, lai cik paradoksali tas ari nebutu, veicina tiru un gaisu domu rasanos cilvekos.

-   Interesanti, lai gan paradoksali.

-   Pazinu vienu naftas karali, - es turpinaju. - Vina dels slimo­ja ar pigmenteto retinitu, ko tauta sauc par nakts vai vistas aklu­mu. Ta skaitas bezceriga kaite. Kad es konsulteju delu, es sim

naftas karalim teicu, ka esam izstradajusi jaunu sis slimibas arstesanas metodi, bet mums vel ir japabeidz darbs pie tas un ir nepieciesams sponsors, kas varetu palidzet ar iekartu un kimisko reaktivu iegadi. Vins atbildeja kaut ko lidzigu tam, ka tirgus apstaklos ir janem banka kredits un jaiz­strada metode lidz galam, bet pec tam jataisa bizness ar jau­najam operacijam. Aizejot vins vel pateica: «Labu arstu

mes vienmer nopirksim.» Atceros, ka es vinam atbildeju: «Labu arstu jus nenopirksiet.»

-   (Jn kas notika ar delu? Vins zaudeja redzi?

-   Pec kadiem septiniem astoniem gadiem, kad musu metode jau deva labus rezultatus, paradijas si naftas karala guvernante ar slimo delu. Vins jau bija gandriz akls. Es nozimeju operaciju un uz konsultaciju sledziena lapas trekniem burtiem uzrakstiju «Bez maksas», atceroties frazi «Labu arstu mes vienmer nopirksim».

-   Nu un ka?

-    Guvernante teica, ka tevs aizliedzis delam opereties bez maksas. No naudas es atteicos. Tad tevs pieprasija, lai guver­nante ved delu atpakal uz Maskavu. Pilnigi iespejams, ka puisis jau ir akls.

-   Bet dels tacu nav vainigs, ka vina tevs ir stulbenis, kas visa dzive grib redzet tikai biznesu, - Veners iebilda. - Cies tacu dels.

-Mani vel tagad saja sakara moka sirdsapzina, - es atbildeju. - Bet es nevareju panemt naudu, nu saproti, nevareju. Tas nozimetu, ka mani noperk. Kapec es nevaru paciest sajutu, ka esmu nopirkts? Ne tikai ta­pec, ka, budams darbaholi- kis, katru dienu no sirds stra­daju lidz diviem vai trijiem nakti, bet galvenokart tapec, ka, lai butu ka budams, censos katra slimnieka ar­stesanai pieiet ar dveseli. Tiesi ar dveseli, nevis meha­niski, un vel jo vairak - ne komerciali. Parunasim par jautajumu - ko nozime arsta centieni arstet pacientu ar dveseli?

- Tas nozime but patie­sam, - noteica Veners.

-   Pareizi - but patiesam. Bet kas ir sirsnigs patiesums? Tie ir tiri nodomi vai ari tas, ka arstam attieciba uz slimnieku rodas gaisas, tiras domas, kas nosaka vina velesanos palidzet. Drosi vien tadu domu raksturojums veidojas tikai no pozitivo skaitlu 1, 2, 4, 5, 7 un 8 kombinacijas. Bet, ja…

-   Ja arsta galva ir tadas domas ka, piemeram, «cik es varetu no vina noplest?», tad par arstesanu ar dveseli nevar but ne runas, - Veners mani partrauca.

-    Diemzel tadas arstu domas medicina, it ipasi Rietumu medicina, ir visai plasi izplatitas, - es piebildu.

-   Ne tikai Rietumu medicina, - Veners piemetinaja.

-   Gribu piezimet, - es turpinaju, - ka musu izstradatais bioma- terials alloplants, kas izgatavots no cilveka donoraudiem, stimule cilveka audu regeneraciju (augsanu) ar kaut kadas nezinamas programmas palidzibu, kas ielikta cilveka fiziskaja kermeni. Man skiet, ka si programma ir ierakstita submolekulara limeni, proti -

smalko energiju diapazona. Ari domas ir ietverta smalka energija. Tapec es domaju, ka patiesa arsta velesanas palidzet slimniekam iedarbina so nezinamo fizisko programmu un alloplanta vieta sak augt jauni, veseli audi. Tiesi tadel es nespeju operet naftas karala delu pirksanas un pardosanas rezima.

-   Es tevi saprotu.

-    Gn, visbeidzot, man gribetos apkopot musu domas par slimibu ietekmi uz cilveku domam, - es teicu, piemezdams malku dziestosajam ugunskuram. - Protams, ja uz to raugas globala meroga, tad slimibas veicina tiru domu un sirsniga patiesuma rasanos, apkartejo cilveku lidzcietibu un arsta dveseliskumu. Visa ta pamata ir Austrumu religijas skolas cildinata divu jedzienu - ciesanu un lidzcietibas - saistiba.

Cik grandioza gan ir Domu Pasaule!

Ugunskura iemesta malka uzliesmoja, metot gaismu uz piekrastes krumiem. Zalite cabinajas siks lietutins. Kaut kur klaigaja nakts putns. Zemes dzive, kas vasara atklajas pilnbrieda pec ziemas gulas, kusaja visa savu dzivibas formu daudzveidiba.

Klausoties nakts skanas, es pamazam iedzilinajos pardomas par citu pasauli, par to pasauli, kura neredzama pastav ap mums un musos, - Domu Pasauli. Visos garajos vakaros pedejo menesu laika es centos saprast so pasauli ar so pasu domu palidzibu. Un, jo vairak es domaju par divaino viena tipa apstaklu sakritibu viena vienota veseluma, jo grandiozaka un varenaka man skita si pasaule - Domu Pasaule. Mums, cil­vekiem, domasana ir tikpat dabiska ka dzersana, staigasana, runasana, bernu dzemdesana un tamlidzigi. Un tad kadreiz

vakara, iespiedusi galvu spil­vena un mokoties ar bezmie­gu, mes sakam domat par kaut ko ikdienisku, aizvaino­josu vai priecigu, bet nekad neaizdomajamies, ka musu domam, tapat ka visiem dzi­vajiem organismiem, ir dive­jada daba, ka tas ietilpst ari pasas sava, mums neparasta pasaule, kura savukart mus ietekme tik specigi, ka mes to pat nenojausam. Mes to nezi­nam… Diemzel. Bet senie cilveki zinaja.

Nu jau vairakus gadus, censoties analizet pasauli un an- tropogenezi (nav zinams, no kurienes nakusi velme to darit), es arvien vairak un vairak saku apzinaties, ka senie cilveki bija gudraki un viedaki par mums, jo bija pietiekami attapigi, lai cen­stos but garigi. Vai iespe­jams panakt, lai kaut kad, nu kaut vai no ritdienas, cilveks klutu garigaks? CJn kas prieks tam vajadzigs? Bet jaizdara ir tikai viens loti vienkarss un tai pasa laika loti sa­rezgits darbs - jasak do­mat labas domas, sapro­tot, ka mes vienlaicigi dzivojam divas pasaules - fiziskaja un domu pa­saule. Senie cilveki to zinaja un ta ari darija.

Tiesi tadel vinu prieksa paveras jaunas tehnologijas, kas bal­stijas uz Gara Speku un ar kuru palidzibu izdevas ar domu parvietot milzigus akmens blukus un buvet no tiem milzigas celtnes. Tiesi tadel viniem paveras plass pasaules redzejums, kura Domu Pasaulei bija viena no galvenajam vietam, ta bija daudzveidiga un reize vienota, un ta bija radusies no Augstaka Saprata domu sakotnes. Senie cilveki tureja ciena domu pasauli.

Dievs radija Domu Pasauli ka visu pasaulu un dzivibas formu vienotibu, jo tikai ar domas palidzibu var ieklut citas pasaules un iepazit citas dzivibas formas. Visuma doma visi - gan dazada limena dzivju vilnveida formas, gan planetas, gan cilveki - un ar savam domam papildina un pilnveido bezgaligo Domu Pasauli.

Tadel butu mulkigi iedomaties, ka kada dvesele radusies nejauka doma tiks paslepta un paliks pati par sevi. Ja, ta tiks paslepta no cilvekiem un nodos sevi varbut tikai ar nervozu uzacu sarauksanos, bet ta tulin noklus Domu Pasaule, kur to izanalizes, un kaut kad ta noteikti atsauksies nesaprotami no kurienes uzpludusas ciesanas. Bet, ja tadam nejaukam domam bus masveida raksturs, ari ciesanas bus masveida. Gn, ja nejaukas un launas domas izpiatisies globala meroga, saksies globala katastrofa - apokalipse.

Sakuma skiet divaini, ka Dievs ir nolemis pielaut pilnigu domu brivibu un domam sekojosos darbus, ka vins nav sacis vadit musu domas, atskelot negativas un launas. Ja ta butu, nebutu soda par grekiem. Bet Dieva eksperimenta butiba jau ir tiesi tada, ka dalina no Dieva ir ieklauta katra no mums un katram no mums ir dota iespeja un tiesibas attistities, lai pa Domu Pasaules gradacijam virzitos arvien augstak un augstak un attaisnotu musos ielikto postulatu - cilveks ir pasattistosais pirmsakums.

Pa roku saka rapot skudra.

«Cik gan maza nozi­me sai skudrai ir cilveka muza! Ja es to nospie- disu, nekas nenotiks, pat sirdsapzina nemocis,» es domaju.

Panemu skudru pirk­stos un saku to petit.

«Interesanti, ko sobrid doma si skudra? Vai sa­prot, ka vinai draud briesmas? Varbut vina tic…»

Aizmetu skudru talak no ugunskura, lai ta savas mulkibas del nepielien tam parak tuvu. Galva iesavas doma:

«Grandiozajai un visaptverosajai Domu Pasaulei mes drosi vien skietam tadas pasas skudras, un musu visdzilakie centieni drosi vien atgadina to, ko es tikko domaju par skudru - ka tikai ta savas mulkibas del lidz ugunskuram neaizrapotu. Acimredzot Domu Pasaule, kas caurauz visas pasaules un kura mes dazreiz celojam sapnos, lidz zinamam laikam izturas pret mums iecieti­gi un milosi. Bet, ja musu maza Zemes pasaulite (tikpat maza, cik maza prieks mums ir skudra) klus par launu domu avotu, tad liela Domu Pasaule iedarbinas planetu Zemi un piespiedis to atbrivoties no domu launumu izstarojosas cilveces ar apokalipses palidzibu, tapat ka mes atbrivotos no visam uz pasaules esosajam skudram, ja tas klutu par epidemijas celoni.

Jau cetru apokalipsu garuma cilvece macas dzivot ar labam domam sirdi, bet nekadi nevar iemacities. Kaut kads visuresoss velniskigs speks vedina un kuda cilvekus uzskatit sevi par Dieviem, pat ja guti tikai kadi pavisam niecigi panakumi, un noversties no ista Dieva, lai gan tas principa ir mulkigi. Cilveki neka nespej aptvert, ka eksperimentala dzive uz Zemes nav visa pasaule, ka pasaule ir mil­jardiem reizu lielaka un cil­vece par savu radisanu pir­mam kartam ir parada vis- parkosmiskajai dzivei, kuru visas tas variacijas apvieno Domu Pasaule.

Ja mes to saprastu! Nu kaut vai dazreiz! Nu kaut vai, pirms sakt plosities un apvainot savu nemilamo sievu visos grekos, kadi vien ir uz pasaules! Vai pirms, viltigi piemiegusi acis, sakam apzi­nati melot, padarot mums prieksa stavoso cilveku par stulbu ezeli. Ari tad butu labak. Tad apokalipsu nebu­tu. Tad nevajadzetu veidot Sambalu, atlasot Labakos no Labakajiem un nepieversot nekadu uzmanibu parejo cil­veku mokam un ciesanam, kuru seja pat naves prieksa nespej nomest launuma un niknuma masku. Bet cilveki nesaprot, ka Domu Pasaule patiesi eksiste un ka ta darbojas. Cilveki var atzit Domu Pasaules pastavesanu, ja viniem to censas iekalt katru dienu (ka es to daru saja gramata), tomer vini to nepienem sava dvesele. Vismaz tuvakaja nakotne tas nenotiks, jo kaut kas dzils (un nesaprotams) tam trauce. Jau cetras Cilveku Rases, ieskaitot dizenos lemuriesus, nav spejusas

ar dveseli pienemt so pasauli, kuras dzive vini, budami tas sastavdala, piedalas katru sekundi. Jau cetras reizes dieviskais eksperiments fiziskas zemes dzives radisana un pasattistiba ir nokluvis pilnigas izgasanas prieksa, kad pec apokalipses tikai reklonesanas cela izdevas cilveci atjaunot. Kapec ta? Tapec, ka netika saprasts un novertets, cik liela nozime ir dzivosanai har­monija ar Domu Pasauli.

Tikai pec ceturtas apokalipses (man ta skiet) Zemes eksperi­menta tika izdarits jaunievedums - tika uzcelta pasaules pirami­du un senatnes monumentu sistema, lai iznicinatu launas domas un nelautu tam ieklut kopigaja Domu Pasaule - un ieviests bar­jeras princips SoHm, lai noverstu iespeju Zemes cilveku pratam ieklut Domu Pasaule un izmantot kopigas domas ar savtigu (launu) merki.

Sajos apstaklos mes dzivojam ari tagad, kad darbojas sie divi jaunievedumi. Mus it ka izoleja no Domu Pasaules, nelaujot musu launajam domam tur noklut, bet… ari ne­dodot iespeju uztvert domas no turienes, tas ir - atnemot iespeju izmantot Domu Pasau­les zinasanas.

Redzes, kas no ta iznaks. Ari uz mums skatas, mus novero un doma - kas gan no ta iznaks? Tomer, ja mes aptversim Domu Pa­saules nozimigumu un sekosim savu domu gaitai, censoties izvairities no to paversiena uz launo pusi, pilnigi iespejams, ka kaut kas ari izdosies un kartejas piektas apokalipses nebus.

Ja, mes esam izoleti no kopigas, visparejas Domu Pasaules. Bet ne pavisam, tikai daleji. Tik un ta musu domas noklust lidz visaptverosajai Domu Pasaulei. Gn, ja musu domas galvenokart bus negativas, tad agrak vai velak musu maza zemes pasaulite tur augsa liksies slikta un nejauka, nekam nederiga, un nebus pastavesanas verta. Bet jau tagad mes maksajam par savam launajam domam - maksajam ar dzives ilguma samazinasanos.

Ka notika dzives ilguma samazinasana uz Zemes

Partraucu domat un paskatijos uz Veneru. Vins guleja, neerti sagriezies, un nepieversa nekadu uzmanibu sikajam lietutinam. Piecelos un klusinam, lai vinu nepamodinatu, apsedzu ar telteni.

Sis fiziski specigais cilveks, ar kuru mes jau kuro gadu dalam telti, kad ejam pargajienos, ekspedicijas vai dodamies zvejot un medit, kaut kada veida ir spejis nezaudet berniskigu tiesumu. Esot vinam blakus, man vien­mer ir viegli domat, jo jutos romantiski un jutu, ka mani pilniba saprot. Zel, ka sogad Veners ne­vareja doties ekspedi­cija, - kluvis par kadas slimnicas galveno arstu, vins bija spiests pabeigt tas reorganizaciju.

Turpinadams pratot, centos atcereties visu, ko zinaju par ieprieksejo civi­lizaciju cilveku dzives ilgu­mu. Visi fakti, kurus atcerejos (seno tibetiesu religiju un citi dati), vestija par to, ka senie cilveki dzivojusi daudz ilgak par mums. Vel vairak - ber­nibas laiks viniem bija isaks un netika noslogots ar macibam skolas un augstskolas. Zinasanas no

visaptverosas Domu Pasau­les naca it ka pasas no sevis, jo nedarbojas SoHm barjera un cilveks pa tieso bija pieslegts Visuma zina­sanu kratuvem un uztvera tas atkariba no savam spe­jam. Vini bija veseli, jo arstejas ar savu ieksejo energiju. Dzive bija skaista. Un tomer katras ieprieksejas Cilveku Rases civilizaciju dziles agrak vai velak radas un izplatijas Greks - cilveki no kopigas Domu Pasaules iegutas zinasanas saka izmantot launuma un sevis slavi­nasanas varda. Ta notika ar Pirmas Rases engelveidigajiem cil­vekiem, ta notika ar Otras Rases regveidigajiem cilvekiem, tas pats notika ar atlantiem (Ceturta Rase), un pat dizenie lemuriesi (Tresa Rase) nespeja parvaret kar­dinajumu uzskatit sevi par Dieviem. Atmaksa bija viena­da - apokalipse, Zemei pa­griezoties par 6666 kilomet­riem. Bet ieprieksejas Cilveku Rases tacu bija laimigakas par mums, jo kops dzimsanas bija pieslegtas Visuma Zinasanam un Domu Pasaulei, un tam bija dota ilga, slimibu netrau­ceta dzive.

Bet tagad, kad mes dzivo­jam izoleti no Domu Pasau­les, mes ta vai citadi esam vientuli. Musu berniem no abeces jamacas burti un visi skaistie bernibas gadi janosez sko­las sola. Ari jauniba mes macamies un macamies. Pec tam mes klustam par jaunajiem specialistiem un saja loma pavadam daudzus gadus. (Jn tikai ta ap cetrdesmit sakam justies speku (zinasanu) plaukuma, bet… loti atri paskrien vel divdesmit gadi, un sesdesmit gadu vecuma mus jau aizsuta pensija, liekot saprast, ka dzive tuvojas galam, bet nosaucot to par pelnitu atputu. Kadel cilveka dzives produktivais laiks ir tik iss? Kapec tik gara ir «zubrisanas» pilna berniba un jauniba? Kapec musu jau ta iso dzivi sarezgi daudzas slimibas?

Ja atbildet uz siem jautajumiem liktu Sambalai, atbilde drosi vien butu isa un nomacosa:

«Jus, Piektas Rases cilveki, ne pie ka neesat vainigi. Vainigi ir ieprieksejo civilizaciju cilveki. Zeme vairs nevar «arstet» cilveci ar apokalipsem. Mes bijam spiesti jus izolet. Toties jus ilgak esat Taja Pasaule un tur attiraties no launajiem dveseles sarniem. Toties jums ir garaka berniba, jums ir iespeja ilgak but ar berna tiro dveseli un baudit romantiku. Lai gap jums nav iespeju arstet savas slimibas ar savu ieksejo energiju, toties slimibas laika jums ir iespeja but tiesam patiesiem, versoties pie Dieva, un izjust istu Lidzcietibu, redzot cilveku ciesanas, un verot savu draugu patiesi tiras dveseles. Bet jusu launas domas, no kuram jus diemzel netiekat vala, neitralize piramidas un senatnes monu­menti, tas nesaudas pa visu Zemi un Visumu, graujot un postot. Toties jums nebus japiedzivo apokalipse. Paaugstiniet savu garigumu - un varbut pie jums atgriezisies laimiga vienotiba ar visu pasaules telpu. Saprotiet, ka viss, ko mes ar jums izdarijam, tikai pirmaja mirkli liekas launs darbs. Gluzi preteji, tas ir cel­sirdigs un virzits uz cilveka ka Dieva radibas saglabasanu.»

Visu to saprotot, man peksni kluva zel musu, Piektas Cilveku Rases, ka tiesi ta (tas ir-mes) ir nokluvusi sada Sambalas eksperi­menta, kur cilveces vientuliba un ciesanas ir kartejas apokalipses

noversanas garantija. Es, protams, sapratu, ka nekad nav ta, ka labi ir viss, bet skaidri izjutu, cik daudz lai­migaki par mums bija, pie­meram, atlanti vai lemu- riesi. Gn… vinu del… Bet mes?! Ilgais atdzimsanas periods pec Pasaules Plu­diem no udens brivajos kon­tinentos, klusana par me­zoniem, primitivs dzives limenis, nepartrauktie kari cilsu starpa… un, pats gal­venais, totala vientuliba, kas caurvij katru lugsanu un atspogulojas katra acu ska­tiena, kas virzits augsup, uz Dievu, jo cilvekam ka Dieva radibai vienmer ir gruti iztikt bez Ta, kas vinu ir radijis, tapat ka bernam ir gruti bez mates.

Bet citadak acimredzot nevareja. Iztelojieties cilveku speku brieduma. Saja produktivaja dzives posma, kas ilgst tikai 20-30 gadus, cilveks nodrosina progresu, uz kura turas ilgais vecums, jauniba un berniba. Bet ja cilveka domas ir launas? Pa siem 20-30 gadiem vins izraisis tadu regresu, ka mums vel ilgi nak­sies «kulties», tikai lai atjaunotu zaudeto vien. Ja nemam vera, ka graut ir tukstosiem reizu vieglak neka celt, tad var iedomaties, cik daudz posta launs cilveks nestu, ja vina dzives ilgums butu 100 vai 1000 gadu. Tapec ir pareizi, ka Sambala ir samazinajusi cilveku dzives ilgumu. Pie ta ir vainigi tikai vini - launie cilveki! Vinu, so launo cilveku del mes dzivojam tik maz. Musu galvenie ienaidnieki ir launas domas un launi cilveki!

Domajot par so temu, es principa sapratu, ka dzives ilguma samazinasanai ir nevis kosmiska, bet gan Zemes izcelsme. Sam­bala ir kaut ko radijusi, kaut ko izveidojusi - kaut ko tadu, kas maina laika tecejumu uz Zemes mitosajos biologiskajos objektos. Kas tas varetu but? Ar kaut kadu septito pratu es jutu, ka tas ir saistits ar piramidu un seno monumentu celtniecibu, bet to, ka konkreti piramidas vareja samazinat dzives ilgumu, es nezinaju. Protams, ka man radas milzum daudz domu saja sakara, bet neviena no tam nebija nekas vairak ka cilveka fantazijas auglis. Nebija faktu, pilnigi nekadu faktu, uz kuriem balstities. Te bija jabut vismaz kadam pienemumam vai hipotezei, kas ekspedicija klutu par zinatniskas analizes cela zvaigzni, noraidot vai apstiprinot redzeto.

Piecelos, sabikstiju ugunskuru un, paskati­jies uz guloso Veneru, turpinaju pardomas. Mak­simali sasprindzinaju sa­vu pratu un centos izrai- sit kaut ko lidzigu «prata vetrai». Pamazam no zemapzinas apzina saka plust atseviski nesaistiti fakti un liecibas, kas nekadi negribeja veidot saskanotu sistemu. (Jn peksni no kada apzinas sturisa izpeldeja doma par Kozireva spoguliem - ta pasa Nikolaja Alek- sandrovica Kozireva, kas pirmais iedomajas, ka laiks ir energija un tapat ka jebkura cita energija var koncentreties (laika saspiesana) un sadalities (laika pagarinasana). Pec tam vins izveidoja ieliek­tas plaknes (Kozireva spogulus), kas speja re­ali saspiest laiku.

«Bet varbut Sambala tur, Dievu Pilseta, izvei­doja milzigus spogulus, kas saspiez laiku un saisina biologisko objektu dzivi uz Zemes, to skaita ari cilveku dzivi?» es toreiz nodomaju. «Varbut mes driz tos redzesim!»

Mani tulin parnema saubas, saka jaukt so domu, un galu gala es pats sev pateicu:

- Muldasov, varbut tev viss sitas sak radities?

Sakoncentrejos un tomer centos attistit so domu, bet nekas neiznaca.

Tomer prata skaidri iekeras, ka tur, Tibeta, japievers uzmani­ba ieliektam akmens konstrukcijam, kuras (pec Kozireva) laiks saspiezas. Man likas, ka sis saspiestais laiks, iespejams, kaut kada veida izplatas pa visu planetu, iedarbojas uz biologiskajiem objektiem un saisina cilveku un citu dzivo butnu dzives ilgumu.

Driz vien galva iestajas pilnigs sajukums. Bet doma par saspiesto laiku skaidri palika atmina.

Tobrid es nezinaju, ka driz vien Dievu Pilseta, talaja Tibeta, es patiesam ieraudzisu pratam neaptverami lielas akmens kon­strukcijas, kas lidzinas Kozireva spoguliem, ka pedejie bridi­najumi, kurus mums izteica Dievu Pilsetas lomu zinosie lamas, attieksies tiesi uz navi no neticami straujas novecosanas, kas gaida celinieku blakus sim konstrukcijam, ka uz turpat blakus esoso Na­ves Ieleju dodas mirt jogi, dazas dienas parversoties vecumvecos sirmgalvjos un bez sapem aizejot cita pasaule. Turpat, Dievu Pilseta, es sapratisu, ka musu cilveciskas dzives ilguma saisinasana ir panakta vienlaikus ar… jauna cilveka radisanu uz Zemes un ka milzigais Dievu Pilsetas komplekss pir­mam kartam ir Zemes dzivibas matrica, kura katru dienu pulse ikviena no mums. Un… jaunaja cilveka.

Piemetu ugunskuram malku un pamodinaju Veneru.

- Nu gan man bija domas! Pats neticu, - berniskigi naivi pa­zinoju.

Informsomas un informacijas slimibas

Kad par savam pardomam biju pastastijis Veneram, vins saka saubities:

- Es domaju, ja jau Augstakajam Sapratam bija pa spekam uzbuvet SoHm barjeru, lai musu cilveciskais saprats neieklutu visaptverosaja Domu Pasaule, tas varetu izveidot ari izveles sistemu cinai ar launajiem cilvekiem, piemeram, uzsutot tiem slimibas. Tad cilveki no launam domam baiditos. Kapec ta nav?

Padomaju un atbildeju:

-Manuprat, tadas izveles sistemas izveidosana, lai cinitos ar cilveku launajam domam, nav iespejama, jo katrs cilveks kada savas dzives posma var klut par launu domu avotu, bet pec tam

visu turpmako dzivi nodzivot ka vislabsirdigaka butne. Tatad iznak, ka katrs cilveks ir javero visa dzives garuma, lai dotu vinam iespeju to saprast un laboties. Bet, ja par katru launo domu cilveks tiks iznicinats… tas bus zal- datisks variants, nepaliks vietas personibas progresam un pasattistibai. Tad cilveks parvertisies par labsirdigu robotu. Nevar aizmirst ari, ka bez cilveka Dievs ir radijis ari dzivnieku pasauli, kura ir ple­sonas, kas savus upurus nogalina. Ari cilveks, lai nodrosinatu sevi ar partiku, ir spiests nogalinat augus un dzivniekus. Luk, mes sodien keram zivis…

-   Ja, drosi vien tev ir taisniba.

-   Tomer man skiet, ka cilveku launas domas ir viens no gal­venajiem slimibu iemesliem, no kuram mums nakas ciest, - es piebildu.

-   Kapec?

-     Saksu nedaudz aplinkus. Kad es Novosibirskas aka­demiskaja pilsetina tikos ar akademiki Vlailu Petrovicu Kozirevu, vins stastija, ka pastav ta saucamas informsomas. Kas tas ta­das? Tie ir informacijas sablivejumi, to daba zinatnei nav zinama, tas var parraidities telpa. Jau 60. - 80. gados V. P. Kaznaceva skola atklaja ta saucamo «citopatisko spogula efektu». Zinatnieki divos hermetiskos traukos ievietoja vienadas sunu grupas un pec tam vienu no tam inficeja ar virusu. Kad pirma sunu grupa saslima, ari sunas otra trauka saslima, it ka butu «inficejusas ar virusu». Ar ko «inficejas» otra sunu grupa? Ne jau ar virusu, jo kontakta tur nebija. Ta «inficejas» ar infor­maciju, kas naca no slimo sunu grupas.

-   No ta var secinat, ka slims cilveks var «inficet» veselo ar slimibas informaciju, kas plust no vina, - satrukas Veners.

-   Pagaidi. Lauj pastastit vel dazus piemerus. Maskavas zi­natnieks, akademikis Genadijs Kipors iedarbojas uz visvien­karsakajiem viensunas organis­miem, kurus latinu valoda sauc Paramecium caudatum, ar Akimova torsionu generatoru, kas izstaro smalko energiju. Sajos dzivajos organismos radas bojaju­mi. Bet visinteresantakais bija tas, ka tadi pasi bojajumi radas tados pasos dzivajos organismos, kas atradas otra Maskavas mala. Pie tam radas zibenigi. Iznaca ta, ka informacija par bojajumiem momenta tika parraidita sugas braliem un tie ari saslima. Akademikis teica, ka pec tam vins patiesi noticejis Dieva esamibai.

-   Parsteidzosi.

-   Mani draugi Maskavas zinatnieki Pjotrs Garjajevs un Georgijs Tertisnijs atklaja, ka informacija par cilveka spermas bojajumiem, iedarbojoties uz to ar specialu aparatu, parraidas teleportacijas cela. Sis fakts izpaudas tadejadi, ka spermas ipasniekam un visiem vina genetiskajiem radiniekiem Krievijas un Gkrainas teritorija tempe­ratura paaugstinajas lidz 41 °C.

-   Iznak, ka seksualas perversitates…

- Ko nu seksualas perversitates! Vispar uz smalko energiju balstita tehnologija driz vien var sasniegt tadu limeni, ka iegus bistama ieroca rak­sturu. Ja, piemeram, va­jag kadu nogalinat, var pie ta cilveka aizsutit prostitutu, kura «dabus» vina spermu. (Jz so sper­mu var iedarboties ar smalko energiju. Ar to bus pietiekami, lai cil­veks (spermas ipasnieks) stipri saslimtu un nomir­tu. Pilnigi iespejams, ka boja aizies ari visi vina genetiskie radinieki. (Jn pats bries­migakais irtas, ka so slepkavniecisko darbu var paveikt jebkura zemeslodes vieta, jo smalkajai energijai, kas so informaciju parnes, attalums neeksiste. Var rikoties ari vienkarsak - sasvei­cinoties ar so cilveku, kaut vai ar nagu noskrapet dazas sunas un izdarit ar tam to pasu, ko ar spermu. Tadel smalko energiju tehnologijas izmantosana ir loti bistama. Loti! Cilvekiem ir parak daudz launu domu. Parak daudz! Nedod Dievs, ja progress aizvirzisies saja zinatnes virziena!

-   Drosi vien vajag aizliegt tadus petijumus.

-   Tas nav iespejams. Petis pa kluso slepenpolicijas aizsega. Pameginiet Irakai ko aizliegt!

-   Bet ko tad lai dara? - negaiditi pajautaja Veners.

-   Varu tev atbildet, - es teicu, - bet lauj man pastastit tev vel par daziem faktiem. Divi akademika V. P. Kaznaceva skolas zinatnieki (L. P. Mihailova un J. N. Cerednicenko) petija eks­trasensu ietekmi uz cilveka nieres sunu kulturu. Starp citu, sunu kulturas petijumi dod loti ticamus rezultatus, jo savairojusas sunas var saskaitit. Noskaidrojas, ka pozitivie ekstrasensi (labas fejas un citi) veicina sunu vairosanos, bet negativie ekstrasensi (energetiskie vampiri un viniem lidzigie) apstadina sunu rege­neraciju un izsauc pat sunu bojaeju.

-   Vai sie dati ir ticami?

-   It ka ja. Publiceti cienijama zurnala. Abiem zinatniekiem ir laba nopietnu petnieku reputacija.

-   Ja ticam, - Veners noteica, - tad var saprast, kapec mes nespejam panest dazu cilveku sabiedribu. Tatad vini rada ne vien organisma energiju disbalansu, bet veicina sunu bojaeju, tas ir - viena suna pec otras nogalina tavu organismu. Man bija draugs, kura sieva… Tadu piemeru ir daudz. Interesanti, kads ir sis negativas energetiskas iedarbibas mehanisms?

-   Gruti pateikt, - saku domat. - Tas meklejams neizzinata

sfera. Tomer es domaju, ka no ta saucamajiem energetiska­jiem vampiriem nak launas domas, vini tas ne tikai izstaro, bet savac «kaujasspejigos sa­blivejumos» - informsomas, un kontakta ar tam veselas cilve­ka sunas sak slimot un iet boja. Bet es gribetu pastastit vel vienu piemeru.

-   Kadu?

-      Drunvalo Melhisedeks gramata «Senais dzivibas zieda noslepums» apraksta ta sau­camo «simta pertika koncepci­ju». Tas butiba ir sada. Kosimas sala, Japana, dzivoja pertiku kolonija. Zinatnieki deva tiem saldos kartupelus (batates), tos vienkarsi nosviezot smiltis. Pertikiem patika batates, bet nepatika smiltis un netirumi. Tad pertikis, varda Imo, aptvera, ka so problemu var atrisinat, batati nomazgajot. Vins so triku iemacija otram pertikim. Driz vien jau daudzi pertiki mazgaja batates. Pec tam peksni, kad pertiku skaits,

kas to darija, Kosimas sala sasniedza kritisko lielumu (kuru zinatnieki nosaciti apzimeja ar 100), visi sis salas pertiki saka mazgat batates bez jebkadas ieradisanas. Bet pats interesantakais bija tas, ka tai pasa laika ari pertiki uz citam salam saka mazgat batates.

-   Interesanti! - Veners pakasija pakausi.

-   Bez tam, - es turpinaju, - Drunvalo Melhisedeks min analogi­ju ar cilvekiem, piezimejot, ka, gadijuma, ja viena planetas vieta kads izgudro kaut ko sarezgitu un svarigu, Zemes otra puse kads cits izgudro to pasu, izmantojot tos pasus principus un merkus. Katrs izgudrotajs parasti saka: «Tu man to esi nozadzis.» Bet ir kaut kas tads, kas mus apvieno.

-   Un kas tad ir sis Kaut kas? Domu Pasaule?

-   Ja, Domu Pasaule. Tiesi tur, musu planetas Domu Pasaule, katra doma momenta tiek parraidita, un ir vienalga, vai ta ir bakterijas, sunas (tas ari doma!), pertika vai cilveka doma. Mes dzivo­jam neredzamaja Domu Pasaule, nepartraukti jutam tas mutulosanu un prieca­jamies par labajam domam vai atkaujamies no slikta­jam…

-   Pagaidi, - Veners mani partrauca, - tu gribeji at­bildet uz manu jautajumu, bet neatbildeji, sakot stastit piemerus.

-   Kadu jautajumu?

-     Saskana ar pieme­riem, par kuriem tu stastiji, rodas prieksstats, ka «infi­ceties» ar slimibas informaciju var no jebkura cilveka. Jo slims cilveks, ka tu teici, ir informsomu - patologiskas informacijas sablivejumu - avots, un tie var parraidit vina slimibu. Vai tiesam cilveks ir tik neaizsargats?

-   Domaju, ka ne, - es iebildu. - Augstakajam Sapratam bija jaizveido individuala aizsardziba no svesas informacijas ietekmes, preteja gadijuma cilveks nevaretu izdzivot. Pie tam sis mehanisms, man skiet, ir loti sens, un ta saknes stiepjas Tas Pasaules vilnveida dzivibas formu neierobezotaja pagatne. Tapec aizsargmehanismam, kas cilveku sarga no svesas infor­macijas, ir jabut visai pilnigam, tam jaietver sevi pats labakais no milziga dabas evolucionara darba, radot nemiesisko cilveku, tas ir - Garu. Zemes dzives varianta tads aizsargmehanisms acimredzot ir saglabajies. Tas drosi vien ir lokalizets cilveka Gara un Dvesele un netiesi ietver smadzenu balto vielu, kas atbild par zemapzinu. Katru minuti, katru sekundi un katru mir­kli mes zibenigi caur so aizsargapvalku izsijajam milzigu daudzumu svesas informacijas, nekludigi nosakot slimibu rosi­noso vai citu kaitigo informaciju, un atsijajam to. Informativi loti specigais aizsargapvalks spej tikt gala ar so darbu, nenoslogojot musu apzinu un tikai dazreiz dodot intuitivus signalus patikamu vai nepatikamu sajutu veida.

-    Bet ka tad lai izskaidro to zibenigo svesas informacijas iedarbibas efektu, par kuru tu stastiji savos piemeros? Nu kaut vai par spermu? - Veners bija nesaprasana.

-    Acimredzot aizsargapvalka ir ievaditi speciali sifri, kuros pec principa «sledzenes atslega» ir iekodets milzigs informacijas daudzums par domam, kas ap mums virmo uz planetas Zemes. Tapec…

-   Brinums, - Veners mani partrauca, - ka ir cilveki, kas netic Dievam. Tas, par ko mes tagad runajam, ir milziga informativa darba rezultats, to vareja radit tikai visaugstak attistits prats, daudz varenaks par mu­sejo.

-          Dzive pirmam kar­tam ir koordinets infor­macijas darbs, - es pie­metinaju.

-          Bet kada svesa in­formacija var caursist aizsargapvalku?

-           Domaju, ka to var caursist peksna, negaidi­ta svesa informacija, kas aizsargapvalka nav ieko­deta. Drosi vien Aug­stakajam Sapratam nebi­ja iespejams paredzet visus svesas informacijas ietekmes variantus. Pie­meram, gruti iedomaties, ka musu aizsargapvalkos jau kops senseniem lai­kiem ir kods pret infor­maciju, kas nak no pasa spermas, ja uz to iedar­bojas ar smalkas energi­jas aparaturu. Tapec si informacija ari vareja parvaret barjeru. Gruti iedomaties, ka primitiva organisma Paramecium caudatum aizsargapvalka butu kods pret iedarbibu ar Akimova aparatu. Iedarbojas aizsargapvalkam negaidits efekts. Bet… - es saku pratot.

-Ko?

-         Cilveka un citu dzivo organismu aizsargapval- ka informacijas sistemai jabut tadai, kas spej pas- kodeties, tas ir - tai ja­spej «aizlapit caurumus», ja «caursitosas» svesas informacijas ietekme at­kartojas.

-         No ta var secinat, ka iespejama pasizdziedina- sanas. Vai ta?

-          Mes pat iedomaties nevaram, cik daudz reizu esam pasi izdziedejusies no slimibam. Loti daudz reizu. (Jn pasi to nemaz nemanam. Musu zemap­zina, kuras limeni notiek sis process, pat netrauce musu apzinu - ta mierigi dara savu darbu, sargajot mus no svesas informa­cijas vai «lapot cauru­mus» aizsargapvalka. Musu dieviska zemapzi­na atbrivo musu apzinu radosam darbam, lai cil­veks mierigi un planveidigi varetu dzivot pec principa «realizejies pats», neraizejoties par nepartrauktu cinu ar svesu informaciju. Tomer… cik mes tomer slikti aptveram sis dieviskas davanas

lomu un nesekojam principam «realizejies pats», laujot sev parazi­tet kadam uz kakla, slinkot, ar parmetumu skatities uz sefu, prasot atlidzibu par vis­mazako sasniegumu, un ta talak.

-   Taisniba gan.

-   Manuprat, arstiem un medmasam, kas

biezak neka citi nonak kontakta ar slimibu izraisosu informaci­ju, stradajot ar slimiem cilvekiem, ir labak trenets aizsargap- valks, kas spej efektivak «aizlapit caurumus». Preteja gadijuma arsti un medmasas slimotu daudz biezak.

-   Ka tu doma, vai starp inficesanos un sveso informaciju ir kaut kas kopigs? - Veners uzdeva viltigu jautajumu.

-   Manuprat, manuprat… - es apjuku.* - Kaut kam kopigam ir

jabut, tapec, ka… Ja, starp citu! Atceries pie­meru, ko mineju. Mu to par divam sunu grupam hermetiskos traukos V. P. Kaznacejeva eksperi­menta. Vienu sunu gru­pu tacu inficeja ar viru­su, bet informacija (bez virusa) tika parraidita otrai sunu grupai, infi­cejot to ar tadu pasu virusa izraisitu slimibu.

No ta izriet, ka pasai bakterijai vai virusam ir otrskiriga, ne tik svariga loma, tas ir tikai launi kaitigas informacijas materialais apvalks, bet inficesanas notiek pirmam kartam ar informaciju, kas lokalizeta sunas smalkaja energija. Tomer patologiskas infor­macijas materialajam apvalkam ari ir sava loma, tas palidz par­varet pret sveso informaciju radito aizsargapvalku.

-   Pasaki, ko tu doma, runajot par bakterijas vai virusa launi kaitigas informacijas jedzienu, kas lokalizejas to smalkaja energija? - Veners atkal uzdeva grutu jautajumu.

-To ir loti gruti izskaidrot un izteloties… — es apjucis atbildeju. - Visa virusa vai bakterijas smalkaja energija ietverta informaci­ja nevar but launi kaitiga, jo tas lielaka dala drosi vien nodrosi­na vairosanas, barosanas, sunu elposanas un citus procesus. Tikai dala informacijas var but kaitiga. Kada dala? Nu ta… Pagaidi! Vener! Tev uz teltenes uzkrita dzirkstele. Tu svilsti!

Veners sasita plaukstas un, aplaizijis pirkstu, samerceja izdeguso caurumu.

-   Nekas, teltene ir veca. Starp citu, ir sacelies vejs, un paliek aukstaks. Uzsildisim teju!

-   Labi. - Es piecelos un uzkaru katlinu tuvak liesmai.

Teja uzkarsa, un es saleju to kruzes.

-   Cukuru nemeklesu, tumss, un es nezinu, kur tas ir.

-   Labi jau, labi, - atbildeja Veners. - Starp citu, ko tu stastiji par to bakteriju vai virusu informacijas dalu, kas ir kaitiga?

-   Kaitiga informacija ir bakterijas vai virusa domas, - es par­liecinati atbildeju.

- Tu gribi teikt, ka var inficeties ar domu? - Venera balsi ieskanejas skepse.

-   Pirmam kartam, nevajag domat, ka doma ir tikai smadzenu razojums. Skudra, starp citu, ir visai sapratiga, lai gan par istam smadzenem tur nav ne runas. Saja pasaule doma viss dzivais, vien­alga, vai ta ir kada vabole, suna, bakterija vai… udens. Molekularo

biologu eksperimenti ir pieradijusi, ka, gadijuma, ja no cilveka organisma sunu miljarda kaut kas notiek ar vienu vienigu sunu, to momenta uzzina katra organisma suna (to sauc par sunu nelokalis- mu). Tiklidz saja «sunu domu» pasaule ienak svesa informacija, kas iztrauce «sunu valstibas» domu lidzsvaru, visas sunas sak satraukties, «saucot paliga», un… rodas slimiba. Musu miermiligajam sunam bakterijas vai virusa raiditas svesas domas ieklusana atgadina mani­akala slepkavas paradisanos pilseta. Bet ikvienas slimibas butiba galvenokart sastav no domu koordinacijas izjauksanas starp organ­isma sunam.

-   Gn ko tu doma par AIDS? Vai to iespejams izarstet?

-   Domaju, ka driz var sakties cilveka pasizdziedinasanas no AIDS - «lapot caurumus» cilveka aizsargapvalka. Gn ne jau mes, cilveki, izdomasim, ka arstet so briesmigo slimibu, to izdaris Dievs. Bet, lai Dievs paglabtu mus no AIDS, mums jaizpilda viens noteikums.

-   Kads?

-   Mums jaiemacas domat labas domas.

-   Kapec?

-Man skiet, ka tas ir saistits ar informsomam, kuram… m-m-

m… ir kads sakars… ar piramidam… un Dievu Pilsetu.

-   ???

-   Akademikis V. P. Kaznacejevs man stastija, ka ar inform­somam (vai L-sunam) saprot bezmiesiskus informacijas sablivejumus, kas spej parnest slimibu no attaluma. Neviens no zinatniekiem informsomas nav redzejis, bet to eksistesana ir pieradita netiesa cela. Izejot no ta, ko es stastiju par aizsargap­valku svesas informacijas ieklusanai, informsomas var nosaukt par «kaujasspejigiem informacijas sablivejumiem», kas spej caur­sist so aizsargapvalku. Protams, sis aizsargapvalks pats spej «aizlapit caurumus». Bet, ja informacija bezgaligi caursitis un caur- sitis aizsargapvalku, ta resursi var izsikt, un tad ari rodas slimiba. Daudz kas ir atkarigs no informacijas daudzuma un intensitates.

-   Gn ka tu pats saproti informsomu dabu? Ar ko ta atskiras no kaitigas svesas informacijas? No ka atkarigs to daudzums? - Veners uzdeva veselu jautajumu seriju.

-    Neko nevaru pieradit, bet man skiet, ka informsomas ir launo domu sablivejumi (vai koncentreta negativa energija). Paskatisimies uz musu dzivi salidzinajuma ar kosmisko dzivibas formu. Zemes dzivei ir divas ipatnibas: SoHm barjera, kas nelauj cilveka pratam brivi kontakteties ar visparejo Domu Pasauli, un pasaules piramidu un senatnes monumentu sistema, kas iznicina cilveku launas domas, lai tas neieklutu vispareja Domu Pasaule. Bez tam es domaju, ka cilveku launas domas, kad tam nav iespeju momenta izklist vispareja Domu Pasaule, jo pasaules piramidu un senatnes monumentu sistema tas aiztur, nevar tikt iznicinatas uzreiz, tas diez­gan ilgi maldas pa trijsturiem starp piramidam un senatnes monu­mentiem. Tapec uz Zemes ir hroniska launo domu parprodukcija.

-   Bet tas tacu nav taisnigi - ar piramidu un seno monumen­tu celtniecibu izveidot uz Zemes launo domu koncentratu! - iesaucas Veners.

-    Tada ir maksa par vel lielaka launuma - apokalipses noversanu. Visparejo Domu Pasauli nedrikst piesarnot ar launam domam, kuras no Zemes cilvekiem nak parak liela skaita. Labak lai Zemes cilveki «pasi tas izstrebj», lai klust labaki.

-   Cln informsomas?

-   Koncentretas launas domas, kuram nav iespeju aizplust kosmosa, sablivejas «informaciju kamolos» - informsomas, kas cilvekiem rada slimibas. Bet cilveki sis slimibas ir pelnijusi, jo pasi ir to launo domu avots, kas parversas informsomas.

-Tatad cilveki pasi ir vainigi…

-    Ja. Sambala, radidama pasaules piramidu un senatnes monumentu sistemu, protams, to visu zinaja. Bet ta tas bija iecerets.

-M… ja…

-   Toties mums ir skaidra paralele - jo mazak launu domu no mums naks, jo veselaki mes busim. Mes pasi netiesi radam slimibas izraisosas informsomas.

-   Bet bakterijas un virusi? Tie ari ir saistiti ar informsomam?

-    Bez saubam. Informsomas - «kaujasspejigi launo domu kamoli» drosi vien mums kaut kada nesaprotama veida rosina bakterijas vai virusus uzbrukt cilveka organismam. Tapec ari infekcijas slimibu epidemijas rodas nevis no parastas higienas neieverosanas, bet ir musu psihologijas sastavdala, virzot to uz launo pusi. Es, protams, to visu nevaru pieradit, bet es jutu, ka ta ir. Ezoteriskas zinasanas, kas nak no zemapzinas un cukst ausi pilnigi konkretas lietas, nevar noraidit, ka to dara dazi akademiki, tas jaieklauj zinatnisko petijumu logikas sistema.

-   Tatad pie visa ir vainigi launi cilveki.

-   Ja, pie daudz ka.

-   Tu doma, ka launie cilveki slimo biezak neka labie?

-   Domaju, ja, un daudz biezak. Tie zinatnieki, kas peta telepati- ju, runa par smalkas energijas kanaliem, pa kuriem domu energi­ja izplatas seviski viegli. Saja sakariba var pienemt, ka launas domas, kas nak no cilveka, periodiski sablivejas kaitigos kamolos - informsomas - un atstarojas no kada cilveka aizsargapvalka, tiesi pa smalkas energijas kanalu var loti viegli atgriezties pie «launo domu saimnieka», bet… jau slimibas veida. Tas nozime, ka cilveks, kas ir naidpilns un nikns uz kadu, pats sevi «infice» ar slimibu, kuru pats ir radijis. Bet sie naidpilnie cilveki uznemas ari greku, jo «infice» citus cilvekus ar sava launuma raditajam inform- somam. Par so greku viniem bus jaatbild Taja Pasaule. Ko vini «infice»? Pirmam kartam vajas gribas (un loti biezi labsirdigus) cil­vekus, kuriem nav speka un iespeju pretoties svesas slimibu izraisosas informacijas ieklusanai dvesele un organisma.

-    Kadas slimibas, tavuprat, visbiezak rodas no Launuma raditajam informsomam?

Satana kalpi

-   Man skiet, ka vispirms tas ir alkoholisms un narkomanija, kas jau kluvusi par cilveces lastu. Kada ir so slimibu butiba? Ja runajam ezoteriska valoda (un neiedzilinamies aknu alkohola dehidrogenazes fermenta aktivitate, kurai, dabiski, ir otrskirigs raksturs), tad alkoholismu un narkomaniju var izteloties ka sataniska pirmsakuma iemiesosanos dvesele, kas padara cil­veku par savas kaislibas vergu un kas, telaini izsakoties, barojas ar energiju, kas rodas no cilveka zeluma pasam pret sevi un apkartejo cilveku (radinieku, draugu) zeluma pret vinu. Alkoholiki un narkomani ar savu nesapratibu rada zelumu un pardzivojumus viniem tuvajos cilvekos, un sakara ar to viniem atveras smalkas energijas kanali alkoholika vai narkomana virziena, pa kuru sataniskais pirmsakums nosuc labu un lab­sirdigu zelotaju dzivibas energiju. Butiba alkoholiki un nar­komani parversas par energetiskajiem vampiriem, arvien vairak un vairak iztop «dzimtajam» sataniskajam pirmsakumam. Bet sis sataniskais pirmsakums ir kaitigas svesas informacijas sablivejums, kas iesutits cilveka ar informsomu palidzibu un radies no daudzam jo daudzam cilveku launajam domam. Kaislibas vergs - alkoholikis vai narkomans - ir tikai nekam nederiga vatei lidziga butne bez gribas, kura, vinu pasu un citus cilvekus spidzinot, dzivo laundabiga informacija - satans. Tas notiek ka fantastiskas filmas, kad cilveka iemitinas svess launs pirmsakums, parversot to par paklausigu un launus darbus darosu robotu.

-    Bet ka lai arste alkoholismu un narkomaniju atbilstosi sadam so slimibu traktejumam? - Veners jautaja.

-    Pirmkart, pret alkoholiki vai narkomanu vajag iztureties nevis ka pret draugu vai radinieku, bet ka pret cilveku, kas dveseli atdevis satanam un parverties par vina miesisko

apvalku. Visi vinu pasattais- nojumam teiktie vardi ja­uztver ka vardi, ko saka sa­tans, nevis cilveks. Alko­holiki un narkomani uzreiz to jut, pat ja jus nesakat ne varda, un dveseles dzijumos baidisies un cienis jus, vi­niem bus kauns jusu klat­butne izradit savu satanisko kaislibu. Bet, ja jus kaut nedaudz izradisiet zelumu pret vinu, miesiska apvalka dej sajaucot savu bijuso draugu vai radinieku ar satanu, kas aiznemis vina ieksejo butibu, tad alko­holika vai narkomana acis tulin iespidesies salkani pretiga izteiksme un vins saks suknet no jums dargo dveseles energiju, lai barotu un barotu sveso satanisko butni, kuras vergs vins ir.

-   Atceros pazistamus al­koholikus… ta tiesam ir, - Veners mani partrauca.

-    Otrkart, ir liela jega visas tautas meroga «zmiegt» uz alko­holiku un narkomanu sirdsapzinas, liekot vinu labajam cilveciska­jam pirmsakumam cinities ar ieperinajusos satanisko kaislibu. Ir pat jega darit to ar likumu, ar milicijas palidzibu, uz alkoholika vai narkomana durvim uzlikt plaksniti «Seit dzivo satana kalps». Lai

cik bezdievigi un ateistiski ari butu cilveki, tomer viniem - Dieva radijumiem - vismaz zemapzina radisies protests pret tur dzivojoso cilveku. Sis domas tik un ta noklus lidz alkoholikim (vai narkoma­nam) un «iebelzis» pa vina sirdsapzinu, aicinot uz cinu. Visi majnieku skatieni urb­sies vina, un… agrak vai velak «satana kalpam» ra­disies velesanas atbrivoties no sis kaunpilnas plaksnites, kas ka kauna traips katru dienu atgadina, ka vins ir pardevies satanam un Dieva raditaja cilveku pasaule ir izstumtais. Tikai masveida sabiedriskais nopelums, kas balstas uz pastiprinatu iedar­bibu uz zemapzinas dabiska­jam pretsataniskajam cil­veku domam, var atmodinat vina satana apspiesto dvese­les dievisko sastavdalu cinai, lai atteiktos no bezgaligi dau­dzajam domam sevis attais­nosanai. (Jn tad, kad vina dieviska sastavdala saks cinities, to jutis pat pagalma puikas un beigs klaigat: «Puikas! Begam! Satana kalps nakl Grib nosukt musu energiju!»

-   Bet vai tev neskiet, ka tada kaunpilna plaksnite uz durvim var alkoholiki vai narkomanu novest lidz pasnavibai?

-   Diezin vai. Vini ne tikai velas dzivot un «barot» savu satanu. Zemapzina vini saprot, ka, budami satana kalpi, vini noklus elle. Tapec vini paniski baidas no naves. Pie katras pudeles vini zver, ka ta ir pedeja, ka rit saksies jauna dzive. Bet… nak atkal jauns zverests ar piebildi «Nu sita patiesam ir pedeja», un ta turpinas bez­galigi, kamer satana miesiskais apvalks klust pavisam nederigs.

-  Atceros pazistamus alkoholikus, - sacija Veners, - plaksnite uz durvim par satana kalpu nudien varetu uz daudziem iedar­boties. Bet ne uz visiem.

ATKRITUMI

-   Ta neiedarbosies uz pavisam «pazudusiem» alkoholikiem vai narkomaniem, kuri jau (zemapzina!) ir samierinajusies ar vinus aprijoso satanu dvesele un glevi gaida Tas Pasaules bries­migo spriedumu, vartoties pa kaktiem un budami par nastu

visiem un visam. Ko darit ar tadiem? Padomju laikos, ka tu atceries, bija alkoholiku darba nometnes, kur vinus ieslodzija piespiedu karta pec radinieku luguma. Lai cik slikti es neattiek­tos pret visu, kas saistits ar komunismu, tomer tada nezeliga prakse ir daudz labaka par tagad izplatito spriedelesanu par cil­vektiesibam . Jasaprot, ka hronisks alkoholikis vai narkomans jau vairs nav cilveks, bet gan satans. Tapec sadas darba reabi­litacijas prakses atjaunosanai butu jega, un sis iestades varetu nosaukt par «satana kalpu nometnem». Lai ari satana kalpi pa­strada to cilveku laba, kas baro vinu satanam atdevusos miesiskos apvalkus. Varbut dazi ari spes pielikt dzersanai pun­ktu, jo sapratis, cik pretigi ir uztureties sev lidzigu «kalpu» sabiedriba, kur nav iespeju dabut labo cilveku energiju, kas rodas no zeluma un par­dzivojumiem. Bet mes ar viniem nonemamies, ka vien macedami, un zelo­jam, zelojam un velreiz zelojam.

-   Bet ari alkoholiku un narkomanu vidu ir talan­tigi un pat geniali cilveki. Ko darit ar tiem?

-     Ja, tadi ir - un pavisam ne tik reti. Kad genials cilveks parversas par alkoholiki? Parasti tad, kad vina radosais poten­cials izsikst, bet vins to nevar psihologiski pardzi- vot, jo vairs nejut dieviskas dzivigas domas briniskigo

pulsesanu, un bez tas viss skiet peleks un tukss. Kapec ta notiek? Ta ir Dieva, griba, jo katrs cilveks uz Zemes pilda savu misiju. Tomer loti biezi ta notiek tapec, ka genials cilveks, pats to nemanot, palenam saslimst ar «zvaigznu slimibu»… un Dievs parstaj rosinat vina geni­alo izteli. Ir divas genialu cilveku kategorijas: nerealizejusies un rea­lizejusies geniji. Ja nodzeras sevi nerealizejis genijs, tas ir likum­sakarigi, jo genialitatei vajadziga ari darba milestiba un pasatdeve. Bet, ja nodzeras sevi realizejis genijs, - tas ir nonsenss, sapigi aiz­vainojoss un lidzcietibu radoss nonsenss.

-   Kapec tu teici - lidzcietiba, nevis - zelums?

-   Lidzcietiba ir tiras jutas, kas specina cilveka dievisko pirm­sakumu, bet zelums izdaba sataniskajam pirmsakumam.

-   Bet sis jutas ir tik lidzigas.

-   Te bus viens piemers. Es opereju slaveno zilonu dresetaju Terezu Durovu, kura gandriz bija zaudejusi redzi. Vina bija par­cietusi tik daudz traumu! Lacis parkoda celi, zilonis iesita ar

snuki, bija ari daudzas citas traumas. Man prata palikusi vinas vardi: «Nezelojiet mani, milie. Ta es vel parstasu cinities. Lidzi ciest varat.» Si viriskiga sieviete dzili dvesele saprata, ka zelums nav nekas labs.

-   Vina atguva redzi?

-   Ja. Vina atkal strada cirka arena.

-   Lieliski.

-          Kopa ar vinu palata guleja ari odesiete Tona Karpova - jauna, skaista sieviete. Loti slima un gan­driz akla. Ja vina kaut vienu reiziti butu zelo­jusies! Nekad. Lidz mak­simumam izmantodama atlikuso redzi un nepie­versdama uzmanibu sa­pigajam spazmam kajas, vina skraidija pa slimnicu un palidzeja citiem slim­niekiem. Jutot vinai lidzi, mes speciali vinai izvei­dojam lielu zinatnisku eksperimentu, izstrada­jam jaunu arstesanas me­todi - un slimiba atkapas. Tona redz un jutas labi. Vinas ar Terezi sadrau­dzejas, atrada viena otru.

Veners iebidija uguni apdegusu pagali un pa­jautaja:

- Samircis neesi? Lina tacu. Pavisam samacies.

-   Druscin esmu. Bet pie ugunskura ir silti. Zustu.

-     Ka tu varetu definet lidzcietibu un zelumu?

-   Definet? - saku domat. - Lidzcietiba ir lidzdaliba cita cilveka bedas, aicinot vinu uz cinu, bet zelums - lidzdalibas centieni, iekseji atzistot situacijas bezizeju. Tapec mes nekad nedrik­stam padoties! Nekad! Pat domu nevar pielaut, ka nav izejas. Loti svarigi ir nepielaut sadu domu, preteja gadijuma musu lidzcietiba parvertisies zeluma un aizies uz slimibas sataniska pirmsakuma krajkasiti. Ka arsts es zinu, ka zelumu izraisoss slimnieks nekad neizarstesies, bet tadi ka Tereza Durova un Tona Karpova var uzvaret pat visbezcerigako slimibu. Biezi vien es pret pacientiem esmu diezgan rupjs, bet tikai pret tiem, kas apele pie zeluma. «Pesimistus es nearsteju,» - es nereti saku un paradu durvis. Pacientam ir jacinas kopa ar arstu.

-   Cilvekam lemts daudz ciesanu. Piramidas…

Pesimistus es neopereju!

-   Sataniskais pirmsakums viegli ieiet cilveka, bet lauka nak ar ciesanam. Tas jauztver ka pasas par sevi saprotamas. Starp citu, daudzi ekstrasensi saka, ka vini jut un diagnostice sveso satanisko pirmsakumu cilveka. Vini censas to padzit. Bet ekstrasensi biezi vien ir parak inteligenti, manipulejot ar rokam un kaut ko cukstot. Tacu biezi vien vajag psihologiski loti speci­gi iedarboties uz cilveku. Tapec es pielauju, ka driz vien medici­nas prakse paradisies samanismam lidzigas arstesanas

metodes, bet arsts, brunojies ar tamburinu, gaismas at­spiduma dejos lidz speku izsikumam, dzenot no pa­cienta lauka satanisko pirm­sakumu. Lai cik smiekligi tas reizem neliktos, tautas arst­niecibas metodes slepjas dzila zemapzinas jega.

-    Bet kapec viena valsti alkoholiku ir vairak, cita - mazak? Kapec ir ciemi, ku­ros visi dzer? Vai patiesi informsomas iedarbojas ar atlasi?

-   Saja sakariba, man skiet, janem vera, ka alkoholiki (vai narkomani) nav tikai svesu launo domu upuri, bet ari pasi ir specigi launas (negativas) psihiskas energijas avoti. Svesa sataniska informacija vinos ari doma, un doma tikai launas kategorijas. Sis acimredzami svesas sataniskas domas ir ipasi patogenas, bet informsomas, kas no tam veidojas, ipasi kaujasspejigas, caursitot citu cilveku aizsarg- apvalku un parversot vinus par alkoholikiem (vai narkomaniem). Jauns alkoholikis (vai narkomans) rada sev lidzigu, un talak notiek kedes reakcija.

-   Var teikt, ka ar alkoholismu var it ka inficeties.

-   It ka ja, ja alkoholiki zelo un vinam izdaba. Bez tam seit paradas ari fenomens, ko sauc par «simta pertika koncepciju». Atceries, kad noteikts pertiku skaits uz Japanas salas saka mazgat batates, peksni notika kvalitativs leciens - visi pertiki uz sis un citam tuvakajam salam saka mazgat batates bez kadas ieradisanas. Tapat var notikt ari ar alkoholismu - kad alkoholiku

skaits kada vieta sasniedz noteiktu skaitu, notiek kvalitativs leciens, un visi viena ciema un tuvejo ciemu cilveki klust par alkoholikiem. Ar ko tas saistits? Notiek tada kaujasspejigo informsomu sablivesanas, ka tas masveida sak uzbrukt katram cilvekam. Ne jau katrs var notureties pret sadu uzbrukumu, kas cilveku parvers par alkoholiki.

-   Vai ta var but?

-Atceries, Vener, ciemu Isimbaiskas rajona, Baskirija, nu to, kura ieklidam pargajiena laika, kad parvilkam laivas no Nugusas uz Zalimu. Atceries to sausmigo skatu - salauzti zogi, pussabrukusas majas, izbadejusas govis, mesli lidz celiem, jautajumi, vai mums ir spirts, uzblidusas sejas ar salkani pretigiem skatieniem. Bet iecirkna arste stastija, ka ciema dzer visi, pat vecenites, un vinas galvenais darbs ir intravenozi «atkacat» cilvekus no smagam pagiram. Alkoholiku ciems.

-   To es lieliski atceros. Tada sajuta, ka ciems ir spitaligs un ikviens, kas tur apmetici^ uz dzivi, klus par alkoholiki. Tur nu

gan vareja noticet, ka alko­holisms ir lipiga slimiba. Drosi vien informsomas tur lidinas uz katra sola.

-     Tas ir satana kalpu ciems. Dzivot tur ir vienkarsi bistami.

-  Vai tas viss patiesi notiek tadel, ka uz Zemes ir uzceltas piramidas? - Veners bija nesaprasana.

-   Par manu dzimto ciemu ari klajas «alkohola aura», - es turpinaju. - Bet musu alkoholikiem bija viena ipat­niba - vini loti biezi karas, tadejadi parstadami but par

informsomu avotu, un deva «augstsirdigu» iespeju dazam gimenem neklut par satana kalpiem. Piemeram, musu gimene principa vairijas no snabja. Bet ciema alkoholiki karas tik biezi, ka mes ar brali Albertu, katru nedelu braucot tevocim Akramam paliga lauku darbos (siena plauja, kartupeli un viss parejais), vienmer uzdevam vinam jautajumu: «Cln kas sonedel pakaras?» Visbiezak Akrams atbildeja ta: «Nu, lopkopis Fahraska piedzeras, piekava sievu, aizgaja uz fermu un pakaras tiesi pie govim.» Mes ar Albertu pat sakam sistematizet pakarsanas metodes, brinoties par pasnavnieku izdomu. Citu pasnavibas veidu (noindesanas, slicinasanas utt.) musu ciema nebija - tikai karsanas.

-   Mana ciema gan ta nebija, - teica Veners.

-  Gn vienreiz, - es turpinaju stastu, - kad mes ar Albertu atkal atbraucam, Akrams teica: «Musu ciems ka vieta, kur notiek

pasnavibas pakaroties, jau ir kluvis slavens rajona meroga. Pirms divam dienam kads alko­holikis atbrauca no pasas Beloreckas (pilsetina Baskirija - aut. piez.) un pakaras berza pie slimnicas. Ciema alkoholikiem bija ilgi, ko spriest.»

-   Pa istam pakaras?

-   Protams. Bet zini, kas ir in­teresanti, - patologiska kar­sanas informacija acimredzot krajas mana ciema un lidinajas ka informsomas, ka alkoholiku izmisuma presuicidas domas, vedinot ari citus alkoholikus pa­karties. (Jn, jo vairak alkoholiku mana ciema pakaras, jo vairak paradijas ar pirmsnaves do­mam pilnu informsomu. Galu gala pienaca bridis, kad, pec «simta pertika koncepcijas» prin­cipa, informacija «par labako vietu, kur pakarties», izplatijas

pa visu rajonu, zemapzina aicinot alkoholikus darit to tiesi tur.

-     Tada laundabigas informacijas izplatisanas logika var attiekties ne tikai uz slimibam, bet ari uz politiku, - teica Veners. - Komunisma izplatibai pasaule ir tadas pasas pazimes. Markss tacu teica: «Regs klist pa Eiropu, komunisma regs.»

-   Ja, laikam gan.

-   Ka tu doma, kuru no cilveka negativajam ipasibam vis­biezak stimule informsomu slimibas?

-   Skaudibu, - es isi atbildeju.

-   Piekritu. Domas 999 acimredzot satanam ir vistuvakas, - Veners piemetinaja.

-   Bet es visvairak nemilu cilvekus ar «zvaigznu slimibu», - es noteicu.

Vai piramidas ir atnesusas daudz bedu un posta?

Piecelamies, izlocijam kajas, kaut ka apzavejam teltenes un taisijamies iet uz telti gulet. Ugunskurs jau bija gandriz izdedzis, sikaja lietutina ik pec briza iecukstejas tikai sarkanas oglites. Puta nepatikams, brazmains vejs. Nevaredami atrast bateriju, mes tapat taustoties atveram telti un ielidam gulammaisos. Es tulin laidos snauda.

-   Ja, piramidas ir atnesusas daudz bedu un posta, - nakts klusuma manu miegu partrauca Venera balss. Vins nekad nevareja atri aizmigt.

Es kluseju. Bija 1999. gada augusts.

-    Toties nebija apokalipses. Saskana ar visiem paregoju­miem tai jau sen bija jabut, - es miegaini noteicu, spilvena vieta sakartojot mitro, dumiem piesukusos telteni.

-    Bet viss ir pareizi, viss pareizi, - no tumsas atskaneja Venera moza balss. Vins savu bezmiegu gribeja kliedet, turpinot sarunu. - Viss izdarits pareizi! Sambala ir geniala! Lai ari mes nedzivojam ilgi, lai ari ciesam no slimibam, toties mes, cilveki, dzivojam un turpinasim dzivot. Ja tagad bus apokalipse, tad musu Piekta Rase neatgriezeniski pazudis, jo musu vidu pa­gaidam nav «taisno» cilveku, kas var ieiet somati, ala pardzivot kataklizmu un pec tam no dzila zemzeme saglabatajam cilveku sunam atkal reklonet cilveku. Bet tas ir pules - kolosalas pules!

10. nodala

KALNS DOMA

Driz vien visi sagatavosanas darbi bija pabeigti. Pedejo vakaru (Jfa mus pavadija daudz cilveku. CJz galda bija cepta vista, sagriezti darzeni, desa, siers, snabis lija straumem. Ieradas pat regionala (Baskirijas) televizija. Visi ekspedicijas locekli, ter­pusies skaistos formas terpos ar emblemam, kaut ko svarigi runaja telekameras prieksa. Ari es, cik atceros, runaju loti svariga toni un biju nostajies cela poza. Ko tur liegties - tomer biju iedzeris un drosi vien ari uztraucos.

«Esmu gan visu ko sadomajies, uz globusu skatidamies. Pat ekspedicija vel neesmu bijis, bet jau teorija gatava,» es paskri­tiski domaju. «Bet Dievu Pilseta tacu vel ir jaatrod. Vai ta patiesam eksiste? Ja eksiste, tas bus netiess pieradijums visam manam domam un hipotezem, kas radusas pirms ekspedicijas. Bet ja nu ne?»

Es patiesam biju uztraucies. Stipri uztraucies. Tostu, ko lika man uzsaukt, pateicu nesakarigi un jucekligi. Ka zinatnieks es sapratu, ka dazadu logisku pieeju saplusana vienota veseluma nevar but nejausa, bet tomer saubijos. Es neticeju sev. Vai atradisim?

Musu cels no (Jfas veda uz Maskavu, bet talak uz Nepalu (Katmandu), no turienes vajadzeja lidot uz Kinas teritoriju un pa Tibetas augstkalni tikt lidz svetajam Kailasam.

CJz Maskavu mums lidzi brauca Jurijs Ivanovics Vasiljevs.

Irina Kazmina

Maskava viss musu bars apmetas Irinas Kazminas dzivokli Taganka. Irina ir unikala sieviete. Notika ta, ka vina 16 gadu vecuma zaudeja redzi kadas nearstejamas slimibas del. Mes vinu vairakas reizes operejam, un vina saka redzet gaismu. Cik daudz prieka deva tikai iespeja redzet gaismu! Neskatoties uz savu tragediju, Irina kluva par dzejnieci, pie tam par tadu, kuras gramatas tika izpirktas viena mirkli. Bet Irina kluva ari par mak­slinieci, aklu makslinieci, un vinas «aklajam» gleznam ari ir liela piekrisana.

Bet galvena Irinas ipasiba ir viriskiba. Vina ne tikai samie­rinajas ar savu nelaimi, bet ar kaut kadu neaptveramu gribas pagriezienu iemacijas but laimiga, un ne tikai laimiga, bet laimi- ga tadel, ka var palidzet citiem (pilnvertigiem!) cilvekiem. Vina Maskava izveidoja psihologiskas rehabilitacijas die-nestu, cilveki dalas ar vinu savas bedas, un vina tiem palidz - citam ar vardu, citam ar birokratisku instancu parvaresanu. Bet, pats galvenais,

- cilveki vinu uztver ka piemeru.

Pirms dazam nedelam, kad Irina arstejas CJfa, mes sirsnigi runa­jamies, un es teicu, ka, manuprat, svetais Kailasa kalns doma. No ku­rienes radas si nepratiga un arkartigi divaina doma? Godigi sakot, es ne­zinu. Nebija nekadu zinatnisku prieks­noteikumu, bet doma radas vien­karsi tapat, no nekurienes. Si doma iezimejas tik skaidri un precizi, ka es nevareju notureties un tulin pa­stastiju to loti intelektualajai un gari­gi bagatajai irinai.

-   Tatad kalns doma. Tiesam, drosi vien, ka doma, - atceros tikai, ka vina noteica.

(Jn vel es atceros, ka Irina kopa ar aklo itali Domeniko, kas ari arstejas pie mums, dejoja rokenrolu. Abi neredzigie partneri tik labi juta viens otru, izdejojot vissarezgitakas pasazas, ka ne­vareja noticet, ka vini viens otru neredz. Kad deja beidzas, iekar­susais Domeniko pacela rokas virs galvas un sauca:

-   Viva, russa Irina!

-   Malacis, Domeniko! - izdvesa Irina, pavisam aizelsusies.

-   Kad Irina atkal tika pie elpas, es pajautaju, ka vini, viens otru neredzot, dejas laika neuzgrudas viens otram.

-   Mes abi domajam tikai par deju un ne par ko citu. Domas pasas mus vadija, - Irina atbildeja.

Atceros, tobrid es iedomajos, ka, iespejams, tur, Tibeta, sve­tais kalns ari pats mus vadis, veledamies vai neveledamies paradit Dievu Pilsetu. Atceros ari, ka atgainajos no sis domas, papurinot galvu.

.

Marina Cvetajeva

Bet Maskava Tagankas dzivokli Irina pasniedza man dazas kserokopijas, un uz tam bija kaut kadi dzejoli. Ta bija Marinas Cvetajevas «Kalna poema».

-   Par ko ta ir? - es jautaju.

-   Par to, ka kalns doma. Kaut kas man ieksa ietrisejas, un es

iedzilinajos lasisana.

Satruksies - smagums no pleciem velts, Gn dvesele - saulup! Lauj man par bedu dziedat vel, Par manu kalnu!

Kalns tas bija ta ka kruts Rekrutim, ko savins gazis. Kalns tas velejas sev gut Lupas nevainigas, kazas

Pieprasija kalns tulit. Gzvarosu klaigu vilnus Ausu gliemeznica dzit Peksni labpatika vinam.

Kalns tas bija - pasaules! Dievs par pasauli nem dargi. Kalna bedu jautu es. Kalns par pilsetu slij bargi.

Ka paradize pasniegta - To neaiztiec, ja svel! Zem kajam kalns mums metas ta Ka aizam nosets cels.

Ar krumajiem un kerpjiem

Ka milza ketnam klat

Tas keras musu terpiem

(Jn paveleja - stat!

Ne skolnieciska Edene,

Bet visu veju vejs!

Kalns vilka lejup - sedet? Ne! -

Gar zemi rava spejs.

Mes tikai apmulst spejam - Kas kalnam? Nepateikt. Ka sveta savedeja Kalns noradija - seit.

Ak, ja butu skaidri, ka pienemts, - Tikai pakalns vai paugurs liegs. (Tacu runa - ar tieksmi uz bezdibeniem Kalnu augstumi meriti tiek.)

Virsu rudajos mudzeklos, sivas

Skuju ciesanas, gala kam nav…

(Murga augstums - virs visas dzives Limena.)

- Nem mani! Tavs…

Tacu klusie gimenes prieki, Mazo putnenu ciepstieni - ak!

Jo ka milas debesu iemitniekiem Saja pasaule nolemts mums nakt!

Kalns bedajas (kalni ar gludam Rugtam bedajas brizos, kad jaskiras bus), Kalns bedajas par musu dujainam jutam Ritos, kas maiguma saklava mus.

Vel tas teica, ka jaucas demons Saja spele, tai jegas nav. Ta kalns runaja. Mus sita memums. Kalnam spriest mes atlavam jau.

Kalns bedajas, ka vien par skumjam Klus reiz viss, kas ir asins un kvels. Kalns runaja, ka neatstumjami Mes. Tevi citai tas neatvel.

Dzive, par kuru zinam, sen to mes, - Ta vien pulis, bardaks un tirgs. Runaja vel, ka kalnu poemas Visas ta raditas ir.

Ta ka Atlanta, titana vaidosa, Kupris bija tas kalns. Reiz sai pilsetai, par mums valdosai, Nebus par kalnu kauns.

Kalns tas bija - veselas pasaules!

Dievi atriebjas lidziniekiem!

Man ka kapakmeni so kalnu nest.

Beda sakas no kalna. Kur lai akmeni lieku?

Aizies gadi. (Jn nepiejauceto Akmeni plakanais akmens mis. Musu kalnu ar zogiem un setam, Gn ar majokliem apspraudis.

Bet zem jauno pamatu svara Speli neaizmirsis vel tas. Ari strupcela - atmina gara! Laika kalns kalnam piederas.

Vinogulaji sak rekdami velties, Slacot lavu, kas naida kvelo. Palaistuves klus jusu meitas, Dzejnieki - jusu deli.

Gn par sturakmeni vel cietak, Ta ka nomirejs zverestu gardz - Lai jums nebutu laimes sai vieta, Skudras, kas manu kalnu mac!

Stunda piepesa, laika nejausta Bus reiz gimenei atgist no jauna Parmerigo un muzam augsto Bausla septita milzigo kalnu.

Kad pacelu acis, Irina aizrautigi pajautaja:

-   Mu, ka?

Atbildeju uz jautajumu ar jautajumu:

-    Kas ir Marina Cvetajeva? Nejausibas pec esmu bijis ari vinas kapavieta, bet zinu par vinu loti maz.

-    Cvetajeva? - Irina aizdomajas. - Runa, ka vina bijusi lesvaidita. Domas vinai naca no Turienes.

-   Kapec es par vinu neko nezinu? Kapec skola?…

-   Skola to gruti uztvert. Bet jusu dzive, Emst Rifgatovic, ir veltita kirurgijai. Jums nav laika.

-   Ja gan.

-  Starp citu, Boriss Pasternaks «Kalna poemu» uzskatija par Cvetajevas galveno darbu.

-   Vai patiesam vins juta, kas slepjas saja poema?…

-   Juta gan.

-   Ko?

-   Ka kalns doma.

-  Divaina poema. Tada sajuta, it ka Cvetajeva uzskata kalnu par dzivu butni, - es noteicu, atceredamies, ka doma par to, ka kalns doma, atnaca ari pie manis, un baididamies atgadinat par to Irinai.

-  Jus tacu pats man teicat, ka kalns doma, - Irina teica, it ka lasidama manas domas.

-   Teicu gan.

-   Nu un?

-    Nu, si doma man skita pavisam nepratiga. Cln patiesiba ir reali gruti iedomaties, ka kalns, kas sastav no akmeniem un klintim, varetu domat tapat ka dziva butne. Bet, ja ticam Cvetajevai, ta ir.

-       Dzeju, atskiriba no zinatniskiem traktatiem, raksta ar dveseli, - Irina domigi teica, - tikai ar dveseli. Es ari rakstu ar dveseli, un to, kas tur deg, censos pateikt vardos. Marinai Cvetajevai tatad dvesele dega par kalnu. So dveseles kveli vina ari ielika sava poema.

-      Tev drosi vien ir taisniba, Irina. Lasot talantigu dzeju, briziem nav saprotama vardu jega, bet dvesele kaut kas sak vilnoties. Tu, cilveks, centies uztvert dveseles aicinajuma jegu, bet neka nevari to izdarit, jo dzejoli ietverta doma ir parak negaidita un neparasta. Ir cilveki, kas iedzilinas dzeja un gust ne

ar ko nesalidzinamu baudu no jutam, ko nes lidzi sie vardi, ir tadi, kas dzeju noliek sanus un uzskata to par augsta stila vardu salikumu. Bet…

-   Bet dzeja, - Irina mani partrauca, - laba, talantiga dzeja ir dveseles saskarsme ar dievisko - skaistu un satraucosu. Dzejolos un poemas redzama dievisko domu pasaule, kas atnak pie mums caur musu jutam.

-    Padomasim, - es ierosinaju un iesledzu savu zinatniski logisko domasanu, - padomasim par avotu, no kurienes nak Cvetajevas domas par kalnu. Tas ir loti svarigi, mes tacu rit lido­jam prom, lai tur, Tibeta, tiktos ar sveto kalnu.

-   Labi.

-   Nav saubu, - saku pratot, skatidamies uz Irinu ka uz lab­veligi noskanotu tiesnesi, - ka Cvetajevas domas par kalnu naca

no vinas zemapzinas. Bet zemapzina, ka zinams, ir saistita gan ar Augstako Sapratu, gan ar cilveka apzinu. Caur zemapzinu Augstakais Saprats (vai kads noteikts Augstaka Saprata hier­arhiskais limenis) ierosinaja vinas apzina pavisam neparastu domu par to, ka pret kalnu ir jaizturas ka pret dzivu butni. Kapec? Tapec, ka kalns ir dzivas butnes - Zemes - sastavdala. Ka dzivai butnei Zemei, dabiski, ir jadoma. Kur ir tas «smadzenes»? Man ir gruti atbildet uz so jautajumu, jo manam pratam ir gruti aptvert no cilveka domasanas atskirigo planetaro domasanu. Tomer es nevaru izslegt, ka tiesi kalni pilda savdabigu «planetas smadzenu» lomu. Kalnu virsotnes stiepjas augsup, it ka nodrosinot sakarus ar Augstako Kosmisko Sapratu, bet to pamats grimst planetas kermeni un iedarbojas uz to. Es nevaru izslegt ari to, ka kalnu gredu geografiskas formas, tapat ari katras virsotnes forma un izmers, nav haotisks klinsu un akmens bluku sablivejums. Ta ir precizi saplanota un harmoniska siste­ma, kuru mes pagaidam diemzel nesaprotam. Pagaidam! Kaut kad, agrak vai velak, cilvece iepazis smalkas energijas likumus, sapratis tas neiedomajamo speku un varu par materiju, iemacisies registret Dieva raditas holografiskas programmas, saskana ar kuram ir radits ne tikai cilveks, bet ari planetas. Bet smalka energija ir ipasa energija, ta nav ne zirgspeks, pat ne elektriba. Smalkas energijas apgusana padara cilveku gandriz visvarenu un gandriz visu zinosu. Bet… jaizpilda viens noteikums - jadzivo ar tiru dveseli un nedrikst uzskatit sevi par Dievu.

-   Es atceros… es iemacijos «Poemu par kalnu». Vai drikst, es velreiz atgriezisos pie tas un nocitesu dazas rindas, salidzinot ar to, ko jus tikko teicat? - Irina satraucas.

-   Protams.

-  Es jutu, ka Cvetajeva zemapzina vai apzina zinaja, ka Zeme ir dziva butne. Vel vairak, vina juta, ka Zeme vaid no musu cil­veciska greciguma:

Ta ka Atlanta, titana vaidosa, Kupris bija tas kalns…

-  Visas vietas poema Cvetajeva uzsver kalna domas un jutas. Piemeram:

Kalns bedajas (kalni ar gludam Rugtajam bedajas brizos, kad jaskiras bus), Kalns bedajas par musu dujainam jutam Ritos, kas maiguma saklava mus.

-    Nemiet vera, ka Cvetajevu uzskata par lesvaidito, tatad vinai bija pieeja pie Visparigajam Zinasanam. Tad, luk, vina tik biezi runa par kalna domam un jutam, ka nevar nepiekrist jums, - kalni ir «Zemes smadzenes». Vel vairak, vina skaidri norada uz to, ka kalni ar savu pratu vada musu dzivi:

Ta kalns runaja. Mus sita memums. Kalnam spriest mes atlavam jau.

-    Divas rindinas vina atteloja to, ko jus teicat par kalnu saistibu ar citam kosmiskajam pasaulem un par to, ka smalkas energijas likumi mums atversies tikai tad, kad parstasim uzskatit sevi par Dieviem.

Kalns tas bija - veselas pasaules! Dievi atriebjas lidziniekiem!

-   Bet pagaidam… musdienu zinatnieki ari Krievija veido viltus zinatnes komitejas (un kas ir tiesnesi?), vaja zinatniekus, kuri peta smalko energiju (V. Kaznacejevu, A. Trofimovu, A. Akimovu, G. Sipovu, P. Garajevu, G. Tertisniju un citus), - es piebalsoju.

- Bet Launa un Laba lidzsvars pasaule tacu ir loti nedross. Pagaidam mes balansejam, izmantojot vienkarso cilveku ticibu taisnigumam un laimei, bet arvien lielakais ciniku skaits dara savus melnos darbus, cel goda principu «netici ne Dievam, ne vel­nam». Arvien mazak klust romantisku cilveku ar berniskigi skaidram acim, vini paklaujas apkarteja vairakuma cinismam un baidas klut smiekligi. Bet Zeme mii romantiskus un tirus cilvekus, uzskata tos par saviem berniem un nicina sausas bezdveseliskas butnes, kas tiecas sevi cildinat. Kalnu krokas mus verte.

- Nocitesu vel kaut ko, - Irina mani partrauca:

Gn par sturakmeni vel cietak, Ta ka nomirejs zverestu gardz - Lai jums nebutu laimes sai vieta, Skudras, kas manu kalnu mac!

-M… ja. Bezdveseliski un bezdievigi cilveki patiesam atgadina skud­ras, - es pasmineju. - Mes izpostam kalnus, apbuvejam tos, aizmirstot, ka nesapratigi ievainojam Zemes Smadzenes. Bet tas vel nav pats gal­venais. Mes vel vairak ievainojam Zemi ar savam launajam domam. Mes tik liela mera uzskatam sevi par «dabas valdniekiem», tik maz domajam par esibu, ka nevis dzivojam, bet spelejam dzivi.

- Eh! - noputas Irina un atkal citeja:

Bet zem jauno pamatu svara

Speli neaizmirsis vel tas.

Ari strupcela - atmina gara!

Laika kalns kalnam piederas.

- (Jn tomer cilveki agri vai velu sapratis, ka visi religiskie bausli ir dzives pamata:

Stunda piepesa, laika nejausta Bus reiz gimenei atgist no jauna Parmerigo un muzam augsto Bausla septita milzigo kalnu.

Jogi dzivo kalnos

Sarunajoties ar Irinu, es atcerejos jogus, kuru petisanai bija veltita musu tresa Himalaju ekspedicija. Varetu skist interesanti, ka jogi parasti dzivo kalnos. Tiesa, dazreiz jogus var sastapt ari Indijas lidzenumos, bet ari tie joga speju veidosanas laika noteikti aiziet kalnos un uzturas tur ilgu laiku. Indiesu svami apgalvo, ka istie jogi dzivo tikai Himalajos un Tibeta, un ari tad ne visas vietas, bet tikai dazas kalnu ielejas.

-   Kapec jogi dzivo ti­kai kalnos? Kapec tiesi Himalaju un Tibetas kalni ir vinu majoklis? - es to­reiz jautaju Indijas svami.

-   Himalaju un Tibetas kalnos tikpat ka nav deri- go izraktenu, toties tie ir Zemes Milestibas Centrs. Katra Himalaju un Tibe­tas ieleja ir piesatinata ar Milestibu, kas bagatina un attira cilveku dvese­les. No sejienes Milestiba izplatas pa visu zemi un pozitivi iedarbojas uz vi­sas planetas cilvekiem. Bet jogi, kuru dveseles attira Zemes auru no jaunuma, var to darit tikai tad, ja tas ir parpilnas ar Milestibu. Kalni viniem dod savu Milestibu, - ta gudri un nesaprotami man atbildeja svami.

-   Iznak, ka joga spejas cilveka izpauzas tikai Himalaju kal­nos, kas ir piesatinati ar… m… m… Milestibu, vai ta? - es neat­laidigi prasnaju.

Toreiz es vel nesapratu, ka sajos no zinatnes talajos skaidroju­mos slepjas savdabiga patiesiba. Indijas svami ar vardu «Milestiba» saprot ne tikai jutas, kas rada trisas dvesele, viniem «Milestiba» ir dzivibu apliecinoss speks. Jogi izmanto so speku, ilgi un gruti macoties to apgut. Kad sis speks ir apguts, vini spej viegli parciest salu un badu, paleninat vai apstadinat savu pulsu un elposanu, daudzas stundas uztureties zem udens, lasit domas un redzet auru. Bet pats galvenais - vinu Gars gust iespeju atstat savu kermeni, ieiet Tas Pasaules plasumos un atgriezties atpakal.

Acimredzot jogi patiesam so dzivibu apliecinoso speku nem no kalniem, ne jau tapat vien vini dzivo tikai kalnos. Jogiem pat ir termins - «kalnu tantris- kais speks».

- Saja sakariba, dabiski, ro­das jautajums - ka jogi iegust spejas apgut so speku? Mana atbilde, protams, var btit tikai pienemums. Tomer es atlausos to izteikt - jogi sak domat tapat ka kalni. Es saja gramata jau mineju, ka jogi spej redzet do­mas un ka domas musu trisdi­mensiju telpa redzamas trijsturu veida. Ja nedaudz abstraheja­mies, tad, skatoties uz kalniem, var redzet daudzus trijsturus, jo katra virsotne ir it ka salikta no trijsturu konglomerata bez siste­mas (ka pirmaja bridi skiet). Bet tur ir sava sistema. Katrs kalnu trijsturis iegriez Zemes un Kos­mosa smalko energiju un veido kalnu trijsturveida domas.

Kadas ir kalnu domas? To zina tikai jogi, kas, manuprat, spej tas redzet un nolasit. Bet, tikko jogs iegust speju nolasit kalnu domas, vins drosi vien ir no sirds parsteigts, ka kalnu

domas visur radas tikai tiras. Jogs drosi vien priecajas par to, zemapzina slidot pa kalnu domam un neatrodot tur domas, kas raksturigas cilvekiem, - 999 (skaudibu), 666 (alkatibu) un 963 (atvaino, lasitaj, bet es to nosauksu par riebeklibu).

- Ak, cik briniskigi! - drosi vien iesaucas jogs. - Cik labi ir dzivot starp tiram domam.

Ja, drosi vien, ka ta ir. Ja, drosi vien kalni patiesam doma tiras kategorijas. Ne jau tapat vien Indijas svami saka, ka kalni ir piesatinati ar Milestibu. Un ir pilnigi iespejams, ka ieiesana kalnu domu (tiru domu!) pasaule pieskir cilvekam (jogam) apbrinojamas spejas, kuram pagaidam nav izskaidrojuma. Kalnu speks ir to tiriba. Zeme doma ar kalniem.

Es, protams, nevaru paskaidrot, kapec tiesi Himalaji un Tibeta ir vieta, kuru mekle jogi. Varbut tur patiesam ir vairak dzivibu apliecinosa Milestibas speka. To zina tikai kalni.

Saja bridi, sezot pie galda Irinas Kazminas majas un verojot,

ka Sergejs Seliverstovs palidz vinai gatavot edienu, es pat neno­jautu, ka ekspedicija mes atradisim zinas, ka Tibeta ir pastavejusi jogu valsts, kuras iemitnieki izmantojusi Kailasa tantrisko speku. Tikai tur, kad es ka skudra, galvu atgazis, skatisos uz Dievu Pilsetas grandiozajiem monumentiem, es sapratisu mamulas Zemes domas varenibu.

Alpinisms

Jurijs Ivanovics Vasiljevs atgriezas no veikala un ar skalu «uh» uzlika uz galda divus sainus ar Krievijas cieti kupinato desu, kuru gatavojamies nemt lidzi uz Tibetu.

-    Es, luk, gaju pec desas un domaju: vai dabusiet muitai cauri spirtu vai ne? - vins teica.

-    Dabusim. Pieredze jau ir. Es visu spirtu parleju mineral­udens plastmasas pudeles. Teiksim, ka tas ir udens, - atbildeja Seliverstovs.

-   Bet ja paostis?

-   Vel nekad nav ostijusi.

-   Nu tad jau labi.

No virtuves atskaneja Irinas balss:

-   Zeni, pie galda!

-   Vai Ravilu un Rafaelu Gajazovicu gaidisim?

-  Nu ne. Gajazovics ir briesmigi sikumains un vel ilgi maisisies pa veikaliem. Kamer visas instrukcijas parlasis… (Jn, kad atnaks, vel katrs pa pusstundai dusosies, it ka gribetu nomazgaties ta, lai pietiek visam ekspedicijas laikam, - parliecinati piezimeja Jurijs Ivanovics.

Pie galda mes ar Irinu pastastijam parejiem par kalniem, kas doma.

-  Tas ir divaini, - teica Seliverstovs. - Loti divaini. Mani kalni rada trisas. Vienmer, kad esmu kalnos, skatos uz tiem ar kaut kadu sajusmu. Es noliecu galvu kalnu prieksa un nevaru iztureties pret tiem ka pret nedzivam klintim. Bet man pat prata nenaca, ka kalnos mes staigajam pa Zemes smadzenu krokam.

-   Starp citu, Sergej Anatoljevic, vai tu kadreiz esi redzejis cil­veka smadzenes? - Jurijs Ivanovics pajautaja.

-   Nu, attelus esmu redzejis. Kas tad ir?

-   Bet dzivas?

-   Ne. Es tacu neesmu patologanatoms.

-   Vispar jau patologanatomi atver galvaskausus mirusiem, ne jau dziviem cilvekiem, - Jurijs Ivanovics izmeta repliku.

-   Nu, kas tad ir? - Seliverstovs bija nedaudz sasutis.

-   Tas, ka neviens cits, iznemot kirurgus, dziva cilveka sma­dzenes ieraudzit nevar, toties Zemes smadzenes redz ikviens. Bet tikai alpinistiem un turistiem, kapjot kalnu virsotnes, ir iespeja saskarties ar kalnu domas speku.

|

-   Paklau, ta tacu ir taisniba, kalna virsotne cilveku patiesam

parnem eiforija, kas nav sali­dzinama ne ar ko citu pa­saule, - satraukti teica Seli­verstovs. - Kapec si eiforija rodas? Ne jau tikai no ta, ka alpinists, sevi parvaredams, ir ticis lidz virsotnei, bet ari no ta, ka virsotne cilveks sak just kalnu domas. Bet tas domas ir saldas, tapec, ka ir tiras.

-   Si eiforija lidzinas orgas­mam seksa laika, - daudz­nozimigi iestarpinaja Jurijs Ivanovics. - Es tacu ari esmu bijis virsotne.

-   Jurij Ivanovic, es talak so domu neattistisu, - smiedamies

sacija Seliverstovs, - pateiksu tikai - Himalaju jogi mums stasti- ja, ka Ta Pasaule esot saldaka par seksu. Ko no ta var secinat?

-   Ko tad?

-   Ka cilveks kalna virsotne saskaras ar To Pasauli, ta, luk!

-   Un patausta to ar roku, vai?

-    Tad ne jau, - Seliverstovs paskatijas uz Juriju Ivanovicu. - Kad cilveks stav kalna virsotne, vins it ka stav trijstura virsot­ne un it ka saskaras ar kalnu trijsturveida domam, kas saistas ar domam par Kosmosu, un daleji ari ar To Pasauli. Tapec cilveks kalna virsotne jut savu vienotibu ar Dievu un zemapzina aptver Esibas butibu. Tapec par virsotnu eiforiju sauktas jutas ir neaiz­mirstamas. Cilveki, kas tas ir izjutusi, klust it ka par kalnu vergiem un katru gadu rapjas virsotnes, lai vel un velreiz uznem­tu sevi Visaugstaka burvigumu.

-    Skaisti runa, - Jurijs Ivanovics nokomenteja. - Es tikai pateiksu, ka starp man pazistamiem alpinistiem ir tik daudz kalniem nolemtu maniaku, ka man tas skiet gluzi vai nepieklajigi.

-   Tu par to esi parliecinats?

-   Atceros, ka viens eksaltets alpiniists reiz dzersana atzinas, ka vinam ir sapnis - mirt Everesta virsotne. Mani ari sauca lidzi.

-   Vai tad vins tur gaja boja?

-   Tad ne jau. Vinam nepietika naudas.

-   Ka to saprast? - brinijas Seliverstovs.

-  Lieta ta, ka par uzkapsanu Everesta vajag Nepalas valdibai samaksat 50 tukstosus dolaru. Bet vinam nebija tadas nau­das, - paskaidroja Jurijs Ivanovics.

-   Vai tad vins tev prasija to naudu?

-   Ne. Piedavaja iet ar vinu kopa un dalit laimi uz pusem… bojaeju pasa augstakaja virsotne uz Zemes. Runaja bez aplinkiem.

-   Nu, un ko tu?

-  Ko es? Vai tad es jucis esmu, vai? Lai es maksatu par savu bojaeju! (Jn vinam ari naudu nedevu. Es jau neesmu idiots, lai sponsoretu pasnavibu. (Jn ari tadas naudas man nekad nav bijis.

-  Gn vins atrada naudu sai… sai lietai?

-  Ne, vel arvien staiga sveiks un vesels.

-   Ak… ta…

-   Vai tad mums uz Zemes nav ko darit? Pats tacu, Sergej Anatoljevic, teici, ka Dievs, radi­dams cilveku, velejis vinam sekot postulatam - realize sevi pats. Bet sis alpinists, kas velas skaistu navi kalnos, labak butu padomajis par mati, berniem un sievu… tas ir pretdabiski un ari pret Dievu.

-                                                                    Ziniet, kas man alpinistos nepatik, - Seliverstova seja kluva nopietna, - virsotnu ieka­rosanas gars. - Es to iekaroju! Bet, ja padomajam, ka Zeme ir dziva butne, tad mes, cilveki, esam tas berni un termins «ie­karosana» skan vismaz mulkigi un augstpratigi. Iekarot domajosu butni, kas tevi ir radijusi…

Klausoties Seliverstova vardos, es uz bridi aizdomajos par to, ka ari pats savulaik esmu «iekarojis» daudzas virsotnes, un, ta ka man bija paradums no katras virsotnes panemt kadu akmeni, man ir «iekaroto virsotnu akmenu» kolekcija. Man kluva kauns, ka visu muzu esmu lietojis teicienu «iekarot virsotni», lai gan krievu valoda ir pilnigi normals teiciens «uzkapt virsotne». Es, protams, biju dumjs un nesapratigs, kad speku izsikuma rapos pa kalnu kraujam un domaju - nu vel mazliet, vel pavisam mazliet - un virsotne man paklausies. Virvem apkaries, es kalna virsotne biju eiforija, gavileju un skali kliedzu. Man likas, ka kalns man ir paklavies.

Pamazam, gadiem ejot, es kluvu nedaudz gudraks un saku uzlukot kalnu virsotnes ar neizprotamas pielugsmes sajutu, it ka ludzot virsotni, lai atlauj man noklut lidz pasai augsai. Es primi­tiva veida saucu to par kalnu pieredzi, saprotot, ka kapsana viss atkarigs no laika, kas kalnos loti strauji mainas, briziem sodot kalna kapeju ar navi nesosu vetru. Mana galva nereti paradijas mistiskas domas, bet, kad man, piemeram, visnepiemerotakaja bridi uz klints saka pretigi sapet apsaldetas kajas, es saku pie sevis cukstet: «Dievin milais, palidzi!» vai «Kalns! Palaid mani!».

(Jn tikai tagad, kad sazin no kurienes radusies doma par to, ka «kalns doma», un Marinas Cvetajevas poema iedarbinaja manu izteli, es sapratu, ka kalnu nevar ne iekarot, ne paklaut. Tas ir nepaklaujams un milzigs. Kalns ir vienkarsi jamil, bet uzkapsana virsotne jauztver ka laime, kas tev sniegta, un ka briniskiga iespeja saskarties ar kalna tiro domu, kas tiesi saisti­ta ar Muzigo. Protams, var priecaties ari par to, ka esi parvarejis spriedzi, aukstumu un visas briesmas, sajuties ka ists virietis, bet visvairak ir japriecajas par to, ka kalns ir lavis tev uzkapt lidz pasai virsotnei, lai tu sajustu kalnu vareno pratu. Bet kalns atjauj tikai tad, kad tu ej pie ta ar tiru dveseli.

Doma par to, ka pie kalna ir jaiet ar tiru dveseli, stipri iesedas mana apzina. Es saku izteloties sveto Kailasu un analizet pats sevi - vai varesu pie ta pieiet ar tiru dveseli? Es pat saku uztrauk­ties, jo sapratu, ka ari mana dvesele ir pietiekami liela greku karta. Vai es varesu? Vai, ieraugot sveto Kailasu, es varesu nomest lidz pedejai robezai materializeto eiropeisko aplombu?

Bet tad es sevi piekeru pie domas, ka, ja jau esmu sacis par to domat, tad varesu pieiet pie sveta kalna ar tiru dveseli. Kluva vieglak.

«Tad varbut svetais kalns atklas savus noslepumus! Tad, iespejams, mes varesim ieraudzit to, kas neieklaujas citu cilveku redzesloka! Ko mes varesim ieraudzit? Vai Dievu Pilsetu? Vai ieeju legendaraja zemzemes Vara, kur no jauna tika klonets cil­veks?» es pratoju.

Pie galda bija jautri. Jau bija atnacis ari Ravils un Rafaels Gajazovics. Irinas pastavigais draugs, varda Slava, bija atvadu vakarinu komandieris. Visi smejas, bet… ar kaut kadu skumju pieskanu.

- Vai tu, Sergej Anatoljevic, kapsi Kailasa, ja bus tada iespe-

ja? - mazliet sarkastiski pajautaja Jurijs Ivanovics, ar baudu nokozdams kumosu no ikru maizes.

-   Es? Tiesi es?

-   Ja, tu.

-    Ne, nekapsu. - Seliverstova seja kluva nopietna. - Le­gendas, kuras es lasiju, ir teikts, ka kapsana svetaja Kailasa ir aizliegta, pareizak sakot, tiek uzskatita par svetuma zaimosanu. Stasta, ka tikai pats lielais svetais Melarepa sensenos laikos ir bijis Kailasa virsotne, kad cinijies ar launo magu. Visa literatura, kuru esmu lasijis, neviens no svetcelniekiem pat nedoma uzkapt Kailasa.

-    Un eiropiesi vai amerikani ari nav meginajusi uzkapt? - Slava pajautaja.

-   It ka nav. Zinatnisku ekspediciju uz turieni nav bijis, iznemot to, ka Rerihs pasaules sajukuma laika gribeja noklut lidz Kailasam. Tur bija ari cetri alpinisti, kas gribeja iekarot Kailasu, bet nezinamu iemeslu del vini atteicas no nodoma uzkapt sveta­ja kalna un uzkapa viena no tuvakajam virsotnem. Pec tam vini gada vai pusotra gada laika atri novecoja un nomira. Svetais kalns nelava sevi iekarot un… sodija jau par so domu vien, - aizrautigi stastija Seliverstovs.

Iestajas klusums, kura ieskanejas Irinas balss:

-   Puisi, esiet piesardzigi, es ceru uz jusu sapratigumu. Iegau­mejiet Cvetajevas vardus:

Ak, ja butu skaidri, ka pienemts, - Tikai pakalns vai paugurs liegs. (Tacu runa - ar tieksmi uz bezdibeniem Kalnu augstumi meriti tiek.)

-  Galvenais, veci, ir savu avanturismu izsplaut un uz gridas ar kaju izberzet, - Jurijs Ivanovics noveleja.

Kur atrodas «Naves Ieleja»?

-   Kads, neatceros precizi, man stastija, - atkal ierunajas Irina, - ka kaut kur Tibeta ir kalns, ko sauc par «Naves Valdnieka Spoguli». Man ir tada prieksnojauta, ka sis «Spogulis» atrodas tur, uz kurieni jus ejat. Nemiet to vera. Ne jau velti kalnam dots tads nosaukums. Kas ir Naves Valdnieks? Kapec so kalnu sauc par spoguli?

-    Varbut tur atrodas ari legendara «Naves Ieleja»? - Ravils izteica pienemumu.

-   Iespejams, pilnigi iespejams. Bet padomasim, luk, par ko - kapec Tibeta ir vieta, kas saistita ar vardu «nave»? - Seliverstovs saka pratot. - Ja uz navi skatas no hinduisma vai budisma redzes punkta, ta nebut nav briesmiga un ir tikai pareja cita

(vilnu) dzivibas forma. No ta izriet, ka «Naves Ieleja» ir vieta, ko kads kalnos ir izveidojis, lai atvieglotu pareju taja saule.

-     Vieta, kas nogalina, vai? - pajautaja Jurijs Ivanovics. - Vai vieta pasnavibam?

-   Ja, tada, kas nogalina, - nervozi atbildeja Seliver­stovs, - bet…

-   Divaini, - teica Irina, - ka cilveki navi uztver ka tragediju vai ka sodu, bet jedziens «Naves Ieleja» iz­staro kaut ko cildenu un garigu. Kapec ta?

-   Visa nave nav vienada,

- dzildomigi noteica Seliver­stovs. - Ticejumos, kur ap­rakstita «Naves Ieleja», teikts, ka cilveks, kas tur mirst, tulin noklust paradize, bet tas, kas miris cita vieta… m… m… ne uzreiz tiek pa­radize.

-    Bet kur tad? - pavip­snaja Jurijs Ivanovics.

-   Nu ka lai es to zinu! - ievaimanajas Seliverstovs.

-    Kaut kas dzils un loti sakrals slepjas saja «Naves Ieleja», - noputas Irina.

-   Kad es stradaju trase, man bija pazina, par Lohu sauca… - saka Jurijs Ivanovics.

-    Laujiet man attistit domu un centieties nepartraukt, - Seliverstovs ludzas.

-   Nu tad turpini, - Jurijs Ivanovics piekrita.

-  Legenda teikts, ka uz «Naves Ieleju» nakot jogi, lai nomirtu. Vini apsezas, noskanojas un nomirst bez kadas vardarbibas. (Jn darot to tikai jogi, nevis svetcelnieki. Svetcelniekiem tas it ka neesot atlauts. Mes jau ieprieksejas Himalaju ekspedicijas sapratam, ka jogi lielako tiesu laika medite, ar savu garu uzturoties Taja Pasaule, kamer ker­menis paliek uz Zemes. Jogi it ka dzivo Taja Pasaule…

-   Kas ir saldaka par seksu, - Jurijs Ivanovics nevareja attu­reties no piezimes.

Seliverstovs stingri paskatijas un turpinaja:

-   Tur, Taja Pasaule, kontaktejoties ar miruso cilveku gariem un citiem sis dzivibas formas hierarhiskajiem limeniem, jogs agrak vai velak sanem uzdevumu atstat Zemi. No turienes

augsa, ka saka, ir labak redzams, kura Zemes vieta vislabak izdarit «ceremoniju» parejai cita saule. Jogs, kas dzivo kalnos un kam ir dota speja domas kontakteties ar kalniem, zina, kur atro­das si «naves vieta», no kurienes var noklut tiesi ilgotaja un jau noteiktaja Tas Pasaules vieta. Tapec tikai jogi var pilnvertigi izmantot «Naves Ieleju». Ja to daris parasts svetcelnieks, tada efekta nebus. Viss bus tapat, ka parastas naves gadijuma.

-   Interesanti, kads tomer ir fiziska kermena naves meha­nisms «Naves Ieleja»? Kaut kam tacu kermenim u janogalina, - es jautaju.

-    Es domaju, ka nogalina «Naves Valdnieka Spogulis», - drumi noteica Seliverstovs.

Ravils tikpat drumi paskatijas uz vinu un pajautaja:

-    Bet vai mes varesim kalnos pamanit «Naves Valdnieka Spoguli» un neieiet «Naves Ieleja»? Mums tacu nav precizu zinu un drosi vien ari nebus.

-   Varbut legendas par «Naves Ieleju» un «Naves Valdnieka Spoguli» ir tikai izdoma, tikai iekaisusas apzinas fantazija? - Rafaels Gajazovics saubijas.

-   Kuro gadu mes jau ejam ekspedicijas pa legendu pedam, un vienmer legendam atrodas zinatnisks apstiprinajums, - Seli­verstovs atcirta.

-   Neraugoties uz to, ka esmu materialistiskas ievirzes zinat­nieks, esmu spiests uz Ravila jautajumu atbildet ta: mums nav citas izejas ka iet uz sveto kalnu ar tiru dveseli un klausities «kalnu cukstos», palaujoties vienigi uz savu zemapzinu, - es

teicu. - Man skiet, ka «Naves Ieleja» ir kaut kur pie Kailasa. Bet «Naves Valdnieka Spogulis», manuprat, ir Dievu Pilsetas sastav­dala.

-  Jauki gan … klausities «kalnu cukstos», - nosmineja Rafaels Gajazovics.

Faraonu atriebiba

-   Es daudz esmu lasijis par ta saucamo «faraonu atriebibu», - ierunajas Slava. - Visi Egiptes piramidu un kapenu izlaupitaji sazin kapec agrak vai velak iet boja. Vinus vaja liktenis, no kura dzivam neizbegt.

-   Es ari par to esmu daudz lasijis, - dzivi atsaucas loti erudi- tais Rafaels Gajazovics. Varu minet pat konkretas zinas, piemeram…

-   Nevajag konkretas zinas, jacensas atbildet uz jautajumu - kapec vini gaja boja? - Seliverstovs vinu partrauca. - Mes tacu dodamies uz sveto kalnu, kas, ka mes domajam, ir nevis kalns, bet vislielaka piramida pasaule. Ja runajam par to, ka kalni «doma», nav saubu, ka piramidas ari «doma», pie tam «doma» daudz konkretak un specigak neka kalni. Tapec var pienemt, ka piramidas iegaume zemiskus darbus, iegaume tiesi ta cilveka domu raksturojumu un, vadoties no ta, nekludigi atradis vinu jebkura vieta uz pasaules. Kada bridi tas ievirzis vinu naves cela - vai nu tas bus nelaimes gadijums, vai slimiba, vai pasnaviba. Piramidai ir loti daudz laika, ta var ilgi gaidit, cerot, ka cilveks nozelos izdarito, bet, ja nozelosana izpaliek, piramida ar savu vareno domu piespiedis so cilveku iet naves celu. Sim laupita­jam notiks kads «klikskis smadzenes», vins klus ka robots, ka mehanisms, un ar neko neredzosu skatu acis dosies tur, kur nekada zina nebutu gajis, un tur vinu gaidis nave. Mirstot vins

dvesele izjutis neciesamas sapes un izmisumu. Vins pat nevares sapes saviebtu muti pakliegt «A… - a… - a…», jo jaunaja vilnveida dzivibas forma , kur vins negaiditi bus iekritis, nav tadu jedzienu ka «mute» un «balss». Tie bus nomai­nijusies ar daudz jutigaku jedzienu - dveseles sapes. Bet pec tam sis cilveks lidos pa kaut kadu spilgti apgaismotu tuneli sazin uz kurieni, garam zibes teli, paradibas un… peksni vins ieraudzis to, kas vinam grandiozi un drumi tuvojas un ar kaut kadu dedzinosu energiju sak vinu spidzinat, saraujot gabalos vina nomocito un piekususo dveseli. Locidamies sausmas un sapes, cilveks sapratis, ka atro­das piramida, bet ta, griezot un dauzot vinu pret sturiem, parvers dveseles putra. «Piramida, pied…o…od,» - vins sauktu, bet… Ne jau tapat vien senie cilveki ir radijusi piramidas ka domajosas butnes.

-   Viss skaidrs, pie piramidas jaiet ar tiru dveseli, - teica Rafaels Gajazovics. - Tas jaieraksta visas turistu instrukcijas, lai visi zinatu.

Nomierinajies un izdzeris glaziti, Seliverstovs noputas:

-   Cik cilveki gan ir dumji!

-   Tu, Sergej Anatoljevic, visu muzu strada inteligences vidu,

tiecies ar gudriem cilvekiem un tad vel saki, ka cilveki ir dumji. Butu tu pastradajis, piemeram, pie udenssukna, - tur nu gan ir pilnigas sausmas, - Jurijs Ivanovics pielika sarunai punktu.

Es vel nezinaju, ka vienu no ekspedicijas locekliem nelaidisu uz Dievu Pilsetu

Atvadu vakarinas nepiedalijas piektais Tibetas ekspedicijas loceklis - kinooperators Kvitkovskis. Vins ir maskavietis un nakti pavadija majas. Tas bija dabiski.

Kvitkovskis ekspedicija nokluva pec dazu autoritativu cilveku ieteikuma. Vinam bija lielisks videoaparaturas komplekts, vinam bija liela pieredze kalnu filmesana un filmu montesana. Uzmanibu saistija vina uznemiba, lietiskums un fiziskais rudijums.

Bet acis! Vinu nodeva acis. Tas bija aukstas un skatiens smags. Kad iepazinamies, es vairakas reizes centos sarunu novirzit romantiska gultne. Vins uztureja so stilu, bet acis palika nepatikami mehaniskas. No si skatiena es saplaku un centos atrak pieiet pie romantiska Seliverstova, lai saruna ar vinu atgu­tu tik pievilcigo un dzivi apliecinoso romantisko garu. Ari Ravils bija romantikis. Pat pratigais un arkartigi skrupulozais Rafaels Gajazovics bija berniskigi naivs un biezi vien, acis iepletis, vaicaja - «tiesam?».

Bet Kvitkovskis bija auksts. Tas mani jau saka nervozet, bet es cietos un cereju, ka ekspedicija vins mainisies uz labo pusi. Es, protams, sapratu ari, ka mums vairs nav laika mainit kino­operatoru. Bija loti zel, ka ekspedicija nevareja doties Jelena Masjuka, kuras romantisms bija ciesi savijies ar Cecenija un Himalajos rudito dveseles speku.

No rita, kad somas bija sakrautas mikroautobusa un mes braucam uz lidostu Seremetjeva-2, es skatijos uz Kvitkovski un sazin kapec peksni atcerejos «Naves Ieleju». Sapratu, ka 5000-6000 metru augs­tuma, kad prieksplana izvirzas fiziska izdzivosana, bus loti gruti saglabat romantikas roza brilles, kas ir tik loti nepieciesamas, lai klausitos «kalnu cukstos» un turetos pie si vieniga regaina diedzina, kas spetu pateikt, kur atrodas «Naves Ieleja». Man palika drumi, kad sapratu, ka diezin vai varesu klausities «kalnu cukstos» zem auksta un kritiska skatiena, kas pauz, ka kalni ir tikai alpinisks skerslis. Bez tam es sapratu ari, ka blakus sim aukstajam acim es nespesu apelet pie kalniem un lugt, lai mums parada Dievu Pilsetu. Sis acis trauces.

Kvitkovskis bija no tiem alpinistiem, kas «iekaroja kalnus», bet nemileja tos.

Driz vien, jau ekspedicija, es pienemsu vienpersonisku un pirmaja bridi it ka nelogisku lemumu sutit Kvitkovski atpakal uz Maskavu, lai nelautu vinam pieklut Dievu Pilsetas rajonam. (Jn visas ekspedicijas laika nezaudesu parliecibu, ka esmu rikojies pareizi un sirdsapzina, kuras balsi esmu klausijies visu muzu,

mani nemocis. (Jn tad, kad makoni paskirsies un Tibeta paradis mums Dievu Pilsetu visa tas vareniba, busu priecigs, ka man blakus nav cilveka ar aukstam acim.

Izlidosana uz Katmandu

Ar Nikolaju Ivanovicu Zatjkovu, laikraksta «Argumenti i fakti» galvena redaktora pirmo vietnieku, ar kuru kopa mes nu jau vairakus gadus publicejam materialus par ekspedicijam uz Himalajiem un Tibetu, jau sen esam atradusi ne tikai savstarpeju saprasanos, bet kluvusi labi draugi. Vins bija uz lidostu atsutijis televiziju un zurnalistus. Zatjkova nemainigais un loti sapratigais paligs Pavels Burovs saka komandet paradi. Viss bija loti svini­gi. Mes skaistos formas terpos ar emblemu «Tibet expedition» solojam pa lidostas granita gridu.

SAGATAVOSANA

Par turpmakajiem notikumiem, kurus var saukt par piedzivoju­miem, vares izlasit divas nakamajas gramatas.

2.  gramata

DIEVU PILSETAS MEKLEJUMOS Harati zelta plaksnes